LATVIJAS REPUBLIKAS CENTRĀLĀS VĒLĒŠANU KOMISIJAS
lēmums Nr.100

Par "Instrukcijas par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņos" apstiprināšanu

Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

Apstiprināt "Instrukciju par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņos".

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A.Kramiņš

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāre S. Dreimane

Rīgā 1993.g.27.aprīlī

INSTRUKCIJA
par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņos

1. Vēlēšanu zīmju skaitīšana vēlēšanu iecirkņos izdarāma nekavējoties: Latvijā — 1993.gada 6.jūnija, ārvalstīs — 1993.gada 2.jūnijā vakarā pēc tam, kad pabeigta vēlēšanu zīmju pieņemšana.

2. Skaitīšanu izdara iecirkņa vēlēšanu komisija atklātā sēdē. Netraucējot komisijas darbu, tajā ir tiesības būt klāt augstāku vēlēšanu komisiju locekļiem un to pilnvarotām personām, pa vienam priekšstāvim no katras organizācijas vai vēlētāju grupas, kura attiecīgajam apgabalam iesniegusi deputātu kandidātu sarakstu. Kandidātu sarakstu priekšstāvjiem jāuzrāda savas organizācijas vai tās vietējās nodaļas izsniegta pilnvara vai kandidātu saraksta iesniedzēju pilnvara.

Balsu skaitīšanā ir tiesības būt klāt arī masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem un starptautiskajiem novērotājiem.

3. Iecirkņa vēlēšanu komisija:

1) konstatē pāri palikušo aplokšņu skaitu, dzēš tās (nogriež aploksnes augšējo stūri) un iesaiņo;

2) pēc vēlētāju reģistrācijas sarakstiem konstatē iecirkņa vēlēšanu komisijas izsniegto aplokšņu skaitu;

3) atver vēlēšanu kastes;

4) saskaita vēlēšanu kastēs esošās ar attiecīgā iecirkņa vēlēšanu komisijas zīmogu apzīmogotās aploksnes;

5) aploksnes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgā iecirkņa vēlēšanu komisijas zīmogu, tiek uzskatītas par nederīgām: tās neatver, saskaita, iesaiņo un par to izdara atzīmi protokolā;

6) pēc derīgo aplokšņu saskaitīšanas tās atver un no tām izņem vēlēšanu zīmes, vienlaikus pārbaudot, vai kādā aploksnē to nav vairāk par vienu;

Piezīme. Par nederīgām uzskatāmas vēlēšanu zīmes no citiem vēlēšanu apgabaliem un visas atšķirīga satura vēlēšanu zīmes, kas saliktas vienā aploksnē. Ja aploksnē ielikto vēlēšanu zīmju saturs ir vienāds, par derīgu atzīstama tikai viena vēlēšanu zīme.

Ja rodas domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu, iecirkņa vēlēšanu komisija jautājumu izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir priekšsēdētaja balss.

7) par nederīgām atzītās vēlēšanu zīmes noliek atsevišķi, lai tās netiktu sajauktas ar derīgajām, sanumurē un uz tām izdara atzīmi "Nederīga", kuru apliecina iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks;

8) ieraksta protokolā nederīgo vēlēšanu zīmju noraidīšanas iemeslus;

9) saskaita derīgās vēlēšanu zīmes un sadala tās pēc atsevišķu deputātu kandidātu sarakstu numuriem;

10) saskaita katra numura vēlēšanu zīmes;

11) katra numura vēlēšanu zīmes sadala divās grupās: grozītās un negrozītās;

Piezīme. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi "+", kā arī vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs svītrojis kāda kandidāta uzvārdu vai vārdu. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām.

12) attiecībā uz katru kandidātu saskaita vēlēšanu zīmes, kurās viņa ievēlēšana īpaši atbalstīta (atzīme "+");

14) attiecībā uz katru kandidātu saskaita vēlēšanu zīmes, kurās viņa uzvārds vai vārds svītrots.

