Latvijas Republikas Finansu ministrija, 26. 04. 93.

Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, 26. 04. 93.

Latvijas Republikas Ārējās tirdzniecības ministrija, 27. 04. 93.

Kārtība, kādā iemaksājama un atmaksājama drošības nauda, ievedot Latvijas Republikā uz laiku, tajā skaitā tranzītkravu pārvadājumos un konsignācijas darījumos, atsevišķas preču grupas

Kārtība, kādā iemaksājama un atmaksājama drošības nauda ievedot Latvijas Republikā pārtikas preces, alkoholiskos dzērienus, cigaretes un parfimērijas izstrādājumus, veicot tranzītkravu pārvadājumus un konsignācijas darījumus, izstrādāta saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992.gada 23.decembra lēmumu Nr.548.

1. Drošības nauda piemērojama pārtikas precēm, alkoholiskajiem dzērieniem, cigaretēm un parfimērijas izstrādājumiem ievedot uz laiku, tajā skaitā tranzītkravu pārvadājumos un konsignācijas darījumos, šīs preces Latvijas Republikā (pielikums).

2. Drošības nauda iemaksājama spēkā esošās ievedmuitas tarifa likmes pilnā apmērā.

2.1. Bezskaidras naudas norēķinos drošības naudu iemaksā Latvijas nacionālajā valūtā vai brīvi konvertējamā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas maiņas kursa maksāšanas dienā.

Drošības naudas iemaksu var veikt jebkuras bankas nodaļā (ārvalstīs tajās banku nodaļās, kurās Latvijas Bankai ir korespondētāj-rēķini), taču saņēmējs visos gadījumos ir Latvijas Bankas nodaļa, kurā Muitas departaments ir atvēris ārpusbudžeta centralizēto drošības naudas kontu.

2.2. Skaidras naudas norēķinos drošības naudu iemaksā tikai Latvijas nacionālajā valūtā.

Drošības naudas iemaksa skaidrā naudā muitas robežas caurlaides punktā kravas (preču) uzrādīšanas brīdī pieļaujama tikai par tranzītkravu pārvadājumiem.

Muitas robežas caurlaides punktu priekšnieki ir atbildīgi par skaidrā naudā iemaksāto drošības naudas summu ieskaitīšanu ārpusbudžeta centralizētajā drošības naudas kontā.

3. Tranzītkravu autopārvadājumu veikšanas laiks starp diviem Latvijas Republikas muitas robežas caurlaides punktiem nedrīkst būt ilgāks par 3 diennaktīm.

4. Drošības nauda nav piemērojama tiem tranzītkravu pārvadājumiem, kuri tiek veikti muitas uzraudzībā starptautisko kravu pārvadāšanas Muitas konvencijas noteiktajā kārtībā ar SKP (T1R) grāmatiņām vai ari pa dzelzceļu robežstacijās muitas noplombētos konteineros vai vagonos.

5. Ievešanas uz laiku darījumu veikšanas laiks nedrīkst pārsniegt vienu gadu.

5.1. Drošības nauda piemērojama par tiem ievešanas uz laiku darījumu apjomiem vai apjomu daļu, kuri uz laiku ievesti Latvijas Republikā un kuri viena gada laikā tiek izvesti no valsts.

5.2. Par tiem ievešanas uz laiku darījumu apjomiem vai arī to daļu, kas ievesti Latvijas Republikā un tiek šeit realizēti, piemērojama ievedmuita vispārējā kārtībā pirms preču realizācijas.

6. Drošības nauda atmaksājama 100 procentu apmērā no iemaksātās summas par konkrēto darījumu, ja ievēroti tranzītkravu pārvadājumu un ievešanas uz laiku veikšanas termiņi, kādi noteikti Latvijas Republikā, un izvesto preču daudzums un sortiments atbilst ievestajam konkrētajam preču daudzumam un sortimentam.

6.1. Ja tranzītkravu pārvadājumu termiņi cauri Latvijas Republikas teritorijai netiek ievēroti vai tranzītpārvadājums netiek izpildīts, tad drošības nauda netiek atmaksāta un tiek ieskaitīta valsts budžetā kā ievedmuita (budžeta klasifikācija, 8.iedaļa, 1&, simbols 42.).

6.2. Ja tranzītkravu pārvadājumu termiņi netiek ievēroti transporta līdzekļa avārijas rezultātā vai citu nepārvaramu šķēršļu dēļ, tad jautājumu par drošības naudas atmaksāšanu muitas iestādes vadītājs izskata atsevišķi.

6.3. Ja Latvijas Republikā tranzītkravu pārvadājumos un ievešanas uz laiku darījumos ievestās preces netiek izvestas tādā daudzumā un sortimentā, kāds norādīts muitas kravas deklarācijā, preci ievedot, un par kādu samaksāta drošības nauda, tad, vadoties no faktiskā izvedamo preču daudzuma un sortimenta, attiecīgi proporcionāli tiek aprēķināta konkrētajam daudzumam atbilstošā drošības nauda.

6.4. Drošības naudas atmaksāšanu par preču ievedumu uz laiku var veikt pa daļām proporcionāli izvedamo preču daudzumam.

6.5. Ja viena gada laikā uz laiku ievestās preces netiek izvestas, tad drošības naudu pilnībā ieskaita valsts budžetā kā ievedmuitu. Kā ari, ja izbeidzoties termiņam, šie darījumi veikti tikai daļēji, drošības naudu par laikā neveikto darījumu daļu neatmaksā un to ieskaita valsts budžetā kā ievedmuitu (budžeta klasifikācija, 8. iedaļa, 1& , simbols 42).

7. Drošības naudas atmaksāšana jāveic tādā brīvi konvertējamā valūtā kādā tā bija iemaksāta. Piemēram, ja iemaksa veikta ASV dolāros, tad atmaksājama arī ASV dolāros. Ja iemaksa veikta Latvijas nacionālajā valūtā, tad jāatmaksā arī Latvijas nacionālajā valūtā.

Drošības naudu atmaksā tikai bezskaidrā naudā Latvijas Bankas nodaļa pēc Muitas departamenta rīkojuma, pārskaitot to uz klienta rēķinu.

Drošības nauda jāatmaksā 2 mēnešu laikā pēc muitas kravas deklarācijas noformēšanas izvešanai no Latvijas Republikas muitas robežas caurlaides punktā.

8. Drošības naudas iemaksas apstiprinošie dokumenti.

8.1. Bezskaidras naudas norēķinos — maksājuma uzdevums (iesniegums, pārvedums, stettment of account) ar bankas, kas veic pārskaitījuma operāciju, atzīmi, ka pārskaitījums izdarīts. Maksājuma uzdevumā jābūt norādītam, ka maksājums ir drošības nauda par precēm (galveno preču grupu uzskaitījums). Saņēmējs — Latvijas Bankas nodaļa, kurā Muitas departaments ir atvēris ārpusbudžeta centralizēto drošības naudas kontu.

8.2. Skaidras naudas norēķinos — muitas maksājumu kvīts, kur papildus pārējiem rekvizītiem norādīts, ka maksājums ir drošības nauda par tranzītkravas (preču) pārvadājumu, norādot arī ievešanas muitas kravas deklarācijas numuru un izdošanas datumu.

Maksājumu kvītī papildus fiziskās vai juridiskās personas pilnai adresei jāuzrāda arī tās banka un rēķins, kurā atmaksājama drošības nauda.

9. Maksājuma uzdevumu ar bankas atzīmi kopā ar pārējiem dokumentiem, iebraucot Latvijas Republikā, uzrāda muitas robežas caurlaides punktā. Muitas maksājumu kvīti noformē Latvijas Republikas muitas robežas caurlaides punktā.

9.1. Muita atsevišķi reģistrē tranzītkravu pārvadājumus, uzrādot pārvadātāju firmu, banku, kurā izdarīts drošības naudas maksājums un maksājuma uzdevuma datumu, kā arī drošības naudas maksājuma summu.

Ja arī drošības nauda iemaksāta skaidrā naudā, tad uzrāda pārvadātāju firmu (individuālai fiziskai personai uzvārdu), muitas maksājumu kvīts numuru, datumu, drošības naudas maksājuma summu, kā arī banku un rēķinu, kurā atmaksājama drošības nauda.

Atsevišķi reģistrē ievešanas uz laiku, t.sk. konsignācijas darījumus, uzrādot preču saņēmēju Latvijas Republikā, banku, kurā izdarīts drošības naudas maksājums un maksājuma uzdevuma datumu, kā ari drošības naudas maksājuma summu.

Šīs ziņas muitas robežas caurlaides punkti iesniedz Muitas departamentam par noteiktu laika periodu, kuru nosaka Muitas departaments. Tas nosaka ari reģistrācijas veidu (reģistrācijas žurnāls, kartiņas u. tml.).

9.2. Muitas caurlaides punktā drošības naudas maksājuma uzdevumā veic atzīmi, ka krava (preces) ievesta, norādot arī laiku, ko apstiprina ar muitas zīmogu.

