Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas finansējuma apjomu ES kohēzijas politikā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.07.2011., Nr. 108 https://www.vestnesis.lv/ta/id/233023

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par mazumtirdzniecības apgrozījumu maijā

Vēl šajā numurā

13.07.2011., Nr. 108

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas finansējuma apjomu ES kohēzijas politikā

Finanšu ministrija stingri iebilst pret Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu noteikt nacionālā ES fondu piešķīruma griestu līmeni 2,5% apmērā no nacionālā kopprodukta. EK priekšlikums par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam paredz samazinājumu Latvijas aploksnei kohēzijas politikā salīdzinājumā ar pašreizējo periodu 2007.–2013.gadam.

“Latvija ir pierādījusi spēju laikus un efektīvi apgūt ES fondu finansējumu, tāpēc vēl jo vairāk ir neizprotams piedāvājums samazināt finansējuma apjomu Latvijai kohēzijas politikas ietvaros. EK paustā kritika par nespēju apgūt pieejamos ES fondu līdzekļus nav pamatota un nav vienlīdz attiecināma uz visām ES dalībvalstīm,” komentē Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.

“Lisabonas līgumā noteiktie kohēzijas politikas mērķi mazināt ES reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību nav sasniegti, kam par pierādījumu kalpo būtiskas IKP atšķirības ES dalībvalstu starpā. Tāpēc Finanšu ministrija cīnīsies par kohēzijas politikas finansējuma saglabāšanu Latvijai vismaz esošajā 4,6 miljardu eiro apmērā septiņos gados,” uzsver A.Antonovs.

Otra Latvijas prioritāte daudzgadu budžeta sarunās būs straujāka, nekā piedāvāts no EK puses, – tiešo maksājumu izlīdzināšana ES zemniekiem. Tāpat Latvijai būs ļoti kritisks viedoklis par jaunu pašu resursu iemaksu veidošanu ES budžetā.

2007.–2013.gada plānošanas periodā no kopējā ES fondu finansējuma Latvijā noslēgti līgumi par ES fondu projektu īstenošanu 80% apmērā, savukārt ES fondu projektu īstenotājiem izmaksāti jau 32,5% no kopējā ES fondu finansējuma. Tādējādi Latvija ievietojas starp līderiem pēc veiktajiem maksājumiem projektos, kas demonstrē faktisko spēju īstenot projektus un pieprasījumu pēc finansējuma.

Tāpat sagaidāms, ka 2007.–2013.gada periodā tāpat kā 2004.–2006.gadā Latvijai piešķirtais ES fondu finansējums tiks apgūts pilnā apmērā, jo šobrīd tiek apsteigti noteiktie n+2/n+3 mērķi.

ES kohēzijas politikas mērķis ir sociālekonomiskajā ziņā mazāk attīstīto ES teritoriju attīstības rādītāju tuvināšana ES vidējiem rādītājiem. Kohēzijas politika ir Eiropas līmeņa solidaritāte, kas paredz mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības starp dažādiem ES reģioniem, finansējot virkni tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu projektu. Kohēzijas politikas finansējums veido lielāko daļu no visa ES finansējuma, ko Latvija saņem no ES budžeta. Šis finansējums kalpo par būtisku finanšu avotu ilgtermiņa investīcijām transporta, enerģētikas, vides, uzņēmējdarbības, izglītības un zinātnes, nodarbinātības, veselības u.c. jomā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!