Eiropas Komisija: Par augsnes pārklāšanu ar mākslīgu segumu

Pilsētām un transporta infrastruktūrai izplešoties, Eiropā katru gadu ar mākslīgu segumu tiek pārklāta augsne tādā platībā, kas ir lielāka par Berlīni. Šī tendence, kas ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības principiem, apdraud auglīgu augšņu un pazemes ūdenskrātuvju pieejamību nākamajām paaudzēm. Eiropas Komisija 23.maijā nākusi klajā ar jaunu ziņojumu, kurā ieteikta trīspakāpju pieeja, kas paredz ierobežot augsnes pārklāšanu ar mākslīgu segumu, mazināt tās ietekmi un kompensēt vērtīgas augsnes zudumu, veicot pasākumus citās teritorijās.

Vides komisārs Janežs Potočniks sacīja: “Augsne palīdz nodrošināt dažus no svarīgākajiem ekosistēmu pakalpojumiem, un bez tās dzīve uz mūsu planētas apstātos. Mēs nevaram atļauties turpināt pārklāt augsni. Tas nenozīmē, ka mums jāaptur ekonomikas attīstība vai infrastruktūras modernizācija, taču noteikti jāizvēlas ilgtspējīgāka pieeja.”

Asfalts pārņem zemi

Augsne tiek pārklāta ar tādiem necaurlaidīgiem materiāliem kā asfalts vai betons. No 1990. līdz 2000.gadam ES šādā veidā tika zaudēti vismaz 275 ha augsnes dienā, tātad 1000 km² gadā. Puse šīs platības ir pastāvīgi nosegta ar necaurlaidīgu pārklājumu – uz tās ir ēkas, ceļi un stāvlaukumi.

Saskaņā ar ziņojumu šī tendence pēdējos gados ir samazinājusies līdz 252 ha dienā, taču zemes izmantojuma temps vēl joprojām ir satraucošs. No 2000. līdz 2006.gadam ar mākslīgu segumu klātās platības ES vidēji palielinājās par 3%, taču Īrijā un Kiprā šis pieauguma rādītājs bija 14% un Spānijā 15%.

Ieteikumi

Ziņojumā ierosināta trīspakāpju pieeja šīs problēmas risināšanai.

• Ierobežot augsnes pārklāšanu ar mākslīgu segumu, pilnveidojot teritorijas plānošanu vai atkārtoti izvērtējot “videi kaitīgās” subsīdijas, kas netieši veicina augsnes pārklāšanu ar mākslīgu segumu.

• Ietekmes mazināšanas pasākumi, lai mazinātu kaitējumu gadījumos, kad iztikt bez augsnes pārklāšanas ar mākslīgu segumu nav iespējams. Kā piemērus var minēt caurlaidīgu materiālu izmantošanu parastā asfalta vai cementa vietā un jumtu apzaļumošanu.

• Kompensācijas pasākumi, lai daļēji izlīdzinātu augsnes zudumu vienā teritorijā, veicot pasākumus citā teritorijā. Tie var būt maksājumi, kā tas ir Čehijā un Slovākijā, vai ar mākslīgu segumu pārklātas augsnes atjaunošana. Labas prakses piemēri ir zināmi Drēzdenē un Vīnē.

Šā ziņojuma rezultāti tiks iestrādāti Komisijas tehniskajā dokumentā par augsnes pārklāšanu ar mākslīgu segumu, kura sagatavošanā patlaban piedalās valstu eksperti. Dokumentā, kura izstrādi plānots pabeigt 2012.gada sākumā, valsts, reģionālām un vietējām iestādēm tiks sniegti norādījumi par labāko praksi, kā ierobežot augsnes pārklāšanu ar mākslīgu segumu un mazināt tās ietekmi.

Pamatinformācija

Pārklājot augsni ar mākslīgu segumu, tiek neatgriezeniski zaudētas augsnes bioloģiskās funkcijas. Tā kā ūdens nevar nedz iesūkties augsnē, nedz iztvaikot no tās, palielinās ūdens notece, dažreiz izraisot katastrofālus plūdus. Ainavas tiek sadrumstalotas, un dzīvotnes kļūst pārāk mazas vai pārāk izolētas, lai nodrošinātu konkrētām sugām piemērotus apstākļus.

Turklāt zemei piemītošais pārtikas ražošanas potenciāls tiek zaudēts uz visiem laikiem. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs lēš, ka, pārklājot augsni ar mākslīgu segumu, katru gadu tiek zaudētas iespējas izaudzēt četrus miljonus tonnu kviešu.

Daudzos Eiropas reģionos arvien lielākas augsnes platības tiek pārklātas ar mākslīgu segumu, to vidū ir puse Nīderlandes reģionu, astoņas Itālijas provinces (Verčelli, Lodi, Verona, Pjačenca, Parma, Kampobaso, Matēra, Katandzāro), trīs Francijas departamenti (Vandeja, Tarna un Garonna, Korēza), Poznaņas reģions Polijā, Rietumštīrija Austrijā, Ziemeļigaunija un Slovēnijas dienvidaustrumu reģions.

Komisijas Tematiskajā stratēģijā augsnes aizsardzībai ir atzīts, ka augsnes degradācija, ieskaitot augsnes pārklāšanu ar mākslīgu segumu, ir nopietna problēma visā ES. Lai aizsargātu augsni Eiropā, Komisija ar Eiropas Parlamenta atbalstu 2006.gadā iesniedza Augsnes pamatdirektīvas priekšlikumu. Tomēr dažu dalībvalstu pretestības dēļ priekšlikums patlaban ir iestrēdzis Padomē.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa