Par Baltijas jūras valstu padomes sanāksmi

7.jūnijā ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis piedalījās 16.Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) ārlietu ministru sanāksmē Oslo, Norvēģijā.

Ministru diskusijā tika pārrunāts Norvēģijas BJVP prezidentūras veikums reģionālās sadarbības pilnveidošanā un izvirzītas organizācijas turpmākās sadarbības prioritātes.

Savā uzrunā Latvijas ārlietu ministrs izteica gandarījumu par BJVP konsekventi uzturēto reformas garu, kas tika iedibināts ar 2008.gada Baltijas jūras valstu samitā Rīgā pieņemto organizācijas reformas deklarāciju.

“Augstu vērtējam BJVP darbības orientāciju uz praktiskiem sadarbības projektiem. Uzskatām, ka nākamā gada martā plānotie BJVP dibināšanas 20.gadskārtas pasākumi aktīvi jāizmanto organizācijas atpazīstamības vairošanā, tādējādi piesaistot papildu ārējo atbalstu reģionam nozīmīgu projektu īstenošanā,” norādīja Ģ.V.Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis aicināja BJVP turpināt meklēt sadarbības sinerģiju ar citām Baltijas jūras reģiona organizācijām, koncentrējot spēkus svarīgākajām prioritātēm, kurās sadarbība rada pievienoto vērtību un nepārklājas ar citu starptautisko organizāciju kompetenci. Ministrs atzinīgi novērtēja BJVP veiksmīgo darbu sabiedrības drošības jomā, kas vērsts uz pasākumiem cilvēktirdzniecības un bērnu tiesību pārkāpumu risku novēršanā, kā arī jūrlietu politikas jautājumos, tiecoties panākt līdzsvaru starp Baltijas jūras vides aizsardzības un reģiona konkurētspējas paaugstināšanas aspektiem.

Uzsverot, ka Baltijas jūras reģions ir viens no vadošajiem Eiropas reģioniem inovāciju jomā, Ģ.V.Kristovskis aicināja kolēģus izmantot šo potenciālu, lai reģionā radītu investīcijām draudzīgu uzņēmējdarbības vidi bez tirdzniecības barjerām un mazinātu reģiona valstu ekonomiskā līmeņa atšķirības.

Neformālajās vakariņās pēc oficiālās sesijas ministri pārrunāja pagājušā gada Baltijas jūras valstu valdību vadītāju samitā Viļņā pieņemtās deklarācijas “Baltijas jūras reģiona vīzija 2020.gadā” uzdevumu īstenošanas jautājumus, īpašu uzmanību veltot vides aizsardzības, uzņēmējdarbības veicināšanas, vienota enerģētikas tirgus izveides un reģiona kopējās identitātes aspektiem.

1.jūlijā BJVP prezidējošās valsts pienākumus no Norvēģijas uz vienu gadu pārņems Vācija, par savas prezidentūras prioritātēm izvirzot vides politiku, zaļo ekonomiku un reģiona ilgtspējīgu attīstību. Savas prezidentūras laikā Vācija ir iecerējusi rīkot kopīgus pasākumus ar Poliju un Dāniju – reģiona valstīm, kuras šajā laikā prezidēs Eiropas Savienībā. Tāpat Vācija plāno saskaņot ilgtermiņa sadarbības projektu ieceres ar tai sekojošo Krievijas prezidentūru.

7.jūnijā Baltijas jūras valstu padomes ārlietu ministru sanāksmes laikā Oslo, Norvēģijā, Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

Sarunā Ģ.V.Kristovskis uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta turpināt Valsts prezidenta Valda Zatlera 2010.gada decembra vizītes laikā sasniegto vienošanos tālāku realizāciju. Latvija atbalsta pragmatisku un savstarpēji izdevīgu attiecību veidošanu. Ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis aicināja Krievijas pusi ratificēt pērn noslēgto Latvijas un Krievijas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu..

Tāpat ministrs akcentēja šīsnedēļas Starpvaldību komisijas tikšanos Liepājā. Ģ.V.Kristovskis arī aicināja paātrināt nesenās kopējās vēstures izpētes komisijas darba sākšanu kā iespēju padziļināt savstarpējo izpratni par sāpīgiem notikumiem, kas joprojām kavē pragmatisku attiecību izveidi.

No savas puses Krievijas ārlietu ministrs S.Lavrovs augsti novērtēja attiecību dinamiku un pauda interesi to turpināt. Abi ministri piekrita, ka jāturpina abpusējs dialogs. Tikšanās laikā tika pārrunāti arī citi divpusējās un daudzpusējās sadarbības jautājumi.

8.jūnijā ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis pēc Norvēģijas kolēģa Jūnasa Gāra Stēres ielūguma piedalījās Norvēģijas un Baltijas valstu ārlietu ministru publiskajā diskusijā Oslo, kas tika veltīta Norvēģijas un Baltijas valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas divdesmitgadei.

Savā uzrunā Latvijas ārlietu ministrs augstu novērtēja Norvēģijas īstenoto politiku, pēc Otrā pasaules kara neatzīstot Baltijas valstu aneksiju un atļaujot savā valstī turpināt darbu Latvijas Goda konsulātam, kā arī uzsvēra Ziemeļvalstu valdību, parlamentāriešu, diplomātu un sabiedrības aktīvo atbalstu Baltijas valstu neatkarības atgūšanas laikā.

Runājot par ekonomisko un biznesa sadarbību, Ģ.V.Kristovskis atzinīgus vārdus veltīja Norvēģijas uzņēmēju nosvērtībai, nepametot Latviju tai kritiskā ekonomiskās krīzes periodā.

Ministrs atsaucās uz neseno tikšanos ar abu valstu uzņēmējiem: “Darba vizītes laikā šā gada aprīlī Oslo novēroju pieaugošu Latvijas un Norvēģijas uzņēmēju savstarpēju interesi par sadarbības iespējām.”

Tāpat ārlietu ministrs ar gandarījumu atzīmēja Norvēģijas divpusējā finanšu instrumenta un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta lomu abu valstu attiecību veidošanā, kā arī sadarbību izglītībā un kultūrā. Tradicionāli cieši ir Latvijas un Norvēģijas pašvaldību kontakti.

Uzrunājot diskusijas dalībniekus, Ģ.V.Kristovskis īpaši uzsvēra Latvijas un Norvēģijas kopējās drošības intereses gan NATO, gan Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības ietvaros.

Abu valstu sadarbību Afganistānā ministrs nodēvēja par izcilu praktiskās sadarbības paraugu, vēršoties pret globāliem drošības izaicinājumiem.

Noslēgumā ministrs aicināja uzlūkot arī jaunas, pagaidām vēl neapgūtas sadarbības iespējas: “Tas sniegs mums papildu sviras, iesaistoties aktīvā reģiona un Eiropas sadarbības darba kārtībā.”

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa