Par Latvijas Republikas Tiesībsarga stratēģiju 2011.–2013.gadam

Vakar, 27.aprīlī, Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons preses konferencē Tiesībsarga birojā plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus iepazīstināja ar izstrādāto Tiesībsarga stratēģiju 2011.–2013.gadam, tajā izvirzītajiem mērķiem un darbības prioritātēm: "Es gribu, lai Latvijā likumi ir taisnīgi un saprotami sabiedrībai. Jo vairāk katrs zinās par savām tiesībām, jo vairāk spēs tās realizēt, jo arī augstāk attīstīta un kulturālāka sabiedrība kļūs kopumā. Stratēģijā esam aprakstījuši soļus, kā mēs sasniegsim izvirzītos mērķus, lai novērstu identificētos riskus cilvēktiesību un labas pārvaldības jomā." Tas – tiešā saskaņā ar Tiesībsarga zvērestu Saeimas priekšā (17.03.2011.), solot būt godīgs un taisnīgs, aizstāvot personu tiesības un brīvības, kā prasa Latvijas Republikas Satversme, likumi un starptautiskie līgumi. Attēlā: Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons un tiesībsarga konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa vakardienas preses konferencē Foto: Boriss Koļesņikovs

 

Šis stratēģiskais dokuments tika sagatavots, lai noderīgā un viegli saprotamā veidā sniegtu priekšstatu par Tiesībsarga institūcijas uzdevumiem, mērķiem un darbības pamatprincipiem, un mums palīdzētu pildīt Tiesībsarga pienākumus attiecībā uz sabiedrību.

Stratēģijas termiņu ar nolūku izvēlējos trīs gadus, nevis pilnu sava mandāta laiku, kas dos mums iespēju jau vidējā termiņā novērtēt paveikto un pielāgot stratēģisko redzējumu aktuālajai situācijai valstī.

Man un manai komandai mūsu mērķi ir skaidri. Ir jāpanāk, lai mūsu sabiedrība kļūst arvien zinošāka par cilvēktiesībām un to aizsardzības mehānismiem. Lai aizvien mazāk būtu iemeslu iedzīvotājiem sūdzēties par mūsu valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kuri savā darbā nav ievērojuši labas pārvaldības principus. Ne mazāk svarīgi ir panākt, ka Tiesībsarga institūcija pilnvērtīgi izmanto savus resursus un ar savu darbu ir panākusi sabiedrības, valsts un pašvaldību institūciju, nevalstiskā sektora, kā arī starptautisku atzinību.

Lai arī nosaukto mērķu skaits nav liels, toties tie ir ļoti apjomīgi darba ziņā, kas prasa gan Tiesībsarga institūcijas, gan citu valsts un pašvaldību institūciju, gan nevalstisko organizāciju, gan arī masu mediju ieguldījumu. Tiesībsargam ir jāspēj šos spēkus apvienot kopējam sabiedrības labumam.

Mēs plānojam šo stratēģiju apspriest arī ar nevalstisko organizāciju cilvēktiesību ekspertiem, Latvijas Juristu biedrības un Saeimas Sabiedrisko lietu un cilvēktiesību komisijas pārstāvjiem.

Mēs esam atvērti priekšlikumiem un gatavi iekļaut šajā stratēģijā izsvērtus un pamatotus ieteikumus.

Rīga, 2011.gada 27.aprīlis Tiesībsargs Juris Jansons

 

1. Misija un mandāts

Sabiedrība Tiesībsargam ir uzdevusi aizsargāt cilvēktiesības un sekmēt valsts varas tiesisku, lietderīgu un labas pārvaldības principam atbilstošu īstenošanu

Tiesībsarga likums stājās spēkā ar 2007.gada 1.janvāri, izveidojot Latvijas Republikas Tiesībsarga institūciju. Tiesībsargu ievēlē Latvijas Republikas Saeima uz pieciem gadiem, un tas savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam.

