Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai, vēršoties pie vēlētāja, netiktu pārkāpts likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.01.2001., Nr. 15 https://www.vestnesis.lv/ta/id/2362

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

26.01.2001., Nr. 15

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai, vēršoties pie vēlētāja, netiktu pārkāpts likums

Par kārtību priekšvēlēšanu aģitācijā masmedijos

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, aktīvāka paliek arī politisko partiju un politiķu darbība, bet aktivitātes tiek atspoguļotas plašsaziņas līdzekļos — televīzijā, radio, laikrakstos, žurnālos. Sabiedrisko datu aptaujās radio un televīzija tiek atzīti par populārākajiem un izplatītākajiem informācijas iegūšanas avotiem. Kā televīzijas un radio darbiniekiem nepārkāpt likumu priekšvēlēšanu laikā? Kādas ir iespējas ietekmēt klausītāja vai skatītāja izvēli vēlēšanās, un kādi ietekmēšanas paņēmieni ir aizliegti ar likumu? Pārkāpumu iespējamību pierāda pavisam nesenais gadījums ar Latvijas Televīzijas 1. programmā pārraidīto raidījumu ciklu "Skatlogs". Raidījumi tika pārraidīti 7. un 14. janvārī, un tajos pašvaldību vēlēšanu aģitācijas nodrošināšanai izveidotā darba grupa bija konstatējusi politiskās reklāmas elementus. Raidījums bija veidots kā vienas personas un deputāta kandidāta, Latvijas Onkoloģijas centra direktora Gunāra Lasmaņa portretraidījums, taču raidījumā viņš stāstīja ne tikai par savu profesionālo darbību, bet arī par pašreizējo darbību Rīgas domē, viņu raksturoja arī citi viņa pārstāvētās partijas biedri. Raidījuma producentei tika izteikts brīdinājums turpmāk izvairīties no šādiem pārkāpumiem.

Likums "Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām" nedefinē jēdzienu "priekšvēlēšanu aģitācija", taču jēdzienu raksturo likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām" ietvertā definīcija, proti, priekšvēlēšanu aģitācija ir kādas politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības vai arī kāda deputāta kandidāta reklamēšana masu informācijas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību vai arī deputāta kandidātu.

Politisko aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām regulē divi normatīvie akti: 1994. gada 31. martā Saeimā pieņemtais likums "Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām" (publicēts "Latvijas Vēstnesī" 1994.gada 6. aprīlī) un 1995. gada 24. augustā pieņemtais Radio un televīzijas likums (publicēts "Latvijas Vēstnesī" 1995. gada 8. septembrī), kā arī raidorganizāciju nolikumi. Raidorganizāciju darbiniekiem par likumā noteiktās vēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu var tikt izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods līdz piecdesmit latiem, bet par likumā noteikto aģitācijas ierobežojumu pārkāpšanu — naudas sods līdz septiņdesmit pieciem latiem. Likums "Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām" nosaka pirmsvēlēšanu aģitācijas kārtību, bet jāatzīst, ka likums nav gājis līdzi laikam, jo tajā kopš 1994.gada nav izdarīti grozījumi. Piemēram, 1997. gada nogalē izdarītie grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (tagad — Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums) vairs neparedz rajona padomju ievēlēšanu, taču likums par aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām runā par rajona padomju vēlēšanām un rajona vēlēšanām pieteiktiem deputātu kandidātu sarakstiem.

Likumā teikts, ka viena nosaukuma deputātu kandidātu sarakstā esošajiem kandidātiem ir tiesības priekšvēlēšanu aģitācijai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā izmantot bez maksas ne vairāk kā 20 minūtes, ja izpildīti likumā paredzētie nosacījumi. Raidlaika secība tiek noteikta lozējot, bet izlozi un raidlaika limitu nodrošina minētās raidorganizācijas. Likumā atsevišķi nošķirta pirmsvēlēšanu aģitācija komercraidorganizācijās — to regulē minētā likuma 7., 8., 9. un 11. pants. Likums nosaka, ka radio un televīzijas uzņēmumiem, kuri kādam deputāta kandidātam piešķīruši raidlaiku priekšvēlēšanu aģitācijai papildus jau minētajam raidlaikam Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā, jāgarantē iespēja uzstāties tikpat ilgi un iespējami līdzvērtīgā laikā arī visu pārējo nosaukumu deputātu kandidātu sarakstos esošajiem kandidātiem, ja viņi šādu vēlēšanos ir izteikuši. Raidlaiku piešķir pēc tam, kad tiek saņemta samaksa par to, bet samaksa nedrīkst pārsniegt to samaksu, kāda bija noteikta deputāta kandidātam, kurš pirmais bija izmantojis raidlaiku attiecīgajā televīzijas vai radio komercorganizācijā. Ja deputāta kandidāts uzstāšanās laikā radio vai televīzijā ir izteicis savu viedokli par cita nosaukuma kandidātu saraksta deputāta kandidātu, tad otrajam piešķirama viena minūte atbildes sniegšanai ārpus likumā paredzētā raidlaika. Latvijas Televīzijai jānodrošina viena minūte atbildes sniegšanai 48 stundu laikā, bet pārējām raidorganizācijām — jau nākamajā dienā. Raidlaiks nav piešķirams deputātu kandidātam, kas vēlas atbildēt uz šajā piešķirtajā minūtē izteikto atbildi.

Blakus šiem noteikumiem jāmin vēl šādi likumā paredzētie aizliegumi, lai regulētu priekšvēlēšanu aģitācijas nianses. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā:

— priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumus reklāmu veidā nedrīkst ietvert ziņu raidījumos;

— sākot ar 29. dienu pirms vēlēšanu dienas, raidorganizāciju darbiniekiem raidījumos aizliegts aģitēt par vai pret deputātu kandidātiem vai deputātu kandidātu sarakstiem;

— darbiniekiem, kas ir pieteikti par deputātu kandidātiem vai pirms vēlēšanām publiski paziņojuši par līdzdalību politiskas organizācijas, apvienības vai vēlētāju apvienības darbībā, nav tiesību vadīt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas raidījumus, gatavot komentārus, intervijas un reportāžas. Likums nosaka, ka šie darbinieki priekšvēlēšanu laikā pārceļami citā darbā vai arī viņiem piešķirams atvaļinājums, ja pārcelšana citā darbā nav iespējama;

— vienu dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā raidījumos nedrīkst iekļaut sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību vai vēlētāju apvienību popularitāti.

Radio un televīzijas uzņēmumi savukārt:

— nedrīkst rediģēt un pārveidot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus bez to dalībnieku — deputātu kandidātu — rakstveida piekrišanas;

— neatbild par deputātu kandidātu sagatavotajiem materiāliem.

Likums "Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām" nosaka, ka visām raidorganizācijām jāievēro valsts valodas lietošanas nosacījumi priekšvēlēšanu aģitācijā, ievērojot Valodu likuma un likuma "Par radio un televīziju" normas, taču jau 1999. gada decembrī līdz ar Valsts valodas likuma pieņemšanu spēku ir zaudējis Valodu likums, bet līdz ar Radio un televīzijas likuma spēkā stāšanos 1995.gada septembrī spēku zaudējis likums "Par radio un televīziju", kas vēlreiz pierāda, ka likumā par priekšvēlēšanu aģitāciju nepieciešams izdarīt grozījumus. Likumā par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām norādīts, ka organizācijām, kas ir tiesīgas slēgt līgumus par ārvalstu programmu retranslāciju Latvijā, līgumu tekstā jāparedz noteikums, ka vēlēšanu kampaņas laikā uz Latviju translējamās programmās nedrīkst iekļaut aģitācijas materiālus par vēlēšanu kampaņā iesaistītajām personām un politiskajām organizācijām, bet visi minētie likuma noteikumi neattiecas uz faktu izklāstu ziņu pārraidēs vai tiešajās reportāžās.

Radio un televīzijas likums savukārt nosaka elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību. Likumā minēts, ka reklāma ir apmaksāta, citādi atlīdzināts vai pašreklāmas nolūkos izdarīts publisks paziņojums arī par personām, organizācijām, to darbības veidiem, idejām un citiem jautājumiem, lai veicinātu to popularitāti. Likuma 20. pantā noteikts, ka reklāmas kopapjoms nedrīkst pārsniegt 20 procentus no raidlaika stundas, bet 24. pantā minēts, ka slēptā reklāma, tātad arī slēpti, pašreklāmas nolūkos izdarīti publiski paziņojumi, lai veicinātu savu vai kādas organizācijas popularitāti (tātad, piemēram, arī politiskās partijas popularitāti), ir aizliegti. Tāpēc arī ziņu pārraidēm jābūt neitrālām un ziņas jāsniedz objektīvi, lai netiktu ietekmēta vēlētāja izvēle laikā, kad politisko spēku pārstāvji ir ieinteresēti izšķirošajā dienā iegūt iespējami vairāk balsu.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!