Eiropas Komisija: Par priekšizpētes dokumentu par Eiropas līgumtiesībām

Eiropas Komisijas izveidota ekspertu grupa 3.maijā iesniedza priekšizpētes dokumentu par turpmāku iniciatīvu attiecībā uz Eiropas līgumtiesībām. Lai izpētītu iespējas pilnveidot ES līgumtiesības, 2010.gada aprīlī Komisija sasauca grupu, kurā ietilpa praktizējoši juristi, bijušie tiesneši un akadēmisko aprindu pārstāvji no visas Eiropas Savienības. Grupas locekļi tikās reizi mēnesī un regulāri apsprieda savu darbu ar uzņēmumu (tostarp mazo un vidējo uzņēmumu jeb MVU), patērētāju organizāciju un juridisko profesiju pārstāvjiem. Sanāksmēs piedalījās arī novērotāji no Eiropas Parlamenta un Padomes. Priekšizpētes dokumentā ietverti svarīgākie praktiskie līgumattiecību jautājumi, piemēram, juridiskās tiesības attiecībā uz defektīvām precēm un noteikumi, saskaņā ar kuriem līgumu nosacījumi uzskatāmi par netaisnīgiem. Pēc 3.maija publikācijas ieinteresētās personas līdz 2011.gada 1.jūlijam var sniegt atgriezenisko saiti par atsevišķiem rakstiem, kurus sagatavojusi ekspertu grupa. Komisija ņems vērā šo informāciju, kā arī rezultātus, kas tika iegūti sabiedriskajā apspriešanā, kura noslēdzās 2011.gada janvārī. Nākamais uzdevums Komisijai būs noteikt, vai un kādā mērā ekspertu grupas sagatavoto tekstu var izmantot par sākumpunktu iespējamai politiskai iniciatīvai par Eiropas līgumtiesībām.

“Pēc vairāk nekā desmit gadu intensīva darba līgumtiesību jomā, ko veica Eiropas Savienība, esmu pateicīga ekspertu grupas locekļiem par līdzšinējā sagatavošanas darba konsolidēšanu, vienkāršošanu, modernizēšanu un konkretizēšanu, sagatavojot priekšizpētes dokumentu. Tāpat ir patīkami, ka konsensu par šo dokumentu ir panākuši līgumtiesību jomas eksperti, kuri pārstāv ļoti dažādas juridiskās tradīcijas un kuriem ir atšķirīga profesionālā pieredze,” teica ES tiesiskuma komisāre Viviena Redinga. “Ekspertu grupas darba rezultāts neapšaubāmi ir būtisks solis ceļā uz Eiropas līgumtiesību instrumenta izveidi, par kuru pagājušajā mēnesī labvēlīgu balsojumu pieņēma Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja. Šis pamatojums nodrošina ES iestādēm instrumentu kopumu turpmākām ES iniciatīvām līgumtiesību jomā. Es plānoju to plašāk apspriest ar Eiropas Parlamentu, nākamo prezidentvalsti Poliju un ieinteresētajām personām, lai noskaidrotu, vai šis instrumentu kopums var kalpot par pamatu turpmākai politiskai iniciatīvai līgumtiesību jomā, kura tiks izvirzīta šā gada rudenī, un kādā veidā. Mans mērķis ir panākt, lai MVU un patērētāju rīcībā būtu viegli piemērojams līgumtiesību instruments, īpaši saistībā ar pārrobežu darījumiem vienotajā tirgū.”
 

Pamatinformācija

Līgumiem ir būtiska nozīme uzņēmējdarbības veikšanā un lai patērētāji varētu izdarīt pirkumus. Ar līgumu tiek formalizēta vienošanās starp pusēm, un tas var attiekties uz plašu jautājumu loku, tostarp preču un tādu saistīto pakalpojumu pārdošanu kā remonts un apkope.

Pašreizējā juridiskajā situācijā uzņēmumiem un patērētājiem vienotajā tirgū nākas saskarties ar dažādām valstu līgumtiesībām saistībā ar pārrobežu darījumiem. Tā ievērojami atšķiras no situācijas ASV, kur, lai gan no Ņujorkas līdz Kalifornijai noteikumi atšķiras, tirgotājs var pārdot preces visos 50 štatos, pamatojoties uz vienotu noteikumu kopumu. ES pašreizējās līgumtiesību sadrumstalotības dēļ rodas lielākas izmaksas, lielāka tiesiskā nenoteiktība uzņēmumiem un mazinās patērētāju uzticēšanās vienotajam tirgum. Darījumu izmaksas (piemēram, līguma noteikumu un tirdzniecības politikas pielāgošana līdz pat 27 tiesību sistēmām) un tiesiskā nenoteiktība, kas saistīta ar ārvalstu līgumtiesībām, jo īpaši apgrūtina MVU izvēršanos vienotajā tirgū, bet tie ir 99% no ES uzņēmumiem.

Piemēram, iedomājieties kādu Apvienotās Karalistes uzņēmumu ar sešiem darbiniekiem un 150 000 eiro gada vidējo apgrozījumu, kuram ir sekmīgs produkts un kurš vēlas to pārdot visā Eiropā. Šim uzņēmumam var rasties aptuveni 275 000 eiro darījumu izmaksas saistībā ar tiesību jomas ekspertu nolīgšanu, lai ņemtu vērā pārējo 26 valstu tiesības.

Arī patērētāji piesardzīgi izmanto vienotā tirgus priekšrocības, jo nav pārliecināti par savām tiesībām. Sieviete Somijā var nopirkt sava iecienītā zīmola kurpes interneta veikalā Francijā par 110 eiro (neskaitot piegādi), tomēr iespējams jutīsies labāk, samaksājot par tām 150 eiro Somijā. Tas ir tāpēc, ka viņa iespējams nav pārliecināta, ka pēc pirkuma interneta veikalā ir tiesīga pieprasīt, lai kurpes tiktu apmainītas, ja pēc nedēļas tām noplīstu zole.

Saskaņā ar stratēģiju “Eiropas 2020” Komisija strādā pie trūkumu novēršanas vienotajā tirgū, lai virzītu uz priekšu ekonomikas atveseļošanu. Tas ietver arī progresa panākšanu Eiropas līgumtiesību izveidē.

Komisija 2010.gada jūlijā Zaļajā grāmatā izvirzīja vairākus risinājumus saskaņotākai pieejai līgumtiesībām. Pēc tam Komisija rīkoja sabiedrisku apspriešanu, kura noritēja līdz 2011.gada 31 janvārim un kuras rezultātā tika saņemtas 320 atsauksmes. Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja 2011.gada 12.aprīlī apstiprināja ziņojumu, kurā tiek atbalstītas fakultatīvas Eiropas līgumtiesības. Komiteja arī pauda viedokli, ka fakultatīvu instrumentu varētu papildināt ar atsauces instrumentu kopumu, lai nodrošinātu Eiropas līgumtiesību aktu saskaņotību un kvalitāti.