• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 16.jūnijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.06.2011., Nr. 96 https://www.vestnesis.lv/ta/id/231992

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar lielo pilsētu vadītājiem pārrunājot pašvaldību aktualitātes

Vēl šajā numurā

21.06.2011., Nr. 96

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 16.jūnijā

AM: Par būvju saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Aizsardzības ministrijas valdījumā

16.jūnijā Ministru kabinetā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par būvju saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Aizsardzības ministrijas valdījumā”. Rīkojuma projekts nepieciešams divdesmit būvju Ulbrokā, Stopiņu novadā, saglabāšanai valsts īpašumā un nodošanai Aizsardzības ministrijas valdījumā. Būves nav patstāvīgi īpašuma objekti un atrodas uz zemes vienības “Bataljons”, kas pieder valstij. 

Nekustamais īpašums “Bataljons” ir bijušās PSRS armijas kara pilsētiņa “Jugla –1”, kurā kopš 1995.gada izvietots Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes 19.bataljons. Stopiņu novada dome 2010.gada 15.septembra sēdē konceptuāli atbalstījusi nekustamā īpašuma “Bataljons” ēku un būvju nodošanu valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas valdījumā.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments



FM: Par pašvaldību atbildību centralizētu iepirkumu plānošanā

16.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, paredzot pienākumu pašvaldībām kalendārā gada ietvaros plānot un nodrošināt būvdarbu, preču un pakalpojumu iepirkumu veikšanu savām un pašvaldības iestāžu vajadzībām centralizēti.

Likumprojekts paredz pašvaldībām pienākumu kalendārā gada ietvaros plānot un nodrošināt Ministru kabineta noteikto būvdarbu, preču un pakalpojumu iepirkumu veikšanu centralizēti vienā no šādiem veidiem:

• pašvaldība veic iepirkumu savām un savu pašvaldības iestāžu vajadzībām;

• pašvaldības iestāde veic iepirkumu savām un citu pašvaldības iestāžu kopīgām vajadzībām;

• pašvaldība veic iepirkumu savām (un, ja nepieciešams, savu pašvaldības iestāžu) un citu pašvaldību (un, ja nepieciešams, to pašvaldības iestāžu) kopīgām vajadzībām;

• pašvaldība vai tās pašvaldības iestāde iepērk preces un pakalpojumus no Ministru kabineta noteiktajām centralizēto iepirkumu institūcijām vai ar to starpniecību.

Likumprojekts nenosaka konkrētu centralizētu iepirkumu plānošanas formu, tādējādi pašvaldības netiek nepamatoti ierobežotas noteikt centralizētu iepirkumu plānošanas stratēģijas pēc saviem ieskatiem un vajadzībām. Taču pašvaldībām būtu ieteicams ņemt vērā vadlīnijās (“Vadlīnijas pašvaldību centralizēto publisko iepirkumu organizēšanai”) paustos ieteikumus, kā arī izvērtēt tādus kritērijus kā plānoto iepirkumu specifika, apjoms un sarežģītība un arī iepirkumu speciālistu pieejamību attiecīgajā pašvaldībā un pašvaldības iestādē.

Tādējādi tiktu samazināts katra atsevišķa pasūtītāja administratīvo resursu izlietojums iepirkumu organizācijai, kā arī veidosies iepirkumu ekspertu grupas, kas pastāvīgi strādās ar iepirkumu plānošanu un organizēšanu.

Grozījumus skatīs un par tiem vēl lems Ministru kabinets un Saeima.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa



IeM: Par ieroču atļauju izsniegšanas un ieroču aprites kārtību

16.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti “Ieroču atļauju noteikumi, kā arī ieroču izņemšanas un iznīcināšanas kārtība” un “Ieroču un munīcijas iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un ieroču kolekciju glabāšanas noteikumi”.

Noteikumu projektā “Ieroču atļauju noteikumi, kā arī ieroču izņemšanas un iznīcināšanas kārtība” paredzēta kārtība, kādā Valsts policija izsniedz visu veidu ieroču atļaujas, atļauju dublikātus, atkārtotas atļaujas un Eiropas šaujamieroču apliecības, kā arī pagarina Eiropas šaujamieroču apliecību derīguma termiņu, prasības ieroču atļauju saņemšanai, valsts nodevas apmērs, atvieglojumi un maksāšanas kārtība par ieroča atļauju, atkārtotu atļauju, atļauju dublikātu un Eiropas šaujamieroču apliecību izsniegšanu un to derīguma termiņa pagarināšanu.

