• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvija kopā ar Eiropu skatās nākotnē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.01.2001., Nr. 15 https://www.vestnesis.lv/ta/id/2351

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas lauksaimniecības līgumu

Vēl šajā numurā

26.01.2001., Nr. 15

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvija kopā ar Eiropu skatās nākotnē

Nu jau pavisam droši varam apgalvot, ka pasaule pārkāpusi gadsimta un tūkstošgades slieksni. Iepriekšējie simt gadi bijuši vieni no interesantākajiem pasaules un it īpaši Eiropas vēsturē. Eiropa piedzīvojusi milzīgas pārmaiņas. Radušās daudzas jaunas valstis, dažas apvienojušās un dalījušās, citas viena otru apspiedušas un okupējušas. Tieši Eiropā aizsākās 20. gadsimta lielākās traģēdijas — Pirmais un Otrais pasaules karš. Bet pēdējās simtgades pasaules vēsturē Eiropa ienākusi arī ar pirmo tik cieši integrēto neatkarīgu valstu apvienību — Eiropas Savienību, kura tuvāko gadu laikā no 15 dalībvalstīm gatavojas kļūt gandrīz divkārt lielāka.

Kāda izskatīsies Eiropa šajā jaunajā 21. gadsimtā, un kāda būs Latvijas vieta Eiropas valstu saimē — šie ir jautājumi ,uz kuriem šīs nedēļas sākumā atbildes rast aicināja Eiropas Savienības informācijas centrs Rīgā, organizējot diskusiju "21. gadsimts: attīstības scenāriji Eiropā". Šis bija jau otrais pasākums diskusiju ciklā "Eiropas dialogi", kuru ES informācijas centrs aizsāka pagājušā gada decembrī.

Šoreiz uz sarunu par Eiropas nākotni bija aicināti sociologs Aivars Tabūns, antropologs Roberts Ķīlis un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Helmūts Ancāns, kā arī liels skaits studentu, žurnālistu, ekspertu un citu interesentu. Diskusiju vadīja filozofs Igors Šuvajevs. Ņemot vērā diskusijas dalībnieku visai atšķirīgos uzskatus, izvērsās plaša un daudzpusīga diskusija.

Sociologs Aivars Tabūns norādīja, ka Latvijas sabiedrībā visai bieži saklausāms viedoklis, ka Latvija, līdzīgi kā pārējās ES kandidātvalstis, dodas uz kādu jau izveidotu un abstraktu veidojumu — Eiropu. Viņš uzsvēra — jāapzinās tas, ka arī Latvija jau pašlaik ir un vienmēr ir bijusi Eiropā, un jāsaprot, ka Eiropa nav nekas noslēgts un pabeigts, tā atrodas nemitīgā pārmaiņu procesā un arī mēs varam aktīvi piedalīties nākotnes Eiropas veidošanā. A.Tabūns iepazīstināja klātesošos ar Eiropas Komisijas veikto pētījumu "Scenario Europe 2010" par eirobirokrātijas uzskatiem attiecībā uz Eiropas attīstību tuvākajā nākotnē. Ziņojuma pamatā izmantotas 60 augstāko Eiropas ierēdņu domas, kā rezultātā eksperti izveidojuši vairākus iespējamos nākotnes attīstības scenārijus, kuri apkopoti dokumentā "Five Possible Futures for Europe"("Piecas Eiropas attīstības iespējas"). Šie scenāriji iezīmē galvenos iespējamos attīstības virzienus: koncentrēšanās uz tirgus ekonomiku, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, ekonomiskā izaugsme, lielāka iedzīvotāju ienākumu diferenciācija un noziedzības pieaugums vai — bieži pretēji — sociālo jautājumu īpaša akcentēšana, vides standartu stingrāka kontrole un līdz ar to IKP pieauguma tempa krišanās. Tāpat tiek pieļauta doma par lielāku reģionalizāciju un nevienlīdzību, ēnu ekonomikas pieaugumu un iedzīvotāju neapmierinātību. Protams, šie scenāriji nav vienīgās Eiropas attīstības iespējas, un minētais dokuments nekādā ziņā nepretendē uz Eiropas Komisijas vai kādas citas institūcijas oficiāla viedokļa statusu. Tas vairāk paredzēts kā norādījums vai brīdinājums par pašreizējām attīstības tendencēm un iespējamajām problēmām, kurām būtu jāpievērš lielāka uzmanība tuvākajā nākotnē.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Helmūts Ancāns runāja par ekonomikas attīstības tendencēm globālā skatījumā. Kā sfēras, kuru attīstība vispārējās globalizācijas laikmetā varētu noritēt visstraujāk, H. Ancāns minēja informācijas tehnoloģijas un e-komerciju, pakalpojumu sfēru, kas ietver arī tādas Latvijai perspektīvas nozares kā transports un telekomunikācijas, un banku sektoru. Kā rāda aprēķini, e-nauda jau pašlaik veido aptuveni 2 — 3 % no kopējās pasaules finansu plūsmas, bet šī ir nozare, kura katrā ziņā tikai attīstīsies.

Kā atzina H. Ancāns, ņemot vērā faktu, ka Latvijas ekonomika ir visai maza un Latvijā nav lielu rūpnīcu, viens no galvenajiem tautsaimniecības virzītājspēkiem ir dažādi jauni pakalpojumi. Bet, lai ieņemtu savu vietu Eiropas un pasaules ekonomikā, Latvijai ir svarīga strauja attīstība, kuru var panākt ar inovatīvās kapacitātes celšanu. Proti, kā uzskata H. Ancāns, svarīgi ir tas — cik daudz Latvija spējīga īstenot savu intelektuālo kapacitāti — ideju novešanu līdz to realizācijai. Tam nepieciešama infrastruktūra, ieguldījumi izpētē, izglītībā, likumdošana, kas veicina šo darbību, kā arī nodokļu atlaides. Pētnieciskā darbība jākoncentrē universitātēs, zinātnei ir jābūt saistītai ar universitāti un reālo dzīvi. H. Ancāns norādīja, gadījumā, ja nekas netiks darīts, lai ievērojami palielinātu atbalstu izglītībai un zinātnei, Latvija tuvākajā laikā zaudēs un nespēs iegūt labas pozīcijas pasaules darbaspēka tirgū.

A. Tabūns situāciju zinātnē un izglītībā novērtēja vēl daudz negatīvāk. Ņemot vērā valdības politiku, Latvijai jau tagad nav iespēju saglabāt vismaz vidēju darbaspēka kvalitāti. Valsts finansē tikai nelielu daļu no kopējā Latvijas studentu skaita, tādēļ studenti spiesti strādāt un studijām atliek tikai no darba brīvais laiks. Pašreizējās sarunas par valsts finansējumu augstākajai izglītībai liecina, ka situācija arī tuvākā laikā labāka nekļūs. Arī zinātnes finansējums ir katastrofāli mazs, un tas absolūti nenāk par labu valsts turpmākai attīstībai.

Antropologs Roberts Ķīlis, runājot par Eiropas attīstību, pievērsās cilvēku savstarpējām un darba attiecībām, kas pēdējo 20 gadu laikā strauji iegājušas jaunā attīstības gultnē. Tendences, kas pēdējos gados vērojamas Rietumeiropā un Skandināvijā, rāda, ka veidojas pilnīgi jauna izpratne par cilvēku partnerattiecībām, laulību un bērniem. Ilustrējot šo situāciju, R.Ķīlis norādīja uz vairākiem faktiem: Eiropā strauji palielinās bērnu skaits, kuri dzīvo ģimenē ar vienu vecāku, kļūst arvien vairāk to pāru, kuri dzīvo nereģistrētā laulībā, aizvien vairāk bērnu dzimst šādās oficiāli nereģistrētās ģimenēs. Tendence arvien vairāk attālināties no tradicionālās izpratnes par ģimeni ir strauji augoša. Bet, kā norādīja R. Ķīlis, ņemot vērā pēdējo 20 gadu attīstības tendences, Eiropā veidojas paaudze, kura uzskata, ka šādas attiecības ir pilnīgi normālas un pieņemamas. Eiropa diezgan strauji attālinās no tradicionālās izpratnes par ģimeni. Sarūk arī saites starp dzīvesvietu un darbu, proti, arvien vairāk cilvēku strādā vairākās darbavietās, arvien vairāk cilvēku strādā dažāda termiņa nepastāvīgus darbus (piemēram, kādu konkrētu projekta izpildes laiku). Tādējādi, kā atzina R. Ķīlis, paredzams, ka nākotnē cilvēki nozīmīgās jubilejas reizēs nerunās vis par ģimenes dzīvi un darbu, bet gan par intensīvām partnerattiecībām un interesantiem projektiem. Aiziešana no tradicionālās izpratnes par ģimeni, viņaprāt, ir neizbēgama Eiropas attīstības sastāvdaļa.

Tieši par šo jautājumu pasākumā izvērsās plašas diskusijas un izskanēja pat viedokļi, ka Latvijai nevajadzētu tiekties uz šādu Eiropu, kur tiek noniecinātas ģimenes vērtības. Bet, kā liecina statistika, arī Latvijā pēdējos desmit gados ir vērojama līdzīga partnerattiecību attīstība un arī Latvijā ar vien vairāk bērnu dzimst ārpus laulības. Tas norāda, ka vismaz šajā ziņā Latvijā jau pašlaik ir atspoguļojušās svaigākās Rietumeiropas morālo vērtību skalas izmaiņas.

Artis Nīgals

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!