Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministrs - Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.01.2001., Nr. 15 (2402) https://www.vestnesis.lv/ta/id/2348

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Padomē arī Armēnija un Azerbaidžāna

Vēl šajā numurā

26.01.2001., Nr. 15 (2402)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārlietu ministrs:

— Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā

Runa Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesijā Strasbūrā 25. janvārī

Prezident Kočarjan,

prezident Alijev!

Kolēģi Oskanjan, kolēģi Gulijev! Parlamentārās asamblejas priekšsēdētāja kungs! Ģenerālsekretāra kungs, godātie parlamentārieši, dāmas un kungi!

Šī ir pirmā reize, kad Latvija Parlamentārajai asamblejai piedāvā Ministru komitejas ziņojumu. Kā Latvijas ārlietu ministrs un šīs komitejas priekšsēdētājs ar prieku uzņemos šo pienākumu.

Šodien es īpaši gribētu pievērsties divām darbības jomām — Armēnijas un Azerbaidžānas uzņemšanai un stāvoklim Čečenijā.

Kā jau teicu šorīt Armēnijas un Azerbaidžānas uzņemšanas ceremonijā, Eiropas Padome (EP) ir spērusi vēsturisku soli Dienvidkaukāza reģiona apvienošanā zem Eiropas karoga. Parlamentārās asamblejas labvēlīgais viedoklis par abām kandidātvalstīm aizvadītajā vasarā deva Ministru komitejai signālu lēmuma pieņemšanai. Itālijas dinamiskās prezidentūras laikā Ministru komiteja pagājušā gada novembrī nolēma uzaicināt abas valstis iestāties (EP), jautājumu par iestāšanās laiku gan atstājot atklātu. Latvijas prezidentūras laikā process tika turpināts, un šajā kontekstā šā gada 3. un 4. janvārī notika mana vizīte Baku un Erevānā.

Pēc šīs vizītes esmu pārliecināts, ka pozitīvais lēmums par Armēnijas un Azerbaidžānas uzņemšanu tuvinās šīs organizācijas mērķu sasniegšanu.

Pirmkārt, tas dos spēcīgu impulsu jau esošajiem demokratizācijas procesiem šajās valstīs. Savas vizītes laikā redzēju izteiktu vēlmi iestāties Eiropas Padomē un darīt visu, lai izpildītu iestāšanās saistības.

Otrkārt, šī dubultuzņemšana veicinās stabilitāti reģionā. Vienlaicīgu uzņemšanu atbalstīja gan Baku, gan Erevānā. Turklāt šādu lēmumu visai labvēlīgi novērtēja Gruzijas ārlietu ministrs, ar kuru tikos šīs vizītes laikā. Šo viedokli atbalstīja arī EDSO pārstāvji abās galvaspilsētās.

Treškārt, Armēnijas un Azerbaidžānas uzņemšana dos ieguldījumu Kalnu Karabahas konflikta risināšanā.

Kamēr EDSO un tās Minskas grupa saglabā savu nozīmi kā sarunu struktūra, Eiropas Padome nodrošinās ekspertīzi konstitucionālos jautājumos, kā arī dialoga iespējas abu valstu starpā.

Iepriecina, ka abi prezidenti šeit, Strasbūrā, ir gatavi apspriest problēmas.

Kā vairākkārt esmu teicis sarunu laikā Baku un Erevānā, uzņemšana Eiropas Padomē nav ceļa beigas, bet drīzāk tā sākums. Saprotams, ka abām jaunajām dalībvalstīm būs vajadzīga EP palīdzība un atbalsts saistību izpildē. Ministru komiteja līdz ar Parlamentāro asambleju turpinās arī novērot demokrātisko attīstību un cilvēktiesību ievērošanu abās valstīs. Ticu, ka šis monitorings noritēs atklātības un sadarbības garā. Armēnija un Azerbaidžāna var rēķināties ar mūsu atbalstu, mēs savukārt cerēsim uz abu valstu ieguldījumu šīs organizācijas kopējo mērķu sasniegšanā.

Prezidenta kungs!

Tagad, kad Eiropas Padomes dalībvalstu skaits ir pieaudzis līdz 43, ir laiks īpašu uzmanību vērst uz kandidātvalstīm, kas joprojām gaida savu kārtu. It sevišķi es gribētu redzēt iniciatīvu attiecībā uz Bosnijas un Hercogovinas sasniegumiem. Latvijas prezidentūra ar īpašu interesi gaida Parlamentārās asamblejas lēmumu šajā jautājumā. Mēs esam pārliecināti, ka Eiropas Padome var dot savu ieguldījumu Bosnijas un Hercogovinas problēmu risināšanā. It īpaši šobrīd, kad Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā notikušas ievērojamas pozitīvas izmaiņas. Es apsveicu lēmumu par īpaša viesa statusa piešķiršanu Dienvidslāvijas federālajam parlamentam, un man ir patiess prieks šeit šodien redzēt parlamenta delegāciju.

Kas attiecas uz Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku Eiropas Padome jau ir sākusi ekspertu pētījumus par likumdošanu attiecībā uz minoritātēm, un februārī tiks rīkota konference par likumdošanas atbilstību Eiropas cilvēktiesību normām. Mēs esam apņēmušies šo darbu paveikt, sadarbojoties ar citām starptautiskajām organizācijām. Šī mērķa labad Eiropas Padome pagājušā gada nogalē 18. un 19. decembrī organizēja koordinējošu sanāksmi, kurā bija aicinātas piedalīties Dienvidslāvijas Federālajā Republikā strādājošās starptautiskās organizācijas (sevišķi ANO, EDSO un ES). Man ir patiess prieks, ka mēs jau esam panākuši vienošanos ar EDSO par biroju kopīgu izvietojumu Belgradā. Tas ļaus mums nodrošināt efektīvu sadarbību mūsu kopējā mērķa labad — stiprināt starptautiskās cilvēktiesību vērtības Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā.

Prezidenta kungs!

Ļaujiet man pievērsties jautājumam, par kuru jūs diskutēsiet šajā pēcpusdienā, — situācijai Čečenijā.

Jūs esat saņēmis Ministru komitejas atbildi uz Asamblejas rekomendāciju Nr.1478 par pēdējo notikumu attīstību saistībā ar konfliktu Čečenijas Republikā, kura tika pieņemta šī gada 17. janvārī.

Atbildē tiek secināts: "Krievijas Federācija veikusi virkni jaunu darbību, lai situācija tiktu uzlabota ... tomēr... tiek gaidīts turpmāks progress ... it īpaši jautājumos par cilvēktiesību aizsardzību un humāno palīdzību." Kā tas teikts atbildes vēstulē, es biju ieradies arī vizītē Maskavā.

Man bija tikšanās ar ārlietu ministru Ivanova kungu, Čečenijas Republikas sociālās un ekonomiskās attīstības ministru Jelagina kungu, Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ļebedevu, prezidenta speciālo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos Čečenijā Kalamanova kungu, tieslietu un iekšlietu ministra vietnieku, ģenerālsekretāru vietniekiem, Valsts domes pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tai skaitā ar pārstāvjiem no nevalstiskās organizācijas "Memorial", kuras dalībnieki darbojas arī Čečenijā.

Manas vizītes sākumā tiekoties ar lordu Džadu, mēs pārrunājām viņa paša redzējumus Maskavā un Čečenijā. Izanalizējot Maskavā iegūto informāciju, es varu apgalvot, ka mani secinājumi lielā mērā saskan ar lorda Džada vērojumiem.

Runājot par situāciju Čečenijas Republikā, vispirms jāsaka, ka teroristu aktivitātes joprojām turpinās un tās arvien vairāk tiek vērstas pret civilajiem mērķiem. Tie ir jāsoda ar visstingrākajiem līdzekļiem. Maskavā es aicināju nekavējoties atbrīvot Keniju Gluku un citus ķīlniekus, kuri aizturēti Čečenijas Republikā, un es vēlos atkārtot šo aicinājumu arī tagad.

Pievēršoties secinājumiem, kuri man radās vizītes laikā, es gribētu minēt vairākas pozitīvas attīstības iezīmes.

Pirmkārt, Kalamanova kunga birojs, kas rūpējas par cilvēktiesību un brīvību nodrošināšanu Čečenijā, darbojas efektīvi. Tā darbs devis milzīgu ieguldījumu cilvēktiesību un likuma varas nostiprināšanā. Īpašu cieņu par drosmi un ieguldījumu es vēlos izrādīt Eiropas Padomes ekspertiem, kuri darbojās Zamenskā. Pašreiz viņi ir vienīgie starptautisko organizāciju pārstāvji, kuri darbojās šajā teritorijā. Es esmu aicinājis Krievijas atbildīgās amatpersonas nodrošināt atbilstošus apstākļus, lai EDSO atbalsta grupa pēc iespējas drīzāk varētu atgriezties Čečenijā.

Otrkārt, milzīgs solis uz priekšu ir Čečenijas tiesu sistēmas darbības atjaunošana. Krievijas varas iestādes man sniedza detalizētu informāciju par tiesu atjaunošanu un tiesnešu atgriešanos savos posteņos. Čečenijā atgriezušies jau 22 tiesneši un tiek izskatītas pirmās civillietas. Tuvākie plāni ir palielināt gan tiesu, gan tiesnešu skaitu.

Treškārt, militāro spēku klātesamība Čečenijā ir samazinājusies, un tiek veidotas civilās administrācijas institūcijas, iesaistot to darbā arvien vairāk pašu Čečenijas iedzīvotāju. Tas veicina uzticēšanos vietējai varai. Čečenu policijas klātbūtne robežkontroles punktos un paātrināta personu apliecinošu dokumentu piegāde ir uzlabojusi pārvietošanās brīvības situāciju.

Ļaujiet man minēt arī tās galvenās jomas, kurās nepieciešams progress.

Pirmkārt, tā ir Čečenijas sociālā un ekonomiskā situācija. Nav iespējams konfliktu atrisināt, nenodrošinot normālas dzīves pamatvajadzības (ēdienu, medicīnisko aprūpi, mājokli, enerģētiskos resursus, izglītību un darba iespējas). Kaut gan Krievijas federālā valdība šiem jautājumiem savā budžetā atvēlējusi 14 miljardus rubļu, Čečenijas iedzīvotāji nav pamanījuši izmaiņas. Cieš cilvēki, kas spiesti dzīvot teltīs un māju drupās. Ministru komiteja ir lūgusi nodrošināt humāno palīdzību tiem, kam tā ir nepieciešama. Es atkārtoju šo lūgumu.

Otrkārt, vilšanos izraisa militāro spēku izdarīto noziegumu pret civiliedzīvotājiem, kas ietver arī masu slepkavības lietas, izmeklēšana. Kā mani informēja galvenais kara prokurors, no vairākiem simtiem reģistrēto lietu par militārajiem noziegumiem tikai 38 noziegumi tikuši izmeklēti un tikai 7 gadījumos vainīgie notiesāti. Nepieciešams liels darbs, lai situāciju uzlabotu, vēl jo vairāk tāpēc, ka nopietnāko nodarījumu izmeklēšana nav bijusi pārliecinoša.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais ir tas, ka Krievijas politiķu vidū pastāv viedoklis, ka paliekošs konflikta atrisinājums var tikt pieņemts vienīgi politiski mierīgā gaisotnē, taču jāatzīmē, ka nav skaidras stratēģijas šajā jautājumā. Nepieciešams izvirzīt skaidrus politiskos mērķus un vienoties, un pārrunāt to sasniegšanas iespējas.

Prezidenta kungs!

Eiropas Padomes aktivitātes Čečenijā pierāda, ka mūsu organizācija ir spējīga sekmēt konflikta atrisinājuma meklēšanu un situācijas uzlabošanu, ievērojot cilvēka tiesības un likumu. Ministru komiteja patur šo uzdevumu savā redzeslokā. Mūsu eksperti turpina strādāt Kalamanova kunga birojā. Eiropas apvienotā padome un Eiropas Komisijas programma par demokrātijas stabilitātes stāvokli Ziemeļkaukāzā ir izveidota. Krievijas Federācijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs februāra sākumā ieradīsies Strasbūrā, lai sagatavotu Eiropas Padomes līdzdalības programmas Čečenijas tiesās īstenošanu. Latvijas prezidentūra ir gatava īstenot šīs un vēl citas aktivitātes, lai Eiropas Padome varētu uzlabot Čečenijas iedzīvotāju dzīves apstākļus un tiktu sasniegti organizācijas mērķi.

Prezidenta kungs!

Kā jūs redzat no rakstītā ziņojuma un no tā, ko es tikko teicu, Eiropas Padome ir uzņēmusies daudzus svarīgus un sarežģītus uzdevumus vairākos reģionos. Papildus tam mēs sastopamies arī ar citām neatliekamām prioritātēm, piemēram, kā vienkāršot Eiropas Cilvēktiesību tiesas darbu, bez kuras darbības nevar tikt īstenota Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Pēdējie politiskie notikumi Eiropā ir ievērojami palielinājuši darba slodzi, bet mūsu finansiālā kapacitāte nespēj to panākt. Ir grūti plānot uz priekšu, jo ne vienmēr ir zināms, kādi resursi dalībvalstīm būs pieejami.

Tāpēc es pateicos lordam Raselam–Džonstonam par piezīmēm, ko viņš izteica pirmdien šīs sesijas atklāšanā par Eiropas Padomes budžetu. Es aicinu visus kolēģus atcerēties, ka ne vienmēr Eiropas Padome būs pirmajā rindā, bet darāmajam darbam ir ilgtermiņa nozīme Eiropas stabilitātes un demokrātijas veidošanā.

Paldies par uzmanību!

"Latvijas Vēstneša" ( Artis Nīgals, Kristīne Valdniece) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!