ATSAUCĒ IETVERT:
Jēkabpils pilsētas domes 2011. gada 14. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 12 "Par dzīvokļa (mājokļa) pabalstu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.05.2011., Nr. 76 https://www.vestnesis.lv/ta/id/230249
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Jēkabpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.12
Jēkabpilī 2011.gada 14.aprīlī
Par dzīvokļa (mājokļa) pabalstu
Apstiprināti ar Jēkabpils pilsētas domes 14.04.2011. lēmumu Nr.152 (prot. Nr.10, 4.§)
Izdoti saskaņā ar likuma "Par palīdzību
dzīvokļa jautājumu risināšanā"
25.pantu, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
35.panta piekto daļu
1. Vispārīgie noteikumi
1. Noteikumi nosaka pabalsta ar dzīvojamās telpas (turpmāk – dzīvoklis (mājoklis)) lietošanu saistīto izdevumu segšanai (turpmāk – dzīvokļa (mājokļa) pabalsts) aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību Jēkabpils pilsētā.
2. Tiesības saņemt dzīvokļa (mājokļa) pabalstu ir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai (turpmāk – palīdzības pieprasītājs), kura:
2.1. deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā;
2.2. atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) statusam;
2.3. nedzīvo sociālajā mājā vai dzīvoklī, kuram piešķirts sociālā dzīvokļa statuss;
2.4. dzīvo sev, pirmās pakāpes radiniekam vai pašvaldībai piederošā dzīvoklī (mājoklī).
3. Ģimene šo noteikumu izpratnē ir laulātie un personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī.
4. Dzīvokļa (mājokļa) pabalsta saņemšanai palīdzības pieprasītājs, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un dzīvokļa (mājokļa) apsaimniekošanas vai īres līgumu ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību vai zemesgrāmatu apliecību, iesniedz Jēkabpils Sociālajā dienestā (turpmāk – Dienests) iesniegumu un šādus dokumentus:
4.1. ienākumus apliecinošus dokumentus;
4.2. ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistīto maksājumu kvītis.
5. Ja tiesības uz nekustamo īpašumu nav nostiprinātas Zemesgrāmatā, palīdzības pieprasītājs papildus šo noteikumu 4.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma tiesisku iegūšanu (līgums, tiesas spriedums, mantojuma apliecība).
6. Dienests ir tiesīgs palīdzības pieprasītājam pieprasīt iesniegt vai uzrādīt citus šo noteikumu 4. un 5.punktā neminētus dokumentus, kas nepieciešami, lai izvērtētu pabalsta pieprasītāja tiesības saņemt dzīvokļa (mājokļa) pabalstu.
7. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu ir tiesības pieprasīt visā trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) statusa darbības periodā. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu kurināmā iegādei ir tiesības pieprasīt vienu reizi kalendārajā gadā, bet pabalstu citu ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistīto izdevumu segšanai – reizi trīs mēnešos.
Pieprasot pabalstu citu ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistīto izdevumu segšanai pirmo reizi, palīdzības pieprasītājs iesniedz ienākumus un ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistīto maksājumu kvītis par iepriekšējiem trīs kalendārajiem mēnešiem no dienas, ar kuru piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) statuss. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu pieprasot atkārtoti, palīdzības pieprasītājs iesniedz ienākumus un ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistīto maksājumu kvītis par katriem nākošajiem trīs kalendārajiem mēnešiem.
8. Ja palīdzības pieprasītājs ir ģimene, iesniegumu un dzīvokļa (mājokļa) pabalsta aprēķinu paraksta viens no ģimenes pilngadīgajiem locekļiem.
2. Dzīvokļa (mājokļa) pabalsta aprēķināšanas un piešķiršanas kārtība
9. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu aprēķina, ņemot vērā palīdzības pieprasītāja ienākumus, normatīvajos aktos noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni (turpmāk – GMI) un faktiskos ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistītos izdevumus, nepārsniedzot šo noteikumu 1.pielikumā noteiktos normatīvos izdevumus dzīvokļa (mājokļa) pabalsta aprēķināšanai.
