Iekšlietu ministrija: Par aktuālo situāciju migrācijas jomā

12.maijā Briselē notikušajā Eiropas Savienības (ES) ārkārtas Tieslietu un iekšlietu ministru padomes (Padome) sanāksmē Latvija piedalījās diskusijās par aktuālo situāciju migrācijas jomā, ievērojot notikumu attīstību Vidusjūras reģionā. Latviju sanāksmē pārstāvēja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone.

Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka situācija prasa gan īstermiņa risinājumus, lai sniegtu atbalstu valstīm, kas šobrīd saskaras ar paaugstinātām migrācijas plūsmām, gan ilgtermiņa stratēģiju, lai stiprinātu Eiropas Savienības migrācijas politiku kopumā. Tika pozitīvi novērtēts Eiropas Komisijas 4.maijā izplatītais paziņojumu par migrāciju, kopumā atbalstot tajā ietvertos gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pasākumus Eiropas Savienības migrācijas politikas stiprināšanai.

Visu dalībvalstu pārstāvji sanāksmes laikā aicināja Eiropas Komisiju jau tuvākajā laikā nākt klajā ar detalizētiem priekšlikumiem šo pasākumu ieviešanai.

I.Pētersone sanāksmes laikā uzsvēra: “Ir jāparedz pasākumi migrācijas plūsmu pārvaldībai ne tikai Vidusjūras reģionā, bet arī pie Eiropas Savienības austrumu robežām. Bez ilgtspējīgas, visaptverošas un ģeogrāfiski sabalansētas pieejas migrācijas politikai mēs katru sanāksmi diskutēsim par ārkārtas pasākumiem. Vienīgās izmaiņas būs reģioni, par kuriem mēs diskutējam. Nevienu reizi vien līdz šim mēs esam bijuši liecinieki tam, cik mainīgas var būt migrācijas plūsmas.”

Īpaša uzmanība sanāksmē tika veltīta ierosinājumam, kas paredz, ka gadījumā, ja kāda dalībvalsts saskaras ar paaugstinātām migrācijas plūsmām un nespēj nodrošināt atbilstošu savu ārējo robežu apsardzību, tad uz laiku var tikt atjaunota iekšējo robežu kontrole.

I.Pētersone sanāksmes laikā norādīja, ka Šengenas zonas izveide ir viens no nozīmīgākajiem ES sasniegumiem, kas cita starpā garantē brīvu personu kustību. “Mums ar visiem iespējamiem līdzekļiem jāaizsargā šīs tiesības. Diemžēl nesenie notikumi ir izgaismojuši vairākus trūkumus esošajā sistēmā, kas nebija tik uzskatāmi iepriekš. Līdz ar to mums ir svarīgi diskutēt par iespējamiem kompensējošiem mehānismiem, lai novērstu un mazinātu šos trūkumus, stiprinot savstarpējo uzticību, kas ir Šengenas zonas pamatpīlārs, un saglabātu līdzšinējos sasniegumus. Bet jebkuras izmaiņas Šengenas darbības nosacījumos ir ļoti rūpīgi jāizvērtē. Jebkuriem iespējamiem ierobežojumiem brīvai personu kustībai ir jābūt maksimāli ierobežotiem gan apjoma, gan laika ziņā. Un tiem ir jābūt kā pēdējiem instrumentiem patiesas krīzes situācijās,” norādīja I.Pētersone.

Dalībvalstu ministri vienbalsīgi atzina, ka Šengenas telpas izveide un ar to saistītā brīva personu pārvietošanās ir viens no Eiropas Savienības nozīmīgākajiem sasniegumiem, kas ir jāaizsargā ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Līdz ar to jebkuri ierosinājumi, kas saistīti ar nepieciešamību pielāgot Šengenas telpu esošiem izaicinājumiem migrācijas jomā, ir ļoti rūpīgi jāizvērtē.

Šobrīd Eiropas Komisija vēl nav publiskojusi detalizētus priekšlikumus Šengenas telpas regulējuma pilnveidošanai.

Ministrijas
Administratīvais departaments