Ministru kabineta noteikumi Nr.418

Rīgā 2011.gada 31.maijā (prot. Nr.34 20.§)

Noteikumi par riska ūdensobjektiem

Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 5.panta desmitās daļas 11.punktu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. virszemes ūdensobjektus, kuros pastāv risks nesasniegt Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto labu virszemes ūdeņu stāvokli minētajā likumā paredzētajā termiņā (turpmāk – riska ūdensobjekti);

1.2. prasības riska ūdensobjektu aizsardzībai.

2. Riska ūdensobjektu – upju un kanāla – saraksts un informācija, kādi novadi un to teritoriālās vienības (novada pagasti un novada pilsētas) ietilpst šo ūdensobjektu sateces baseinā, norādīta šo noteikumu 1.pielikumā.

3. Riska ūdensobjektu – ezeru un ūdenskrātuvju – saraksts un informācija, kādu novadu un to teritoriālo vienību (novada pagastu un novada pilsētu) teritorijā atrodas šie ūdensobjekti, norādīta šo noteikumu 2.pielikumā.

4. Riska ūdensobjektu – piekrastes ūdeņu posmu vai pārejas ūdeņu – saraksts un informācija, kādu novadu un to teritoriālo vienību (novada pagastu un novada pilsētu) teritorija robežojas ar šiem ūdensobjektiem, norādīta šo noteikumu 3.pielikumā.

5. Riska ūdensobjektu – upju, kanāla, piekrastes ūdeņu posmu vai pārejas ūdeņu – izvietojums norādīts:

5.1. Daugavas upju baseinu apgabalam – šo noteikumu 4.pielikumā;

5.2. Gaujas upju baseinu apgabalam – šo noteikumu 5.pielikumā;

5.3. Lielupes upju baseinu apgabalam – šo noteikumu 6.pielikumā;

5.4. Ventas upju baseinu apgabalam – šo noteikumu 7.pielikumā.

6. Publiskās personas un privātpersonas lieto vai apsaimnieko ūdens resursus šo noteikumu 2., 3. un 4.punktā minētajos ūdensobjektos, kā arī izmanto vai plāno izmantot teritorijas to sateces baseinā tā, lai novērstu vai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz attiecīgo ūdensobjektu un pakāpeniski uzlabotu tā stāvokli, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības:

6.1. par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī;

6.2. par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem;

6.3. par īpašām vides prasībām piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs;

6.4. par ietekmes uz vidi novērtēšanu un par tehniskajiem noteikumiem darbībām, kurām nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums;

6.5. par augu aizsardzības līdzekļiem un par darbībām ar biocīdiem;

6.6. par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli;

6.7. par ūdens resursu lietošanas atļauju;

6.8. par meliorāciju un meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu;

6.9. par meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtību;

6.10. par virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību;

6.11. par dabas aizsardzības noteikumiem meža apsaimniekošanā;

6.12. par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un samazināšanas pasākumiem;

6.13. par aizsargjoslām;

6.14. par piesārņojuma samazināšanu un kontroli un piesārņojošo darbību veikšanas kārtību;

6.15. par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus;

6.16. par atkritumu poligonu ierīkošanu, apsaimniekošanu, slēgšanu un rekultivāciju.

7. Valsts institūcijas izstrādā attīstības plānošanas dokumentus un plāno un saskaņo attiecīgo dokumentu īstenošanai paredzēto darbību uzsākšanu tā, lai novērstu vai mazinātu šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā norādīto būtiskāko riska cēloņu negatīvo ietekmi uz šo noteikumu 2., 3. un 4.punktā minētajiem ūdensobjektiem un tādējādi sekmētu stāvokļa uzlabošanos tajos. Pēc valsts institūciju pieprasījuma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sniedz informāciju par to, vai konkrēti objekti vai teritorijas atrodas riska ūdensobjektu sateces baseinā un kādus papildu pasākumus riska samazināšanai ieteicams īstenot katra riska ūdensobjekta sateces baseinā.

8. Lai novērstu vai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz riska ūdensobjektu ķīmisko vai ekoloģisko stāvokli (tai skaitā hidroloģisko un morfoloģisko stāvokli) un pakāpeniski to uzlabotu, vides aizsardzības institūcijas (piemēram, Valsts vides dienests) ievēro šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā norādītos būtiskākos riska cēloņus un šādas vispārīgās aizsardzības prasības (šajā punktā minētās prasības nav attiecināmas uz ostu teritoriju iekšējiem ūdeņiem):

8.1. atbilstoši normatīvajiem aktiem par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei pārskata nosacījumus, kuri ietverti A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā vai ūdens resursu lietošanas atļaujā darbībām riska ūdensobjektā, izvērtējot nepieciešamību samazināt noteiktos emisijas limitus vai mainīt ūdens resursu lietošanas nosacījumus;

8.2. atbilstoši normatīvajiem aktiem par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti pārskata ūdeņu stāvokļa monitoringa programmu un atļaujas nosacījumus par operatora vai ūdens resursu lietotāja veikto monitoringu un, ja nepieciešams, izdara tajos grozījumus, lai nodrošinātu normatīvajos aktos par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei noteiktās informācijas ieguvi;

8.3. atbilstoši normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu izvērtē nepieciešamību grozīt izsniegtajos tehniskajos noteikumos noteiktās vides aizsardzības prasības paredzētajai darbībai tās norises vietā, ja tehniskie noteikumi ir izsniegti, bet minētā darbība nav uzsākta līdz laikam, kad stājas spēkā šie noteikumi;

8.4. izvirzot nosacījumus A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā, ūdens resursu lietošanas atļaujā vai tehniskajos noteikumos jaunām darbībām riska ūdensobjektu teritorijā, ievēro informāciju par riska ūdensobjektu stāvokli, riska cēloņiem un vides kvalitātes mērķiem, kas noteikti atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam.

9. Lai veicinātu Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto mērķu sasniegšanu riska ūdensobjektos, izstrādājot politikas plānošanas dokumentus Eiropas Savienības finansējuma piesaistei Eiropas Savienības 2013.–2020.gada finanšu plānošanas periodā, tajos iekļauj pasākumus, kas ļauj kvantitatīvi samazināt negatīvo ietekmi uz riska ūdensobjektiem.

Ministru prezidents  V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 31.maija
noteikumiem Nr.418

Upju un kanāla ūdensobjekti, kuros pastāv risks nesasniegt Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto labu virszemes ūdeņu stāvokli likumā paredzētajā termiņā

1.tabula

Upes – riska ūdensobjekti Daugavas upju baseinu apgabalā

2.tabula

Upes – riska ūdensobjekti Gaujas upju baseinu apgabalā

3.tabula

Upes un kanāls – riska ūdensobjekti Lielupes upju baseinu apgabalā

4.tabula

Upes – riska ūdensobjekti Ventas upju baseinu apgabalā

Piezīmes.

1. Novadu pagastus un novadu pilsētas norāda, ja ūdensobjekta sateces baseinā neatrodas visas novada teritoriālās vienības.

2. Ar vārdu "biogēni" apzīmēti slāpekļa un fosfora neorganiskie un organiskie savienojumi (ezeros – galvenokārt fosfora savienojumi).

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs  R.Vējonis

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 31.maija
noteikumiem Nr.418

Ezeru un ūdenskrātuvju ūdensobjekti, kuros pastāv risks nesasniegt Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto labu virszemes ūdeņu stāvokli likumā paredzētajā termiņā

1.tabula

Ezeri – riska ūdensobjekti Daugavas upju baseinu apgabalā

2.tabula

Ezeri – riska ūdensobjekti Gaujas upju baseinu apgabalā

3.tabula

Ezeri – riska ūdensobjekti Lielupes upju baseinu apgabalā

4.tabula

Ezeri un ūdenskrātuves – riska ūdensobjekti Ventas upju baseinu apgabalā

Piezīmes.

1. Novadu pagastus un novadu pilsētas norāda, ja ūdensobjekta sateces baseinā neatrodas visas novada teritoriālās vienības.

2. Ar vārdu "biogēni" apzīmēti slāpekļa un fosfora neorganiskie un organiskie savienojumi (ezeros – galvenokārt fosfora savienojumi).

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 31.maija
noteikumiem Nr.418

Pārejas ūdensobjekts un piekrastes ūdensobjekti, kuros pastāv risks nesasniegt Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto labu virszemes ūdeņu stāvokli likumā paredzētajā termiņā

1.tabula

Pārejas ūdensobjekts – riska objekts

Piezīmes.

1. Pārejas ūdensobjekta jūras robežu ģeogrāfiskās koordinātas: austrumu garums (GGMMSS – grādi (G), minūtes (M), sekundes (S)).

2. Pārejas ūdensobjekta jūras robežu ģeogrāfiskās koordinātas: ziemeļu platums (GGMMSS – grādi (G), minūtes (M), sekundes (S)).

3. Novadu pagastus norāda, ja ar ūdensobjektu nerobežojas visas novada teritoriālās vienības.

2.tabula

Piekrastes ūdensobjekti – riska objekti

Piezīmes.

1. Piekrastes ūdensobjektu jūras robežu ģeogrāfiskās koordinātas: austrumu garums (GGMMSS – grādi (G), minūtes (M), sekundes (S)).

2. Piekrastes ūdensobjektu jūras robežu ģeogrāfiskās koordinātas: ziemeļu platums (GGMMSS – grādi (G), minūtes (M), sekundes (S)).

3. Novadu pagastus un novadu pilsētas norāda, ja ar ūdensobjektu nerobežojas visas novada teritoriālās vienības.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs   R.Vējonis

4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 31.maija
noteikumiem Nr.418

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

5.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 31.maija
noteikumiem Nr.418

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

6.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 31.maija
noteikumiem Nr.418

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

7.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 31.maija
noteikumiem Nr.418

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs  R.Vējonis