Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nododot otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Civilprocesa likumā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.07.2011., Nr. 118 https://www.vestnesis.lv/ta/id/233874

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par grozījumiem Augstskolu likumā

Vēl šajā numurā

29.07.2011., Nr. 118

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nododot otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Civilprocesa likumā

Lai panāktu saprātīgu līdzsvaru starp kreditora un parādnieka interesēm, ievērotu valsts pienākumu gādāt par grūtībās nonākušajām ģimenēm un nodrošinātu bērnu intereses, kā arī lai izveidotu saprotamu, saskaņotu un pārskatāmu likuma un tā pielikuma tekstu, Valsts prezidents Andris Bērziņš pieņēmis lēmumu nodot otrreizējai caurlūkošanai likumu “Grozījumi Civilprocesa likumā” un nosūtījis argumentētu vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.

Valsts prezidents norāda, ka 22.jūlijā ir saņēmis Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības lūgumu, savukārt 26.jūlijā – Latvijas Kredītņēmēju apvienības lūgumu, kā arī turpina saņemt daudzus citus iesniegumus ar lūgumiem minētos Civilprocesa likuma grozījumus nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, tajā ir veiktas izmaiņas, kas nosaka, ka tiesu izpildītājs kredītiestādei dod rīkojumu noguldītos līdzekļus tiesu izpildītāja norādītajā piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā pārskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā, saglabājot parādniekam līdzekļus minimālās mēneša darba algas apmērā.

Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība un Latvijas Kredītņēmēju apvienība pauž viedokli, ka tas izdarīts nepamatoti, jo piedziņas vēršanai pēc izpildu dokumentiem nevajadzētu būt pakļautai naudai minimālās mēneša darba algas apmērā ne tikai attiecībā uz parādnieku, bet arī uz viņa ģimenes locekļiem un apgādībā esošajām personām.

A.Bērziņš vēstulē uzsver, ka parasti attiecībā uz uzturlīdzekļu piedziņu no parādnieka tiek piedzīts vairāk naudas līdzekļu nekā no citiem parādniekiem. Savukārt grozījumi paredz pretējo, no kā izriet, ka pieņemtie grozījumi faktiski vairāk aizsargā to personu intereses, kuras nemaksā uzturlīdzekļus, jo aizliedz veikt piedziņu, atstājot parādniekam naudas līdzekļus zem minimālās mēneša darba algas.

“Tāpat nav loģiski, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās tiktu paredzēta atšķirīga pieeja un ierobežojumi piedziņai no darba samaksas (tiek ievērots noteikums par 50 procentiem no minimālās mēneša darba algas) un noguldījumiem kredītiestādēs (noteikums par 50 procentiem no minimālās mēneša darba algas netiek ievērots),” teikts parakstītajā vēstulē.

Valsts prezidents norāda, ka strīdīgie priekšlikumi visvairāk skar tieši nenodrošinātos kreditorus, nevis nodrošinātos. Tādēļ nebūtu pareizi arī pieņemt normatīvo regulējumu, kas ļauj parādniekam tikai lielā apgādājamo skaita dēļ vai apzināti sadalot naudu pa vairāku kredītiestāžu kontiem vispār izvairīties no piedziņas, it īpaši par termiņā nesamaksātajiem administratīvajiem sodiem. Tas nepamatoti varētu samazināt piedzenamo summu apmēru.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!