Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 23. janvāra noteikumi Nr. 35 "Dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.01.2001., Nr. 15 https://www.vestnesis.lv/ta/id/2327

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.36

Noteikumi par TARIC (apvienotā kopienas tarifa) klasifikatoru

Vēl šajā numurā

26.01.2001., Nr. 15

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 35

Pieņemts: 23.01.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 35

Rīgā 2001.gada 23.janvārī (prot. Nr. 4, 19.§)

Dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma
4.panta otro daļu un 13.panta trešo daļu

1. Šie noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības Latvijas tirgū izplatāmajiem visu veidu dabīgajiem (galda) minerālūdeņiem - dzirkstošiem, dabiski gāzētiem, bagātinātiem ar gāzi no pazemes ūdeņu atradnes un gāzētiem - un avota ūdenim.

2. Dabīgais minerālūdens ir no dabīga avota vai īpaša urbuma iegūts pazemes ūdens, kura minerālsāļu sastāvs ir nemainīgs (ieguves vietas dabīgo svārstību robežās) un kurš pēc īpatnējā sastāva vai mineralizācijas pakāpes atšķiras no dzeramā ūdens.

3. Avota ūdens ir ūdens, ko iegūst pildīšanai tilpnēs tieši no zemes virspusē dabīgi izplūstoša avota un kas pēc ķīmiskajiem rādītājiem atbilst normatīvajos aktos noteiktajām dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma prasībām, kā arī dabīgā minerālūdens obligātajām nekaitīguma prasībām.

4. Dzirkstošais minerālūdens ir dabīgais minerālūdens, kas satur ogļskābo gāzi un pēc iepildīšanas tilpnē to spontāni izdala; gāzes izdalīšanās redzama parastā temperatūrā un normālā atmosfēras spiedienā.

5. Dabiski gāzēts dabīgais minerālūdens ir dabīgais minerālūdens, kurā ogļskābās gāzes koncentrācija pēc iepildīšanas tilpnēs saglabājas tāda pati kā ieguves vietā.

6. Dabīgais minerālūdens, bagātināts ar gāzi no pazemes ūdeņu atradnes, ir dabīgais minerālūdens, kurā ogļskābās gāzes koncentrācija pēc iepildīšanas tilpnēs ir lielāka nekā ieguves vietā.

7. Gāzēts dabīgais minerālūdens ir dabīgais minerālūdens, kurā papildus ievadīta citas izcelsmes pārtikā izmantojama ogļskābā gāze.

8. Šie noteikumi neattiecas uz minerālūdeņiem, kuros minerālsāļu koncentrācija pārsniedz 3000 mg/l, un uz minerālūdeņiem, kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīti par farmaceitiskiem produktiem.

9. Pazemes minerālūdens vai avota ūdens ieguvi var uzsākt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

9.1. akceptēti pazemes ūdeņu krājumi;

9.2. saņemta Valsts ģeoloģijas dienestā akceptēta pazemes ūdens atradnes pase, kurā ietverts aizsargjoslas izmēru un konfigurācijas aprēķins, kā arī ūdens mikrobioloģiskie un ķīmiskie rādītāji;

9.3. saņemta attiecīgās reģionālās vides pārvaldes ūdens lietošanas atļauja.

10. Pazemes ūdens atradnē iegūtā ūdens atbilstību minerālūdens statusam un šo noteikumu prasībām nosaka pilnvarota akreditēta sertifikācijas institūcija, kas izsniedz atbilstības apliecinājumu uz laiku līdz pieciem gadiem. Ja atbilstības apliecinājums netiek atjaunots pirms atbilstības apliecinājuma derīguma termiņa beigām, minerālūdens atbilstība jānosaka atkārtoti.

11. Šo noteikumu 10.punktā minētā sertifikācijas institūcija nedēļas laikā informē Latvijas Pārtikas centru par izsniegtiem un anulētiem minerālūdens un avota ūdens atbilstības apliecinājumiem.

12. Minerālūdens un avota ūdens ieguves tehnoloģiskās iekārtas un līnijas veido tā, lai saglabātu minerālūdens un avota ūdens dabiskās īpašības un nepieļautu piesārņojumu.

13. Minerālūdeni un avota ūdeni, ko piegādā patērētājam, pilda hermētiski noslēdzamās tilpnēs (piemēram, pudelēs, konteineros, cisternās), kas nepieļauj iespēju viltot, bojāt vai piesārņot attiecīgo produktu. Minerālūdeni un avota ūdeni transportē tilpnēs, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atļauts izmantot saskarei ar pārtiku.

14. Lai nemainītos minerālūdens vai avota ūdens būtiskās īpašības, pirms fasēšanas to drīkst apstrādāt tikai šādi:

14.1. separēt, nostādināt, mehāniski filtrēt vai oksidēt nestabilus elementus;

14.2. samazināt vai palielināt ogļskābās gāzes saturu ar fizikālām metodēm.

15. Minerālūdens un avota ūdens dezinficējoša apstrāde vai bakteriostatisku piedevu pievienošana, kā arī jebkura cita apstrāde, lai mainītu dzīvotspējīgo mikroorganismu koloniju skaitu ūdenī, ir aizliegta.

16. Kopējam dzīvotspējīgo mikroorganismu koloniju skaitam minerālūdenī vai avota ūdenī jāatbilst sākotnējam dzīvotspējīgo mikroorganismu koloniju skaitam - mikroorganismu koloniju skaitam urbumā vai avotā (dabīgo svārstību robežās).

17. Pazemes ūdens ieguves vietas minerālūdenī vai avota ūdenī kopējais mikroorganismu koloniju skaits nedrīkst pārsniegt 20 koloniju veidojošās vienības vienā mililitrā (KVV/ml), audzējot 72 stundas 20-22 °C temperatūrā, un 5 KVV/ml, audzējot 24 stundas 37 °C temperatūrā.

18. Fasētā minerālūdenī vai avota ūdenī kopējais mikroorganismu koloniju skaits nedrīkst pārsniegt 100 KVV/ml, audzējot 72 stundas 20-22 °C temperatūrā uz agara vai uz agara-želatīna maisījuma, un 20 KVV/ml, audzējot 24 stundas 37 °C temperatūrā uz agara. Kopējo mikroorganismu koloniju skaitu nosaka 12 stundu laikā pēc minerālūdens vai avota ūdens fasēšanas. Līdz kopējā mikroorganismu koloniju skaita noteikšanai fasēto produktu uzglabā no +1 °C līdz + 4 °C temperatūrā.

19. Minerālūdenī un avota ūdenī tā ieguves vietā, kā arī izplatot mazumtirdzniecībā vai vairumtirdzniecībā, nav pieļaujami:

19.1. parazīti, patogēno vienšūnu parazītu cistas un parazīttārpu vai helmintu olas, kā arī patogēnie mikroorganismi;

19.2. Escherichia coli , kopējās koliformas un fekālie streptokoki (250 ml parauga);

19.3. sporulējošie sulfātreducējošie anaerobie mikroorganismi (50 ml parauga);

19.4. Pseudomonas aeruginosa (250 ml parauga);

19.5. toksiskie elementi (piemēram, svins, dzīvsudrabs, arsēns, kadmijs, varš), kuru daudzums pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās nekaitīguma rādītāju maksimāli pieļaujamās normas dzeramajam ūdenim;

19.6. izmainīti organoleptiskie rādītāji.

20. Minerālūdeni un avota ūdeni marķē atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kā arī papildus norāda:

20.1. tirdzniecības nosaukumu atbilstoši šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktam;

20.2. produkta ķīmisko sastāvu;

20.3. pazemes ūdens atradnes, urbuma vai avota atrašanās vietas nosaukumu;

20.4. urbuma dziļumu;

20.5. ūdens fasēšanas vietu;

20.6. informāciju par apstrādi saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu;

20.7. produkta īpašās pazīmes (pielikums);

20.8. gāzētajam dabīgajam minerālūdenim - ogļskābās gāzes izcelsmi.

21. Apdzīvotās vietas vai citu ģeogrāfisku nosaukumu var izmantot minerālūdens vai avota ūdens tirdzniecības nosaukumā, ja produkts ir iegūts attiecīgajā apdzīvotajā vietā vai ir citādi saistīts ar attiecīgo ģeogrāfisko nosaukumu.

22. Ja ieguves vietas nosaukums vai ar to saistītais ģeogrāfiskais nosaukums nav izmantots minerālūdens vai avota ūdens tirdzniecības nosaukumā, ieguves vietas nosaukumu marķējumā norāda ar 1,5 reizes lielākiem burtiem nekā tirdzniecības nosaukumu.

23. Dabīgajam minerālūdenim vai avota ūdenim, kas iegūts no viena un tā paša urbuma (avota), var būt tikai viens tirdzniecības nosaukums.

24. Minerālūdens marķējumā var būt atsevišķas norādes (piemēram, "veicina gremošanu", "veicina aknu un žults darbību"), pamatojoties uz Valsts zāļu aģentūras atzinumu.

25. Marķējumā vai jebkurā citā informācijā aizliegts norādīt minerālūdens vai avota ūdens ārstnieciskās vai slimību profilaktiskās indikācijas.

26. Šo noteikumu izpildes uzraudzību un kontroli savas kompetences ietvaros veic Valsts sanitārā inspekcija - dabīgā minerālūdens un avota ūdens aprites jomā - un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālās vides pārvaldes - ūdens lietošanas atļauju prasību ievērošanas jomā.

27. Šo noteikumu 10., 20., 21., 22., 23., 24. un 25.punkts stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Labklājības ministra vietā -
finansu ministrs G.BĒRZIŅŠ

 

 

Pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 23.janvāra noteikumiem Nr.35

Dabīgo minerālūdeņu īpašās pazīmes, rādītāji un normas

Nr.p.k. Pazīmes Rādītāji Norma
1. Mazs minerālsāļu saturs Sausais atlikums nepārsniedz 500mg/l
2. Ļoti mazs minerālsāļu saturs Sausais atlikums nepārsniedz 50 mg/l
3. Minerālsāļiem bagāts Sausais atlikums 1500-3000 mg/l
4. Satur hidrogēnkarbonātus Hidrogēnkarbonātu saturs lielāks par 600 mg/l
5. Satur sulfātus Sulfātu saturs lielāks par 200 mg/l
6. Satur hlorīdus Hlorīdu saturs lielāks par 200 mg/l
7. Satur kalciju Kalcija saturs lielāks par 150 mg/l
8. Satur magniju Magnija saturs lielāks par 50 mg/l
9. Satur fluoru Fluora saturs lielāks par 1 mg/l
10. Satur dzelzi Divvērtīgās dzelzs saturs lielāks par 1 mg/l
11. Ar skābu reakciju Brīvā oglekļa dioksīda saturs lielāks par 250 mg/l
12. Satur nātriju Nātrija saturs lielāks par 200 mg/l

13.

Derīgs izmantošanai diētās ar samazinātu nātrija saturu Nātrija saturs mazāks par 20 mg/l

Labklājības ministra vietā -
finansu ministrs G.BĒRZIŅŠ

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!