Atbilstoši MK dotajam pilnvarojumam projektā paredzētas arī prasības, kas jāievēro ieroča glabāšanas, nēsāšanas un ieroču kolekcijas atļaujas darbības laikā, kā arī kārtība, kādā Valsts policija anulē ieroča atļaujas un ieroču, munīcijas un to sastāvdaļu izņemšanu un iznīcināšanu.

Noteikumu projektā “Ieroču un munīcijas iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un ieroču kolekciju glabāšanas noteikumi” paredzēti nosacījumi un kārtība, kādā fiziskas un juridiskas personas iegādājas, reģistrē, glabā, pārvadā, pārsūta un realizē šaujamieročus, to maināmos stobrus, munīciju un sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, nosacījumi un kārtība, kādā fiziskas personas nēsā šaujamieročus un to munīciju un iegādājas, glabā, nēsā un realizē gāzes pistoles (revolverus) un to munīciju, kā arī nosacījumi un kārtība, kādā juridiskas personas izsniedz dienesta vai darba pienākumu pildīšanai šaujamieročus un munīciju, pieņem glabāšanā šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, prasības ieroču glabātavām un ieroču un munīcijas kolekcijas glabāšanas noteikumi.

Jauni noteikumi jāizdod saskaņā ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma, kas stājās spēkā 2011.gada 1.janvārī, doto pilnvarojumu MK.

Jauno noteikumu projekti paredz noteikt kārtību līdzīgi šābrīža regulējumam. Arī valsts nodevas likme paredzēta līdzšinējā apmērā.

 

IeM: Par šautuvju izveidošanas, treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību noteikumiem

16.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanas un treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises noteikumi”.

Noteikumu projektā paredzētas prasības šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, kārtība, kādā izsniedzama un anulējama atļauja šautuves (šaušanas stenda) izveidošanai un darbībai, kā arī kārtība, kādā notiek treniņšaušana un šaušanas sporta sacensības un drošības noteikumi.

Minētos noteikumus paredzēts izdot saskaņā ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma, kas stājās spēkā 2011.gada 1.janvārī, doto pilnvarojumu MK.

Jauno noteikumu projekts paredz noteikt kārtību līdzīgi šābrīža regulējam.

 

IeM: Par sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu drošības pamatprasībām, atbilstības novērtēšanu un marķēšanu

16.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu drošības pamatprasības, atbilstības novērtēšanas un marķēšanas kārtība un atbilstības novērtēšanas institūcijai izvirzāmās prasības”.

Noteikumu projekts paredz noteikt sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm izvirzāmās drošības pamatprasības, marķēšanas un atbilstības novērtēšanas kārtību, kā arī sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu atbilstības novērtēšanas institūcijai izvirzāmās prasības saskaņā ar Direktīvas 93/15/EEK un Direktīvas 2008/43/EK prasībām.

Direktīva 93/15/EEK nosaka sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu drošības pamatprasības un uzliek par pienākumu komersantiem, kas veic komercdarbību sprāgstvielu aprites jomā, nodrošināt, ka pirms sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises pirmreizējas realizēšanas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts tirgū vai izmantošanas par atlīdzību vai bez maksas minētām sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm veic atbilstības novērtēšanu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijās un tie būtu atbilstoši marķēti, kā arī nosaka prasības sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu atbilstības novērtēšanas institūcijai.

Savukārt Direktīva 2008/43/EK paredz pienākumu komersantiem, kas veic komercdarbību sprāgstvielu aprites jomā, nodrošināt sprāgstvielas un spridzināšanas ietaišu īpašo marķējumu.

 

IeM: Par solidāru atbildību izraidīšanas izdevumu segšanā ārzemniekam, kurš nelikumīgi uzturas Latvijā, viņa uzaicinātājam vai viņa darba devējam

16.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Kārtība, kādā nosaka un piedzen ar ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā vai ārzemnieka nosūtīšanu uz valsti, kas personu uzņem atpakaļ, radušos izdevumus”.