Tiesībsarga Jura Jansona pilnvaru termiņš ir no 2011.gada 17.marta līdz 2016.gada 16.martam. Saskaņā ar Tiesībsarga biroja nolikumu Tiesībsargs J.Jansons ir arī Tiesībsarga biroja vadītājs.

 

2. Vērtības

Mūsu institūcijas darbība pamatojas uz šādām vērtībām:

Taisnīgums

– Mēs izskatām iesniegumus objektīvi un taisnīgi, jo uzskatām, ka taisnīgums ir galvenais labas pārvaldības princips.

– Mēs cenšamies panākt saprātīgu un taisnīgu līdzsvaru starp pretrunīgām tiesībām un interesēm, kā arī palīdzam citiem panākt to pašu.

Neatkarība

– Mēs apzināmies, ka nevienam nav tiesību ietekmēt Tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā.

Pieejamība

– Mēs izprotam, ka Tiesībsarga institūcija pastāv, lai kalpotu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgi.

– mēs uzmanīgi ieklausāmies un cienām citus, un cenšamies izprast jautājumus no viņu skatu punkta.

– Mēs esam atvērti sadarbībai ar ieinteresētajām pusēm, neatkarīgi no tā, vai tās ir personas, sabiedriskas organizācijas vai valsts un pašvaldību institūcijas.

– Mēs lietojam iespējami skaidru un viegli saprotamu valodu.

Atklātība

– Mēs strādājam cik vien iespējams atklāti.

– Mēs izskaidrojam savus lēmumus un sniedzam pamatojumu tam, ko mēs darām.

Atbildība

– Mēs esam atbildīgi par pieņemtajiem lēmumiem un sniegtajiem ieteikumiem.

– Mēs cenšamies savlaicīgi sniegt iespējami augstākās kvalitātes ieteikumus.

– Mēs mācāmies paši no savas un citu pieredzes, apzinot, izstrādājot un piemērojot labāko praksi.

– Mēs atvainojamies, ja kļūdāmies un darām visu iespējamo, lai to labotu.

 

3. Vīzija

Latvijā tiek nodrošinātas cilvēktiesības un labas pārvaldības princips, cilvēki ir zinoši par savām tiesībām un spēj tās realizēt.

 

4. Funkcijas un uzdevumi

Tiesībsarga likums nosaka Tiesībsargam šādas funkcijas:

1) veicināt personas tiesību un likumisko interešu aizsardzību gadījumos, kad valsts un pašvaldību institūcijas vai to amatpersonas ir pārkāpušas Satversmē un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos noteiktās personas cilvēktiesības;

2) sekmēt vienlīdzīgas attieksmes ievērošanu un diskriminācijas novēršanu;

3) izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē;

4) atklāt trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanu, kā arī veicināt šo trūkumu novēršanu;

5) sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, par šo tiesību aizsardzības mehānismiem un par Tiesībsarga darbu. 

Pildot šajā likumā noteiktās funkcijas, Tiesībsargam ir šādi uzdevumi:

1) pieņemt un izskatīt privātpersonu iesniegumus;

2) ierosināt pārbaudes lietas apstākļu noskaidrošanai;

3) pieprasīt, lai iestādes savas kompetences ietvaros un likumā paredzētajos termiņos noskaidro nepieciešamos lietas apstākļus un par tiem informē Tiesībsargu;

4) izskatot pārbaudes lietu, sniegt iestādei ieteikumus un atzinumus par tās darbības tiesiskumu, lietderību un labas pārvaldības principa ievērošanu;

5) Tiesībsarga likumā noteiktajā kārtībā risināt strīdus starp privātpersonām un iestādēm, kā arī ar cilvēktiesībām saistītus strīdus starp privātpersonām;

6) veicināt izlīgumu starp strīda pusēm;

7) risinot strīdus cilvēktiesību jautājumos, sniegt privātpersonām atzinumus un ieteikumus cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai;

8) sniegt Saeimai, Ministru kabinetam, pašvaldībām un citām iestādēm ieteikumus attiecībā uz tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu;

9) sniegt personām konsultācijas cilvēktiesību jautājumos;

10) veikt pētījumus un analizēt situāciju cilvēktiesību jomā, kā arī sniegt atzinumus par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem.

 

5. Tiesībsarga biroja pamatdarbības jomas

Tiesībsarga biroja pamatdarbību mēs strukturējam šādās jomās:

1) Bērnu tiesības;

2) Pilsoniskās un politiskās tiesības;

3) Sociālās un ekonomiskās tiesības;

4) Krimināltiesības;

5) Diskriminācijas novēršana;

6) Laba pārvaldība.

 

6. Mērķi un prioritātes 2011.–2013.gadam

Mēs 2011.–2013.gadam esam sev uzstādījuši trīs mērķus:

• 1.mērķis: palielināt sabiedrības izpratni par tās tiesībām, Tiesībsarga lomu tiesību aizsardzībā, preventīvi novērst cilvēktiesību un labas pārvaldības principa pārkāpumus.

• 2.mērķis: palielināt valsts pārvaldē nodarbināto izpratni par labas pārvaldības principiem.

• 3.mērķis: paaugstināt Tiesībsarga biroja resursu atdevi un celt Tiesībsarga autoritāti Latvijas un starptautiskajā sabiedrībā.

1.mērķis: informēta sabiedrība un laikus novērsti pārkāpumi

Palielināt sabiedrības izpratni par tās tiesībām, Tiesībsarga lomu tiesību aizsardzībā, preventīvi novērst cilvēktiesību un labas pārvaldības principa pārkāpumus.

Ar šā mērķa īstenošanu mēs vēlamies sniegt savlaicīgu, noderīgu un viegli pieejamu informāciju sabiedrībai cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumos.

Prioritātes

1. Latvijas iedzīvotāju izglītošana par cilvēktiesībām un šo tiesību nozīmi personu dzīvē.

2. Cilvēktiesību un labas pārvaldības principa pārkāpumu preventīva novēršana un sabiedrības informēšana par Tiesībsarga pārbaudes lietām, kurām ir būtiska nozīme sabiedrībā kopumā.

3. Sabiedrības izpratnes veidošana par Tiesībsarga lomu, funkcijām un uzdevumiem.

4. Nevalstisko organizāciju iesaiste Tiesībsarga konsultatīvajās padomēs.

2.mērķis: ievērots labas pārvaldības princips

Palielināt valsts pārvaldē nodarbināto izpratni par labas pārvaldības principiem.

Ar šo mērķi mēs vēlamies pārliecināt valsts un pašvaldību institūcijas par labas pārvaldības nepieciešamību.

Prioritātes

1. Valsts un pašvaldību institūciju darbinieku informēšana par labu pārvaldības principu, lai nodrošinātu efektīvu, uz privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību orientētu valsts pārvaldi, tajā skaitā sabiedrības informēšanu kā būtisku daļu no tās sniegto pakalpojumu klāsta.

2. Dialoga uzturēšana ar valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem, lai mazinātu labas pārvaldības pārkāpumus.

3. Debašu un diskusiju par labas pārvaldības jautājumiem veicināšana starp politiķiem, valsts amatpersonām, sabiedriskajām un nevalstiskajām organizācijām.

3.mērķis: Tiesībsarga efektivitāte un autoritāte

Paaugstināt Tiesībsarga biroja resursu atdevi un celt Tiesībsarga autoritāti Latvijas un starptautiskajā sabiedrībā.

Ar šo mērķi vēlamies uzlabot darba kvalitāti un pilnvērtīgi izmantot resursus un celt Tiesībsarga institūcijas atzinību sabiedrībā.

Prioritātes

1. Tiesībsarga biroja spējas pilnveidošana efektīvāk izskatīt sūdzības, pārbaudes lietu izskatīšanas laika samazināšana, termiņu pilnīgāka kontrolēšana un, kur iespējams, īsāku termiņu noteikšana.

2. Tiesībsarga biroja kā informācijas centra cilvēktiesību jautājumos izveide sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu augsta līmeņa un sabiedrībā atzītiem ekspertiem cilvēktiesībās, valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un masu medijiem.

