
Par Latvijas pretraķešu aizsardzības jautājumiem
Teorētiski pieļautā iespēja Krievijai uzņemties kādas NATO dalībvalstu teritorijas daļas pretraķešu aizsardzību nav pieņemama. To NATO Parlamentārās asamblejas (PA) Latvijas delegācijas vadītājs Imants Lieģis uzsvēra, uzstājoties NATO PA pavasara sesijā, kas no 27.maija līdz 1.jūnijam notika Bulgārijas pilsētā Varnā.
Runājot NATO–Krievijas parlamentārās komitejas sēdē, I.Lieģis iesaistījās diskusijā ar Krievijas vēstnieku NATO Dmitriju Rogozinu par pretraķešu aizsardzības jautājumiem. Latvijas NATO PA delegācijas vadītājs kategoriski noraidīja agrāk izskanējušo pieļāvumu, ka Krievija varētu nodrošināt kādas NATO teritorijas daļas aizsardzību no iespējamā trešo valstu ballistisko raķešu uzbrukuma.
“Šāda sektorāla pieeja nebūtu pieļaujama, jo ārpus NATO esoša valsts nedrīkst pieņemt stratēģiskus lēmumus par kādas NATO teritorijas pretraķešu aizsardzību,” debatēs teica I.Lieģis. “Šāds ierosinājums ir veids, kā Krievija cenšas iegūt tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā NATO.”
Tāpat I.Lieģis uzsvēra, ka Lisabonas samita lēmums par NATO atvērtību
dialogam ar Krieviju par pretraķešu aizsardzības jautājumiem nenozīmē
automātisku zaļo gaismu “sektorālajai pieejai” un kopējas pretraķešu
aizsardzības sistēmas
izveidei.
Vienlaikus Latvijas delegācijas vadītājs uzvēra, ka pretraķešu aizsardzībai
nevajadzētu kļūt par vienīgo un dominējošo jautājumu NATO un Krievijas dialogā.
Ir daudz citu aktuālu jautājumu, kur Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un
Krievijas sekmīga sadarbība ir iespējama un arī vitāli nepieciešama, piemēram,
Afganistānā,
pauda I.Lieģis.
Saeimas preses dienests