4. Balsu skaitīšanas rezultātus iecirkņa vēlēšanu komisija fiksē savā protokolā, kurā jāatzīmē:

1) no apgabala vēlēšanu komisijas saņemtais aplokšņu skaits;

2) pāri palikušo aplokšņu skaits (3.punkta 1 .apakšpunkts);

3) iecirkņa vēlēšanu komisijas izsniegto aplokšņu skaits (3.punkta 2.apakšpunkts);

4) aplokšņu skaits vēlēšanu kastēs pēc to atvēršanas (derīgo un nederīgo aplokšņu kopskaits);

5) nederīgo aplokšņu skaits (3.punkta 5.apkšpunkls);

6) derīgo aplokšņu skaits (3.punkta 4.apakšpunkts);

7) nederīgo vēlēšanu zīmju skaits (3.punkia 7.apakšpunkts);

8) derīgo vēlēšanu zīmju skaits (3. punkta 9. apakšpunkts); (derīgo un nederīgo vēlēšanu zīmju kopskaits);

9) nodoto vēlēšanu zīmju skaits;

10) katra numura saraksta derīgo vēlēšanu zīmju skaits (3.punkta 11 .apakšpunkts);

11) par katru kandidātu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaits, kurās viņa ievēlēšana īpaši atbalstīta (3.punkta 12.apakšpunkts);

12) par katru kandidātu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaits, kurās viņa uzvārds vai vārds svītrots (3.punkta 13.apakšpunkts);

13) nederīgo vēlēšanu zīmju noraidīšanas iemesli.

Balsu skaitīšanas protokolu raksta divos eksemplāros.

5. Pēc vēlēšanu zīmju saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola uzrakstīšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes, neizlietotās un nederīgās aploksnes un viens balsu skaitīšanas protokola eksemplārs, kā arī pārējie iecirkņa vēlēšanu komisijas protokoli par vēlēšanu norisi iesaiņojumi, sašņorējami un aizzīmogojami. Uz katra iesaiņojuma jāatzīmē tā saturs. Nederīgās vēlēšanu zīmes, neizlietotās un nederīgās aploksnes iesaiņojamas atsevišķi un transportējot tās saliekamas atsevišķā sainī, Derīgās vēlēšanu zīmes, viens balsu skaitīšanas protokola eksemplārs, kā arī pārējie komisijas protokoli par vēlēšanu norisi transportējot saliekami atsevišķā sainī.

6. Klātesošajiem vēlētājiem ir tiesības saiņus apzīmogot ar saviem zīmogiem, par ko jānorāda klāt pieliktajā protokolā.

7. Pēc tam iecirkņa vēlēšanu komisija nekavējoties nosūta visus vēlēšanu materiālus rajona, pilsētas vai pilsētas rajona (priekšpilsētas) vēlēšanu komisijai (ārvalstīs — vietējai vēlēšanu komisijai). Līdz ar vēlēšanu materiāliem nosūta pavadrakstu, kurā teikts, kad un ar ko vēlēšanu materiāli nosūtīti. Vēlēšanu materiālu tālāknosūtīšana notiek likumā un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

8. Ziņas par vēlēšanu norisi un balsu skaitīšanu iecirkņa vēlēšanu komisija sniedz rajona, pilsētas, pilsētas rajona (priekšpilsētas) vēlēšanu komisijai (ārvalstīs — vietējai vēlēšanu komisijai) Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

9. Iecirkņa vēlēšanu komisija savu darbu beidz pēc rajona, pilsētas, pilsētas rajona (priekšpilsētas) vēlēšanu komisijas (ārvalstīs — vietējās vēlēšanu komisijas) rīkojuma.

10. Deputātu kandidātu saraksta iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības pārsūdzēt vēlēšanu komisijas lēmumus tautas tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas.

11. Vēlētāju protesti un sūdzības, kas pieteikti iecirkņa vēlēšanu komisijai, bet tajā noraidīti, var tikt iesniegti apgabala vēlēšanu komisijai. Vēlētāju protesti un sūdzības, kas noraidīti apgabala vēlēšanu komisijā var tiki iesniegti Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A.Kramiņš

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāre S. Dreimane