10. Ja palīdzības pieprasītājs saņēma pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai, tā apmēru pieskaita pie palīdzības pieprasītāja attiecīgā mēneša ienākumiem.
11. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu, izņemot šo noteikumu 12.punktā minētās iedzīvotāju grupas, aprēķina pēc formulas:
P = GMI + K – I, kur:
P – dzīvokļa (mājokļa) pabalsta apmērs mēnesī;
GMI – garantēto minimālo ienākumu summa palīdzības pieprasītājam vidēji mēnesī. Ja persona, kas noslēdza vienošanos par līdzdarbības pienākumu pildīšanu to nav pildījusi, GMI summu samazina par šīs personas GMI līmeni;
K – faktiskie ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistītie vidējie izdevumi mēnesī trīs mēnešu periodā, nepārsniedzot normatīvos izdevumus;
I – palīdzības pieprasītāja vidējie ienākumi mēnesī (ieskaitot attiecīgajos mēnešos saņemto pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai) trīs mēnešu periodā.
12. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu pēc formulas:
P = 125 % no GMI + K – I
aprēķina šādām iedzīvotāju grupām:
12.1. ģimenēm, kuras audzina trīs vai vairāk nepilngadīgus bērnus;
12.2. personām (ģimenēm), kuras audzina vienu vai vairākus bērnus invalīdus;
12.3. ģimenēm, kurās visi pilngadīgie locekļi ir pensionāri, invalīdi;
12.4. atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem vai invalīdiem, kuriem nav palīdzētspējīgu taisnās līnijas radinieku;
12.5. atsevišķi dzīvojošām politiski represētām personām;
12.6. bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuriem beigusies aprūpe ilgstošas sociālās aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, līdz 24 gadu vecumam;
12.7. personām, kuras vienas pašas audzina vienu vai vairākus nepilngadīgus bērnus un uzturlīdzekļus saņem no Uzturlīdzekļu garantijas fonda līdzekļiem.
13. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu palīdzības pieprasītājam piešķir ar Dienesta vadītāja lēmumu desmit dienu laikā no iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas.
14. Pabalstu ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistīto izdevumu segšanai piešķir par trīs mēnešiem, nepārsniedzot trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa darbības beigu termiņu. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu kurināmā iegādei piešķir vienu reizi gadā līdz kalendārā gada beigām.
15. Dzīvokļa (mājokļa) pabalsta maksimālais apmērs kalendārajā gadā ir 400 lati.
16. Dienests izmaksā dzīvokļa (mājokļa) pabalstu ar pārskaitījumu nama apsaimniekotājam, komunālo pakalpojumu sniedzējam līdz katra nākamā mēneša 10.datumam. Namu apsaimniekotāji nodrošina, lai saņemtā dzīvokļa (mājokļa) pabalsta apmērs tiktu uzrādīts īres vai apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu kvītīs.
17. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu cietā kurināmā veidā Dienests piegādā uz palīdzības pieprasītāja deklarēto pamata dzīvesvietu. Ja dzīvokļa (mājokļa) pabalsts kalendārajam gadam nepārsniedz 75 latus, pēc Dienesta sociālās palīdzības organizatora atzinuma to var izmaksāt naudā vai pārskaitīt uz palīdzības pieprasītāja norādīto kontu.
18. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu nepiešķir, ja:
18.1. atsevišķi dzīvojošs palīdzības pieprasītājs ir noslēdzis uztura līgumu;
18.2. palīdzības pieprasītājam pieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai;
18.3. palīdzības pieprasītājs izīrē vai nodot lietošanā dzīvokli (mājokli) citai personai, izņemot pirmās pakāpes radinieku, kuram nav cita dzīvokļa (mājokļa);
18.4. palīdzības pieprasītājs īrē vai lieto citai fiziskai vai juridiskai personai piederošu dzīvokli (mājokli), izņemot gadījumu, ja dzīvoklis (mājoklis) pieder pirmās pakāpes radiniekam vai pašvaldībai.
