Eiropas Komisija: Par sabiedrības novecojuma problēmu risināšanu

Eiropas Komisija pauž aicinājumu ES dalībvalstīm izstrādāt un īstenot kopēju redzējumu par to, kā ES līmenī koordinēt pētījumus novecošanas jomā. Šāds ir galvenais vēstījums Komisijas 15.jūlijā pieņemtajam ieteikumam "Ilgāks mūžs, labāka dzīve – demogrāfisko izmaiņu iespējas un problēmas". Ar šo ieteikumu dalībvalstis tiek skubinātas piedalīties kopīgas plānošanas iniciatīvā attiecībā uz sabiedrības novecošanu, pētot šādus jautājumus: kā cilvēkiem noturēties darba tirgū; kā vecāka gadagājuma cilvēkiem palīdzēt saglabāt savu aktīvo dzīvesveidu pēc iespējas ilgāk, esot veseliem un ar labāku dzīves kvalitāti; kā panākt nākotnes aprūpes sistēmu ilgtspēju?

2025.gadā vairāk nekā 30% eiropiešu būs sasnieguši 65 gadu vecumu, un šajā pašā laikā būs gandrīz divkāršojies to cilvēku skaits, kas vecāki par 80 gadiem. Līdz šim trīspadsmit valstis ir apņēmušās piedalīties kopīgās plānošanas programmā, lai stimulētu pamatīgāku zināšanu veidošanos par novecošanas ietekmi. Šī ir pirmā reize, kad dalībvalstis sadarbosies šajā sabiedrības novecošanas jautājumā, lai finansētu stratēģiskus pētījumus.

Šī iniciatīva sniegs nozīmīgu ieguldījumu Eiropas inovācijas partnerībā aktīvām un veselīgām vecumdienām (sk. IP/10/1288) un digitālajā programmā Eiropai (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200). Tā papildina ar novecošanu saistītās pētniecības darbības, ko īsteno sakarā ar Septīto pamatprogrammu (7PP), Interaktīvas automatizētas dzīves vides kopējo programmu (sk. IP/10/1726) un Konkurences un inovāciju programmu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krūsa, kas atbild par digitalizācijas programmu, sacīja: "Es paužu savu atzinību ES dalībvalstīm, kuras ir nolēmušas piedalīties šajā kopīgajā iniciatīvā. Šādi veidosies jaunas, uz zinātni balstītas zināšanas par to, kāda ir demogrāfisko pārmaiņu ietekme. Es ar nepacietību gaidu brīdi, kad šai iniciatīvai pievienosies vēl citas dalībvalstis, lai mums izdotos rast jaunas iespējas, ko veido sabiedrības novecošana, un lai mūs pārlieku nesatricinātu no tās izrietošās problēmas."

Ieteikumā dalībvalstis ir aicinātas savā novecošanas jautājumu dienaskārtībā iekļaut šādu rīcību:

• attiecīgo valsts programmu un pētniecības pasākumu noteikšana un informācijas apmaiņa par tiem, kā arī paraugprakses, metožu un vadlīniju apmaiņa;

• to jomu vai pētniecības pasākumu noteikšana, saistībā ar kuriem ir vēlama koordinēšana vai resursu apvienošana;

• rēķināšanās ar vecāku cilvēku mainīgajām vajadzībām, definējot novecošanas pētniecības programmu mērķus;

• attiecīgā gadījumā – pašreizējo pētniecības infrastruktūru kopīga izmantošana vai jaunu instrumentu izveide, piemēram, koordinētas datubāzes vai modeļu izstrāde novecošanas procesu izpētei;

• ciešākas savstarpējas sadarbības veicināšana starp publisko un privāto sektoru, kā arī starp dažādiem ar demogrāfiskajām pārmaiņām saistītiem pētniecības pasākumiem un uzņēmējdarbības nozarēm;

• demogrāfisko pārmaiņu un iedzīvotāju novecošanas pētniecības centru tīkla izveide.

Kopīgās plānošanas iniciatīvas "Ilgāks mūžs, labāka dzīve — demogrāfisko izmaiņu iespējas un problēmas" īstenošanai nākamajos mēnešos ar atzītāko ekspertu palīdzību tiks izstrādāta kopīga stratēģiska pētniecības programma sabiedrības novecošanas jautājumos. Pēc tam šo programmu īstenos ar kopīgiem pasākumiem un projektiem, kur lielu ieguldījumu gan ar finansējumu, gan ar līdzdalību sniegs programmas dalībvalstis. Eiropas Komisija nodrošinās finanšu atbalstu šīs iniciatīvas koordinēšanai. Ir paredzams, ka pēc 2012.gada tā sāks nest konkrētus augļus, tādus kā uz zinātnisku informāciju balstītas rekomendācijas tam, kā pielāgot pensiju shēmas, ne vien pamatojoties uz vecumu, kā tas ir tagad, bet arī uz cilvēku spēju strādāt.

Pamatinformācija

ES Konkurences padome 2010.gada 26.maijā apzināja kopīgas plānošanas iniciatīvu "Ilgāks mūžs, labāka dzīve – demogrāfisko izmaiņu iespējas un problēmas" kā jomu, kurā kopīga pētniecības plānošana radīs lielāku pievienoto vērtību nekā pašreizējie sadrumstalotie dalībvalstu centieni.

Šo iniciatīvu vada Vācijas Pētniecības un izglītības ministrija. Līdz šim tajā ir piekritušas piedalīties vēl divpadsmit valstis (Austrija, Dānija, Somija, Francija, Itālija, Nīderlande, Polija, Spānija, Zviedrija, Šveice, Turcija un Apvienotā Karaliste), bet trīs valstis – Beļģija, Īrija, Norvēģija – ir novērotājas. Komisija piedalās šīs iniciatīvas vadībā, bet ne balsojumos.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa