Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 545 "Noteikumi par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējas kritērijiem, to ieviešanas mehānismu un uzraudzības un kontroles kārtību". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.07.2011., Nr. 111 (4509) https://www.vestnesis.lv/ta/id/233225-noteikumi-par-biodegvielu-un-biologisko-skidro-kurinamo-ilgtspejas-kriterijiem-to-ieviesanas-mehanismu-un-uzraudzibas-un-kontro...

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.550

Noteikumi par institūciju sadarbību Līguma par Eiropas Savienības darbību pārkāpuma procedūras ietvaros un pirms pārkāpuma procedūras ierosināšanas

Vēl šajā numurā

19.07.2011., Nr. 111 (4509)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 545

Pieņemts: 05.07.2011.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.545

Rīgā 2011.gada 5.jūlijā (prot. Nr.41 56.§)

Noteikumi par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējas kritērijiem, to ieviešanas mehānismu un uzraudzības un kontroles kārtību

Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu"
7.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības kritērijus, to ieviešanas mehānismu un uzraudzības un kontroles kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. biodegviela – šķidra vai gāzveida degviela, kuru izmanto transportā un iegūst no biomasas;

2.2. bioloģiskais šķidrais kurināmais – no biomasas iegūta šķidrā degviela, kuru izmanto elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un kuru nav paredzēts izmantot transportā kā degvielu;

2.3. biomasa – lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru (tai skaitā zivsaimniecības un akvakultūras bioloģiskas izcelsmes produktus) atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmas frakcijas (tai skaitā augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī rūpniecības un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmas frakcijas;

2.4. ražošana – visi darba posmi no nepieciešamās biomasas audzēšanas līdz šķidrās vai gāzveida biomasas apstrādei;

2.5. faktiskā vērtība – siltumnīcefekta gāzu emisijas daudzuma ietaupījums vienā vai visos konkrētā biodegvielas ražošanas procesa posmos, ko aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.punktu;

2.6. tipiskā vērtība – reprezentatīvā siltumnīcefekta gāzu emisijas daudzuma ietaupījuma novērtējums konkrētā biodegvielas ražošanas procesā;

2.7. standartvērtība – vērtība, kas iegūta no tipiskās vērtības, piemērojot iepriekš noteiktus faktorus, un ko var izmantot faktiskās vērtības vietā atbilstoši šiem noteikumiem;

2.8. ierobežotas garantijas līmenis – nepilnīgas informācijas iegūšanas riska samazināšana līdz pieņemamam līmenim (kā pamats negatīvam auditora vērtējumam, piemēram, "pamatojoties uz veikto novērtējumu, nekas neliecina, ka dati varētu būt kļūdaini");

2.9. pietiekams garantijas līmenis – nepilnīgas informācijas iegūšanas riska samazināšana līdz pieņemami zemam līmenim (kā pamats pozitīvam vērtējumam, piemēram, "pamatojoties uz mūsu novērtējumu, dati nesatur būtiskas neprecizitātes");

2.10. pirmais savācējs, pārstrādātājs vai pašpārstrādātājs – juridiska persona, kas iepērk, izmanto biomasu tās tālākai pārdošanai vai izmanto ražošanas procesā;

2.11. brīvprātīgā shēma – Eiropas Komisijas apstiprināta shēma (procedūras, darbības), kuras ietvaros tiek apliecināta biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo atbilstība ilgtspējības kritērijiem;

2.12. nacionālā sertificēšanas shēma – atbilstības apliecināšanas sistēma par atbilstību ilgtspējības kritērijiem (gan attiecībā uz Latvijā audzētām biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas izejvielām, gan attiecībā uz Latvijā ievestām vai importētām biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas izejvielām un starpproduktiem, kuri paredzēti biodegvielu vai bioloģisko šķidro kurināmo ražošanai un patēriņam Latvijā, gan arī attiecībā uz Latvijā ievestām vai importētām biodegvielām vai bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem);

2.13. tirgotājs – juridiska persona, kura izlaiž brīvā apgrozībā patēriņam Latvijas Republikā biodegvielas vai bioloģiskos šķidros kurināmos, kuriem tiek piemērots akcīzes nodoklis saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli" vai gadījumos, kad akcīzes nodoklis netiek piemērots, tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis.

II. Ilgtspējas kritēriji

3. Biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie atbilst ilgtspējības kritērijiem, ja:

3.1. ir izpildītas šo noteikumu 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētās prasības;

3.2. tie uzrāda siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciālu saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu.

4. Šo noteikumu 3.1.apakšpunkts neattiecas uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti no atkritumiem vai atlikumiem, kuri nav lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atlikumi.

5. Biodegvielas vai bioloģiskie šķidrie kurināmie atbilst ilgtspējības kritērijiem, ja to ražošanas izejvielas nav iegūtas no zemes platībām ar augstu bioloģisko daudzveidību, tas ir, no zemes, kura 2008.gada janvārī vai vēlāk bija klasificēta šādi:

5.1. pirmatnēji meži un citas mežu zemes – meži un citas mežu zemes, kurās ir sastopamas endēmiskas sugas un nav skaidri konstatējama cilvēku darbība, un kuru ekoloģiskie procesi nav nopietni traucēti;

5.2. Saeimas vai Ministru kabineta izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas parki, dabas rezervāti, nacionālie parki, dabas liegumi, aizsargājamo ainavu apvidi un dabas pieminekļi;

5.3. īpaši aizsargājamo sugu un biotopu mikroliegumi;

5.4. pļavas ar augstu bioloģisko daudzveidību, kas ir iekļautas Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā (Natura 2000), vai platības, kas deklarētas atbalstam pasākuma "Agrovides maksājumi" apakšpasākumā "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu vides un lauku ainavas uzlabošanai.

6. Lauksaimniecības un mežsaimniecības izcelsmes biomasu var iegūt no šo noteikumu 5.2. un 5.3.apakšpunktā minētajām zemes platībām, ja tās ieguve nav pretrunā ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai mikroliegumus regulējošiem normatīvajiem aktiem. Dabas aizsardzības pārvalde pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par zemes platībām, kuras atrodas šo noteikumu 5.2. un 5.3.apakšpunktā minētajās teritorijās. 

7. Biodegvielas vai bioloģiskie šķidrie kurināmie atbilst ilgtspējības kritērijiem, ja to ražošanā izmantotā lauksaimniecības un mežsaimniecības izcelsmes biomasa nav iegūta no zemes platībām ar augstu oglekļa koncentrāciju, tas ir, no zemes, kurai līdz 2008.gada 31.janvārim bija piešķirts viens no šādiem statusiem un kurai vairs nav šā statusa:

7.1. pastāvīga mežaudze – platība, kura aizņem vairāk nekā vienu hektāru un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus un lapotnes segums – 30 % vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ;

7.2. meža platība, kura aizņem vairāk nekā vienu hektāru un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus un lapotnes segums – 10–30 % vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ, ja šīs platības oglekļa koncentrācija pirms un pēc pārveidošanas ir tāda, ka, piemērojot šo noteikumu 1.pielikumā minēto metodoloģiju, tiek izpildīti šo noteikumu 11.punktā minētie nosacījumi.

8. Šo noteikumu 7.punktā minētās prasības nepiemēro, ja laikā, kad tika iegūta lauksaimniecības un mežsaimniecības izcelsmes biomasa, zemei bija tāds pats statuss kā 2008.gada janvārī.

9. Lauksaimniecības izcelsmes biomasai, kas iegūta Latvijas Republikas teritorijā un izmantota biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanai, jābūt iegūtai no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, par kuru ir tiesības saņemt vienoto platību maksājumu un par kuru kārtējā gadā pieteikums vienotajam platību maksājumam ir iesniegts, izmantojot elektronisko pieteikšanās sistēmu.

10. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumi no biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo izmantošanas ir vismaz 35 %. No 2017.gada 1.janvāra siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumi no biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo izmantošanas ir vismaz 50 %. No 2018.gada 1.janvāra šie siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumi ir vismaz 60 % biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuras uzsākušas ražošanu 2017.gada 1.janvārī vai vēlāk.

11. Siltumnīcefekta gāzu emisiju faktisko vērtību un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu no biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo izmantošanas aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1., 2., 3., 4. un 5.pielikumu.

III. Atbilstības apliecināšana

12. Biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, kas tiek ražoti Latvijā vai tiek ievesti patēriņam Latvijas Republikā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai importēti no trešajām valstīm, tiek uzskatīti par atbilstošiem ilgtspējības kritērijiem, ja šī atbilstība ir apliecināta:

12.1. divpusēja vai daudzpusēja līguma ietvaros, ko Eiropas Savienība ir noslēgusi ar trešo valsti un kurā ir ietverti nosacījumi par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības kritērijiem;

12.2. brīvprātīgās shēmas ietvaros, kuru ir apstiprinājusi Eiropas Komisija;

12.3. nacionālās sertificēšanas sistēmas ietvaros;

12.4. Latvijas nacionālās sertificēšanas shēmas ietvaros.

13. Latvijā ievestu vai importētu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas izejvielu atbilstību ilgtspējības kritērijiem un Latvijā ievestu vai importētu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas izejvielu un starpproduktu, kuri paredzēti biodegvielu vai bioloģisko šķidro kurināmo ražošanai, atbilstību ilgtspējības kritērijiem apliecina šo noteikumu 12.1., 12.2. un 12.3.apakšpunktā minētajos atbilstības apliecināšanas veidos.

IV. Latvijas nacionālā sertificēšanas shēma

14. Personas, kuras vēlas darboties nacionālās sertificēšanas shēmas ietvaros, izejvielas audzētājs, pirmais savācējs, pārstrādātājs, pašpārstrādātājs vai tirgotājs reģistrējas Lauku atbalsta dienesta klientu reģistrā un noslēdz ar Lauku atbalsta dienestu līgumu par elektroniskās pieteikumu sistēmas (turpmāk – EPS) izmantošanu.

15. Apliecinājumu par Latvijas Republikas teritorijā iegūtas lauksaimniecības un mežsaimniecības izcelsmes biomasas atbilstību ilgtspējības kritērijiem, tas ir, apliecinājumu, ka izejvielas nav iegūtas no zemes platībām ar augstu bioloģisko daudzveidību un zemes platībām ar augstu oglekļa koncentrāciju, izejvielu audzētājam izsniedz Lauku atbalsta dienests.

16. Šo noteikumu 15.punktā minēto apliecinājumu var saņemt izejvielas (biomasas) audzētājs, kurš katru gadu līdz 15.maijam, izmantojot EPS, ir iesniedzis šo noteikumu 6.pielikumā minēto iesniegumu.

17. Lauku atbalsta dienests katru gadu līdz 15.jūlijam:

17.1. izvērtē iesniegtos šo noteikumu 16.punktā minētos iesniegumus un saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikuma 1.tabulā noteiktajām references ražām nosaka katram audzētājam maksimālo izejvielas (biomasas) kopapjomu;

17.2. izsniedz izejvielas (biomasas) audzētājam apliecinājumu, kurā norāda izejvielas (biomasas) audzēšanā izmantotās zemes atbilstību šo noteikumu 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētajām prasībām un ilgtspējības kritērijiem pieejamo izejvielu (biomasas) maksimālo kopapjomu (tonnas);

17.3. ievieto EPS šo noteikumu 17.1. un 17.2.apakšpunktā minēto informāciju, kā arī informāciju par biodegvielas maksimālo iespējamo ražošanas kopapjomu atbilstoši šo noteikumu 7.pielikuma 2.tabulā noteiktajam references produkcijas apjomam.

18. Pirmais savācējs, pārstrādātājs, pašpārstrādātājs vai tirgotājs vienlaikus ar darījumu nodrošina, lai EPS tiktu ievadīta šāda informācija par darījumiem ar biomasu, biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas starpproduktiem, biodegvielām un šķidrajiem kurināmajiem:

18.1. informācija par darījumu, norādot attaisnojuma dokumenta datumu, numuru, darījuma apmēru (tonnās), darījuma partneri un tā nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu;

18.2. Latvijā vai ārpus Latvijas iepirktais biomasas, biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas starpproduktu, biodegvielu un šķidro kurināmo apjoms (tonnās);

18.3. Latvijā vai ārpus Latvijas realizētais biomasas, biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas starpproduktu, biodegvielu un šķidro kurināmo apjoms (tonnās);

18.4. informācija par lauksaimniecības un mežsaimniecības izcelsmes biomasas atbilstību šo noteikumu 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētajām prasībām, kas apliecināta saskaņā ar šo noteikumu 12.1., 12.2., 12.3. vai 12.4.apakšpunktu;

18.5. dati par biomasas siltumnīcefekta gāzu emisiju faktiskajām (aprēķinātajām) vērtībām vai standarta (pieņemtajām) vērtībām;

18.6. informācija par pārstrādāto biomasas vai biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas starpproduktu apjomu un realizētās biodegvielas apjomu atbilstoši biodegvielas references ražošanas apjomiem, kas noteikti šo noteikumu 7.pielikuma 2.tabulā;

18.7. informācija par biodegvielu vai bioloģisko šķidro kurināmo apjomiem, kas izlaisti brīvā apgrozībā patēriņam Latvijas Republikā, un to atbilstību šo noteikumu 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētajām prasībām, ja biodegvielas vai bioloģiskie šķidrie kurināmie ražoti no lauksaimniecības un mežsaimniecības izcelsmes biomasas, kā arī atbilstību šo noteikumu 10.punktā minētajām prasībām;

18.8. informācija par biomasas, biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas starpproduktu, biodegvielu un šķidro kurināmo eksportu.

19. Pirmais savācējs, pārstrādātājs, pašpārstrādātājs vai tirgotājs ir atbildīgs par atbilstoši šo noteikumu 18.punktam sniegtās informācijas patiesumu.

20. Lauku atbalsta dienests katru gadu līdz 1.februārim apkopo šo noteikumu 18.punktā minēto informāciju par iepriekšējo gadu un publicē informācijas apkopojumu interneta vietnē www.lad.gov.lv.

21. Lai precizētu informāciju, Lauku atbalsta dienests ir tiesīgs pieprasīt papildu informāciju no izejvielu audzētājiem vai to pilnvarotajām personām, kuras ir saņēmušas šo noteikumu 15.punktā minēto apliecinājumu.

22. Ja biodegvielu vai bioloģisko šķidro kurināmo partija sastāv no biodegvielām vai bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem ar atšķirīgām ilgtspējības īpašībām, kopējai biodegvielu vai bioloģisko šķidro kurināmo partijai jāatbilst ilgtspējības kritērijiem. Ja biomasas vai biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas starpproduktu partija sastāv no biomasas vai biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas starpproduktiem ar atšķirīgām ilgtspējības īpašībām, kopējai biomasas vai biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas starpproduktu partijai jāatbilst ilgtspējības kritērijiem.

23. Ja Lauku atbalsta dienests ir konstatējis šo noteikumu 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minēto nosacījumu pārkāpumu, tas anulē:

23.1. platību, kas neatbilst minētajām prasībām;

23.2. izsniegto apliecinājumu, ja neatbilstība ir vairāk nekā 10 % apmērā no apliecinājumam pieteiktās platības.

V. Audits

24. Tirgotājam reizi gadā līdz 1.aprīlim jāveic ārējs neatkarīgs audits attiecībā uz šo noteikumu 18.punktā minēto informāciju par iepriekšējo gadu.

25. Šo noteikumu 24.punktā minētā audita veicējam jābūt akreditētam Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā un jāatbilst akreditācijas prasībām, ņemot vērā standartu LVS EN 45011 "Vispārīgās prasības institūcijām, kas nodarbojas ar produktu sertifikācijas sistēmām" (ISO/IEC norādījumi 65).

26. Veicot auditu, auditors:

26.1. konstatē juridiskās personas veiktās darbības, kas attiecas uz biodegvielu vai bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības kritērijiem;

26.2. identificē attiecīgās juridiskās personas sistēmas un to vispārējo struktūru attiecībā uz ilgtspējības kritērijiem un pārbauda, cik efektīvi tiek īstenotas attiecīgās kontroles sistēmas;

26.3. nosaka vismaz ierobežotas garantijas līmeni, ņemot vērā juridiskās personas darbību būtību un sarežģītību;

26.4. pamatojoties uz auditora profesionālajām zināšanām un juridiskās personas iesniegto informāciju, analizē riska faktorus, kuru dēļ varētu rasties būtiskas neprecizitātes;

26.5. izstrādā verificēšanas plānu, kas atbilst riska analīzei un juridiskās personas darbību jomai un sarežģītībai un kurā definētas paraugu atlases metodes, kas izmantojamas saistībā ar attiecīgās juridiskās personas darbībām;

26.6. īsteno verificēšanas plānu, apkopojot datus saskaņā ar definētajām paraugu ņemšanas metodēm, kā arī visu secinājumu sagatavošanai vajadzīgo papildinformāciju;

26.7. pieprasa juridiskajai personai iesniegt jebkurus auditam nepieciešamos datus, izskaidrot novirzes vai pārskatīt paziņojumus vai aprēķinus pirms galīgā verifikācijas atzinuma izstrādāšanas.

27. Audita ziņojumā jāietver:

27.1. informācija par to, vai biodegvielas vai bioloģiskie šķidrie kurināmie ir sertificēti vai apstiprināti atbilstoši brīvprātīgajai shēmai;

27.2. norāde par attiecīgās brīvprātīgās shēmas nosaukumu gadījumos, ja biodegvielas vai bioloģiskie šķidrie kurināmie ir sertificēti vai apstiprināti atbilstoši šo noteikumu 27.1.apakšpunktam;

27.3. papildu norāde (izņemot biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem) par to, vai attiecībā uz konkrēto sūtījumu šo noteikumu 1.pielikuma 3.punktā minētajiem siltumnīcefekta gāzu aprēķiniem:

27.3.1. izmantota prēmija, kas minēta šo noteikumu 1.pielikuma 9. un 10.punktā;

27.3.2. izmantots šo noteikumu 1.pielikuma 3.punktā minētais emisiju ietaupījums no oglekļa uzkrāšanās augsnē, uzlabojot lauksaimniecības praksi.

28. Tirgotājs reizi gadā līdz 1.maijam iesniedz Ekonomikas ministrijā ārēja neatkarīga audita ziņojumu par tā iepriekšējā gadā saražoto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo atbilstību ilgtspējības prasībām.

VI. Noslēguma jautājumi

29. Attiecībā uz biodegvielām vai bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas izlaisti brīvā apgrozībā patēriņam Latvijas Republikā 2011.gadā un kuru atbilstība ilgtspējības kritērijiem nav apliecināta ar atbilstoši šo noteikumu 18.punktam sniegtu informāciju, tirgotājiem līdz 2012.gada 1.aprīlim jāveic ārējs neatkarīgs audits, pamatojoties uz tirgotāju rīcībā esošo informāciju par biodegvielu vai bioloģisko šķidro kurināmo izcelsmi. 

30. Attiecībā uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuras pieņemtas ekspluatācijā līdz 2008.gada 23.janvārim, šo noteikumu 10.punktā minētās prasības sāk piemērot no 2013.gada 1.aprīļa.

31. Šo noteikumu 16.punktā minēto iesniegumu par 2011.gada ražu iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz 2011.gada 15.septembrim.

32. Lauku atbalsta dienests šo noteikumu 15.punktā minēto apliecinājumu par 2011.gada ražu izsniedz līdz 2011.gada 15.oktobrim. 

33. Šo noteikumu 16.punktā minēto iesniegumu no 2012.gada iesniedz tikai elektroniskā formā.

34.  2011.gadā šo noteikumu 14.punktā minētās personas Lauku atbalsta dienesta klientu reģistrā reģistrējas un līgumu par EPS izmantošanu ar Lauku atbalsta dienestu noslēdz pēc 2011.gada 1.septembra. 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/30/EK, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK;

3) Komisijas 2011.gada 12.janvāra lēmuma 2011/13/ES par dažu veidu informāciju, kas ekonomikas operatoriem jāsniedz dalībvalstīm attiecībā uz biodegvielām un bioloģisko šķidro kurināmo.

Ministru prezidenta vietā – tieslietu ministrs,
iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs A.Štokenbergs

Ekonomikas ministra vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 5.jūlija
noteikumiem Nr.545

Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo radīto siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma aprēķināšana

I. Aprēķina metodika

1. Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo radīto siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Ietaupījums = (EF – EB) / EF, kur

EF – fosilā kurināmā komparatora kopējā emisija;

EB – biodegvielas vai cita bioloģiskā šķidrā kurināmā radītā kopējā emisija.

2. Šā pielikuma 1.punktā minētā aprēķina vajadzībām pieņem, ka fosilā kurināmā komparators EF ir:

2.1. elektroenerģijas ieguvei izmantotajiem bioloģiskiem šķidrajiem kurināmajiem – 91 gCO2eq/MJ;

2.2. siltuma ieguvei izmantotajiem bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem – 77 gCO2eq/MJ;

2.3. koģenerācijai izmantotajiem bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem – 85 gCO2eq/MJ;

2.4. biodegvielām – jaunākā pieejamā faktiskā vidējā Eiropas Savienībā patērētā benzīna un dīzeļdegvielas fosilās daļas emisijas vērtība, kas norādīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 13.oktobra Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK. Ja minētie dati nav pieejami, pieņem, ka vērtība ir 83,8 gCO2eq/MJ.

3. Ražošanas un transporta degvielu, biodegvielu un citu bioloģisko šķidro kurināmo izmantojuma siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E = eec + el + ep + etd + eu – esca – eccs – eccr – eee, kur

E – kopējā degvielas izmantojuma emisija (degvielas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju E izsaka gCO2eq/MJ (grami CO2 ekvivalenta vienā MJ degvielas));

eec – izejvielu ieguves vai audzēšanas emisija;

el – gada emisija, kas rodas, zemes izmantojuma izmaiņu ietekmē mainoties oglekļa koncentrācijai;

ep – apstrādes emisija;

etd – transportēšanas un tirdzniecības emisija;

eu – degvielas izmantojuma emisija;

esca – emisiju ietaupījumi no oglekļa uzkrāšanās augsnē, pateicoties uzlabotai lauksaimniecības praksei;

eccs – oglekļa uztveršanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas radītais emisijas ietaupījums;

eccr – oglekļa uztveršanas un aizstāšanas radītais emisijas ietaupījums;

eee – koģenerācijas elektroenerģijas pārpalikuma radītais emisijas ietaupījums.

II. Izejvielu ieguves vai audzēšanas emisijas

4. Attiecībā uz Latvijas Republikas teritorijā iegūtajām biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo izejvielām aprēķinos izmanto faktiskās izejvielu ieguves vai audzēšanas emisijas.

5. Ministru kabineta 2011.gada 5.jūlija noteikumu Nr.545 "Noteikumi par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējas kritērijiem, to ieviešanas mehānismu un uzraudzības un kontroles kārtību" (turpmāk – noteikumi) 2.pielikumā noteiktās standartvērtības biodegvielām un noteikumu 3.pielikumā noteiktās nesummētās pastāvīgās vērtības audzēšanai biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem piemēro tikai tad, ja izejvielas:

5.1. audzē ārpus Eiropas Savienības;

5.2. audzē Eiropas Savienības apgabalos, kuros tipiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada lauksaimniecības izejvielu audzēšana, varētu būt zemākas par emisijām, kuras minētas noteikumu 2.pielikumā, vai vienādas ar tām;

5.3. ir atkritumi vai atlikumi, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras un zivsaimniecības atlikumi.

6. Biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, uz ko neattiecas šā pielikuma 5.1., 5.2. un 5.3.apakšpunkts, izmanto faktiskās audzēšanas vērtības.

7. Šā pielikuma 4.punktā minētajā izejvielu ieguves vai audzēšanas emisiju aprēķinā ņem vērā siltumnīcefekta gāzes CO2, N2O un CH4. Lai aprēķinātu CO2 ekvivalentu, minētajām gāzēm piešķir šādus koeficientus:

7.1. CO2 : 1;

7.2. N2O : 296;

7.3. CH4 : 23.

8. Izejvielu ieguves vai audzēšanas emisijā (eec) iekļauj ieguves vai audzēšanas procesa radīto emisiju, izejvielu savākšanas, atkritumu un noplūdes radīto emisiju, kā arī ieguvei vai audzēšanai izmantoto ķīmisko vielu vai produktu ražošanas radīto emisiju. Izejvielu audzēšanas uzkrāto CO2 neņem vērā.

9. Faktisko vērtību vietā audzēšanas radītās emisijas prognozēšanai var izmantot vidējās vērtības, kas noteiktas, veicot aprēķinus ģeogrāfiskajiem apvidiem, kuri ir mazāki par standartvērtību aprēķinam izmantotajiem apvidiem.

III. Gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma izmaiņu ietekmē mainoties oglekļa koncentrācijai

10. Zemes izmantojuma izmaiņu ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radīto gada emisiju (el) aprēķina, kopējo emisiju vienādās daļās sadalot 20 gadu ilgā periodā. Minēto emisiju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

el = (CSR – CSA) × 3,664 × 1/20 × 1/P – eB, kur

el – lauksaimniecības zemes izmantojuma izmaiņu ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radītā gada emisija (izteikta kā CO2 ekvivalenta masa vienā biodegvielas enerģijas vienībā);

CSR – ar atsauces zemes izmantojumu saistītā oglekļa koncentrācija vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Atsauces zemes izmantojuma vērtība ir zemes izmantojums vai nu 2008.gada janvārī, vai 20 gadu pirms izejvielu ieguves (izmanto tā datuma vērtību, kurš ir vēlāk);

CSA – ar faktisko zemes izmantojumu saistītā oglekļa koncentrācija vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Ja oglekļa dioksīda koncentrācija uzkrājas laikposmā, kas ilgāks par gadu, CSA piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa dioksīda koncentrācijas vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad raža nogatavojusies (atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk);

P – kultūraugu ražība (biodegvielas vai cita bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģija gadā vienā platības vienībā);

eB – prēmija 29 gCO2eq/MJ, ko saskaņā ar šā pielikuma 11.punktu piešķir par biodegvielu vai citu bioloģisko šķidro kurināmo, kura biomasu iegūst no atjaunotas noplicinātas zemes.

11. Prēmiju 29 gCO2eq/MJ piešķir, ja ir pierādījumi, ka attiecīgā zeme atbilst abiem šādiem nosacījumiem:

11.1. tā 2008.gada janvārī nav izmantota lauksaimniecības vai jebkādām citām darbībām;

11.2. tā ietilpst kādā no šādām kategorijām:

11.2.1. stipri noplicināta zeme, tai skaitā zeme, kas agrāk izmantota lauksaimniecībā;

11.2.2. stipri piesārņota zeme.

12. Šā pielikuma 11.2.apakšpunktā minēto prēmiju piemēro līdz 10 gadu periodam no dienas, kad zemi pārvērš par lauksaimniecības zemi, ja vien augsnē ir nodrošināts regulārs oglekļa daudzuma pieaugums, kā arī šā pielikuma 11.2.1.apakšpunktā minētajā zemē panākta erozijas samazināšanās, bet attiecībā uz šā pielikuma 11.2.2.apakšpunktā minēto zemi – piesārņojuma samazināšanās.

13. Šā pielikuma 11.2.apakšpunktā minētās kategorijas tiek definētas šādi:

13.1. stipri noplicināta zeme – zeme, kas vai nu ir ilgi bijusi sāļaina, vai arī kurā ir īpaši maz organisko vielu un kas ir spēcīgi erodēta;

13.2. stipri piesārņota zeme – zeme, kas augsnes piesārņojuma dēļ nav piemērota pārtikas produktu vai dzīvnieku barības ražošanai.

14. Eiropas Komisija var pieņemt lēmumu par to, vai zeme, kas ir iekļauta kādā valsts vai reģionālajā atjaunošanas programmā, lai uzlabotu stipri noplicinātu vai piesārņotu zemi, atbilst šā pielikuma 11.punktā minētajiem kritērijiem.

IV. Apstrādes emisijas

15. Apstrādes radītajā emisijā (ep) iekļauj pārstrādes procesa radīto emisiju, atkritumu un noplūžu radīto emisiju un pārstrādē izmantoto ķīmisko vielu vai produktu ražošanas radīto emisiju.

16. Aprēķinot ārpus degvielas ražotnes ģenerētās elektroenerģijas patēriņu, pieņem, ka minētās elektroenerģijas ražošanas un elektroapgādes siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte ir vienāda ar vidējo elektroenerģijas ražošanas un elektroapgādes emisijas intensitāti attiecīgajā reģionā. Izņēmuma gadījumos, ja elektrostacija nav pieslēgta pie elektrotīkla, attiecīgās elektrostacijas ģenerētās elektroenerģijas daudzuma aprēķinam ražotāji var izmantot vidējo atsevišķas elektrostacijas ģenerētās elektroenerģijas daudzumu.

17. Noteikumu 4.pielikumā minētās nesummētās pastāvīgās emisiju vērtības pārstrādei var pieņemt tad, ja elektroenerģijas pārpalikums ir nulle.

V. Transportēšanas un tirdzniecības emisijas

18. Transportēšanas un tirdzniecības emisijā (etd) iekļauj izejvielu un pusfabrikātu transportēšanas un uzglabāšanas radīto emisiju un gatavo izstrādājumu uzglabāšanas un tirdzniecības radīto emisiju. Šis punkts neattiecas uz emisijām, kas rodas transportēšanā un izplatīšanā un kuras jāņem vērā saskaņā ar šā pielikuma 9. un 10.punktu.

19. Aprēķinos var pieņemt noteikumu 5.pielikumā minētās nesummētās pastāvīgās emisiju vērtības transportēšanai un tirdzniecībai.

VI. Degvielas izmantojuma emisija

20. Degvielas izmantojuma emisijas (eu) aprēķina vajadzībām pieņem, ka biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā izmantojuma emisija ir nulle.

VII. Oglekļa uztveršanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas radītais emisijas ietaupījums

21. Oglekļa uztveršanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas radītais emisijas samazinājums (eccs), kas nav ņemts vērā, aprēķinot ep, ir emisija, kas novērsta, uztverot un atdalot emitēto CO2, un ir tieši saistīta ar degvielas ieguvi, transportēšanu, apstrādi un tirdzniecību.

VIII. Oglekļa uztveršanas un aizstāšanas radītais emisijas ietaupījums

22. Oglekļa uztveršanas un aizstāšanas radītais emisijas ietaupījums (eccr) ir emisija, kas novērsta, uztverot CO2, kurā oglekļa energoresurss ir biomasa, un ar ko aizstāj CO2, kas rodas no fosilā kurināmā un ko izmanto komercproduktos un pakalpojumos.

IX. Koģenerācijas elektroenerģijas pārpalikuma radītais emisijas ietaupījums

23. Emisijas ietaupījumu no koģenerācijas elektrostaciju ražotā elektroenerģijas pārpalikuma (eee) ņem vērā attiecībā uz tādu degvielas ražošanas sistēmu radīto elektroenerģijas pārpalikumu, kurās izmanto koģenerācijas principu.

24. Ietaupījumu neņem vērā, ja koģenerācijai izmantotais kurināmais ir cits blakusprodukts, nevis kultūraugu atliekas.

25. Aprēķinot elektroenerģijas pārpalikumu, pieņem, ka koģenerācijas iekārta ir vismazākā iekārta, kas spēj ģenerēt degvielas ražošanai vajadzīgo siltumu.

26. Pieņem, ka ar elektroenerģijas pārpalikumu saistītais siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vienāds ar siltumnīcefekta gāzu daudzumu, ko, ģenerējot ekvivalentu elektroenerģijas daudzumu, emitētu spēkstacija, kas izmanto tādu pašu kurināmo kā koģenerācijas stacija.

27. Ja degvielas ražošanas procesā iegūst gan degvielu, kurai aprēķina emisiju, gan vienu vai vairākus citus produktus (blakusproduktus), tad degvielas vai tās starpproduktu un blakusproduktu siltumnīcefekta gāzu emisiju sadala proporcionāli to energoietilpībai (ja blakusprodukti nav elektroenerģija, to nosaka mazākā energoietilpība).

28. Attiecībā uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem (izņemot kultūraugu atliekas, tai skaitā salmus, izspaidas, sēnalas, vālītes un riekstu čaumalas) šā aprēķina vajadzībām ņem vērā visus blakusproduktus (tai skaitā arī elektroenerģiju), kam nepiemēro šā pielikuma 23., 24. un 25.punktu. Šā aprēķina vajadzībām pieņem, ka negatīvas energoietilpības blakusproduktu energoietilpība ir vienāda ar nulli. Pieņem, ka atkritumu, kultūraugu atlieku (tai skaitā salmu, izspaidu, sēnalu, kukurūzas vālīšu un riekstu čaumalu) un apstrādes procesu atlieku (tai skaitā jēlglicerīna (nerafinēta glicerīna)) aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisija līdz to savākšanai ir vienāda ar nulli.

