Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2011. gada 17. maija noteikumi Nr. 369 "Obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kuras ražošanā izmanto ekstrahējošus šķīdinātājus". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.05.2011., Nr. 78 https://www.vestnesis.lv/ta/id/230381

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.370

Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumos Nr.273 "Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības nodrošināšanas kārtība"

Vēl šajā numurā

20.05.2011., Nr. 78

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 369

Pieņemts: 17.05.2011.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.369

Rīgā 2011.gada 17.maijā (prot. Nr.31 8.§)

Obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kuras ražošanā izmanto ekstrahējošus šķīdinātājus

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma
4.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kuras ražošanā izmanto ekstrahējošus šķīdinātājus, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu cilvēka veselībai un dzīvībai.

2. Ekstrahējošs šķīdinātājs ir viela, kas šķīdina pārtikas izejvielas, pārtiku vai jebkuru tās sastāvdaļu (arī piesārņojumu pārtikā vai uz tās) un kuru izmanto ekstrakcijas procesā, sagatavojot vai apstrādājot pārtikas izejvielas, pārtiku vai tās sastāvdaļas. Ekstrahējošu šķīdinātāju pēc izmantošanas atdala no pārtikas, taču tehnoloģisku iemeslu dēļ tā atliekas vai atvasinājumi pārtikā saglabājas.

3. Noteikumi attiecas uz visiem ekstrahējošiem šķīdinātājiem, kas minēti šo noteikumu pielikumā, izņemot ekstrahējošos šķīdinātājus, kurus izmanto pārtikas piedevu, vitamīnu un citu uzturvielu ražošanā.

4. Pārtikas ražošanā atļauts izmantot šo noteikumu pielikumā minētos ekstrahējošos šķīdinātājus, ja tie atbilst šādām prasībām:

4.1. tie nedrīkst saturēt ķīmiskas vielas un elementus cilvēkam toksiski bīstamā daudzumā;

4.2. arsēna daudzums ekstrahējošā šķīdinātājā nedrīkst pārsniegt 1 mg/kg, svina daudzums – 1 mg/kg;

4.3. uz ekstrahējošā šķīdinātāja iepakojuma marķējuma ir skaidri salasāma un nenodzēšama šāda informācija:

4.3.1. ekstrahējošā šķīdinātāja tirdzniecības nosaukums saskaņā ar šo noteikumu pielikumu;

4.3.2. ekstrahējošā šķīdinātāja piemērotība izmantošanai pārtikas ražošanas ekstrakcijas procesā;

4.3.3. norāde, kas ļauj identificēt ekstrahējošā šķīdinātāja ražošanas partiju vai kravu;

4.3.4. Eiropas Savienībā reģistrēta ražotāja, iepakotāja vai izplatītāja nosaukums un adrese;

4.3.5. neto masa vai tilpums;

4.3.6. īpaši glabāšanas vai lietošanas nosacījumi (ja tādi nepieciešami);

4.3.7. ja ekstrahējošs šķīdinātājs ir ķīmiska viela, prasības tā marķējumam papildus nosaka normatīvie akti par ķīmisko vielu marķēšanu;

4.3.8. šo noteikumu 4.3.3., 4.3.4., 4.3.5. un 4.3.6.apakšpunktā minēto informāciju var norādīt tikai attiecīgās šķīdinātāja ražošanas partijas vai kravas pavaddokumentos, ja tos nosūta kopā ar attiecīgo šķīdinātāja ražošanas partiju vai kravu vai pirms tās;

4.4. ekstrahējošā šķīdinātāja atlikums pārtikā nepārsniedz šo noteikumu pielikumā norādīto maksimāli pieļaujamo daudzumu;

4.5. ekstrahējošā šķīdinātāja vai tā atvasinājumu klātbūtne pārtikā nepārsniedz tehnoloģiski nenovēršamu daudzumu.

5. Par ekstrahējošu šķīdinātāju pārtikas ražošanā atļauts izmantot arī dzeramo ūdeni (arī tādu, kam pievienotas vielas, kas regulē ūdens skābumu vai bāziskumu) un citu pārtiku ar šķīdinātāja īpašībām.

6. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumus Nr.314 "Obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kuras ražošanā izmanto ekstrahējošus šķīdinātājus" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 108.nr.; 2004, 54.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/32/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu ražošanā;

2) Komisijas 2010.gada 26.augusta Direktīvas 2010/59/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/32/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu ražošanā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

 

Pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 17.maija
noteikumiem Nr.369

Pārtikas ražošanā atļautie ekstrahējošie šķīdinātāji un to maksimāli pieļaujamais atlikums pārtikā

1. Ekstrahējošie šķīdinātāji, kurus atļauts izmantot visos pārtikas ražošanas tehnoloģiskajos procesos:

1.1. acetons (acetona lietošana olīvu spiedpalieku eļļas attīrīšanā ir aizliegta);

1.2. butāns;

1.3. etanols;

1.4. etilacetāts;

1.5. oglekļa dioksīds;

1.6. propāns;

1.7. slāpekļa (I) oksīds.

2. Ekstrahējošie šķīdinātāji, kurus atļauts izmantot šādos tehnoloģiskajos procesos, un to maksimāli pieļaujamais atlikums pārtikā:

Nr.
p.k.

Tirdzniecības nosaukums

Tehnoloģiskais process

Maksimāli pieļaujamais atlikums pārtikā

 2.1. dihlormetāns kofeīna, kairinošu vielu vai rūgtvielu atdalīšana no kafijas vai tējas grauzdētā kafijā – 2 mg/kg;
tējā – 5 mg/kg
 2.2. etilmetilketons (n-heksāna saturs etilmetilketonā nedrīkst pārsniegt 50 mg/kg; etilmetilketonu nedrīkst lietot kopā ar heksānu) tauku un eļļu frakcionēšana;
kofeīna, kairinošu vielu vai rūgtvielu atdalīšana no kafijas vai tējas
taukos vai eļļā – 5 mg/kg;
kafijā vai tējā – 20 mg/kg
 2.3. heksāns (heksāna izomēru maisījums, kas destilējas 64 ° C līdz 74 ° C temperatūrā; heksānu nedrīkst lietot kopā ar etilmetilketonu) tauku un eļļu ražošana vai frakcionēšana un kakao sviesta ražošana;
attaukotu olbaltumvielu produktu un attaukotu miltu ražošana
taukos, eļļā vai kakao sviestā – 1 mg/kg;
pārtikā, kas satur attaukotus olbaltumvielu produktus un attaukotus miltus, – 10 mg/kg;
gatavos attaukotos sojas produktos (patēriņam paredzētajos gala produktos) – 30 mg/kg;
    attaukotu graudu dīglīšu ražošana attaukotos graudu dīglīšos – 5 mg/kg
 2.4. metanols visi tehnoloģiskie procesi pārtikā – 10 mg/kg
 2.5. metilacetāts kofeīna, kairinošu vielu vai rūgtvielu atdalīšana no kafijas vai tējas kafijā vai tējā – 20 mg/kg
    cukura ražošana no melases cukurā – 1 mg/kg
 2.6.  propan-2-ols visi tehnoloģiskie procesi pārtikā – 10 mg/kg
 2.7. dimetilēteris attaukotu dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu produktu gatavošana 0,009 mg/kg attaukotā olbaltumvielu produkta

3. Ekstrahējošie šķīdinātāji, kurus atļauts izmantot aromatizētāju ieguvē no dabiskām aromātiskām vielām, un to maksimāli pieļaujamais atlikums pārtikā, kurai pievienots aromatizētājs:

Nr.
p.k.

Tirdzniecības nosaukums

Maksimāli pieļaujamais atlikums pārtikā (mg/kg)

3.1. butan-1-ols 1
3.2. butan-2-ols 1
3.3. cikloheksāns 1
3.4. dietilēteris 2
3.5. dihlormetāns 0,02
3.6. etilmetilketons (nedrīkst lietot kopā ar heksānu) 1
3.7. heksāns (nedrīkst lietot kopā ar etilmetilketonu) 1
3.8. metilacetāts 1
3.9. propan-1-ols 1
3.10. 1,1,1,2-tetrafluoretāns 0,02
3.11. metanols 1,5
3.12. propān-2-ols 1

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!