Par standartu pilnveidošanu konkurētspējas veicināšanai

Standartiem ir liela nozīme starptautiskajā konkurētspējā. Jānovērš situācija, ka elektroniskajām ierīcēm, kuras izmanto patērētāji, ir atšķirīgi lādētāji. Plaši izplatot elektromobiļus, jāparedz kopīgi uzlādes standarti. Uzņēmumi, kas ražo mobilos telefonus vai programmatūru, atklātībā sacenšas par to, lai priekšroka tiktu dota to konkrētajam standartam. Labi standarti patiesi var vienkāršot dzīvi patērētājiem, veicināt ilgtspēju, uzlabot Eiropas konkurētspēju un pozīcijas globālajos tehnoloģiju tirgos. Eiropas Komisija 1.jūnijā ierosināja vairākus leģislatīvus un neleģislatīvus pasākumus, lai sekmētu un paātrinātu standartu izstrādi. Standarts ir tehnisku un kvalitātes kritēriju kopums, ko brīvprātīgi piemēro ražojumiem, pakalpojumiem un ražošanas procesiem. Standartu izmantošana un piemērošana nav obligāta, bet tie var sekmēt uzņēmumu sadarbību un ietaupīt patērētāju naudu. Agrāk Eiropas standarta izstrāde ilga vairākus gadus, un tādējādi daži standarti krietni atpalika no tehnoloģijām, kuras bija strauji pilnveidojušās. Tādēļ dažas nozares ir vairījušās iesaistīties standartizācijā vai nespēj izmantot standartu sniegtās priekšrocības. Šo situāciju paredzēts mainīt ar 1.jūnijā ierosinātajiem pasākumiem. Eiropadome 4.februāra sanāksmes secinājumos par programmu “Inovācijas savienība” aicināja Komisiju “iesniegt priekšlikumus, lai paātrinātu, vienkāršotu un modernizētu standartizācijas procedūras, proti, lai nozares izstrādātus standartus varētu pārvērst Eiropas standartos”.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajani, kas atbild par rūpniecību un uzņēmējdarbību, teica: “Lai gūtu panākumus, Eiropai jāreaģē uz grūtībām, kas saistītas ar straujo inovāciju, ilgtspēju, tehnoloģiju konverģenci un sīvo globālo konkurenci. Dinamiskai Eiropas standartizācijas sistēmai ir būtiska nozīme, tiecoties pēc kvalitātes un inovācijas un stiprinot Eiropas pozīcijas globālo ekonomikas dalībnieku vidū. Turklāt standarti mums visiem ļauj iegūt vislabākās kvalitātes ilgtspējīgu ražojumu par zemāku cenu. Turklāt standartizācija ir viena no galvenajām jomām, kas nodrošina labu iekšējā tirgus darbību.”

Komisija 1.jūnijā ir lēmusi par šādiem svarīgākajiem pasākumiem, lai Eiropā stiprinātu standartu noteikšanas sistēmu un īstenotu saistības, kas iekļautas stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās par rūpniecības politiku, “Inovācijas savienībā”, kā arī “Digitālajā programmā Eiropai” un “Aktā par vienoto tirgu”:

• Eiropa sekmēs starptautisku standartu izstrādi tajās jomās, kurās tā ir globāla līdere;

• augsto tehnoloģiju ražojumus bieži pārdod kopā ar apkopes pakalpojumiem. Daudzi Eiropas standarti attiecas uz ražojumiem, bet pakalpojumu jomā standartu ir pavisam maz. Tādēļ pakalpojumu jomā varētu izstrādāt Eiropas standartus, kas labāk atbilst tirgus prasībām un sniedz uzņēmumiem komerciālas priekšrocības;

• ierosināt vienkāršu un ātru kārtību, kā atzīt arvien svarīgākos IKT standartus, ko sagatavojušas IKT standartu izstrādes globālas organizācijas, piemēram, tādus standartus, kas attiecas uz interneta vidi, ko izmanto publiskajā iepirkumā, ES politiku un tiesību normu izstrādē. Tādējādi tiks veicināta inovācija, samazinātas administratīvās izmaksas un veidota patiesi digitalizēta sabiedrība, sekmējot ierīču, lietojumprogrammu, datu repozitoriju, pakalpojumu un tīklu sadarbspēju;

• Komisija uzlabos sadarbību ar Eiropas vadošajām standartizācijas organizācijām (proti, CEN, CENELEC un ETSI), lai to standartus darītu drīzāk pieejamus. Uzņēmumi, izmantojot šos standartus, varēs uzlabot savu ražojumu saderību ar citiem ražojumiem, lai patērētājiem piedāvātu lielāku izvēli un zemāku cenu;

• Eiropas standartus izstrādās ar tādu organizāciju palīdzību, kas pārstāv tos, kuri visvairāk skarti vai ietekmēti, − patērētājus, mazos uzņēmumus, vides un sabiedrību pārstāvošas organizācijas.

Jaunais standarts universālam visiem modeļiem derīgam mobilā telefona lādētājam ir labs piemērs tam, cik liela nozīme Eiropas standartiem ir mūsu ikdienas dzīvē.

Daži 1.jūnijā ierosinātie pasākumi tiks īstenoti nekavējoties, bet citiem nepieciešams Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājums.

Priekšvēsture

Laikā, kad arvien pieaug globālā konkurence, Eiropas konkurētspēju nosaka mūsu spēja veicināt ražojumu, pakalpojumu un procesu inovāciju un pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu.

1.jūnijā iesniegtā stratēģija aptver vairākus leģislatīvus un neleģislatīvus pasākumus. Leģislatīvie pasākumi ir ietverti pievienotajā priekšlikumā regulai par standartizāciju, kura atjaunina un apvieno spēkā esošos Eiropas tiesību aktus; priekšlikumam pievienots ietekmes novērtējums. Neleģislatīvie pasākumi aptver Komisijas plānoto rīcību un vairākus ieteikumus, kas adresēti citiem Eiropas Standartizācijas sistēmas dalībniekiem. Šis priekšlikums ir viens no iniciatīvas “Akts par vienoto tirgu” 12 pamatpasākumiem. Tas atbilst arī iniciatīvas “Digitālā programma Eiropai” pamatpasākumam.