Ekonomikas ministra vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 5.jūlija
noteikumiem Nr.545

Biodegvielu tipiskās vērtības un standartvērtības, ja biodegvielas ražotas, zemes platības izmantojuma izmaiņām neradot oglekļa emisiju izmaiņas

Nr.p.k.

Biodegvielas ražošanas paņēmiens

Tipiskais siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījums

Standarta siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījums

1. Cukurbiešu etanols

61 %

52 %

2. Kviešu etanols (izmantotais kurināmais nav norādīts)

32 %

16 %

3. Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts)

32 %

16 %

4. Kviešu etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)

45 %

34 %

5. Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze)

53 %

47 %

6. Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – salmi)

69 %

69 %

7. Savienībā audzētas kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze)

56 %

49 %

8. Cukurniedru etanols

71 %

71 %

9. No atjaunojamiem energoresursiem saražotais etil-terc-butilēteris (ETBE)

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

10. No atjaunojamiem energoresursiem saražotais terc-amiletilēteris (TAEE)

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

11. Rapšu sēklu biodīzeļdegviela

45 %

38 %

12. Saulespuķu biodīzeļdegviela

58 %

51 %

13. Sojas pupu biodīzeļdegviela

40 %

31 %

14. Palmu eļļas biodīzeļdegviela (apstrādes paņēmiens nav norādīts)

36 %

19 %

15. Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna piesaisti eļļas spiestuvēs)

62 %

56 %

16. Atkritumu augu vai dzīvnieku izcelsmes* tauku biodīzeļdegviela

88 %

83 %

17. Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa

51 %

47 %

18. Hidrogenēta saulespuķu eļļa

65 %

62 %

19. Hidrogenēta palmu eļļa (apstrādes paņēmiens nav norādīts)

40 %

26 %

20. Hidrogenēta palmu eļļa (ar metāna piesaisti eļļas spiestuvēs)

68 %

65 %

21. Tīra rapšu sēklu eļļa

58 %

57 %

22. No organiskajiem sadzīves atkritumiem iegūta biogāze, saspiesta dabasgāze

80 %

73 %

23. No vircas iegūta biogāze, saspiesta dabasgāze

84 %

81 %

24. No sausajiem mēsliem iegūta biogāze, saspiesta dabasgāze

86 %

82 %

25. Kviešu salmu etanols

87 %

85 %

26. Koksnes atlieku etanols

80 %

74 %

27. Audzētās koksnes etanols

76 %

70 %

28. No koksnes atliekām Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela

95 %

95 %

29. No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela

93 %

93 %

30. Koksnes atlieku dimetilēteris (DME)

95 %

95 %

31. Audzētas koksnes DME

92 %

92 %

32. Koksnes atlieku metanols

94 %

94 %

33. Audzētās koksnes metanols

91 %

91 %

34. No atjaunojamiem energoresursiem saražotais metil-tercbutilēteris (MTBE)

Tāds pats kā metanola ražošanas paņēmienam

Piezīme. * Neietver dzīvnieku izcelsmes eļļas izstrādājumus no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas iekļauti 3.izejmateriālu kategorijā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr.1774/2002 (2002.gada 3.oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam.

Ekonomikas ministra vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 5.jūlija
noteikumiem Nr.545

Nesummētās pastāvīgās vērtības audzēšanai: eec

Nr.p.k.

Biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanas paņēmiens

Tipiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas (gCO2eq/MJ)

Standarta siltumnīcefekta gāzu emisijas (gCO2eq/MJ)

1. Cukurbiešu etanols

12

12

2. Kviešu etanols

23

23

3. Savienībā audzētas kukurūzas etanols

20

20

4. Cukurniedru etanols

14

14

5. No atjaunojamiem energoresursiem saražotais ETBE

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

6. No atjaunojamiem energoresursiem saražotais TAEE

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

7. Rapšu sēklu biodīzeļdegviela

29

29

8. Saulespuķu biodīzeļdegviela

18

18

9. Sojas pupu biodīzeļdegviela

19

19

10. Palmu eļļas biodīzeļdegviela

14

14

11. Atkritumu augu vai dzīvnieku* izcelsmes tauku biodīzeļdegviela

0

0

12. Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa

30

30

13. Hidrogenēta saulespuķu eļļa

18

18

14. Hidrogenēta palmu eļļa

15

15

15. Tīra rapšu sēklu eļļa

30

30

16. No organiskajiem sadzīves atkritumiem iegūta biogāze, saspiesta dabasgāze

0

0

17. No vircas iegūta biogāze, saspiesta dabasgāze

0

0

18. No sausajiem mēsliem iegūta biogāze, saspiesta dabasgāze

0

0

19. Kviešu salmu etanols

3

3

20. Koksnes atlieku etanols

1

1

21. Audzētās koksnes etanols

6

6

22. No koksnes atliekām Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela

1

1

23. No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela

4

4

24. Koksnes atlieku dimetilēteris (DME)

1

1

25. Audzētas koksnes DME

5

5

26. Koksnes atlieku metanols

1

1

27. Audzētās koksnes metanols

5

5

28. No atjaunojamiem energoresursiem iegūtais MTBE

Tāds pats kā metanola ražošanas paņēmienam


Piezīme. * Neietver dzīvnieku izcelsmes taukus, kas ražoti no dzīvnieku atkritumiem un iekļauti 3.izejmateriālu kategorijā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr.1774/2002 (2002.gada 3.oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam.

Ekonomikas ministra vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 5.jūlija
noteikumiem Nr.545

Nesummētās pastāvīgās emisiju vērtības pārstrādei (ietverot elektroenerģijas pārpalikumu): ep–eee

Nr.p.k.

Biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanas paņēmiens

Tipiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas (gCO2eq/MJ)

Standarta siltumnīcefekta gāzu emisijas (gCO2eq/MJ)

1. Cukurbiešu etanols

19

26

2. Kviešu etanols (izmantotais kurināmais nav norādīts)

32

45

3. Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts)

32

45

4. Kviešu etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)

21

30

5. Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze)

14

19

6. Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – salmi)

1

1

7. Savienībā audzētas kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze)

15

21

8. Cukurniedru etanols

1

1

9. No atjaunojamiem energoresursiem saražotais ETBE

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

10. No atjaunojamiem energoresursiem saražotais TAEE

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

11. Rapšu sēklu biodīzeļdegviela

16

22

12. Saulespuķu biodīzeļdegviela

16

22

13. Sojas pupu biodīzeļdegviela

18

26

14. Palmu eļļas biodīzeļdegviela (apstrādes paņēmiens nav norādīts)

35

49

15. Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna piesaisti eļļas spiestuvē)

13

18

16. Atkritumu augu vai dzīvnieku izcelsmes tauku biodīzeļdegviela

9

13

17. Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa

10

13

18. Hidrogenēta saulespuķu eļļa

10

13

19. Hidrogenēta palmu eļļa (apstrādes paņēmiens nav norādīts)

30

42

20. Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna piesaisti eļļas spiestuvē)

7

9

21. Tīra rapšu sēklu eļļa

4

5

22. No organiskajiem sadzīves atkritumiem iegūta biogāze, saspiesta dabasgāze

14

20

23. No vircas iegūta biogāze, saspiesta dabasgāze

8

11

24. No sausajiem mēsliem iegūta biogāze, saspiesta dabasgāze

8

11

25. Kviešu salmu etanols

5

7

26. Koksnes etanols

12

17

27. Fišera–Tropša sintēzē no koksnes iegūta dīzeļdegviela

0

0

28. Koksnes DME

0

0

29. Koksnes metanols

0

0

30. No atjaunojamiem energoresursiem saražotais MTBE

Tāds pats kā metanola ražošanas paņēmienam

Ekonomikas ministra vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

 

5.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 5.jūlija
noteikumiem Nr.545

Nesummētās pastāvīgās emisiju vērtības transportēšanai un tirdzniecībai: etd

Nr.p.k.

Biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanas paņēmiens

Tipiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas (gCO2eq/MJ)

Standarta siltumnīcefekta gāzu emisijas (gCO2eq/MJ)

1. Cukurbiešu etanols

2

2

2. Kviešu etanols

2

2

3. Savienībā audzētas kukurūzas etanols

2

2

4. Cukurniedru etanols

9

9

5. No atjaunojamiem energoresursiem saražotais ETBE

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

6. No atjaunojamiem energoresursiem saražotais TAEE

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

7. Rapšu sēklu biodīzeļdegviela

1

1

8. Saulespuķu biodīzeļdegviela

1

1

9. Sojas pupu biodīzeļdegviela

13

13

10. Palmu eļļas biodīzeļdegviela

5

5

11. Atkritumu augu vai dzīvnieku izcelsmes tauku biodīzeļdegviela

1

1

12. Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa

1

1

13. Hidrogenēta saulespuķu eļļa

1

1

14. Hidrogenēta palmu eļļa

5

5

15. Tīra rapšu sēklu eļļa

1

1

16. No organiskajiem sadzīves atkritumiem iegūta biogāze, saspiesta dabasgāze

3

3

17. No vircas iegūta biogāze, saspiesta dabasgāze

5

5

18. No sausajiem mēsliem iegūta biogāze, saspiesta dabasgāze

4

4

19. Kviešu salmu etanols

2

2

20. Koksnes atlieku etanols

4

4

21. Audzētās koksnes etanols

2

2

22. No koksnes atliekām Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela

3

3

23. No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela

2

2

24. Koksnes atlieku dimetilēteris (DME)

4

4

25. Audzētas koksnes DME

2

2

26. Koksnes atlieku metanols

4

4

27. Audzētās koksnes metanols

2

2

28. No atjaunojamiem energoresursiem saražotais metil-tercbutilēteris (MTBE)

Tāds pats kā metanola ražošanas paņēmienam

Ekonomikas ministra vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

 

6.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 5.jūlija
noteikumiem Nr.545

Iesniegums apliecinājuma saņemšanai par biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā izejvielu audzēšanas zemes platību atbilstību ilgtspējības kritērijiem

Ekonomikas ministra vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

 

7.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 5.jūlija
noteikumiem Nr.545

Biodegvielas ražošanas izejvielu (kultūraugu) references ražas un nepieciešamie izejvielu apjomi viena litra biodegvielas ražošanai

1.tabula

References ražas 2011.gadam

Nr.p.k.

Kultūraugi, kas izmantojami biodegvielas iegūšanā

Maksimālā ražība (t/ha)

1. Ziemāji:
1.1. kvieši

9,4

1.2. rudzi

7,0

1.3. rapsis

5,0

1.4. tritikāle

7,0

2. Vasarāji:
2.1. kvieši

7,0

2.2. rapsis

3,5

2.3. auzas

5,0

2.tabula

Biodegvielas maksimālais iespējamais ražošanas apjoms

Nr.p.k.

Biodegvielas ražošanas izejviela

Nepieciešamais izejvielas apjoms
1 litra biodegvielas ražošanai

1.

Kvieši

3,2 kg

2.

Rudzi

3,2 kg

3.

Rapsis

3,2 kg

4.

Tritikāle

3,2 kg

5.

Auzas

5,2 kg

6.

Rapsis (1 litra rapšu eļļas ražošanai)

3,0 kg

7.

Rapšu eļļa (1 litra biodīzeļdegvielas ražošanai)

1,11 litri

Ekonomikas ministra vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!