• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vakar. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.03.1999., Nr. 88/91 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23013

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vakar (turpinājums)

Vēl šajā numurā

23.03.1999., Nr. 88/91

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vakar:

— starptautiskie padomdevēji aizsardzības lietās

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

G3.JPG (18805 BYTES) Vakar, 22.martā, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Jānis Ādamsons un komisijas pārstāvji tikās ar starptautisko padomdevēju grupu aizsardzības jautājumos ģenerāļa Garija Džonsona (attēlā) vadībā.

Ģenerālis Džonsons informēja par padomdevēju grupas četru gadu darba rezultātiem Baltijas valstīs, kas apkopoti galaziņojumā. Tas veidots tā, lai to varētu izmantot gan Baltijas valstīs, gan ārpus tām. Tajā analizēts Baltijas valstu progress aizsardzības jomā un parlamentu loma aizsardzības jautājumu risināšanā. Ārvalstu eksperti apsveica Latvijas aizsardzības budžeta palielinājumu par aptuveni 43 procentiem un ieteica sekot, kā šie līdzekļi tiks izmantoti.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs informēja par komisijas likumdošanas darbu, lai sakārtotu un attīstītu aizsardzības sistēmu. Sagatavošanā ir likumprojekti "Par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem" un "Par mobilizāciju". Abas puses vienojās, ka padomdevēju grupa izvērtēs abus minētos likumprojektus un sniegs arī savus ieteikumus.

— Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume vakar, 22.martā, tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Reinhartu Krausu.

Sarunas sākumā Saeimas priekšsēdētājs sveica VFR ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku sakarā ar akreditāciju Latvijas Republikā un pauda pārliecību, ka turpmākajā sadarbībā tiks nostiprinātas un attīstītas Latvijas un Vācijas tradicionāli draudzīgās attiecības. J.Straume uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta turpināt parlamentāro kontaktu attīstīšanu, jo Vācija ir viens no nozīmīgākajiem mūsu valsts partneriem gan politikā, gan ekonomikā. Arī kultūrvēsturiskās saiknes ir astoņsimt gadu ilgas, tādēļ augstu vērtējama abu valstu attiecību attīstība kopš Latvijas neatkarības atgūšanas.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja ar Eiropas Savienības paplašināšanos saistītos jautājumus, kā arī šajā gadā plānotās abu valstu amatpersonu un parlamentu pārstāvju vizītes, kā būtiskākās atzīmējot VFR federālā prezidenta Romāna Hercoga valsts vizīti maija beigās Latvijā un Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes vizīti Berlīnē Bundestāga 50.gadadienas pasākumu ietvaros.

— Īrijas parlamenta Ārlietu komisijas delegācija

Vakar, 22.martā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Īrijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Jozefu Desmontu O’Malliju.

Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētājs sveica Īrijas parlamenta Ārlietu komisijas pārstāvjus Latvijā. J.Straume uzsvēra, ka Latvijas un Īrijas sadarbību īpaši veicina faktors, ka Latvija un Īrija ir mazas valstis, kuru ceļš uz valstisko neatkarību ir bijis ļoti sarežģīts.

Pārspriežot Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES), J.Straume informēja, ka Latvijas uzdevums ir parādīt savu noturīgo progresu ES dalībvalstīm un Eiropas Komisijai, kas gatavos kārtējo ziņojumu Helsinku ES Padomei.

Īrijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Jozefs Desmonts O’Mallijs norādīja, ka Īrija pēc iestāšanās ES veiksmīgi pārvarējusi ekonomiskās problēmas un sasniegusi ievērojamu saimniecisko uzplaukumu.

Tikšanās noslēgumā abas puses pārrunāja sadarbības padziļināšanas iespējas parlamentu līmenī.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts un komisijas pārstāvji tikās ar Īrijas parlamenta Ārlietu komisijas delegāciju tās priekšsēdētāja Jozefa Desmonta O’Mallija vadībā. Īrijas parlamentārieši viesojās Saeimā pēc Ārlietu komisijas ielūguma, un tā ir viņu pirmā vizīte Latvijā.

Sarunas dalībnieki sprieda par situāciju Eiropas Savienībā (ES) pēc Eiropas Komisijas demisijas un tās iespējamo ietekmi uz ES paplašināšanās procesa gaitu un Latvijas izredzēm tikt uzaicinātai uz iestāšanās sarunām dalībvalstu galotņu tikšanās laikā Helsinkos. Tika pārspriestas arī Latvijas un Krievijas attiecības un to noregulēšanas iespējas.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!