Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvija - Grieķija: ar rokasspiedienu pāri Eiropai (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.03.1999., Nr. 86/87 https://www.vestnesis.lv/ta/id/22942

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdes protokola Nr.17 izraksts

Par nepieciešamo finansu līdzekļu piešķiršanu no 1999.gada valsts budžeta iespējamo 1999.gada pavasara plūdu novēršanai un to seku likvidēšanai

Vēl šajā numurā

19.03.1999., Nr. 86/87

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvija — Grieķija: ar rokasspiedienu pāri Eiropai

Turpinājums no 1.lpp.

Nevarēja būt klāt vēl kādas partijas pārstāvji, tāpēc man vizītes pirmās dienas pievakarē bija tikšanās ar četrām partijām pēc kārtas. Bija interesanti arī dzirdēt, kā Grieķijā strādā opozīcijas partijas — cik lielas ir partijas, kā tās tiek fiksētas. Zīmīgi, ka daļa opozīcijas partiju neatbalsta mūsu vēlmi iestāties NATO.

Es pats uzskatu, ka NATO paplašināšanās procesam jāturpinās. Tagad, pēc Madrides, jāiet tālāk. Mēs no Vašingtonas sanāksmes sagaidām, ka tiks nosauktas konkrētas valstis, kas var pretendēt uz uzņemšanu NATO.

"Latvijas Vēstnesis":

— Prezidenta kungs, kā, jūsu iespaidā, Grieķijas vadošie politiķi izprot Latvijas iekšējās problēmas? Kā zināms, dažkārt arī Rietumu valstīs parādās sagrozīta informācija par Latviju un izskan aplami apgalvojumi.

G.Ulmanis:

— Grieķijā mūsu sarunās valdīja apbrīnojama abpusēja tolerance. Mani pārsteidza Grieķijas ļoti pozitīvā attieksme pret Latviju. Viņi ļoti labi izprot mūsu situāciju.

Šodien, 19.martā, pēc oficiālas pavadīšanas ceremonijas Grieķijas prezidenta pilī Latvijas Valsts prezidents ar Ainu Ulmanes kundzi un oficiālo delegāciju izlido uz Salonikiem. Tur Guntis Ulmanis ar helikopteru izlidos uz Atosa kalnu klosteriem. Pēc klosteru apmeklējuma Latvijas Valsts prezidents piedalīsies Atosu klostera pārvaldnieka rīkotās pusdienās.

Salonikos Guntis Ulmanis atgriezīsies vēlu pēcpusdienā, lai vakarā apmeklētu Saloniku mēriju.

Valsts vizītes priekšpēdējo dienu noslēgs Grieķijas ziemeļreģiona lietu ministra rīkotas vakariņas.

Rīt, 20.martā, vizītes beidzamajā dienā, Latvijas Valsts prezidents iepazīsies ar Salonikiem, apmeklējot arī pasaulslaveno Svētā Dimitrija katedrāli un Bizantijas kultūras muzeju. Pēcpusdienā Guntis Ulmanis no Salonikiem izlidos uz Latviju.

Jānis Ūdris,

"Latvijas Vēstneša"

speciālkorespondents Atēnās

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Augsti godātais Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidenta kungs!

Es sveicu šeit zālē pulcējušos Grieķijas uzņēmējus.

Es sveicu arī Latvijas uzņēmējus, kuri ir ieradušies Grieķijā. Es vēlu jums visiem savstarpēji iepazīties, atrast kopējas intereses un iespējas sadarbībai nākotnē.

Šī ir Latvijas prezidenta pirmā vizīte Grieķijā. Tā veicinās ne vien abu mūsu valstu politisko dialogu, bet arī ekonomisko kontaktu attīstību. Vizītes ietvaros notiek politiskas sarunas ar Grieķijas vadītājiem, mēs viesojamies Atēnās un Salonikos. Mums ir arī tas gods vizītes laikā atklāt latviešu mākslas izstādi šeit. Svarīgs akcents ir seminārs par Latvijas un Grieķijas savstarpējo sadarbību ekonomikā.

Es vēlētos vispirms raksturot ietvarus mūsu divpusējai ekonomiskai sadarbībai.

Pirmkārt, noslēgtie līgumi. Vizītes ietvaros tiek parakstīti nozīmīgi starpvalstu līgumi, kas pavērs daudz plašākas iespējas sadarbības projektu īstenošanā. Starp Grieķiju un Latviju noteikts bezvīzu režīms, kas jūtami atvieglos mūsu savstarpējos kontaktus. Nozīmīgi ir arī tas, ka esam parakstījuši Līgumu par ekonomisko un tehnoloģisko sadarbību, kas paredz izveidot Latvijas un Grieķijas apvienoto komiteju. Tas būs starpvalsu mehānisms ekonomisko attiecību stiprināšanai un pastāvīgai prioritāro darbības virzienu noteikšanai.

Otrkārt, svarīgs ir Pasaules tirdzniecības organizācijas konteksts. Latvija pirmā no Baltijas valstīm ir kļuvusi par šīs organizācijas dalībvalsti.

Un, treškārt, principiāli svarīgs ir Eiropas Savienības konteksts. Lai arī Latvija vēl nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tomēr mēs sevi aizvien vairāk redzam kā daļu paplašinātajā Eiropas Savienībā un tās vienotajā ekonomiskajā telpā. Tā ir ekonomiska telpa, uz kuru orientējas Latvija. Jau šobrīd divas trešdaļas no mūsu ārējās ekonomiskās darbības notiek ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Arī runājot par ieguldījumiem, jāatzīst, ka nozīmīgākā investīciju plūsma nāk tieši no dalībvalstīm.

Iepriekšējos gados esam nostiprinājuši ekonomisko, tirdzniecības, investīciju saites ar tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras ir Baltijas jūras reģionā. Tagad vēlamies izvērst un padziļināt ekonomiskos kontaktus ar dalībvalstīm pie Vidusjūras. Tāpēc esam šodien šeit un tiekamies ar jums. Uzskatu, ka nākamajai sarunai starp Latvijas un Grieķijas uzņēmējiem ir jānotiek jau Latvijā. Latvijas un Grieķijas sadarbība ir ne tikai divpusēji izdevīga, tā ir arī visas Eiropas interesēs, jo nostiprina saites starp mūsu valstīm un reģioniem.

Attiecībā uz Latviju daudzi investētāji jautā — ko ārvalstu kompānijas atrod Latvijā.

Pirmkārt, tā ir politiskā stabilitāte un ekonomiskais pieaugums. Iepriekšējos gados tika veiktas svarīgākās reformas, un tas ļauj mums šobrīd izjust stabila ekonomiskā pieauguma laiku. Latvijā turpinās stabilas un ilgtspējīgas izaugsmes laiks.

Inflācija samazinājusies līdz 7 procentiem gadā, parlaments arī šim gadam pieņēmis bezdeficīta budžetu, Latvijas valūta ir stabila un brīvi konvertējama.

Otrkārt, Latvija ir atvērta ārvalstu investīcijām, jaunām idejām un jaunām tehnoloģijām. Latvijā ir stabils investīciju klimats, mums ir liberāla likumdošana, brīva iespēja iegūt īpašumā zemi, pastāv uzņēmējdarbību veicinoša nodokļu sistēma. Galvenais uzdevums ir sekmēt uzņēmējdarbību Latvijā un iekļauties starptautiskajā ekonomikā kā zemei ar augstu konkurētspēju.

Treškārt, tas ir Latvijas ģeogrāfiskais novietojums. Ģeogrāfiskais novietojums rada mums vairākas priekšrocības, un mums ir tās pilnībā jāizmanto. Ieguldot Latvijā un izveidojot tur kādu ražojošu uzņēmumu, jūs reizē iegūsit arī vieglu un labu pieeju visam Baltijas jūras reģionam, jo Latvija atrodas šī reģiona centrā. Viegli sasniedzamas ir gan Skandināvijas valstis un Polija, gan Igaunija, Lietuva un Krievija. No Latvijas ir viegli veikt ekonomisko ekspansiju uz visu Baltijas jūras reģionu. Aicinu jūs šo iespēju izmantot.

To sekmē apstāklis, ka apzinātu uzmanību pievēršam transporta infrastruktūrai. Tā savieno mūsu ziemeļu un dienvidu kaimiņus. Latvija vienmēr būs arī nozīmīgs Rietumu un Austrumu tirdzniecības ceļš.

Latvija, līdzīgi kā Grieķija, ir jūras valsts ar senām tradīcijām. Latvijā ir vairākas lielas ostas, un Ventspils ir osta Baltijas jūras reģionā ar vislielāko preču apgrozījumu. Jūras transports, zvejniecība, ostu saimniecība — visur jūs atradīsit konkurētspējīgas jomas, un es aicinu jūs arī tām pievērst uzmanību. Tradicionāli labi attīstītas Latvijā ir arī kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, aizvien lielāka loma mūsu tautsaimniecībā ir moderno informātikas tehnoloģiju jomai. Latvijā ir daudzveidīga struktūra ekonomikā, un esmu pārliecināts, ka katrs no jums var atrast sev labu partneri Latvijā.

Latvija ir kļuvusi par starptautiskā biznesa centru Baltijas jūras reģionā. Šajā reģionā ir visaugstākā ekonomiskās izaugsmes dinamika visā Eiropā. Tas aptver vairākas valstis un kopā ap simt miljonu iedzīvotāju ar augstu zinātnisko un ekonomisko potenciālu. Es aicinu jūs iesaistīties šinī ekonomiskajā telpā un strādāt kopā ar mums.

 

Runa seminārā ar uzņēmējiem Tirdzniecības un rūpniecības kamerā Pirejā 1999. gada 18. martā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim