Ministru kabineta rīkojums Nr.440

Rīgā 2011.gada 8.septembrī (prot. Nr.50 65.§)

Grozījumi darbības programmā "Cilvēkresursi un nodarbinātība"

1. Izdarīt darbības programmā "Cilvēkresursi un nodarbinātība" (atbalstīta ar Ministru kabineta 2008.gada 20.februāra rīkojumu Nr.82 "Par darbības programmu "Cilvēkresursi un nodarbinātība"") šādus grozījumus:

1.1. izteikt 447., 448. un 449.punktu šādā redakcijā:

"447. Iznākuma rādītāji:

· Papildus zinātnei piesaistīto un atbalstīto pilnu darba laiku strādājošo zinātnisko darbinieku skaits, tai skaitā darba vietas nodrošinājums, – 1000 (bāzes vērtība 2004.gadā – 0) (avots – IZM dati)⁸⁴ (1.1.pasākums);

· Doktorantu un maģistrantu skaits, kas saņēmuši ESF atbalstu studijām, – 4100 (bāzes vērtība 2004.gadā – 0) (avots – IZM dati) (1.2.pasākums):

- maģistrantu skaits, kas saņēmuši ESF atbalstu studijām, – 2500;

- doktorantu skaits, kas saņēmuši ESF atbalstu studijām, – 1600;

·  Izvērtēto studiju programmu skaits augstākajā izglītībā – 651 (1.2.pasākums).

448. Rezultāta rādītāji:

· Doktorantu īpatsvars, kas pirms iestāšanās doktorantūrā saņēmuši ESF atbalstu studijām maģistrantūrā, pret kopējo doktorantūras studentu skai­tu – 50 % (bāzes vērtība 2004.gadā – 0 %) (avots – IZM dati) (1.2.pasākums);

· Doktorantu īpatsvars, kuri saņēmuši ESF atbalstu studijām doktorantūrā, pret kopējo doktorantūras studentu skaitu – 80 % (bāzes vērtība 2004.ga­dā – 0 %) (avots – IZM dati) (1.2.pasākums);

· Pilnu darba laiku nodarbināto pētnieku īpatsvars, kuri saņēmuši ESF atbalstu, pret kopējo zinātnē un pētniecībā nodarbināto skaitu – 10 % (bāzes vērtība 2004.gadā – 0 %) (avots – CSP un Eurostat dati) (1.1.pasākums).

449. Ietekmes rādītāji:

· Pieaudzis zinātnē un pētniecībā strādājošo īpatsvars % no darbspējīgo iedzīvotāju skaita valstī – 1 % (bāzes vērtība 2004.gadā – 0,73 %)⁸⁵ (avots – CSP un Eurostat) (1.1.pasākums un 1.2.pasākums);

· Pieaudzis gadā sagatavoto doktoru skaits – 425 (bāzes vērtība 2004.ga­dā – 85) (avots – IZM, augstākās izglītības iestāžu ikgadēji apkopotie dati) (1.2.pasākums);

· Pieaudzis studējošo īpatsvars inženierzinātņu, tehnoloģiju, dabaszinātņu izglītības tematiskajās grupās % no kopējā studējošo skaita – 18,6 % (bāzes vērtība 2004.gadā – 14,6 %) (avots – IZM, augstākās izglītības iestāžu apkopotie dati) (1.2.pasākums).";

1.2. izteikt 522., 523. un 524.punktu šādā redakcijā:

"522. Iznākuma rādītāji:

· Uzlaboto profesionālās izglītības programmu skaits – 55 (bāzes vērtība 2004.gadā – 0) (avots – IZM dati) (2.1.pasākums);

· Uzlaboto vispārējās izglītības programmu skaits – 4 (bāzes vērtība 2004.gadā – 0) (avots – IZM dati) (2.1.pasākums);

· Profesionālās izglītības pedagogi, kas pilnveidojuši savu kompetenci un kvalifikāciju, – 5000 (bāzes vērtība 2004.gadā – 0) (avots – IZM dati) (2.1.pasākums);

· Vispārējās izglītības pedagogi, kas pilnveidojuši savu kompetenci un kvalifikāciju, – 20 000 (bāzes vērtība 2004.gadā – 0) (avots – IZM dati) (2.1.pasākums);

· Vispārējās izglītības pedagogu skaits, kas saņēmuši atbalstu mērķstipendiju veidā, – 4 000 (bāzes vērtība 2004.gadā – 0) (avots – IZM dati) (2.1.pasākums);

· Profesionālajā izglītībā izglītojamo skaits, kas saņēmuši tiešu ESF atbalstu mērķstipendiju veidā, – 40 000 (bāzes vērtība 2004.gadā – 0) (avots – IZM dati) (2.1.pasākums);

· Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogi, kas saņēmuši atbalstu izglītības kvalitātes nodrošināšanai un profesionālās un sektorālās mobilitātes paaugstināšanai izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos, – 28 000 (bāzes vērtība 2004.gadā – 0) (2.2.pasākums);

· Sociālās atstumtības riska grupu izglītojamo skaits, kas saņēmuši ESF atbalstu mācībām, – 10 000 (bāzes vērtība 2004.gadā – 0) (avots – IZM dati) (2.2.pasākums);

· Personu skaits, kas saņem ESF atbalstu (izglītībā un apmācībās) mūžizglītības aktivitātes ietvaros, – 20 200 (bāzes vērtība 2004.gadā – 0) (avots – IZM dati) (2.2.pasākums).

523. Rezultāta rādītāji:

· Izglītojamo īpatsvars, kas apgūst uzlabotās profesionālās izglītības programmas, pret izglītojamo skaitu profesionālajā izglītībā – 50 % (bāzes vērtība 2004.gadā – 0 %) (avots – IZM dati) (2.1.pasākums);

· Profesionālās izglītības izglītojamo īpatsvars, kuri saņēmuši tiešu ESF atbalstu, pret kopējo profesionālās izglītības izglītojamo skaitu – 67 % (bāzes vērtība 2004.gadā – 0) (avots – IZM dati) (2.1.pasākums);

· Izglītojamo (7.–12.klašu audzēkņu) īpatsvars, kas apgūst uzlabotās vispārējās izglītības programmas, pret kopējo izglītojamo skaitu 7.–12.klasē – 60 % (bāzes vērtība 2004.gadā – 0 %) (avots – IZM dati) (2.1.pasākums);

· Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu īpatsvars, kas pilnveidojuši savu kompetenci profesionālajā un vispārējā izglītībā, pret kopējo pedagogu skaitu – 50 % (bāzes vērtība 2004.gadā – 0 %) (avots –IZM dati) (2.1.pasākums);

· Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars, kuras īsteno uzlabotās programmas, pret kopējo vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaitu – 70 % (bāzes vērtība 2004.gadā – 0 %) (avots – IZM dati) (2.1.pasākums).

524. Ietekmes rādītāji:

· Samazinājies vidējās izglītības absolventu skaits ar zemām vai ļoti zemām prasmēm dabaszinātnēs, matemātikā un svešvalodās (% no vidusskolas absolventu kopskaita) – 21 % (bāzes vērtība 2004.gadā – 27 %) (avots –IZM dati, apkopoti no centralizēto eksāmenu rezultātiem katru gadu) (2.1.pasākums);

· Pieaudzis jauniešu īpatsvars, kuriem ir vismaz vidējā izglītība (% no jauniešiem 20–24 gadu vecumā), – 80 % (bāzes vērtība 2004.gadā – 79,5 %) (avots – IZM un Eurostat dati) (2.1.pasākums un 2.2.pasākums);

· Samazinājies jauniešu īpatsvars, kas pēc pamatskolas neturpina izglītību (% no pamatskolas absolventu skaita), – 2 % (bāzes vērtība 2004.gadā – 4,9 %) (avots – IZM un CSP dati) (2.1.pasākums un 2.2.pasākums).";

1.3. izteikt 609. un 610.punktu šādā redakcijā:

"609. Iznākuma rādītāji:

· Apmācībās iesaistīto nodarbināto personu skaits – 28 400 (bāzes vērtība 2006.gadā – 4 744) (3.1.pasākums);

· Modulārās apmācībās, pārkvalifikācijas un tālākizglītības pasākumos atbalstu saņēmušo bezdarbnieku un darba meklētāju skaits – 118 560 (bāzes vērtība 2006.gadā – 17 897) (3.1.pasākums);

· Atbalstīto bezdarba riskam pakļauto personu skaits – 5 887 (bāzes vērtība 2004.gadā – 0) (3.1.pasākums);

· Apmācības uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai saņēmušo personu skaits – 2 000 (bāzes vērtība 2006.gadā – 527) (3.1.pasākums);

· Darba vietu skaits, kurām veikts darba vides risku novērtējums, – 100 000 (bāzes vērtību veido kopējais darba vietu skaits bīstamajās nozarēs 2006.gadā – ap 80 000, kas palielināsies pēc izmaiņām normatīvajos aktos) (3.1.pasākums);

· Sabiedrībai derīgos darbos iesaistīto bezdarbnieku skaits – 135 441 (bāzes vērtība 2006.gadā – 9 622) (3.1.pasākums);

· Jaunradītās darba vietas – 250 (bāzes vērtība 2006.gadā – 0) (3.1.pasākums);

· ESF atbalstīto veselības aprūpes un veselības veicināšanas profesionāļu skaits – 32 880 (bāzes vērtība 2006.gadā – 0) (3.2.pasākums).