3. Noslēguma jautājumi
19. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu piešķir Jēkabpils pilsētas pašvaldības budžetā paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
20. Noteikumu 15.punkts stājas spēkā ar 2011.gada 1.jūniju.
21. Atzīt par spēku zaudējušiem Jēkabpils pilsētas domes 2009.gada 5.marta saistošos noteikumus Nr.11 (sēdes protokols Nr.6, 11.§) "Kārtība, kādā Jēkabpils pilsētā aprēķina un piešķir dzīvokļa (mājokļa) pabalstu".
Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs L.Salcevičs
1.pielikums
Jēkabpils pilsētas domes
2011.gada 14.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.12
Dzīvokļa (mājokļa) pabalsta aprēķināšanas normatīvie izdevumi
Aprēķinot dzīvokļa (mājokļa) pabalstu, izmanto šādus normatīvos izdevumus:
1. Gāzei:
1.1. dzīvoklim (mājoklim) ar centralizēto gāzes padevi – gāzes abonentmaksa un izmaksas atbilstoši skaitītāja rādījumiem, bet ne vairāk kā 6 m3 izmaksas mēnesī vienai personai un 3 m3 izmaksas mēnesī katram nākamajam ģimenes loceklim,
1.2. dzīvoklim (mājoklim) ar gāzes balonu – gāzes 9 litru izmaksas mēnesī vienai personai un 6 litru izmaksas katram nākamajam ģimenes loceklim, bet ne vairāk kā 30 litru ģimenei mēnesī.
2. Elektroenerģijai – izmaksas atbilstoši skaitītāja rādījumiem, bet ne vairāk kā:
2.1. 60 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un 30 kWh izmaksas mēnesī katram nākamajam ģimenes loceklim, bet ne vairāk kā 150 kWh izmaksas ģimenei mēnesī.
2.2. 80 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un 40 kWh izmaksas mēnesī katram nākamajam ģimenes loceklim, bet ne vairāk kā 180 kWh izmaksas ģimenei mēnesī, ja dzīvoklī (mājoklī) uzstādīta tikai stacionārā elektriskā plīts.
3. Dzīvokļa (mājokļa) īres vai apsaimniekošanas izdevumiem (nepārsniedzot Jēkabpils pilsētas domes apstiprinātos tarifus) un apkurei, kas nodrošināta visam namam:
3.1. par visu platību, ja:
3.1.1. tas ir vienistabas dzīvoklis vai istaba kopējā dzīvoklī,
3.1.2. tas ir divistabu dzīvoklis, kurā dzīvo viena vai divas personas, kuras vecākas par 65 gadiem vai kuras ir I grupas invalīdi un kurām nav palīdzētspējīgu taisnās līnijas radinieku.
3.2. 20 m2 no kopējās platības izmaksas vienai personai un katram nākamajam ģimenes loceklim 15 m2 no kopējās platības izmaksas.
3.3. papildus 3.2.apakšpunktā noteiktajam normatīvam, dzīvokļa (mājokļa) pabalsta aprēķinā var iekļaut izmaksas par 15 m2 no dzīvokļa (mājokļa) kopējās platības par pagaidu prombūtnē (atrodas militārajā dienestā, ieslodzījuma vietā, ārstniecības iestādē, mācās vai studē citā apdzīvotā vietā utml.), ne ilgāku par pieciem gadiem, esošu personu, kura dzīvoklī (mājoklī) deklarējusi pamata dzīvesvietu un visā prombūtnes laikā negūst ienākumus (izņemot stipendiju).
3.4. 30 m2 no kopējās platības izmaksas katram I grupas invalīdam, kurš nav minēts 3.1.2.apakšpunktā, un katram II grupas invalīdam, kuram nav palīdzētspējīgu taisnās līnijas radinieku.
3.5. 45 m2 no kopējās platības izmaksas trīsistabu dzīvoklī atsevišķi dzīvojošai personai, kas vecāka par 65 gadiem un kurai nav palīdzētspējīgu taisnās līnijas radinieku.
