Par celulozes rūpnīcas celtniecības projektu Latvijā

Latvijas valdība, Somijas uzņēmums "Metsaliitto grupa" un "Sodra Cell AB" no Zviedrijas parakstījušas vienošanos par celulozes rūpnīcas projektu sabiedrības "Baltic Pulp" izveidi, lai noskaidrotu iespējas uzbūvēt modernu celulozes fabriku Latvijā. Jaunā būvobjekta celtniecībai paredzētas investīcijas aptuveni 900 miljonu ASV dolāru vērtībā. Ja iecere tiks īstenota, tad šis investīciju projekts līdz šim būs vislielākais Latvijas ekonomikā. Potenciālie investori sola galīgo lēmumu pieņemt līdz 2002. gada beigām.

Rūpnīcas būvei tika piedāvāti vairāki izvietojuma varianti. Par optimālāko atzīta vieta netālu no Jēkabpils. Pēc parakstītā līguma nosacījumiem 34 procenti akciju piederēs "Metsaliitto grupai", 33% projekta kompānijas akciju iegādāsies "Sodra Cell AB", Latvijas valsts — arī 33%. Zviedrijas un Somijas uzņēmumi rūpnīcas celtniecībā piedalīsies ar finansējumu, savukārt Latvijas puse līdzdalību nodrošinās ar valsts mežu krājumiem. Projektsabiedrības statūtkapitāls paredzēts 10 000 latu. Katra ieinteresētā puse uzņēmuma darbības nodrošināšanai piešķirs apmēram 230 000 ASV dolāru.

Viens no galvenajiem SIA "Baltic Pulp" uzdevumiem ir vistuvākajā laikā veikt pilna apjoma projekta izpēti: gan tehnisko projektu un vietas plānojumu, gan nepieciešamās pievedceļu un dzelzceļa infrastruktūras precizēšanu, atkārtotu enerģijas un saldūdens pieejamības pārbaudi, kā arī nākamo darbinieku iesaistes un mācību programmas izveidi un strādājošo iespējamo dzīvesvietu noskaidrošanu. Rūpnīcai vajadzēs ap trīs miljoni kubikmetru koksnes, tāpēc būtiska ir tās sagādes iespēju izpēte. Sabiedrība precizēs arī investīciju apjomu un finansēšanas līdzekļus.

Prognozē, ka celulozes rūpnīca varētu sākt darbību 2005. vai 2006. gadā. Tās jauda būtu 600 000 tonnas balinātas celulozes gadā. Veikti aprēķini par to, ka rūpnīcā būs nodarbināti ap 500 cilvēku. Ziemeļeiropas valstu pieredze liecina, ka šādas jaudas ražotne nodrošina darbu vizmaz sešas reizes lielākam cilvēku skaitam gan koksnes sagādē, gan transportā, kā arī dažādu pakalpojumu sektorā. Turklāt celulozes rūpnīcas celtniecībai Latvijā ir daudz labvēlīgu priekšnosacījumu, piemēram, valstī mežu pietiek, lai nodrošinātu paredzēto rūpnīcas jaudu.

Pēc dokumentu parakstīšanas par celulozes rūpnīcas projekta sabiedrības "Baltic Pulp" izveidi zemkopības ministrs Aigars Kalvītis atzīmēja, ka ir sperts nozīmīgs solis, lai īstenotos iecere par celulozes ražotni Latvijā.

A.Kalvītis:

— Ideja par būvniecību Latvijā virmoja jau vairākus gadus. Iepriecina, ka valdība īsā laikā pieņēma lēmumu par piedalīšanos projekta tālākā izstrādē, nodibināja projektsabiedrību, kuras mērķi definēti akcionāru līgumā. Vēl daudz jāizdara, lai uzsāktu celulozes rūpnīcas celtniecību Latvijā tuvāko divu gadu laikā. Ceru, ka Latvijas sabiedrība būs gatava šādam lielam investīciju projektam, bet politiķi Saeimā spēs pieņemt vajadzīgos lēmumus, lai iecerēto īstenotu. Pašreizējie aprēķini liecina, ka celulozes rūpnīca varētu dot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas nacionālajā kopproduktā, tā 2005. gadā radītu Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu par aptuveni trim procentiem. Nav noslēpums, cik nozīmīgas Latvijā ir jaunas darbavietas ekonomiski neaktīvajos reģionos. Vieta rūpnīcai — Jēkabpils — Līvānu virzienā ir izvēlēta tieši šo apsvērumu dēļ.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols atgādināja, ka lēmums atbalstīt celulozes rūpnīcas projektu pieņemts 1995. gadā. Tad sadarbībā ar konsultantu firmu "Jaakko Pöyry Consulting AB" tika sākts un pēc gada pabeigts priekšprojekta pētījums 1996. gada 13. augustā. Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja pirmsprojekta izpēti un tālāko virzību. Līdz 1996. gada beigām tika veikta priekšprojekta ekoloģiskā ekspertīze un saņemts pozitīvs vērtējums. 1997. gadā veica papildpētījumus, kurus identificēja priekšprojekta pētījumā, kā arī gatavoja informācijas dokumentus, lai aicinātu piedalīties šajā projektā ieinteresētās ārvalstu firmas.

1998. gada sākumā tika izsūtīts aicinājums vairākām celulozes ražotājfirmām. Uz to atsaucās piecas sabiedrības, kas izrādīja interesi par rūpnīcas celtniecību. Pēc rūpīgām pārrunām par partneriem izvēlējās "Metsaliitto grupu" no Somijas un "Sodra Cell AB" no Zviedrijas. 1998. gada jūlijā Ministru kabinets akceptēja šo izvēli. Pēc tam tika veikti atkārtoti pētījumi par ūdens nodrošinājumu, kā arī Daugavas ekoloģiskā izpēte. 1999. gadā secināts, ka projekta tālākai attīstībai nepieciešama juridiska persona, kas kārtotu īpašuma jautājumus ar zemes saimniekiem, slēgtu līgumus ar starptautiskām kredītiestādēm, risinātu celtniecības un citus organizatoriskus jautājumus.

Saskaņā ar vienošanos jaunās sabiedrības valdes priekšsēdētājs būs pārstāvis no "Metsaliitto grupas". Latviju valdē pārstāvēs Arnis Treimanis un Grigorijs Rozentāls, Somiju — Eriks Lagervals un Erki Varis, bet Zviedriju — Leifs Brodens un Magnuss Fagerlinds.

"Metsaliitto grupas" prezidents E.Lagervals atzīmēja, ka šis projekts būs ļoti svarīgs ne tikai Latvijai, bet arī "Metsaliitto" uzņēmumam.

E.Lagervals:

— Tas būs pirmais celulozes rūpnīcas būvniecības projekts, ko Somija un mūsu uzņēmums īstenos ārpus valsts. Mums ir labas domas par nākotni, jo projekts būs ieguvums ne tikai tiem cilvēkiem, kas tur strādās, bet arī ieguldījums mežsaimniecībā.

"Sodra Cell AB" prezidents L.Broders: — Mūsu uzņēmums šo projektu izvēlējās no daudziem piedāvājumiem Eiropā. Pēc četru gadu izvērtēšanas procesa secinājām, ka tieši šis celulozes celtniecības projekts ir labākais un saprātīgākais no piedāvātajiem. Uzskatu, ka pēc pieciem sešiem gadiem Eiropā atradīsies vieta jaunai celulozes rūpnīcai. Patīkami, ka tā varētu būt Latvijā. Mums bija prieks strādāt kopā ar Latvijas profesionāliem cilvēkiem tieši šīs reālās situācijas izpētes jomā. Domāju, ka turpmākā sadarbība būs tikpat veiksmīga.

— Kādus lēmumus pieņems Saeima šo problēmu risinājumā?

A.Kalvītis:

— Celulozes rūpnīcas projekts ir dārgs. Nepieciešami lieli finansu resursi, lai šādu būvi uzceltu. Mūsu potenciālie partneri šajā projektā plāno piedalīties ar naudu, bet Latvija — ar mežu zemes ieguldījumu. Tas nepārsniegs vienu desmito daļu no kopējiem valsts mežiem.

Tādējādi uzņēmums tiks nodrošināts ar izejvielām. Par šāda lēmuma pieņemšanu valdība lūgs Saeimas akceptu. Šis būs viens no pamatlēmumiem, no tā būs atkarīgs, vai rūpnīca tiks uzcelta, jo Latvijas valstij pašlaik nav reālu iespēju ieguldīt lielas finanses projekta īstenošanā.

— Vai celulozes rūpnīcai tiks piemērots speciālās ekonomiskās zonas statuss?

A.Ozols:

— Par šo jautājumu vēl notiek diskusijas. Speciālā ekonomiskā režīma piemērošana varētu būt nepieciešama, lai mūsu projekts sekmīgi konkurētu ar citu valstu līdzīgiem projektiem, piemēram, Vācijā šādu izstrādni subsidē gan valsts, gan Eiropas Savienība, kopā saņemot vairākus simtus miljonu Vācijas marku. Lai vienādotu šo ekonomisko režīmu, iespējams, tiks pieņemts lēmums par speciālās ekonomiskās zonas statusa noteikšanu.

— Kāpēc par celulozes rūpnīcas būvniecības vietu izvēlēta Latvija?

E.Lagervals:

— Kopā ar zviedru uzņēmumu izskatījām vairākas iespējas gan Vācijā, gan Igaunijā un citur. Domāju, ka šis celulozes apjoms — 600 tūkstoši tonnu gadā — pēc pieciem gadiem būs nepieciešams pasaules tirgū. Reāli izpētot situāciju, vienojāmies, ka Latvijai ir pietiekami meža resursi, lai nodrošinātu celulozes rūpnīcas darbu.

Esmu pārliecināts, ka arī produkcija, ko saražos no Latvijā iegūstamajām izejvielām, būs kvalitatīvāka, nekā, ja tā tiktu ražota no Vācijas izejmateriāliem. Jāatzīmē, ka viens no izvēles noteicošajiem faktoriem bija Latvijas valdības pozitīvā attieksme lēmumu pieņemšanā.

— Vai ir iecere nākotnē paplašināt celulozes rūpnīcu?

E.Lagervals:

— Nē, līdz šim neesam domājuši par papildieguldījumiem rūpnīcas paplašināšanā. Jau šī projekta īstenošana izmaksās ap vienu miljardu ASV dolāru. Jaunas papīrfabrikas celtniecība varētu izmaksāt tikpat, cik celulozes ražotnes izveide.

— Kur saražoto celulozi pārdos?

E.Lagervals:

— Esam par to domājuši. Mums ir vairākas papīra ražotnes, tāpēc Latvijā saražoto produkciju, apmēram 50%, varēsim izmantot tieši šim nolūkam, bet atlikušo daļu "Sodra Cell AB" realizēs citām Viduseiropas un Austrumeiropas papīrfabrikām.

— Somi minēja, ka šis ir vienīgais celulozes fabrikas projekts ārpus Somijas, taču firmai pieder rūpnīcas 15 Eiropas valstīs, vai tās sekmīgi darbojas?

E.Lagervals:

— "Metsaliitto grupa" ir somu meža izstrādes apvienība. Tā ir ceturtā lielākā Eiropā. Grupas gada apgrozījums ir 5,7 miljardi ASV dolāru, tai pieder rūpnīcas 15 Eiropas valstīs, taču tajās neražo celulozi. Tur tiek nodarbināts vairāk nekā 21 000 cilvēku. Puse no tiem strādā ārpus Somijas. "Metsaliitto" 1934. gadā nodibināja privāti somu mežu īpašnieki — mātes uzņēmuma locekļi.

Gandrīz puse Somijas mežu īpašnieki ir "Metsaliitto" locekļi. "Metsaliitto" rūpniecību vada tās filiāles. Koksnes apstrādi vada "Finnforest korporācija". Sabiedrība pārvalda apmēram 13 kokzāģētavas un 5 rūpnīcas, kas ražo finieri un citus produktus. "Finnforest" ir viena no vadošajām Eiropas sabiedrībām, kas apgādā celtniecības industriju ar koksnes materiāliem.

Papīra un kartona ražošana ir "Metsa Serla korporācijas" pārziņā. Tās uzņēmējdarbības pamatā ir augstas kvalitātes krītpapīrs, krītots kartons un iepakojums. Viena no "Metsa Serla" filiālēm — "Amperpap Latvia SIA" — jau četrus gadus darbojas Rīgā, ir viena no vadošajām papīra tirgotājām Latvijā. Sulfāta celulozes — galvenās papīra un kartona produkcijas izejvielas — ražošanu veic "Metsa Botnia grupa". Tā ir otrā lielākā sulfāta celulozes ražotāja Eiropā. Tās gada apgrozījums ir 2,4 miljoni tonnu. Lielāko daļu saražotās celulozes izmanto papīra ražošanai "Metsa Botnia" īpašnieki, tomēr 1,2 miljonu tonnu pārdod brīvā tirgū citiem papīra ražotājiem. "Metsa Botnia" pārvalda piecas celulozes rūpnīcas Somijā. Sabiedrība ir līdere Eiropā produktivitātes un efektivitātes ziņā.

— Vai Latvija pilnībā nodrošinās rūpnīcas darbu ar izejvielām?

A.Kalvītis:

— Latvija varētu nodrošināt aptuveni 40 procentus no nepieciešamajām izejvielām. Tāpēc būtiska būs papildu resursu iegāde no Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas un citām valstīm.

E.Lagervals:

— Tomēr priekšroka tiks dota vietējām izejvielām.

 

Jāatzīmē, ka par celulozes rūpnīcas celtniecību domā arī Igaunijas valdība. Vai igauņi ir nopietni konkurenti Latvijas projektam? Speciālisti atzīst, ka parasti celulozes rūpnīcas tiek celtas resursu tuvumā. Igauņiem ir daudz mazāk mežu resursu nekā Latvijā, tāpēc viņu celulozes būve būtu mazākjaudīga.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"