Par Latvijas militāro spēju attīstību 2010.gadā

28.aprīlī Briselē, Beļģijā, notikušajā NATO aizsardzības politikas plānošanas komitejas sēdē tika skatīts ziņojums par Latvijas militāro spēju attīstību 2010.gadā, kurā īpaši augstu tika novērtētas aizsardzības nozarē veiktās reformas.

Komitejas apstiprinātajā ziņojumā uzsvērts, ka veiktās reformas ļāva ne tikai saglabāt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas drastiskā budžeta samazinājuma laikā, bet arī efektivizēt un samazināt administratīvās izmaksas.

Īpaši augstu atzinību izpelnījies fakts, ka reformu rezultātā Latvijas ieguldījums NATO operācijās ticis uzturēts nemainīgs.

Tāpat vērtējumā norādīts uz neatbilstošo Latvijas aizsardzības budžeta līmeni, kas vidējā un ilgtermiņā varētu nopietni apdraudēt Latvijas kā NATO dalībvalsts aizsardzības spējas un mūsu valsts spēju piedalīties NATO kolektīvās aizsardzības īstenošanā.

Skarbu kritiku par Latvijas aizsardzības spēju īstenošanai neadekvāti mazo budžetu izteica arī citas NATO dalībvalstis.

Ziņojumā secināts, ka NATO jāturpina gaisa telpas patrulēšana virs Baltijas valstīm, bet Latvijai prioritāri jākoncentrējas uz Sauszemes spēku brigādes un tās atbalsta vienību attīstīšanu, lai spētu sniegt ieguldījumu gan kolektīvajā aizsardzībā, gan starptautiskajās operācijās.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks izteica gandarījumu, ka NATO augstu novērtējis Latvijas veiktās reformas aizsardzības nozarē, un norādīja, ka tās var kalpot par piemēru daudzām citām nozarēm valsts pārvaldē. Tai pašā laikā viņš pauda bažas, ka adekvāta aizsardzības budžeta finansējuma trūkums varētu iedragāt ne tikai NBS kaujas spējas, bet arī Latvijas kā NATO sabiedrotās uzticamību. "Mums ir jāsaprot, ka šāds aizsardzības budžeta līmenis var atstāt nopietnu ietekmi uz bruņoto spēku kaujas gatavību vidējā termiņā," uzsvēra A.Pabriks.

Šāds NATO ekspertu vērtējums par visu dalībvalstu militāro spēju attīstību tiek veikts reizi divos gados.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments