Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par četros prezidentūras gados paveikto. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.07.2011., Nr. 104 https://www.vestnesis.lv/ta/id/232766

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pēc tikšanās ar Ministru prezidentu

Vēl šajā numurā

07.07.2011., Nr. 104

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par četros prezidentūras gados paveikto

7.jūlijā noslēdzas Valsts prezidenta Valda Zatlera četru gadu amata termiņš. Valdis Zatlers kā Valsts prezidents (2007–2011) aktīvi iestājās par Latvijas politiskās un ekonomiskās konkurētspējas veicināšanu, tiesiskuma stiprināšanu un politiskās sistēmas modernizāciju. Ņemot vērā ekonomisko krīzi, ko šajā periodā piedzīvoja Latvija, par viņa galvenajiem uzdevumiem kļuva politiskās stabilitātes nodrošināšana, valsts starptautiskās reputācijas veicināšana, dialogs ar sabiedrību, regulārs atbalsts valdībai kritiskos brīžos. V.Zatlera ārpolitiskā darbība ir stiprinājusi Latvijas ārējo drošību, pārliecību par Latvijas ekonomisko ilgtspēju, ir attīstījusi Latvijas eksporta tirgus un uzlabojusi mūsu valsts un Krievijas attiecības. V.Zatlers ir iestājies par nacionālās pašapziņas veidošanu, uzsvēris latviešu valodas lomu sabiedrības saliedēšanā, kā arī veicinājis dialogu ar mazākumtautībām Latvijā. Piedāvājam īsu ieskatu V. Zatlera darbos prezidenta pienākumu pildīšanas laikā.

Valsts prezidents ir veicinājis tik plašu konstitucionālās domas attīstību valstī kā līdz šim neviens Valsts prezidents atjaunotās Latvijas laikā. To mērķis ir bijis pilnveidot politisko sistēmu valstī.

Konstitucionālo tiesību komisijas izveidošana, kas pirmo reizi apvieno augsti atzītus konstitucionālo tiesību ekspertus valstī un nodrošina analītisku konstitucionālo tiesību aktuālo jautājumu pētniecību.

Valsts prezidenta iniciatīva par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu un ārkārtas Saeimas sēdes sasaukšanu par šo jautājumu, Saeimas vēlēšanu sistēmas pilnveidošana, ierosinot atcelt tā dēvēto lokomotīvju principu, Valsts prezidenta lomas pilnveidošana un valsts varas atzaru līdzsvarošana, valsts valodas lomas stiprināšana Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma ietvaros.

Atdevis 13 likumus otrreizējai caurlūkošanai, lai nodrošinātu kvalitatīvu, valsts un sabiedrības interesēm atbilstošu likumu pieņemšanu (Grozījumi likumā par ostām, Maksātnespējas likums, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, Grozījumi Publisko iepirkumu likumā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums u.c.).

Atbalstījis diskusiju par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu, uzticot Latvijas tautai tiesības ievēlēt Latvijas valsts galvu.

Valsts prezidents ir stiprinājis tiešo demokrātiju un paaugstinājis politiskās atbildības latiņu valstī.

Jau kopš 2009.gada rosinājis aktīvāku sabiedrības iesaistīšanos valstij aktuālu jautājumu risināšanā, iniciējot sabiedrības līdzdalības kustības "Latvijas Forums" izveidi. Tā ietvaros notikušas daudzas diskusijas Rīgā un reģionos, kurās piedalījušies vairāki tūkstoši cilvēku.

28.maijā izdevis Rīkojumu Nr.2, rosinot tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu, tādējādi stiprinot tiešo demokrātiju un tautas līdzdalību aktuālos politiskajos procesos.

Iestājies par naudas nozīmes mazināšanu politisku lēmumu pieņemšanas procesā (2010.gada 17.jūnija Valsts prezidenta uzruna Saeimā, kur iestājās pret privatizēto zemju vērtības samazināšanu, nosaucot to par valsts apzagšanu; ierosinājis vai atbalstījis priekšvēlēšanu aģitācijas regulējuma uzlabojumus – partiju reklāmas aizliegumu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, noteikt kārtību, kā tiek piesaistīts un izmantots finansējums aģitācijai tautas nobalsošanā, grozījumus Krimināllikumā par partijas finansēšanas pārkāpumu kriminalizāciju, izmaiņas KNAB likumā, nosakot profesionālos kritērijus KNAB vadītāja kandidātiem; plašsaziņas līdzekļu patiesos īpašniekus līdz fiziskai personai un ārzonās reģistrētu uzņēmumu patiesos labuma guvējus).

Aicinājis pārskatīt valsts augstāko amatpersonu ievēlēšanas kārtību, vienlaicīgi arī kritizējot tiesneša M.Vīganta un tiesneša kandidāta A.Judina, ģenerālprokurora J.Maizīša balsojumu tiesiskumu Saeimā.

Iestājies par politiskās neitralitātes principa nodrošināšanu civildienestā.

Valsts prezidents ir nodrošinājis politisko stabilitāti ekonomisko grūtību laikā, darbojoties kā arbitrs dažādos ar valsts ekonomisko stabilitāti un reformu veikšanu saistītos jautājumos un starptautiski apliecinot valsts rīcībspēju.

Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas 2008.gada decembrī daļa opozīcijas un pozīcijas partiju parakstīja vienošanos (Adventes vienošanos) par valsts budžeta izdevumu un ieņēmumu līdzsvarošanu. Politiķi apzinājās samilzušās problēmas un nepieciešamību vērsties pēc palīdzības pie starptautiskajiem aizdevējiem. Adventes vienošanās bija politiskais pamats valsts glābšanai no bankrota.

2009.gada 14.janvāra Valsts prezidenta trīs uzdevumi Saeimai un trīs uzdevumi Ministru kabinetam, kā rezultātā uzlabota Saeimas deputātu kandidātu sarakstu sistēma, Latvijas Republikas Satversmē ir nostiprinātas tautas tiesības atsaukt Saeimu, izraudzīts KNAB vadītājs, rasts mehānisms finanšu izlietojuma kontrolei, ekonomikas stabilizācijas plāns, sāktas strukturālas reformas, valsts pārvaldes reforma.

2009.gadā divas Ministru kabineta vadītās sēdes, lai veicinātu strukturālo reformu paātrināšanu un sabiedrības informēšanu par reformu gaitu.

Strukturālo reformu atbalstīšanai, sarunu ar ārvalstu aizdevējiem veicināšanai sekmēja valsts un politisko spēku, sociālo partneru, uzņēmēju dialogu, aicinot pie viena galda visas iesaistītās puses.

2009.gada jūnijā Ministru kabinetā Valsts prezidents kā vidutājs vadīja sarunas starp valdību un sociālajiem partneriem par nākamā gada budžetu.

Valsts prezidents ir aktīvi darbojies, lai veicinātu valsts ekonomisko attīstību un valsts konkurētspēju.

Sekmējis dialogu gan ar pašmāju uzņēmējiem, gan arī ar investoriem, aktīvi sadarbojies ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Ārvalstu investoru padomi.

Noteicis jaunu Stratēģiskās analīzes komisijas misiju, kas savā darbā galvenokārt uzmanību veltīja piedāvājumu izstrādei krīzes pārvarēšanai (īpaši konkurētspējai, ekonomikas atjaunošanai, izglītības kvalitātei, inovāciju veicināšanai un sabiedrības līdzdalības jautājumiem).

Mudinājis valdību veikt strukturālas reformas, nodrošinot stabilu ekonomisko politiku un paredzamu nodokļu politiku. Pēc Valsts prezidenta ierosinājuma nodarbinātība tika noteikta kā prioritāte – naudas novirzīšana bezdarbnieku programmām, struktūrfondu pārgrupēšana uzņēmējdarbības attīstībai, jauniešu brīvprātīgā darba iniciatīva "Iespēja nākotnei".

Konsekventi iestājās par birokrātisko šķēršļu mazināšanu un atbalsta nodrošināšanu mikrouzņēmumu izveidei.

Veicinājis dialogu sabiedrībā par Eiropas Savienības struktūrfondu efektīvu apgūšanu.

Valsts prezidents aizstāvējis Latvijas nacionālās, kā arī Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts intereses ārpolitikā.

Ir nostiprināta Latvijas ārējā drošība (Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju ir panākusi, lai NATO Vašingtonas līguma 5.pantā noteiktās drošības garantijas tiek īstenotas ar konkrētiem pasākumiem – jaunu NATO Stratēģisko koncepciju un virkni citu dokumentu, kas nostiprina Baltijas valstu drošību).

Ir izdevies radīt pārliecību par Latvijas ekonomisko ilgtspēju (aktīvs darbs ārvalstu vizīšu ietvaros, lai pārliecinātu, ka Latvija ir rīcībspējīga valsts un tā ir spējīga atkopties no ekonomiskās krīzes radītiem satricinājumiem. Tikās ar ārvalstu amatpersonām, pētniekiem, kredītreitingu aģentūru pārstāvjiem, ārvalstu žurnālistiem, lai skaidrotu Latvijas ekonomisko situāciju Latvijas starptautiskās reputācijas uzlabošanai un pārliecinātu, ka mūsu valsts spēj būt investīcijām piemērota vide. 2009.gadā Valsts prezidenta uzsāktais dialogs ar "Microsoft" ir veicinājis augstu tehnoloģiju projektu "Valodu krasts"). 

Ir attīstīti Latvijas eksporta tirgi (kopā ar Valsts prezidentu Latvijas uzņēmēju dalība biznesa forumos dažādās valstīs, ekonomisko kontaktu veidošanai, jaunu preču un pakalpojumu noieta tirgu iekarošanai. Kopā ar uzņēmējiem Valsts prezidents attīstījis kontaktus lielākajos un Latvijai tradicionālajos tirgos Eiropas Savienībā, kā arī meklējis jaunas iespējas Ķīnā, Kaukāzā, Centrālajā Āzijā un ASV. Tas palīdzējis noslēgt līgumus par precēm un pakalpojumiem vairāku simtu miljonu latu vērtībā).

Ir uzlabotas Latvijas un Krievijas kaimiņattiecības (2010.gada nogalē pēc 16 gadu pārtraukuma notika augstākā līmeņa oficiālā vizīte Krievijas Federācijā. Ir izdevies uzsākt un turpināt dialogu augstākajā politiskajā līmenī. Tāpat ir izdevies saskaņot un parakstīt virkni līgumu, kas nepieciešami abu valstu sadarbībai. Notikusi vienošanās par kopīgās Vēsturnieku komisijas darbu. Mūsu uzņēmēji, kas strādā Krievijas tirgū, atzinuši, ka pēc vizītes būtiski uzlabojies biznesa klimats).

Ir noticis aktīvs un regulārs dialogs ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas augstākajām amatpersonām par energoresursu un transporta infrastruktūras attīstību reģionā (reģionālā elektroapgādes nodrošināšana, sašķidrinātās gāzes terminālis Latvijā, Via Baltica un Rail Baltica projekta attīstība).

Pastāvīgi iesaistoties Eiropas Savienības Austrumu partnerības dialogā gan ES iekšienē, gan arī ar visu partnerības valstu, īpaši Kaukāza valstu, pārstāvjiem, nostiprināta Latvijas kā būtiska Austrumu partnerības eksperta loma Eiropas Savienībā.

Valsts prezidents Valdis Zatlers ir aktīvi pildījis valsts bruņoto spēku vadoņa pienākumus.

Valsts prezidenta vadītajās Nacionālās drošības padomes un Militārās padomes sēdēs aktīvi iestājies par valsts drošības un aizsardzības sistēmas reformu un finansējuma saglabāšanu.

Aktīvi atbalstīja kopīgu NATO valstu militāro mācību organizēšanu Latvijā. Piemēram, 2010.gada jūnijā vienas no lielākajām militārajām mācībām BALTOPS 2010.

2007.gada septembrī V.Zatlers kā pirmais Baltijas valstu prezidents apmeklēja Afganistānu un tajā dienošos mūsu valsts karavīrus.

Veicinājis Latvijas un NATO dalībvalstu militāro sadarbību, tiekoties ar šo valstu aizsardzības ministriem, bruņoto spēku vadību, apmeklējies militārās apmācību vietas un bāzes, piemēram, Baltijas Aizsardzības koledžu, Mičiganas Nacionālās gvardes Grelingas militāro bāzi, Šauļu militāro aviobāzi.

Laika periodā no 2007. līdz 2011.gadam Valsts prezidents pieņēmis četras 18.novembra parādes, četras Rīgas garnizona parādes 11.novembrī, četras parādes par godu armijas 90.gadadienai Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē, Liepājā.

Valsts prezidents ir nodrošinājis plašāko Valsts prezidenta institūcijas atvērtību Latvijas tautai.

Četru gadu termiņa ietvaros ir apmeklējis 117 apdzīvotas vietas, tajā skaitā visas lielās pilsētas un 69% novadu. Tikšanās ietvaros viņš iepazinās ar aktualitātēm Latvijas reģionos, iedzīvotāju redzējumu par politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem valstī, priekšlikumiem par Latvijas attīstību. Saņemto informāciju Valdis Zatlers izmantoja savā darbā – sarunās ar Ministru prezidentu un citiem valdības pārstāvjiem, profesionālajām asociācijām, kā arī ar savā paspārnē strādājošajām komisijām.

Pildījis patrona pienākumus deviņiem projektiem (Lielā talka, X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, Skauti un gaidas, Jaunsardze, izglītības projekts "Iespējamā misija", Kokneses fonda projekts "Likteņdārzs", Kvalitātes zīme "Zaļā karotīte", Latvijas stipro ģimeņu egles iedegšana Rīgas pils laukumā).

Aktīvi atbalstījis Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014.gadā, Dziesmu svētku biedrību, Lauku bibliotēku atbalsta biedrību, labdarības akcijas "Labestības diena" un "Eņģeļi pār Latviju", K.Ulmaņa piemiņas zīmes uzstādīšanu Turkmenistānā, kļuvis par projekta "Mazo dziesmas Latvijai" krusttēvu, uzņēmies aizbildnību pār Rīgas Brāļu kapiem, izveidojis Valsts prezidenta lekciju ciklu Latvijas Universitātē.

Nodrošinājis ekspertu diskusijas Rīgas pilī par ārpolitiku, ekonomiku, sociālajiem jautājumiem, veselību, izglītību, kultūru, politisko aģitāciju valsti, uzņēmējdarbības veicināšanu.

Lai iepazītos ar Valsts prezidenta darbu, Rīgas pilī katru otro nedēļu pēc V.Zatlera aicinājuma viesojās aktīvākie reģionālo un Rīgas skolu jaunieši. Apmeklējis 70 vispārizglītojošās, profesionālās skolas un augstskolas. 52 no tām viņš ir vadījis mācību stundas un diskutējis ar jauniešiem un mācībspēkiem par valstī un sabiedrībā aktuāliem jautājumiem. Aktīvi atbalstījis projektu "Jauniešu Ministru kabinets".

Ticies ar aptuveni 154 nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Regulāri veicinājis dialogu ar sociālajiem partneriem un uzņēmējiem.

Sniedzis 239 intervijas nacionālajiem un ārvalstu medijiem.

Nosūtījis Valsts prezidenta apsveikumus jaundzimušajiem bērniem un simtgadniekiem.

Savā darbībā saziņai ar Latvijas sabiedrību Valsts prezidents izmantoja modernās tehnoloģijas – "Skype" preses konferencēm no ārvalstīm, "YouTube" video arhīva veidošanai. Tāpat izveidoja "Twitter" kontu, kuram gada laikā ir 5985 sekotāju.

Valsts prezidents aktīvi iestājies par izglītības nozares reformu.

2009.gada sasauktajās Ministru kabineta sēdēs viens no apskatāmajiem jautājumiem bija izglītības sistēmas reforma. Pavasara sēdes mērķis – panākt, lai strukturālo reformu realizēšanas process valstī, kas skar gan valsts pārvaldi, gan veselības aprūpi, gan izglītību, tiktu ievērojami paātrināts – tika īstenots. Šī sēde aizsāka sen gaidīto un nepieciešamo strukturālo reformu īstenošanu. Rudens sēdes mērķis bija tieši no valdības mājas informēt sabiedrību par iesākto reformu gaitu.

Regulāras reģionālās tikšanās ar skolotājiem, lai skaidrotu situāciju "nauda seko skolēnam".

Organizēta tikšanās Rīgas pilī par mākslas, mūzikas un sporta skolu nākotni (pēc tās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pašvaldību dibināto sporta skolu treneru algām esošo resursu ietvaros ir radusi 3,2 miljonus latu, savukārt astoņas IZM padotībā esošās valsts aģentūras (jeb valsts dibinātas sporta skolas) tiks reorganizētas ar mērķi sakārtot valsts pārvaldes institucionālo sistēmu).

Organizēts Latvijas forums par izglītību. Secinājumus savā darbā izmantoja Izglītības un zinātnes ministrija.

Valsts prezidents ir iestājies par veselības aprūpes reformas nepieciešamību, pievēršoties nozares pamatproblēmu sakārtošanai, efektīvi un racionāli izmantojot piešķirtos finansiālos līdzekļus.

Veselības aprūpes nodrošināšanas jautājumi ir pārrunāti ar sešiem veselības ministriem, tai skaitā jautājums par medicīnas finansēšanas sistēmas sakārtošanu valstī.

Piedalījies darba grupu sanāksmēs par nozares finansēšanas izmaiņām.

2009.gada sasauktajās Ministru kabineta sēdēs viens no apskatāmajiem jautājumiem bija veselības aprūpes reforma. Pavasara sēdes mērķis – panākt, lai strukturālo reformu realizēšanas process valstī, kas skar gan valsts pārvaldi, gan veselības aprūpi, gan izglītību, tiktu ievērojami paātrināts – tika īstenots. Šī sēde aizsāka sen gaidīto un nepieciešamo strukturālo reformu īstenošanu, tai skaitā veselības aprūpes jomā. Otras sanāksmes laikā, apspriežot strukturālo reformu gaitu valstī, tika aktualizēts jautājums par valsts medicīnas nodrošināšanas sistēmas sakārtošanu, izvērtējot obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas iespējamību. Tika noteikts, ka veselības ministrei ir MK jāiesniedz ministrijas izveidotās darba grupas izvērtējums šinī jautājumā. 

2011.gada veselības aprūpes reformu īstenošanas laikā Valsts prezidents iesaistījās nekvalitatīvas traumpunktu reformas apstādināšanā, lai izveidotu sabiedrības interesēm atbilstošu sistēmu.

Piedāvājis apsvērt iespēju mainīt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, pašvaldībām nododot primāro medicīnisko aprūpi. Tādējādi varētu nodrošināt, ka pacients zina, no kā prasīt veselības pakalpojumu kvalitāti un atbildību par to sniegšanu.

Valsts prezidents ir iestājies par valsts valodas stiprināšanu:

• kā valsts augstākā amatpersona publiskajā saziņā Latvijā ir izmantojis latviešu valodu un to arī ir aicinājis darīt citām valsts augstākajām amatpersonām;

• iestājies par valsts valodas stiprināšanu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos;

• veicinājis valsts valodas apmācības kursu pieejamību nepilsoņiem.

Valsts prezidents ir stingri iestājies par sabiedrības saliedēšanu, pilsonības institūta stiprināšanu un nacionālās pašapziņas veicināšanu, kā arī spēcīgas saiknes sekmēšanu ar tautiešiem ārvalstīs.

Atjaunojis Mazākumtautību konsultatīvās padomes darbību, lai veicinātu dialogu ar mazākumtautībām valsts augstākajā līmenī.

Ierosinājis Pilsonības likuma grozījumus, aicinot piešķirt dubultpilsonību un noteikt automātisku pilsonības piešķiršanu bērniem, kas dzimuši pēc 1991.gada augusta.

Veicinājis Latvijas vēstures izzināšanu, būtisku nacionālo dienu nozīmi un sabiedrības saliedētību (Latvijas proklamēšanas 90.gadadienas daudzveidīga atzīmēšana visos Latvijas reģionos, akcijas "Sirdspuksti Baltijai", barikāžu 20.gadadienas un mācību stundu skolās par 1991.gada 4.maija notikumiem iniciators, atbalsts ikgadējam skolēnu konkursam "Vēsture ar mums" un "Kas notiek?" u.c.).

Atbalstījis Latvijas simbolu – Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu ansambļa – atjaunošanu un topošā Kokneses Likteņdārza izveidi.

Veicinājis Latvijas–Krievijas Vēsturnieku komisijas izveidi. Atbalstījis bērnu ar īpašām vajadzībām integrāciju sabiedrībā, iesaistījies ikgadējā projekta "Nāc līdzās" akcijās.

Gandrīz visās ārvalstu vizītēs ticies ar tautiešiem, īpaši uzrunājis valstspiederīgos svētkos ar video uzrunas palīdzību, aicinājis pārskatīt dubultpilsonības jautājumu, kā arī sveicis katru jaundzimušo valstspiederīgo, kas dzīvo ārzemēs, lai simboliski veicinātu saikni ar Latviju.

Valsts prezidents Valdis Zatlers ir atbalstījis dabai draudzīgu kustību Latvijā – uzņēmies Lielās talkas un Meža dienu patrona pienākumus un pats kopā ar ģimeni aktīvi piedalījies tajās, veicinājis Lielās talkas kustības izvēršanu Baltijas, Eiropas un pasaules mērogā.

Katru gadu Rīgas pils ir piedalījusies akcijā "Zemes stunda".

Pēc Valsts prezidenta vizītes Līgatnes papīrfabrikā Valsts prezidenta kancelejā tika ieviesta papīra šķirošana tā otrreizējai pārstrādei.

Valda Zatlera prezidentūra skaitļos:

Kopā

Valsts apbalvojumi

913

Likumdošana:

Izsludinātie likumi

1102

Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodotie likumi

13

Likumdošanas iniciatīvas

14

Pieteikumi Satversmes tiesā par lietas ierosināšanu par likumu atbilstību Satversmei

1

Pieņemti tiesnešu svinīgie solījumi

98

Tikšanās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem

154

Apmeklētas apdzīvotas vietas Latvijā

117 (tajā skaitā visas lielās pilsētas un 69% novadu)

Apmeklētas vispārizglītojošās, profesionālās skolas un augstskolas

70

Valsts prezidenta vadītās mācību stundas skolās

52

Latvijas uzņēmumu apmeklējumi

71

Intervijas nacionālajiem un ārvalstu medijiem

239

Ārpolitika:

Akreditētie ārvalstu vēstnieki Latvijā

107

Izsniegtās akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs

59

Valsts prezidenta vizītes ārvalstīs

96

– no tām valstsvizītes

15

Ienākošās vizītes Latvijā

24

– no tām valstsvizītes

4

Apžēlošanas lūgumi un lēmumi:

Apžēlošanas dienestā saņemtie apžēlošanas lūgumi

3611

Apžēlošanas dienestā sagatavotās apžēlošanas lietas (apžēlošanas lūgumiem jāatbilst Apžēlošanas likuma noteikumiem)

1708

Valsts prezidenta izskatītās apžēlošanas lietas

1241

Valsts prezidenta apžēlotās notiesātās personas

122

Korespondence:

Valsts prezidentam adresētās vēstules

34633

Valsts prezidentam adresētie apsveikumi

2677

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!