Veselības veicināšanas centra šīgada marta vidū rīkotā kārtējā veselības nedēļa bija veltīta sirds slimību profilaksei, jo sirds un asinsvadu slimības mūsdienu Latvijā izraisa 55,5% nāves gadījumu (1997). Šai nedēļā vairākās ārstniecības iestādēs varēja bez maksas pārbaudīt savu holesterīna līmeni un saņemt ieteikumus par pareizu uzturu, kas novērstu pārlieku holesterīna uzkrāšanos. Tādi būtiski riska faktori kā smēķēšana un mazkustīgums gan tika minēti, bet pasākumi un ieteikumi to izplatības un kaitīgās ietekmes mazināšanai šogad nebija ne dzirdami, ne redzami. Laikam jau ārsti un rīkotāji domā galvenokārt par viņiem pašiem darāmo, paļaujoties uz iedzīvotāju pietiekamo informētību un atbilstošo rīcību.

Bet nekā. LZA Ekonomikas institūta sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi veiktās laika izlietojuma izpētes dati par 1996. gadu liecina, ka vairums Latvijas iedzīvotāju kustību lomu veselības saglabāšanā nenovērtē. Varbūt pat teorētiski zina, ka veselības un darbaspēju ilgstošai uzturēšanai mūsu laikam raksturīgā spriedze un darba steiga jālīdzsvaro ar pilnvērtīgu un daudzveidīgu atpūtu, kurā pietiekama loma atvēlēta kustību nodarbībām un svaigam gaisam. Tomēr Latvijas iedzīvotāji kustību nodarbībām — gan tieši fizkultūrai, gan āra pastaigām ar un bez lietišķa mērķa — izmanto pavisam niecīgu laika daudzumu, kas turklāt kopš 80. gadu beigām ir pat samazinājies: skolniekiem — vidēji no 13,3 līdz 10 stundām nedēļā, skolniecēm — no 8 līdz 6,8 stundām; nodarbinātajiem vīriešiem — no 3,8 līdz 2,2, sievietēm — no 1,6 līdz 1,5; pārējiem vīriešiem, neraugoties uz minētajām viņu sastāva pārmaiņām, — no 7 stundām līdz 4,4, un vienīgi sievietēm, kas nav nodarbinātas ārpus mājas, kustību nodarbību ilgums ir nedaudz pieaudzis — no 2,2 līdz 2,9 stundām nedēļā.

Nodarbību klasifikācijā kustību nodarbības tiek pieskaitītas brīvā laika nodarbību grupai, jo atšķirībā no miega, ēšanas un mazgāšanās, kas ir nepieciešamas dzīvības uzturēšanai un visiem gandrīz vai vienādi jāveic ik dienas, savas kustību nodarbības cilvēks var izvēlēties: cik, kādas, kad un kur.

Diemžēl Latvijas iedzīvotāju atbildes par viņu laika izlietojumu rāda, ka savai veselībai būtiskās kustību nodarbības vismaz reizi nedēļā izvēlas mazāk nekā puse. Viskustīgākie, protams, ir mācību iestāžu audzēkņi — 76,0% skolnieču un 90,5% skolnieku. Pēc cilvēku skaita, kam nedēļā bijusi vismaz viena kustību nodarbība, krietni atpaliek nodarbinātie: 46,4% sieviešu un 47,2% vīriešu. Kustīgāki par pēdējiem izrādījās ārpus mājas nenodarbinātie, kaut arī viņu vidū ir gan pensionāri, gan invalīdi. Tomēr atšķirībā no nodarbinātajiem viņi mazāk cieš no laika trūkuma un vidēji nedēļā izkustējušies 50,7% sieviešu un 53,4% vīriešu. Kopumā kustību nodarbībām atvēlēta tikai niecīga daļa brīvā laika: skolniecēm — vidēji 20% un skolniekiem — gandrīz 29%, nodarbinātajām sievietēm — 6,6% un vīriešiem — 8%, pārējām sievietēm — 8% un vīriešiem — 10%. Jāsecina, ka brīvā laika trūkums nav galvenais cilvēku mazkustīguma cēlonis.

Visām iedzīvotāju grupām raksturīgi, ka vīriešu kustību aktivitāte ir lielāka, turklāt tā izpaužas arī nedēļas laikā atkārtoti veikto nodarbību skaitā un to ilgumā.

Nodarbinātie, atšķirībā no jauniešiem, izkustas galvenokārt brīvdienās, un tikai daļa vīriešu — vairākkārt nedēļas laikā. Salīdzinājumā ar jauniešiem sarūk arī nodarbību vidējais ilgums. Iknedēļas nodarbību izvēle ir vēl pieticīgāka: visbiežāk tās ir pastaigas (34–37%), retāk (atsevišķās vecumgrupās 6–13%) — vingrošana, vīriešiem — makšķerēšana, vidējos gados abiem dzimumiem — sēņošana, turklāt vīriešiem pat biežāk.

Pieticīgā kustību aktivitāte un nodarbību dažādība, protams, neveicina veselības saglabāšanos, un cilvēki arī to zina. Tāpēc, pārsniedzot 50 gadu vecumu, kad dzīves laikā gūtie veselības traucējumi parasti sāk biežāk izpausties, gan nodarbinātajām sievietēm, gan vīriešiem, neraugoties uz aizņemtību, atrodas vairāk laika kustību nodarbībām.

Biežāka kļūst regulārā vingrošana, brieduma gados atmestā skriešana, bumbu spēles, peldēšana. Šis aktivitātes pieaugums vērojams arī darba gaitas beigušo laika izlietojumā.

Laukos savā brīvajā laikā cilvēki kustību nodarbības izvēlas retāk nekā pilsētās, ko vismaz daļēji var izskaidrot ar lielāku fiziskā darba īpatsvaru, tātad zināmu fizisko slodzi darbā, kā arī biežāku pārvietošanos kājām vai ar velosipēdu.