4. Atkritumu izvešanas izmaksām no privātā mājokļa:
4.1. sadzīves atkritumiem – 0,05 m3 izmaksas mēnesī vienai personai;
4.2. šķidrajiem atkritumiem mājoklim bez ūdensvada (sausā tualete) – 0,5 m3 izmaksas vienai personai gadā, aprēķinā iekļaujot kopējo sadalījumu par gada divpadsmit mēnešiem;
4.3. šķidrajiem atkritumiem mājoklim ar ūdensvadu – 1 m3 izmaksas vienai personai gadā, aprēķinā iekļaujot kopējo sadalījumu par gada divpadsmit mēnešiem.
5. Aukstajam un karstajam ūdenim – izmaksas atbilstoši īres un komunālo maksājumu kvītī (rēķinā) norādītajai summai vai atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 m3 izmaksas mēnesī vienai personai, no kurām ne vairāk kā 2 m3 karstā ūdens izmaksas mēnesī vienai personai, ja dzīvoklī (mājoklī) ūdens patēriņš tiek noteikts ar ūdens skaitītāju.
6. Individuālās apkures nodrošināšanai dzīvoklī (mājoklī):
6.1. ar cieto kurināmo:
6.1.1. malka – 5 m3 izmaksas gadā vienai krāsnij, katrai nākamajai krāsnij 2 m3 izmaksas gadā, bet ne vairāk kā 10 m3 malkas izmaksas gadam. Ja dzīvoklī (mājoklī) ēdiena pagatavošanai izmanto tikai malkas plīti, papildus var piešķirt 1 m3 malkas izmaksas gadā, aprēķinā iekļaujot kopējo sadalījumu par gada divpadsmit mēnešiem;
6.1.2. ogles – 2 tonnu izmaksas gadā vienistabas vai divistabu dzīvoklim (mājoklim), bet ne vairāk kā 4 tonnu izmaksas gadā lielākiem dzīvokļiem (mājokļiem);
6.1.3. cits cietais kurināmais – nepārsniedzot 6.1.2.apakšpunktā norādītās izmaksas gadam.
6.2. ar gāzi - izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,50 latus par dzīvokļa (mājokļa) 1 m2 sešus mēnešus gadā papildus šī pielikuma 1.punktā noteiktajam.
6.3. ar elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,50 latus par dzīvokļa (mājokļa) 1 m2 sešus mēnešus gadā papildus šī pielikuma 2.punktā noteiktajam.
7. Normatīvajos izdevumos par dzīvokli (mājokli) netiek ieskaitīta maksa par kabeļtelevīziju, kā arī izdevumi par nama remontdarbiem.
Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs L.Salcevičs
Saistošo noteikumu "Par dzīvokļa (mājokļa)
pabalstu"
paskaidrojuma raksts
|
I. Normatīvā akta projekta izstrādes nepieciešamība |
||
| 1. | Pamatojums | Saistošo noteikumu "Par dzīvokļa (mājokļa) pabalstu" projekts izstrādāts, pamatojoties uz likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 25.pantu un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta piekto daļu un ievērojot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas 06.12.2010. atzinumā Nr.2.2 – 13/13027/7384 un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 28.02.2011. atzinumā Nr.17 – 1e/1971 izteiktos iebildumus. |
| 2. | Pašreizējā situācija un problēmas |
Kārtību, kādā Jēkabpils pilsētā aprēķina un piešķirt
pabalstu ar dzīvojamās telpas (dzīvokļa (mājokļa))
lietošanu saistīto izdevumu segšanai, nosaka Jēkabpils
pilsētas pašvaldības 05.03.2009. saistošie noteikumi Nr.11
"Kārtība, kādā Jēkabpils pilsētā aprēķina un piešķir
dzīvokļa (mājokļa) pabalstu".