3. Sadarbības veidošana ar citu valstu ombudiem un starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām.

4. Vienkāršu un saprotamu Tiesībsarga biroja iekšējo procedūru izstrāde ātrai problēmu risināšanai.

5. Iekšējās komunikācijas sistēmas izveide, lai iesaistītu visus darbiniekus Tiesībsarga birojam būtisku lēmumu pieņemšanā.

 

7. Prioritātes Tiesībsarga biroja darbības jomās

Šajā stratēģijas sadaļā attēlotas katras Tiesībsarga biroja darbības jomas:

• prioritātes, kas vērstas uz tiešu stratēģijas mērķu 2011.–2013.gadam sasniegšanu;

• rezultatīvie rādītāji, kas uzrādīs katras jomas veiktās aktivitātes prioritātes īstenošanai;

• kā arī norādīti riski, ar kuriem saskartos sabiedrība, ja šīs prioritātes netiktu īstenotas.

Mēs strādājam visās cilvēktiesību jomās, bet izraudzītajām prioritātēm pievērsīsim īpašu uzmanību, piemēram, veicot pētījumus un attiecīgās tēmas padziļinātu izvērtēšanu.

Pilns rezultatīvo radītāju saraksts tiek norādīts rīcības plānā, ko sastāda katram gadam.

7.1. Bērnu tiesību jomas prioritātes

1. Sociāli mazaizsargātu bērnu tiesību ievērošana:

1.1. Bērnu ar īpašām vajadzībām tiesības;

1.2. Bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu tiesības;

1.3. Bērnu, kas atrodas ieslodzījuma vietās, tiesības.

2. Bērnu tiesību uz valsts finansētu veselības aprūpi ievērošana.

3. Bērnu tiesību izteikt viedokli un tikt uzklausītam sekmēšana.

4. Masu mediju lomas palielināšana bērnu tiesību aizsardzībā.

Nozīmīgākie rezultatīvie rādītāji:

• pārbaudes lietas (pēc savas iniciatīvas un uz iesnieguma pamata);

• izveidota un uzturēta mājaslapa bērniem par viņu tiesībām;

• iestādēm sniegtie ieteikumi un atzinumi par to darbības tiesiskumu;

• monitoringa vizītes;

• Tiesībsarga ziņojumi par atsevišķiem jautājumiem;

• informatīvas un izglītojošas aktivitātes;

• veiktie pētījumi.

Riski sabiedrībai, ja prioritātes netiks īstenotas:

• netiek nodrošinātas sociāli mazaizsargātu bērnu tiesības uz aktīvu dzīvi, tiesības attīstīties un iegūt izglītību atbilstoši savām spējām un vēlmēm, kā arī tiesības piedalīties sabiedriskajā dzīvē kā jebkuram citam bērnam, ir apdraudēta šo bērnu kļūšana par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem;

• risks sabiedrības veselībai nākotnē, ja netiks nodrošinātas bērnu tiesības uz valsts finansētu veselības aprūpi;

• neiesaistot bērnus lēmumu pieņemšanā, pastāv risks bērna kā aktīva tiesību subjekta neatzīšanai un no tā izrietošs risks pilsoniskas sabiedrības veidošanai;

• nerisinot jautājumu par bērniem pieejami mediju saturu un to, kā mediji atspoguļo ar bērniem saistītus jautājumus, tas var atstāt negatīvu ietekmi uz bērna attīstību.

7.2. Pilsonisko un politisko tiesību jomas prioritātes

1. Privātās dzīves aizsardzības līdzekļu pilnveidošana.

2. Personu ar garīgās veselības un garīgās attīstības traucējumiem tiesību nodrošināšana.

3. Aizturēto ārzemnieku un patvēruma meklētāju tiesiskais statuss un aizsargāšana.

Nozīmīgākie rezultatīvie rādītāji:

• pārbaudes lietas (pēc savas iniciatīvas un uz iesnieguma pamata);

• pārbaudes slēgta tipa iestādēs;

• noslēgtie mierizlīgumi;

• iestādēm sniegtie ieteikumi un atzinumi par to darbības tiesiskumu;

• veiktie pētījumi.

