Eiropas Komisija: Par līdzfinansējuma palielināšanu ES fondiem

Eiropas Komisija 1.augustā vienojās par pasākumiem, kuriem vajadzētu ievērojami palīdzēt dažu ES visvairāk cietušo valstu ekonomikām atkal nostāties uz kājām.

Priekšlikums paredz, ka sešām dalībvalstīm, līdzfinansējot projektus ar Eiropas Savienību, būs jāiegulda mazāk savu līdzekļu. Komisija Grieķijai, Īrijai, Portugālei, Rumānijai, Latvijai un Ungārijai piešķir papildu ES līdzfinansējumu, kas ir būtiski svarīgs izaugsmes un konkurētspējas paaugstināšanas projektu realizācijai šajās valstīs. Minētās dalībvalstis, kam tagad būs jārod mazāk valsts līdzekļu līdzfinansējumam, cīnās ar valsts budžeta sabalansēšanu. Pēc priekšlikuma pieņemšanas varēs sākt programmas, kas līdz šim netika realizētas valsts finansējuma trūkuma dēļ, un tādējādi ekonomikā ieplūdīs jauni līdzekļi.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: “Šie priekšlikumi ir ārkārtas reakcija uz ārkārtas situāciju. Fondu apgūšanas sekmēšana kopā ar finansiālā atbalsta programmām liecina par Komisijas apņemšanos veicināt labklājību un konkurētspēju valstīs, ko finanšu krīze skāra vissmagāk. Savā ziņā tas ir “Maršala plāns” ekonomikas atjaunošanai. Jaunais lēmums valstu ekonomikā iepludinās līdzekļus un vienlaikus samazinās projektu līdzfinansējumam nepieciešamos izdevumus no valstu budžetiem. Aicinu Eiropas Parlamentu un Padomi bez kavēšanās pieņemt lēmumu, lai piešķīrumi nonāktu pie saņēmējiem nākamā gada sākumā.”

Jaunajā lēmumā nav paredzēts jauns vai papildu finansējums, bet gan agrāk tiks izmaksāti līdzekļi, kas jau ir piešķirti ES kohēzijas politikas, lauku attīstības un zivsaimniecības politikas ietvaros. Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma ES līdzdalību varēs paaugstināt līdz 95 procentiem. Lai to varētu izdarīt, prioritāte jāpiešķir projektiem, kas veicina izaugsmi un nodarbinātību, piemēram, darba ņēmēju pārkvalifikācijai, uzņēmumu puduru veidošanai vai investīcijām transporta infrastruktūrā. Šādi var paaugstināt izpildīto projektu īpatsvaru un fondu apgūšanu, kā arī ātrāk iepludināt ekonomikā papildu līdzekļus.

Jaunais lēmums attiecas uz dalībvalstīm, ko krīze skārusi vissmagāk un kas ir saņēmušas finansiālu atbalstu no maksājuma bilances mehānisma programmām, ko izmanto valstis, kuras neietilpst eirozonā (Rumānija, Latvija un Ungārija), vai no Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma, ko izmanto eirozonas dalībvalstis (Grieķija, Īrija un Portugāle).

Komisija aicinās Padomi un Eiropas Parlamentu pieņemt priekšlikumu paātrinātā likumdošanas procedūrā līdz 2011.gada beigām, lai pēc iespējas drīz varētu sākt tik nepieciešamo projektu realizāciju.

Līdzfinansējuma likmes palielinājums ir ārkārtas pagaidu pasākums, kuru izmantos tikai periodā, kamēr dalībvalstis saņem atbalstu no finanšu palīdzības programmām.

Palīdzot apgūt fondus, Komisija sadarbojas ar attiecīgajām dalībvalstīm, lai novērstu līdzekļu izmantošanas šķēršļus, paaugstinātu administratīvās spējas un paātrinātu projektu īstenošanu un līdzekļu izmantošanu valstīs. Komisija ir izveidojusi darba grupu atsevišķi Grieķijai, kas palīdzēs īstenot ekonomikas stabilizācijas programmā paredzētos pasākumus un panākt raitāku ES fondu izmantošanu.

Pamatinformācija

Komisija ierosina Eiropas Parlamentam un Padomei koriģēt sistēmu, ar kuru patlaban ES līdzfinansē kohēzijas, zivsaimniecības un lauku attīstības politiku Grieķijā, Īrijā, Portugālē, Rumānijā, Latvijā un Ungārijā. Katrai attiecīgajai dalībvalstij būs jāiesniedz pieteikums jaunās sistēmas izmantošanai.

Plānotā maksimālā ietekme

miljonos eiro

Uz kuriem fondiem lēmums attiecas? Kādi ir šo fondu mērķi?

• Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)

ERAF uzdevums ir palielināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā. Ar fonda līdzekļiem tiek novērstas reģionālās atšķirības un atbalstītas programmas, kuru mērķis ir reģionu attīstība, ekonomikas izmaiņas, lielāka konkurētspēja un teritoriālā sadarbība visā Eiropas Savienībā. Fonds cenšas arī pilnveidot infrastruktūru, paaugstināt konkurētspēju, stimulēt pētniecību, inovācijas un ilgtspējīgu reģionālo attīstību. Līdzekļi tiek investēti projektos, kuru uzmanības centrā ir, piemēram, inovāciju un zināšanu ekonomika, vide un risku novēršana, energoefektivitāte un transporta un telekomunikāciju savstarpējā savietojamība.

• Kohēzijas fonds (KF)

Kohēzijas fonds ir orientēts uz transporta un vides infrastruktūru, kā arī uz energoefektivitāti un atjaunojamiem energoresursiem dalībvalstīs, kur nacionālais kopienākums (NKI) ir mazāks nekā 90% no ES vidējā rādītāja. Fonda uzdevums ir samazināt ekonomikas un sociālās nepilnības, kā arī stabilizēt ekonomiku. Līdzekļi tiek investēti projektos, ar kuriem attīsta Eiropas mēroga transporta un enerģijas tīklus, atbalsta energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu un pilnveido sabiedrisko transportu.

• Eiropas Sociālais fonds (ESF)

Eiropas Sociālais fonds atbalsta programmas, kuru mērķis ir panākt augstāku nodarbinātības un sociālās iekļautības līmeni ES. Tas palīdz dalībvalstīm sagatavot Eiropas darbaspēku un uzņēmumus jaunai situācijai pasaulē. Par fonda līdzekļiem, piemēram, darba ņēmēji apgūst jaunas prasmes un uzņēmumos notiek pārmaiņas.

• Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF)

Eiropas Zivsaimniecības fonda mērķis ir sniegt finansiālu palīdzību, lai veicinātu ilgtspējīgu līdzsvaru starp resursiem un ES flotes zvejas jaudu un sekmētu iekšzemes zvejas ilgtspējīgu attīstību, palielinātu zvejniecības un akvakultūras sektoru konkurētspēju, labāk aizsargātu ar zvejas un akvakultūras darbībām saistīto vidi, veicinātu ilgtspējīgu attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanos teritorijās, kur notiek zvejniecības un akvakultūras sektoru darbības.

• Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai sekmē ES lauku attīstības politiku. Fonds palīdz pilnveidot 1) lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju, 2) vidi un lauku vidi un 3) dzīves kvalitāti un ekonomiskās aktivitātes pārvaldību lauku teritorijās. ELFLA papildina valsts, reģionālos un vietējos pasākumus, kuru mērķis atbilst Kopienas prioritātēm.