Par situāciju ārvalstu investīciju piesaistē

Vakar, 25.augustā, lai apspriestu situāciju ārvalstu investīciju piesaistē, Ministru kabinetā notika Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde, kuru vadīja padomes priekšsēdētājs, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, priekšsēdētāja vietnieks, ekonomikas ministrs Artis Kampars un Ministru prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos Gints Freimanis
Foto: VK

Šā gada pirmo sešu mēnešu laikā saņemti 160 investīciju projektu pieprasījumi, līdz ar to ārvalstu interese par investēšanas iespējām Latvijā pašlaik ir krietni lielāka nekā 2008.gadā, kad tika saņemti 158 investīciju projektu pieteikumi, 25.augustā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē norādīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis Māris Ēlerts.

Turklāt pirmā pusgada laikā jau seši investori pieņēmuši lēmumus par investīciju projektu īstenošanu Latvijā kopumā vairāk nekā 170 miljonu eiro apmērā, kuru rezultātā tiks izveidotas vairāk nekā 150 jaunas darbavietas.

“Pēc krīzes pārvarēšanas galvenais uzsvars jāliek uz investīciju piesaisti, kas nostiprinās ražošanu un eksportu kā Latvijas ekonomikas galvenos dzinējspēkus, kā arī radīs jaunas darbavietas. Vienlaikus ar investoru intereses pieaugumu pieaugusi arī valstu konkurence par investīcijām, tādēļ Latvijai jārīkojas maksimāli mērķtiecīgi, lai investīciju piesaistē veiksmīgi konkurētu Ziemeļeiropas un Baltijas reģionā,” uzsvēra padomes vadītājs Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Tādēļ pēc padomes iniciatīvas tikusi izstrādāta Ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģija 2011.–2017.gadam, kas 25.augusta sēdē tika atbalstīta virzīšanai uz izskatīšanu Ministru kabinetā. Stratēģijas mērķis ir mainīt Latvijas tautsaimniecības struktūru, veidojot uz ārējo pieprasījumu un inovācijām balstītu ekonomiku, kā arī piesaistot ārvalstu tiešās investīcijas uz ārējo pieprasījumu orientētajās nozarēs, lai sasniegtu augstāko produktivitātes līmeni starp Baltijas valstīm.

Stratēģijā kā prioritārās nozares, kurās veicināt investīcijas, minēta metālapstrāde un mašīnbūve, transports un loģistika, IT, dzīvības zinātnes, veselības aprūpe, kokrūpniecība, zaļās tehnoloģijas un pārtikas rūpniecība. Katrai no nozarēm identificēts arī to valstu loks, uz kurām jāfokusējas investīciju piesaistē.

“Lai veicinātu investīciju piesaisti, stratēģijā paredzēti pieci galvenie darbības virzieni – uzņēmējdarbības vides uzlabošana, izglītības sistēmas pilnveidošana, sasaistot to ar darba tirgus pieprasījumu, uzņēmējdarbības infrastruktūras uzlabošana, tiesu sistēmas pilnveidošana un lietu izskatīšanas termiņu samazināšana, kā arī investīciju stimulu nodrošināšana. Papildus tam mērķtiecīgi jāstrādā pie pozitīva Latvijas tēla veidošanas starptautiskajā vidē, pozicionējot Latviju kā investīcijām pievilcīgu valsti,” norādīja V.Dombrovskis.

Lai sasniegtu Ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas mērķus, līdz 2015.gadam eksporta īpatsvars tautsaimniecībā jāpalielina līdz 60% no IKP (2010.gadā – 53,4%), līdz 35% jāpalielina uz ārējo pieprasījumu orientēto nozaru pievienotās vērtības īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā (2010.gadā – 29,3%), kā arī jāpaaugstina produktivitāte apstrādes rūpniecībā līdz 40% no vidējā ES 27 līmeņa (2010.gadā – 27,5%).

Vērtējot padomes svarīgākos paveiktos darbus, tika uzsvērts, ka nozīmīgs progress panākts sadarbības veicināšanā starp investoriem un “Latvenergo” saistībā ar industriālajiem elektroenerģijas pieslēgumiem. Problēmas ar pieejamajām elektroenerģijas jaudām un to stabilitāti investori ražošanas sektorā minējuši kā vienu no būtiskākajiem šķēršļiem jaunu ražotņu attīstīšanai, un ar padomes atbalstu šajā jomā izdevies panākt būtisku progresu.

Jau tuvākajā laikā valdībā tiks izskatīta ES standartu ieviešana industriālo elektroenerģijas pieslēgumu jomā, kas nosaka mazāku pieļaujamo sprieguma svārstību amplitūdu. Uzņēmēji ir norādījuši, ka modernajām ražošanas iekārtām ir svarīgs noteikts un nepārtraukts spriegums, un svārstības vai pārtraukumi var radīt būtiskus zaudējumus.

Investīciju padome tika izveidota 2010.gadā, lai koordinētu sadarbību starp valsts institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, infrastruktūras uzņēmumiem, speciālo ekonomisko zonu un brīvostu pārvaldēm, pašvaldību infrastruktūras uzņēmumiem, nodrošinot problēmjautājumu risināšanu, lai veicinātu Latvijas ekonomikai būtisku investīciju projektu sekmīgu īstenošanu.

Investīciju padomē darbojas Ministru prezidents, tā vietnieks – ekonomikas ministrs. Padomes sastāvā ir iekļauti finanšu, satiksmes, vides aizsardzības un reģionālās attīstības, izglītības un zinātnes, zemkopības, kā arī ārlietu ministrs.

Mārtiņš Panke, Ministru prezidenta preses sekretārs