Riski sabiedrībai, ja prioritātes netiks īstenotas:

• pastāvot neefektīvam tiesību aizsardzības mehānismam, personai tiks liegts aizsargāt aizskartās tiesības, tas palielinās sūdzību skaitu pret valsti ECT, ANO CK un radīs ne tikai zaudējumus materiālā ziņā, bet arī būtiski skars valsts prestižu;

• netiks ievērotas personu ar garīgās veselības un garīgās attīstības traucējumiem tiesības uz privāto dzīvi, tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesības vēlēt u.c., tiks ierobežotas tiesības zināt un aizstāvēt savas tiesības, pārkāptas šo personu tiesības slēgta tipa iestādēs;

• palielināsies zaudēto lietu skaits ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejā un ECT;

• pēc piespiedu izraidīšanai pakļauto personu izsūtīšanas uzraudzības funkcijas deleģēšanas Tiesībsargam, steidzami jāizstrādā uzraudzības veikšanas metodoloģija, aptaujas anketas, lai tuvāko trīs gadu laikā ieviestu efektīvu uzraudzības sistēmu un secīgi deleģētu to NVO;

• sūdzību skaits par PMLP rīcību norāda uz sistemātiskiem pārkāpumiem un trūkumiem personu intervēšanas kārtībā, kuri būtu jānovērš, lai atslogotu tiesu darbu un padarītu lēmumu pieņemšanu atbilstošu labas pārvaldības principam, kā arī lai ievērotu laulāto tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un diskriminācijas novēršanu.

7.3. Sociālo un ekonomisko tiesību jomas prioritātes

1. Cilvēktiesību principu ievērošana sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilizācijas procesā.

2. Īpašnieku tiesību samērošana piespiedu nomas attiecībās.

3. Veselības aprūpes kvalitātes kontroles mehānisma izvērtēšana.

4. Pašvaldību darbības izvērtēšana palīdzības sniegšanai dzīvokļu jautājumos.

5. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma pārejas noteikumu atbilstības Satversmei izvērtēšana.

Nozīmīgākie rezultatīvie rādītāji:

• pārbaudes lietas (pēc savas iniciatīvas un uz iesnieguma pamata);

• iestādēm sniegtie ieteikumi un atzinumi par to darbības tiesiskumu;

• tikšanās ar valsts, pašvaldību un NVO pārstāvjiem;

• darba grupas;

• atzinumi Satversmes tiesai;

• pieteikuma sagatavošana un iesniegšana Satversmes tiesā.

Riski sabiedrībai, ja prioritātes netiks īstenotas:

• sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātes apdraudējuma gadījumā likumdevēja rīcība nav konsekventa, saskaņota, paredzama un tiek novilcināta, kas var apdraudēt sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti un ilgtspēju. Tiesiskās paļāvības, vienlīdzības un samērīguma principa pārkāpumi;

• zemes un ēku īpašnieku nespēja vienoties par nomas maksu. Tiesu noslogotības palielināšanās lietās par nomas maksas apmēra noteikšanu, kavēta vienota (zemes un ēkas) nekustamā īpašuma izveidošana;

• formāla un neefektīva veselības aprūpes kontrole;

• pašvaldību darbību necaurskatāmība palīdzības sniegšanā dzīvokļu jautājumu risināšanā, kā arī problēmas tiesību normu piemērošanā;

• saglabāsies netaisnīgs kaitējuma kompensācijas apmērs Černobiļas atomelektrostacijas avārijā cietušajām personām, kuras invaliditātes pensijas vietā saņem vecuma pensiju.

