Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Ar saskaņu starp dvēseli un darbu" (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.04.1999., Nr. 111 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23521

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Daudz var izdarīt arī bez lielas naudas"

Vēl šajā numurā

13.04.1999., Nr. 111

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas priekšsēdētājs JĀNIS STRAUME:

"Ar saskaņu starp dvēseli un darbu"

Turpinājums no 1.lpp.

— Kurš no šiem trīs postulātiem jums šķiet visvieglāk piepildāms — dvēseli Dievam, sirdi tēvijai un rokas darbam, vai varbūt visi trīs vienādi viegli izdarāmi?

J.Straume:

— Es domāju, ka visi trīs ir vienādi viegli un vienādi smagi, jo katrā brīdī kāds no šiem trim novēlējumiem nonāk darbā priekšplānā, un jābūt zināmai harmonijai starp dvēseli un rokām.

— Kopš septītās Saeimas darba sākuma pagājis jau pusgads. Kā jūs vērtējat šo pusgadu savā postenī, jo tomēr būt visredzamākajam no simta, es domāju, ir diezgan sarežģīti. Un vienlaikus, protams, liels gods, pienākums un citi jauki nianšu varianti.

J.Straume:

— Es to uztveru kā pienākumu, mans raksturs ir tāds, ka nekad neesmu centies izvirzīties kaut kur priekšplānā, izcelt savu personību, es vienkārši, pateicoties uzticībai, ko ir snieguši mani simt parlamentārieši, daru savu darbu. Esmu jau zināmā mērā apradis ar šo situāciju, un protams, vienlaikus apzinos, ka jebkurā brīdī situācija var arī mainīties. Ar šādu apziņu ir jāstrādā un pienākumi jāpilda.

— Bet vai viegli vadīt simt galvas, ieskaitot savējo?

J.Straume:

— Protams, nav viegli, bet pienākums ir jāveic pēc labākās sirdsapziņas, un es to cenšos darīt.

— Pirms jums šajā svarīgajā amatā bija Anatolijs Gorbunovs, Ilga Kreituse un Alfreds Čepānis, jūs esat ceturtais. Ņemot vērā to, ko sastrādājuši iepriekšējie, viņu pieredzi varbūt, kļūdas vai nepilnības, jums ir iespēja to neatkārtot, būt gudrākam.

J.Straume:

— Katrā ziņā es cenšos mācīties gan no kļūdām un arī pārņemt to labo, kas ir bijis pirmajiem trijiem, tā ka man tiešām šādas iespējas kā ceturtajam ir.

— Mums ir šeit vairāki klausītāju jautājumi. Viens no tiem — vai Latvijā ir pieņemts likums par atbildību par likumu, kuru var izmantot savtīgos nolūkos, kas par to nes atbildību? Tātad — vai ir likums par atbildību?

J.Straume:

— Es domāju, ka likumdošana nosaka to, ka likums ir pamats valsts attīstībai, valsts pārvaldes iestāžu darbībai un atbildībai. Šeit kompleksi jāņem visa mūsu valsts iekārta, tā ir Valsts kontrole, prokuratūra, iestādes, kuras arī balsta savu darbu uz likumiem, īpašs likums, caur kura prizmu tiek vērtētas īpaši jau augstākās amatpersonas, ir Korupcijas novēršanas likums. Es domāju, ka likumu ir pietiekoši daudz, varbūt laika gaitā atklājās zināma diskoordinācija starp šiem likumiem, zināmas vājās vietas, taču es domāju, ka būtiskākais ir sekot tam, kā šie likumi tiek pildīti, un vispirms katram sākt ar sevi.

— Nākamais jautājums — kurai valstij būtu jāapbalvo Latvijas nacionālie partizāni, kuri no 1945. līdz 1951. gadam cīnījās pret okupantiem un viņu pakalpiņiem?

J.Straume:

— Es domāju, ka mūsu valsts vēsture ir bijusi tāda, kāda tā ir bijusi, nacionālie partizāni šajā valsts vēsturē ieņem cienījamu vietu, un, manuprāt, arī Latvijai kā valstij šī cieņa pret šiem cilvēkiem ir jāizrāda.

— Un kā jūs domājat — vai šāds apbalvojums viņiem kādreiz būs arī no mūsu puses, no Latvijas, jo es zinu, ka apbalvojums ir jāizveido, ja tāda nemaz nav.

J.Straume:

— Es domāju, ka galvenais apbalvojums, ko varētu sniegt valsts vara, ir — nodrošināt šiem cilvēkiem normālas vecumdienas, tas ir primārais — nodrošināt cilvēka cienīgus dzīves apstākļus.

— Tagad pavasarī, protams, ir visādas noskaņas, pēdējā laikā dzird runājam, ka jūs laikam esat sācis savu agrāko aizraušanos — šaha spēli maināt pret hokeju. Vai tā ir taisnība? Tātad — vai tiesa, ka Jānis Straume pēdējā laikā šahu sācis mainīt pret hokeju?

J.Straume:

— Nē, tas nav tiesa. Es paralēli šad tad uzspēlēju šahu, jo šis sporta veids, kas ir reizē ne tikai sports, bet arī zināmā mērā zinātne un māksla, man bijis tuvs no bērnu dienām. Bet ir vajadzīga arī fiziska izkustēšanās, un es domāju, ka ļoti laba ir šī iniciatīva, ar kuru ir nākusi Liepājas pilsētas dome — sarīkot hokeja spēli starp liepājniekiem un Latvijas parlamentu un valdību. Es domāju, ka tas būs interesanti, katrā ziņā šis sporta veids, protams, ir ļoti smags, fiziski smags un netrenētam cilvēkam diezgan sarežģīts, bet kā saka, tie, kas baidās, tie hokeju nespēlē.

— Šeit arī kāda klausītāja uzslava, rakstīts šeit ir šādi: paldies Straumes kungam un "Tēvzemei un Brīvībai", ka izvirzīja tik gudru kandidātu prezidenta amatam — Jāni Priedkalnu. Un veiksmi darbā, tā rakstīts.

J.Straume:

— Paldies!

— Kā jūs domājat — Priedkalna kunga iespējas un zināšanas cels Latviju saulītē, ja notiks tā, ka viņš būs valsts pirmais cilvēks?

J.Straume:

— Es domāju — noteikti, jo es Jāni Priedkalnu personīgi pazīstu jau no pašiem atmodas pirmsākumiem, viņš tiešām ir cilvēks ar lielo burtu, zinošs, erudīts un reizē ļoti godīgs Latvijas patriots. Ja viņš būtu Latvijas valsts prezidents, tas būtu Latvijai un Latvijas nākotnei tikai pozitīvi vērtējams.

— Jā, un šeit tāds sarežģīts jautājums, — kad izskatīs jautājumu par denacionalizēto māju īrnieku iespējām privatizēt par sertifikātiem dzīvokļus?

J.Straume:

— Šis jautājums tiek izskatīts, un cik man zināms, jaunu koncepciju ir izstrādājusi Ministru kabineta jauna darba grupa, šis jautājums Ministru kabinetā tuvākajā laikā tiks skatīts. Protams, šajā dzīvokļu likumdošanas sfērā ir atklājušās daudzas problēmas, taču problēmas ir tādēļ, lai tās risinātu.

— Studijā bija Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Mūsu nākamā tikšanās — pēc nedēļas tieši šajā pašā laikā un vietā.

Latvijas radio žurnālistiem

Jānim Brodelim un

Broņislavam Spridzānam

Pēc radioieraksta

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!