Saskaņā ar saistošajos noteikumos ietverto regulējumu tiesības saņemt dzīvokļa (mājokļa) pabalstu ir maznodrošinātai vai trūcīgai ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, kura savu pamata dzīvesvietu deklarējusi Jēkabpils pilsētā un dzīvo atbilstoši deklarētajai adresei un nedzīvo sociālajā mājā vai dzīvoklī, kuram piešķirts sociālā dzīvokļa statuss. Atbilstoši Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atzinumā sniegtajam iebildumam no saistošajiem noteikumiem ir svītrota norma, ar kuru noteikts, ka dzīvokļa (mājokļa) pabalstu ir tiesības saņemt trūcīgai vai maznodrošinātai ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, kura dzīvo atbilstoši deklarētajai adresei, jo saskaņā ar LR spēkā esošajiem ārējiem normatīvajiem aktiem personai ir jābūt deklarētai tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, no kuras tiek lūgta sociālā palīdzība, nevis tajā arī faktiski jādzīvo. Saskaņā ar saistošo noteikumu 3.punktu dzīvokļa (mājokļa) pabalstu, atkarībā no tā, vai maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes (personas) statuss piešķirts uz trīs vai sešiem mēnešiem, var pieprasīt vienu reizi statusa darbības laikā vai divas reizes, ik pēc trīs mēnešiem. Tā kā ar Ministru kabineta 30.03.2010. noteikumu Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" spēkā stāšanās dienu, trūcīgas ģimenes (personas) statusu piešķir uz sešiem vai 12 mēnešiem, nevis kā tas bija iepriekš – uz trīs vai sešiem mēnešiem, tad ir nepieciešams veikt redakcionālas izmaiņas. Dzīvokļa (mājokļa) pabalsta aprēķins tiek veikts pēc formulas, ņemot vērā saistošo noteikumu 1.pielikumā "Dzīvokļa (mājokļa) pabalsta noramtīvie izdevumi" noteiktos normatīvos izdevumus. Līdz šim dzīvokļa (mājokļa) pabalstam netika noteikts maksimālais limits. Pēdējā gada laikā ir palielinājies trūcīgo ģimeņu (personu) skaits un tas turpina palielināties, līdz ar to, lai nodrošinātu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta trešajā daļā noteikto, ka pašvaldībai ir jāapmierina pamatots pašvaldības iedzīvotāju pieprasījums pēc dzīvokļa pabalsta un nodrošinātu iespēju katram saņemt nepieciešamo sociālo palīdzību, ir nepieciešams noteikt maksimālo pabalsta apmēru kalendārajam gadam, ko var saņemt viena mājsaimniecība. Praksē nereti nākas saskarties ar situācijām, kad palīdzības pieprasītājam ir iespējas gūt papildu ienākumus no saviem īpašumiem un tādējādi mazināt sociālo spriedzi ģimenē, bet tas netiek darīts. Lai turpmāk novērstu šādas situācijas un motivētu palīdzības pieprasītājus uzlabot savu sociālo situāciju, ir nepieciešams saistošos noteikumus papildināt ar normām, kas minētajās situācijas ļautu pašvaldības sociālajam dienestam nepiešķirt dzīvokļa (mājokļa) pabalstu vispār vai attiecīgi proporcionāli to samazināt. Sakarā ar mainīgajiem ekonomiskajiem procesiem un to radītajām sekām, palīdzības pieprasītāju rindās ir nonākuši arī sociāli un ekonomiski aktīvi iedzīvotāji, kuru iepriekšējais dzīves līmenis ir krietni pasliktinājies. Lai arī šai iedzīvotāju kategorijai būtu iespējams saņemt nepieciešamo sociālo palīdzību atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem mājoklī un tādējādi tiktu panākta vienlīdzīga attieksme, saistošo noteikumu 1.pielikums "Dzīvokļa (mājokļa) pabalsta normatīvie izdevumi" būtu papildināms ar atsevišķiem normatīvajiem izdevumiem, piemēram, individuālās apkures nodrošināšanai dzīvoklī (mājoklī) ar gāzi un elektroenerģiju, kā arī būtu nepieciešams noteikt atsevišķas elektroenerģijas patēriņa normas tiem dzīvokļiem (mājokļiem), kuros uzstādītas tikai stacionārās elektriskās plītis. |
| 3. | Normatīvā akta projekta būtība |
Svītrot no saistošajiem noteikumiem normu, ka
dzīvokļa (mājokļa) pabalstu ir tiesības saņemt trūcīgai vai
maznodrošinātai ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai,
kura dzīvo atbilstoši deklarētajai adresei.
Noteikt, ka dzīvokļa (mājokļa) pabalstu piešķir par no pašvaldības īrēta vai ģimenes (personas) īpašumā esošu dzīvokli (mājokli), pamatojoties uz uzrādīto apsaimniekošanas vai īres līgumu ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību vai Zemesgrāmatu apliecību un paredzot sociālajam dienestam tiesības pieprasīt palīdzības pieprasītājam iesniegt vai uzrādīt citus dokumentus, kas nepieciešami, lai izvērtētu tā tiesības saņemt dzīvokļa (mājokļa) pabalstu. Redakcionāli precizēt, ka dzīvokļa (mājokļa) pabalsts pieprasāms visa trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa darbības periodā, kurināmā iegādei vienu reizi kalendārajā gadā, bet pabalstu citu ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistīto izdevumu segšanai – reizi trīs mēnešos, attiecīgi pieprasot pabalstu pirmo reizi, iesniedzot ienākumus un ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistīto maksājumu kvītis par iepriekšējiem trīs kalendārajiem mēnešiem no dienas, ar kuru piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss, savukārt pieprasot pabalstu atkārtoti – par katriem nākošajiem trīs kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu piešķir par trīs mēnešiem, nepārsniedzot trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa darbības beigu termiņu, un pabalstu kurināmā iegādei piešķir vienu reizi gadā līdz kalendārā gada beigām. Papildināt saistošo noteikumu 11.punktu ar normu, ja persona, kas noslēdza vienošanos par līdzdarbības pienākumu pildīšanu, to nav pildījusi, tad pabalsta aprēķina formulā iekļaujamo GMI summu samazina par šīs personas GMI līmeni. Noteikt, ka dzīvokļa (mājokļa) pabalsta maksimālais apmērs ir 400 lati un ka minētā norma piemērojama, sākot ar 2011.gada 1.janvāri. Noteikt, ka dzīvokļa (mājokļa) pabalstu nepiešķirt, ja atsevišķi dzīvojošs palīdzības pieprasītājs ir noslēdzis uztura līgumu; palīdzības pieprasītājam pieder nekustamais īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai; dzīvoklis (mājoklis) tiek izīrēts, un ka pabalstu proporcionāli samazina par ģimenes locekļu skaitu, kuriem nav deklarētās dzīvesvietas. Papildināt saistošo noteikumu 1.pielikumu ar atseviškiem normatīviem izdevumiem attiecībā uz elektroenerģiju un individuālās apkures nodrošināšanai ar gāzi un elektroenerģiju. |
|
II. Normatīvā akta projekta ietekme uz sabiedrību |
||
| 1. | Sabiedrības mērķgrupa | Jēkabpils pilsētas pašvaldībā pamata dzīvesvietu deklarējušas fiziskas personas, kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss. |
| 2. | Ietekme uz uzņēmējsabiedrības vidi pašvaldības teritorijā | Nav attiecināms |
| 3. | Administratīvās procedūras raksturojums | Administratīvās procedūras netiek mainītas. |
|
III. Normatīvā akta projekta iespējamā ietekme uz pašvaldības budžetu |
||
| 1. | Finansiālā ietekme | Nosakot pabalsta limitu kalendārajam gadam, tiek plānots neliels pašvaldības budžeta izdevumu samazinājums, tomēr precīzus ekonomijas aprēķinus nav iespējams veikt. |
| 2. | Cita informācija | Nav |
|
IV. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
||
| 1. | Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas | Jaunas institūcijas netiks radītas, un esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas. |
| 2. | Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu | Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā internetā un pašvaldības mājaslapā internetā. |
|
V. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu |
||
|
1. |
Ar kādiem sabiedrības pārstāvjiem konsultācijas ir notikušas | Konsultācijas nav notikušas. |
|
2. |
Kāds konsultāciju veids ir izmantots | Nav |
|
3. |
Cita informācija | Nav |
Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs L.Salcevičs