Lai atvieglotu izraidīšanas izdevumu piedziņu no pārvadātāja, uzaicinātāja vai darba devēja, ja viņš nodarbinājis ārzemnieku, kurš nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā, Ministru kabineta noteikumu projekts paredz iespēju lēmuma par izraidīšanas izdevumu piedziņu (Lēmums) izpildi piespiedu kārtā, t.i., atbilstoši Administratīvā procesa likuma 366.pantam Lēmuma ar izpildrīkojumu nodošana zvērinātam tiesu izpildītājam. Ieviešot šādu procedūru tiks mazināts administratīvais slogs tiesu varai.

Vienlaikus MK noteikumu projektā ir noteikta solidāra atbildība ārzemniekam, viņa uzaicinātājam, viņa darba devējam, ja viņš nodarbinājis ārzemnieku, kurš nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā, izraidīšanas izdevumu segšanā. Solidāras saistības ir tādas, kurās katrs no vairākiem parādniekiem var prasīt nevis procentuālu daļu, bet visu saistības priekšmetu izpildījumu kopumā.

Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka gadījumā, ja persona neatmaksā izraidīšanas izdevumus labprātīgi, Valsts robežsardze piedzen izdevumus tiesas ceļā. Izdevumu piedziņa tiesas ceļā ir lietderīga, ja Lēmumā noteiktā summa pārsniedz tiesāšanās izdevumus, kā arī šāda kārtība noslogo tiesas sistēmu, bet atdeve ir niecīga.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments



IZM: Par naudas balvu piešķiršanas kārtību par izciliem sasniegumiem sportā

Lai precizētu kārtību un kritērijus, kādā Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem un attiecīgajām sporta federācijām piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā un naudas balvu apmēru, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar sporta organizācijām sagatavojusi jaunu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru”, kas 16.jūnijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts vairākās pozīcijās precizē piešķiramās naudas balvas maksimālo apmēru, kā arī nosaka, ka naudas balvas vairs netiks piešķirtas sporta spēļu sporta federācijām par sporta spēļu izlašu komandu dalību Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātu finālturnīros. Saskaņā ar jauno kārtību plānots paaugstināt sportista vecuma barjeru, lai pretendētu uz naudas balvas saņemšanu – turpmāk naudas balvas varēs piešķirt par sasniegumiem sacensībās, kas paredzētas sportistiem vecumā no 19 gadiem. Par biedrības “Latvijas Paralimpiskā komiteja” un biedrības “Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija” sportistu un komandu sasniegumiem paredzēts piešķirt naudas balvas 50% apmērā no noteikumos noteiktā naudas balvas apmēra. Precizēta arī iesniegumu par naudas balvu piešķiršanu iesniegšanas un izskatīšanas kārtība, kā rezultātā turpmāk izvērtēšanai Latvijas Nacionālā sporta padomē tiks iesniegti tikai tie iesniegumi, kuri atbilst noteikumu prasībām.

Kopš 2005.gada sporta nozares tiesiskajā regulējumā, sporta organizatoriskajā pārvaldes struktūrā, kā arī sporta attīstībā kopumā Latvijā ir notikušas vairākas būtiskas izmaiņas, bet pašreiz spēkā esošajos noteikumos ietvertie kritēriji, lai varētu pretendēt uz naudas balvas saņemšanu, naudas balvu apmēri, kā arī naudas balvas piešķiršanas procedūra nav tikusi mainīta. Tāpēc Latvijas Nacionālā sporta padome, kura sniedz MK priekšlikumus attiecībā uz naudas balvu piešķiršanu, ir aicinājusi IZM izvērtēt nepieciešamību atbilstoši šābrīža apstākļiem un situācijai aktualizēt naudas balvu piešķiršanas kārtību, liekot uzsvaru uz kritēriju konkretizēšanu un paaugstināšanu, kā arī uz iesnieguma par naudas balvas piešķiršanu iesniegšanas un izskatīšanas kārtības pilnveidošanu.

MK noteikumu projektu izstrādāja IZM izveidotā darba grupa, kuras sastāvā bija iekļauti pārstāvji no biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja”, biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” un biedrības “Latvijas Paralimpiskā komiteja”. Noteikumu projekts izskatīts un atbalstīts Latvijas Nacionālās sporta padomes 28.aprīļa sēdē.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa



SM: Par pasažieru un kravas komercpārvadājumiem ar citu personu īpašumā esošiem transporta līdzekļiem

Lai mazinātu ēnu ekonomikas izplatību valstī, plānots, ka uzņēmumam, kurš saņēmis licenci pasažieru pārvadājumiem ar vieglajiem taksometriem, bet tam neizmanto savu transportlīdzekli, ar automašīnas īpašnieku būs jāslēdz nomas līgums.

Tas nozīmē: ja pārvadātājs pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem izmanto citu īpašumā esošu transportlīdzekli, viņam ir jāslēdz gan nomas līgums ar transportlīdzekļa īpašnieku, gan darba līgums ar automašīnas vadītāju.

Tāpat, veicot pārvadājumus, līgumu kopijām būtu jāatrodas automašīnas salonā. Tas atvieglotu arī nodokļu nomaksas un nodarbinātības kontroli.

Plānots, ka prasība stāsies spēkā 1.septembrī.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā atļauts veikt pasažieru un kravas komercpārvadājumus ar citu personu īpašumā esošiem transporta līdzekļiem”, ko 16.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl jālemj valdībai.

Pašlaik minētā kārtība attiecas tikai uz pārvadātājiem, kas veic pasažieru pārvadājumus ar autobusu un kravu komercpārvadājumus.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa



TM: Par grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā

16.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā. Grozījumi paredz papildināt Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu ar kompetentām personām, kas nav tiesneši, bet kas darbojas tiesu sistēmas jomā vai ir saistīti ar to. Grozījumi izstrādāti, lai vairotu sabiedrības uzticību tiesnešu disciplinārlietu izskatīšanas procesam un tiesu sistēmai kopumā.

Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu plānots papildināt ar šādiem pastāvīgiem locekļiem vai viņu pilnvarotiem pārstāvjiem: tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, tiesībsargs, Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprināts tiesībzinātņu ekspertu deleģēts pārstāvis. Grozījumi arī paredz vienlaikus ar sastāva papildināšanu samazināt Augstākās tiesas tiesnešu skaitu no četriem uz diviem tiesnešiem.

Tāpat grozījumi noteic paplašināt tiesnešu biedrību loku, kuru pārstāvji Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdēs ir tiesīgi piedalīties ar padomdevēja tiesībām.

Pašlaik Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, četri Augstākās tiesas tiesneši, divi apgabaltiesu priekšsēdētāji, divi rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji un divi zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments



VM: Par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.–2017.gadam

16.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai valdībā virzītas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.–2017.gadam. Sabiedrības veselības pamatnostādņu mērķis ir saglabāt, uzlabot un atjaunot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarināt paredzamo mūža ilgumu, mazinot atšķirību starp vīriešiem un sievietēm, un padarīt pēc iespējas veselīgus nodzīvotos dzīves gadus. To plānots panākt, uzlabojot slimību profilaksi un palielinot veselības veicināšanas lomu, kā arī attīstot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti.

Veselības ministrs Juris Bārzdiņš norāda: “Laikā, kad sabiedrība ir kļuvusi īpaši aktīva līdzdalībniece valsts politiskajos procesos, sabiedrības veselībai kā ilgtermiņa valsts attīstības pamatnosacījumam ir jābūt jautājumam, kuru risina visaugstākajā līmenī. Dokumenta virzīšana tālākai apstiprināšanai valdībā nozīmē, ka jaunajā stratēģijā vēl ir iespējams veikt zināmas korekcijas, papildinot jau esošo pasākumu plānu. Tādēļ aicinu sabiedrību būt aktīvai, sniegt savus priekšlikumus un raudzīties, lai ietekme uz sabiedrības veselību būtu mēraukla visiem pieņemtajiem lēmumiem.”

Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.–2017.gadam kā viens no galvenajiem sabiedrības veselības politikas pamatprincipiem ir izvirzīts – veselība visu nozaru politikās. Tas paredz, ka citām nozarēm, institūcijām un organizācijām jābūt iesaistītām un līdzatbildīgām sabiedrības veselības saglabāšanā un uzlabošanā, jo ir vairāki tādi veselības riska faktori, kuri atrodas ārpus veselības nozares ietekmes.

Oskars Šneiders, VM preses sekretārs



ZM: Par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Zemkopības ministrijas izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, ko 16.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojektā paredzēts noteikt kārtību, kādā uzliek administratīvos sodus par pārkāpumiem mēslošanas līdzekļu lietošanā un kultūraugu mēslošanas plānu sagatavošanā, kā arī noteikt kārtību administratīvo sodu piemērošanā par pārkāpumiem vaislas materiāla izmantošanā ciltsdarbā un dzīvnieku audzēšanas jomā.

Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) veikts nitrātu jomā, paredzot noteikt administratīvo sodu uzlikšanas kārtību un soda apmēru fiziskām un juridiskām personām par to prasību pārkāpumiem, kas noteiktas noteikumos par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem. Tādējādi paredzēts, ka par mēslošanas plānu kopsavilkumu neiesniegšanu un mēslošanas plānu sastādīšanai nepieciešamās dokumentācijas neesamību vai tās neatbilstību prasībām īpaši jutīgo teritoriju saimniecībās izteiks brīdinājumu vai uzliks naudas sodu fiziskām personām no desmit līdz simt latiem un juridiskām personām no divdesmit līdz divsimt latiem. Ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā pēc soda uzlikšanas, paredzēts uzlikt naudas sodu fiziskām personām no divdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskām personām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Savukārt par mēslošanas līdzekļu lietošanas prasību pārkāpšanu paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu fiziskām personām no divdesmit līdz divsimt latiem un juridiskām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem. Ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, paredzēts naudas sods fiziskām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem un juridiskām personām no simt līdz tūkstoš latiem.

Tāpat grozījumi LAPK plānoti arī ciltsdarba jomā, papildus sodam par embriju transplantācijā noteikto tehnoloģiju neievērošanu mākslīgās apsēklošanas, pārraudzības vai citu ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas noteikumu pārkāpšanu, paredzot arī sodu par nesertificēta vaislinieka un nesertificēta vaislas materiāla izmantošanu: fiziskām personām no pieciem līdz divdesmit latiem, bet juridiskām personām – no desmit līdz septiņdesmit pieciem latiem. Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, paredzēts sods – fiziskām personām no divdesmit līdz piecdesmit latiem, bet juridiskām personām – no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem. Juridiskām personām augstāks minimālais piemērojamais sods nekā fiziskām personām noteikts, jo juridisko personu darbība var ietekmēt citu fizisku un juridisku personu darbību un var nodarīt materiālo kaitējumu, ja netiek ievērotas normatīvo aktu prasības.


 

ZM: Par iespēju nodrošināt svaigus augļus un dārzeņus plašākam skolēnu lokam ilgākā laika posmā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 3.augusta noteikumos Nr.737 “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu piegādei skolēniem vispārējās izglītības iestādēs”, ko 16.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Pamatojoties uz Eiropas Komisijas (EK) šogad apstiprināto lēmumu palielināt Latvijai Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma summu programmas “Skolas auglis” ieviešanai 2011./2012.mācību gadā, izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk bezmaksas augļus un dārzeņus varēs saņemt ne tikai jaunāko klašu skolēni, bet arī 7.–9.klašu skolēni. Tāpat tika ņemts vērā piegādātāju un skolu prasības un tika veikti grozījumi noteikumos, lai svaigus augļus un dārzeņus skolēni saņemtu trīs reizes nedēļā.

Izvērtējot programmas īstenošanas pieredzi, kā arī ņemot vērā skolu, skolēnu un to vecāku lielo interesi par šo programmu, ZM lūdza EK palielināt Latvijai garantēto ES līdzfinansējuma aploksni 2011./2012.mācību gadam, tādējādi dodot iespēju nodrošināt svaigus augļus un dārzeņus plašākam skolēnu lokam un ilgākā laika posmā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!