Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Ineta Ziemele intervijā Dinai Gailītei un Jānim Plepam. Par līdzsvaru starp indivīda tiesībām un sabiedrības interesēm

Šī saruna mūsu žurnāla redakcijā notika pavasara nedēļā, kad profesore Ineta Ziemele viesojās Latvijā ar saviem nu jau tradicionālajiem priekšlasījumiem par cilvēktiesību un starptautisko tiesību jautājumiem. Bijām pagodināti, kad viņa piekrita intervijai “Jurista Vārdam”, lai mūsu lasītājiem darītu zināmu savu redzējumu par svarīgākajām norisēm cilvēktiesību jomā un jaunumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē (ECT). Saruna, protams, ātri vien izvērsās daudz plašāk, izkāpjot no cilvēktiesību “rāmjiem” un aizskarot arī citas tēmas. Profesore dalījās pārdomās arī par to, kā revolucionārās norises arābu valstīs ietekmē Eiropas Savienības iekšējo solidaritāti, par to, vai indivīda tiesības Eiropā prevalē pār sabiedrības interesēm, kādam būtu jāizskatās patiesam nacionālo tiesu dialogam ar ECT, vai starptautiska tiesas spriešana ir politiska, kā arī par citiem būtiskiem jautājumiem.

• Zanda Kokare, Dace Mihaļska. Juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanas kārtība. Citu valstu pieredze

Globālās ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā 2009. un 2010.gadā vairums Eiropas valstu piedzīvoja strauju uzņēmumu maksātnespējas skaita pieaugumu. Maksātnespējas politikas izstrādātājiem un īstenotājiem nācās pārvērtēt līdzšinējā regulējuma efektivitāti un spēju reaģēt uz finanšu problēmām, jo neefektīvas maksātnespējas procedūras paildzina krīzi, bet efektīvas maksātnespējas procedūras paātrina ekonomikas atveseļošanos. Dažas no šajā rakstā aplūkotajām valstīm laikus veica nepieciešamās reformas maksātnespējas regulējumā, lai novērstu krīzes negatīvās sekas, t. sk. Vācija, Francija, Lietuva, Igaunija un Polija. Arī Latvijā 2010.gada 1.novembrī spēkā stājās jauns Maksātnespējas likums, kas, “precīzi definējot grupas, uz kurām attiecināt atvieglotu un standarta maksātnespējas procesu, būs viens no svarīgākajiem strukturālo reformu elementiem, kas nepieciešams ekonomikas atveseļošanai”.

• Aldis Pundurs. Kriminālprocesa uzsākšana un resoriskā pārbaude

Latvijas Kriminālprocesa kodeksa darbības laikā kriminālprocess sākās ar krimināllietas (kriminālprocesa) ierosināšanas stadiju. Šīs stadijas laikā tika izlemts jautājums, vai ir pietiekams pamats, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 107.panta otrā daļa), un bija jāpieņem viens no trijiem iespējamajiem lēmumiem: 1) par krimināllietas ierosināšanu, 2) par atteikšanos ierosināt krimināllietu, 3) par pieteikuma vai paziņojuma nodošanu pēc piekritības (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109.panta otrā daļa). Bija noteikts: lai izšķirtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu, izziņas iestādei, prokuroram, tiesnesim (tiesai) ir tiesības pieprasīt nepieciešamos materiālus un paskaidrojumus, noteikt revīziju un saņemt revīzijas atzinumu, kā arī pieprasīt un saņemt speciālista konsultāciju, neizdarot Latvijas Kriminālprocesa kodeksā paredzētās izmeklēšanas darbības.

“Jurista Vārda” redakcija
www.juristavards.lv