610. Rezultāta rādītāji:

· Ekonomiski aktīvo uzņēmumu īpatsvars procentos, kuri apmācījuši darbiniekus ar ESF atbalstu, – 0,4 % (bāzes vērtība 2006.gadā – 0,3 %) (3.1.pasākums);

· Atbalstu saņēmušo bezdarbnieku un darba meklētāju īpatsvars, kas 6 mēnešu laikā pēc saņemtajām apmācībām iekārtojas darbā, – 30 % (bāzes vērtība 2005.gadā – 36 %) (3.1.pasākums);

· Pašnodarbinātību un komercdarbību uzsākušo personu īpatsvars no konsultācijas un apmācības saņēmušajām personām 6 mēnešu laikā pēc atbalsta saņemšanas – 25 % (bāzes vērtība 2004.gadā – 0 %) (3.1.pasākums);

· Atklāto darba attiecību un darba tirgus likumdošanas pārkāpumu skaita samazinājums Valsts darba inspekcijas apsekotajos uzņēmumos – 15 % (bāzes vērtība 2004.gadā – atklāti 3,67 pārkāpumi vienā pārbaudes reizē) (3.1.pasākums);

· Atbilstoši (sekmīgi nokārtota resertifikācija) apmācītā veselības aprūpes personāla īpatsvars – 95 % (bāzes vērtība 2005.gadā – 65 %) (3.2.pasākums).";

1.4. izteikt 737. un 738.punktu šādā redakcijā:

"737. Iznākuma rādītāji:

· Atbalstīto sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits (sadalījumā pēc vecuma, dzimuma, statusa darba tirgū, atbilstības sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupai), stimulējot personu ekonomisko aktivitāti, – 31 734 (bāzes vērtība 2006.gadā – 3 994)⁹²;

· Pilnveidotos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēmušo personu skaits ESF programmās – 4 500 (bāzes vērtība 2006.gadā – 1 657).

738. Rezultāta rādītāji:

· Atbalstīto personu īpatsvars, kas kļūst ekonomiski aktīvi 6 mēnešu laikā pēc atbalsta saņemšanas, – 35 % (bāzes vērtība 2005.gadā – 33 %);

· ESF līdzfinansēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmušo personu skaits, kas iesaistās izglītības apguvē, profesionālajā rehabilitācijā vai nodarbinātībā 6 mēnešu laikā pēc projekta noslēguma, – 900 (bāzes vērtību veido potenciālais pilnveidoto sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēmušo personu skaits ESF programmās – 4500).";

1.5. izteikt 783.punktu šādā redakcijā:

"783. 5.2.pasākuma "Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana" ietvaros šķērsfinansējums nepārsniegs 2,97 % no pasākuma īstenošanai plānotā ESF finansējuma. Iespēja izmantot šķērsfinansējumu tiks dota tikai tiem ESF projektu iesniedzējiem, kuri īstenos projektus 1.aktivitātes "Publiskās pārvaldes cilvēkresursu plānošanas un vadības IT sistēmas izstrāde un ieviešana" ietvaros.";

1.6. izteikt 784. un 785.punktu šādā redakcijā:

"784. Iznākuma rādītāji:

· Apmācīto personu skaits – 6000 (bāzes vērtība 2006.gadā – 0) (5.1.pasākums);

· Institūciju skaits, kas ESF ietvaros atbalstītas kvalitātes vadības sistēmas ieviešanā, – 26 (bāzes vērtība 2004.gadā – 3) (5.1.pasākums);

· Izveidotas LDDK un LBAS reģionālās struktūras – 10 (bāzes vērtība 2004.gadā – 0) (5.2.pasākums);

· Atbalstīto nevalstisko organizāciju skaits – 200 (bāzes vērtība 2006.ga­dā – 43) (5.2.pasākums);

· Piesaistīto jauno speciālistu skaits plānošanas reģionos, pilsētās un novados – 240 (bāzes vērtība 2004.gadā – 0) (5.3.pasākums);

· Atbalstīto plānošanas reģionu un novadu pašvaldību skaits, kuros nodrošināta attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana, – 57 % (bāzes vērtība 2004 – 2 %) (5.3.pasākums).

785. Rezultāta rādītāji:

· Nodrošināta Latvijas atbilstība Māstrihtas kritērijiem un gatavība Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanai – 100 % (bāzes vērtība 2006.gadā – 0 %) (5.1.pasākums);

· Publiskās pārvaldes iestāžu, kurās ieviesta kvalitātes vadības sistēma, skaita pieaugums par 25 % – 82 (bāzes vērtība 2006.gadā – 73 institūcijas)⁹⁴ (5.1.pasākums);

· Darbinieku īpatsvars, ar kuriem ir noslēgts darba koplīgums⁹⁵, – 21 % no kopējā darbinieku skaita (bāzes vērtība 2004.gadā – 18 %) (5.2.pasākums);

· NVO īpatsvars, kas piedalās ES struktūrfondu finansēto pasākumu īstenošanā, – 2 % no kopējā NVO skaita (bāzes vērtība 2006.gadā – 1,8 % jeb 141) (5.2.pasākums);

· Plānošanas reģionu un pašvaldību skaits, kuros nodrošināta administratīvās kapacitātes stiprināšana, – 100 % (bāzes vērtība 2004.ga­dā – 0) (5.3.pasākums);

· Izstrādātie/aktualizētie plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas dokumenti (skaits) – 110 (bāzes vērtība 2004.gadā – 11) (5.3.pasākums).";

1.7. izteikt 909. un 910.punktu šādā redakcijā:

"909. Iznākuma rādītājs:

· Institūciju skaits, kas saņēmušas atbalstu – 22 (bāzes vērtība 2006.gadā – 16).

910. Rezultāta rādītājs:

· Veiksmīgs ES fondu ieviešanas vērtējums starp Latvijas iedzīvotājiem – 42 % (2006.gada sākumā – 38 %).";

1.8. izteikt 932.punktu šādā redakcijā:

"932. Ja Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējs saņem finansējumu no vairākām Eiropas Savienības fondu tehniskās palīdzības aktivitātēm, tad, sagatavojot izdevumu deklarāciju, katram Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējam piemēro individuālu izdevumu deklarēšanas proporciju atbilstoši nacionālā līmenī noteiktām finansējuma proporcijām no tehniskās palīdzības katrai darbības programmai un fondam, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr.1083/2006 46.panta 1."a" un 3.punkta nosacījumus.";

1.9. svītrot 933. un 934.punktu;

1.10. izteikt 4.daļas 21., 22. un 23.tabulu šādā redakcijā:

"Tabula Nr.21: Finanšu plāns ar katra fonda gada piešķīrumu darbības programmai¹⁰⁶

Tabula Nr.22: Finanšu plāns plānošanas periodam ar katra fonda un valsts līdzfinansējuma piešķīrumu un līdzfinansējuma likmi darbības programmas prioritātēm

* Kopējais EIB aizdevuma apjoms darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība", darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" un darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" ietvaros īstenojamo projektu valsts budžeta finansējuma nodrošināšanai.

Tabula Nr.23: Indikatīvs Eiropas Kopienas līdzfinansējuma sadalījums kategorijās 1.darbības programmai (eiro)

* Kategorijas atbilstoši standarta klasifikācijai.

** Eiropas Kopienas līdzfinansējuma novērtētais apjoms."

2. Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt precizēto darbības programmu "Cilvēkresursi un nodarbinātība" Valsts kancelejā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs A.Vilks

⁸⁴ 2004.gadā pilnu darba laiku strādājošo zinātnisko darbinieku skaits - 3324, ESF atbalsta rezultātā paredzēts papildus piesaistīt zinātniekus (doktorantus, emigrējušos zinātniekus un zinātniekus no ārvalstīm) PLE darbam zinātnē un pētniecībā.

⁸⁵ Zinātnē un pētniecībā strādājošos veido pilnu un nepilnu darba laiku strādājošie zinātniskie darbinieki, zinātnē un pētniecībā nodarbinātais administratīvais un tehniskā atbalsta personāls

⁹² 3828 personas piedalījās motivācijas programmās līdzdalībai apmācībās, 166 personām tika nodrošinātas subsidētās darba vietas.

⁹⁴ Oficiāla informācija par KVS ieviešanu pašvaldībās un pašvaldību institūcijās nav pieejama.

⁹⁵ Koplīgums ir līgums, ko slēdz darba devējs un arodbiedrība vai deleģēti darbinieku pārstāvji, ja nav arodbiedrības.

¹⁰⁶ Atbilstoši Eiropas Komisijas 2006.gada 8.decembra Regulas Nr.1828/2006, kas paredz noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu pielikumam XVI: Darbības programmas finansēšanas plāni.

¹⁰⁷ Līdzfinansējuma likmi nosaka, pamatojoties uz kopējām attiecināmajām izmaksām (e).