Maksājuma uzdevumu atdod atpakaļ uzrādītājam, tā kopija paliek muitas robežas caurlaides punktā kopā ar muitas kravas deklarācijas pirmo eksemplāru. Muitas maksājumu kvīts otro eksemplāru atdod personai, kura veic tranzītpārvadājumus.

10. Izvedot no republikas šo produkciju (tranzītkravu pārvadājumi, ievešana uz laiku, t. sk. konsignācijas darījumi) muitas robežas caurlaides punktā uzrāda papildus citiem dokumentiem maksājuma uzdevumu vai muitas maksājumu kvīti ar muitas atzīmēm iebraucot (ievedot kravu).

10.1. Ja ievēroti darījumu nosacījumi un termiņi, muitas robežas caurlaides punktā drošības naudas maksājuma uzdevumā vai muitas maksājumu kvītī izdara nākošo atzīmi, ka krava (preces) izvesta, norādot tās daudzumu, sortimentu un laiku, ko apstiprina ar muitas zīmogu.

10.2. Maksājumu uzdevumu vai muitas maksājumu kvīti atdod atpakaļ uzrādītājam. Vienlaicīgi muitas robežas caurlaides punktā reģistrē izvešanas faktu, kā tas tika darīts kravu (preces) ieved un ziņas par to noteiktā termiņā un veidā paziņo Muitas departamentam.

10.3. Ja nav ievēroti darījumu nosacījumi un termiņi, muitas robežas caurlaides punkts veic attiecīgu atzīmi maksājuma un uzdevumā vai muitas maksājumu kvītī un reģistrācijas žurnālā (kartiņā). Muitas departaments pēc ziņu saņemšanas un pārbaudes summas ieskaita valsts budžeti ievedmuitu (budžeta klasifikācija, 8. iedaļa, 1&, simbols 42).

10.4. Ievešanas uz laiku, t.sk. konsignācijas darījumos, ja preces izved pa daļām, atzīmi maksājuma uzdevumā izdara par katru daļu atsevišķi, uzrādot šīs preču daļas vērtībai vai daudzumam atbilstošo iemaksātās drošības naudas daļas summu. Preču daļas vērtību aprēķina saskaņā ar muitas kravas deklarācijā (preces ievedot) uzrādītajiem datiem.

Ievešanas uz laiku, t.sk. konsignācijas darījumos, drošības naudas summas var izmaksāt pa daļām proporcionāli izvesto preču daudzumam, taču ne biežāk kā vienu reizi 30 dienās. Šajā gadījumā par izvešanu uz drošības naudas maksājuma uzdevuma būs vairākas muitas robežas caurlaides punktu atzīmes ar to vienlaicīgu reģistrāciju žurnālā (kartiņā). Drošības naudas maksājuma uzdevums paliek pie preču īpašnieka vai konsignātora.

10.5. Ja Muitas departamenta rīcībā ir informācija par tranzītkravu pārvadājumiem, ievešanai uz laiku, t.sk. konsignācijas darījumiem, par kuriem noteiktajos termiņos no muitas robežas caurlaides punktiem nav ienākušas nekādas ziņas par attiecīgo izvešanas operāciju veikšanu, tad Muitas departaments pēc pārbaudes attiecīgās drošības naudas summas ieskaita valsts budžetā kā ievedmuitu.

11. Latvijas Republikas Muitas departaments atver un kontrolē ārpusbudžeta centralizēto drošības naudas kontu, kurā tiek ieskaitīta un no kura tiek atmaksāta drošības nauda.

Muitas departaments dod rīkojumu Latvijas Bankas nodaļai par drošības naudas atmaksāšanu vai ieskaitīšanu valsts budžetā kā ievedmuitu tikai pēc tam, kad ir pārbaudījis, ka konkrētā drošības nauda ieskaitīta (ienākusi) Latvijas Bankas nodaļā.

12. Drošības naudas summu ieskaitīšanu valsts budžetā kā ievedmuitu veic vienu reizi 2 mēnešos (60 dienās).

13. Kārtība, kādā iemaksājama un atmaksājama drošības nauda attiecas uz juridiskajām personām un fiziskajām personām, ievērojot Latvijas Republikas likumdošanas un normatīvajos aktos paredzētos izņēmumus.

Finansu ministra vietnieks A.Kodoliņš

 Satiksmes ministra vietnieks U.Pētersons

Ārējās tirdzniecības ministra vietnieks O.Ūdris