7.4. Krimināltiesību jomas prioritātes

1. Personu tiesību aizsardzības garantiju ievērošana saskarsmē ar policiju.

2. Ieslodzīto personu tiesību aizsargāšana slēgta tipa iestādēs.

3. Personu tiesību ievērošana pirmstiesas izmeklēšanas laikā.

Nozīmīgākie rezultatīvie rādītāji:

• pārbaudes lietas (pēc savas iniciatīvas un uz iesnieguma pamata);

• mācības policijas darbiniekiem;

• monitoringa vizītes;

• informatīvas un izglītojošas aktivitātes;

• veiktie pētījumi.

Riski sabiedrībai, ja prioritātes netiks īstenotas:

• samazinās sabiedrības uzticība policijai;

• apdraudēta sabiedrības drošība;

• palielināsies pieteikumu skaits ECT un morālo kompensāciju izmaksas;

• turpinās pastāvēt nepamatota atšķirīga attieksme starp salīdzināmām sabiedrības grupām medicīniskās aprūpes jomā;

• tiks apdraudēts taisnīgs tiesisko attiecību noregulējums pirmstiesas izmeklēšanā;

• nesamērīgi tiks ierobežotas personas tiesības uz privāto dzīvi, brīvību, īpašumu.

7.5. Diskriminācijas novēršanas jomas prioritātes

1. Diskriminācijas mazināšana nodarbinātības jomā.

2. Naida noziegumu mazināšana.

3. Vienlīdzīgas pieejas precēm un pakalpojumiem uz dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes pamatiem ievērošana.

4. ANO konvencijas "Par personu ar invaliditāti tiesībām" ieviešanas sekmēšana.

Nozīmīgākie rezultatīvie rādītāji:

• pārbaudes lietas (pēc savas iniciatīvas un uz iesnieguma pamata);

• interneta vietnes izveide Tiesībsarga mājaslapā ziņošanai par naida noziegumiem internetā;

• darba grupas;

• informatīvas un izglītojošas aktivitātes;

• veiktie pētījumi, tajā skaitā ANO konvencijas "Par personu ar invaliditāti tiesībām" ieviešanas monitoringam.

Riski sabiedrībai, ja prioritātes netiks īstenotas:

• palielinās sociālās atstumtības risks diskriminācijai pakļautajām personu grupām;

• palielinās neiecietība publiskajā telpā un pieaug naida nozieguma skaits;

• nav iespējams uz vienlīdzīgiem nosacījumiem saņemt preces un pakalpojumus neatkarīgi no personas dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes;

• uzsākta pārkāpumu procedūra par Padomes 2000.gada 29.jūnija Direktīvas Nr.2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, Padomes 2004.gada 13.decembra Direktīvas Nr.2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu, ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām, nosacījumu neieviešanu;

• personu ar invaliditāti tiesības netiek ievērotas, šī personu grupa tiek izstumta no sabiedrības.

7.6. Labas pārvaldības prioritātes

1. Tiesiskās paļāvības principa ievērošana valsts pārvaldē.

2. Sabiedrības informēšanas sekmēšana par tās tiesībām un labas pārvaldības principu.

Nozīmīgākie rezultatīvie rādītāji:

• pārbaudes lietas (pēc savas iniciatīvas un uz iesnieguma pamata);

• atzinumi Satversmes tiesai;

• informatīvas un izglītojošas aktivitātes;

• noslēgtie mierizlīgumi;

• darba grupas.

Riski sabiedrībai, ja prioritātes netiks īstenotas:

• valsts iestādes vai pašvaldības nepilda likumus;

• lieka resursu un laika tērēšana, kā rezultātā iedzīvotāji cieš morāli un materiāli un notiek strīdu eskalācija starp valsti un sabiedrību;

• zūd sabiedrības uzticība valsts pārvaldei un likumdevējam – Saeimai;

• turpināsies nezināšanas dēļ izdarītie iestāžu darbinieku labas pārvaldības principu pārkāpumi.

7.7. Administratīvās nodaļas prioritātes

1. Jaunas Tiesībsarga mājaslapas un komunikācijas sistēmas sociālajos tīklos izveide un uzturēšana.

2. Izglītojošas aktivitātes dažādām sabiedrības grupām par to tiesībām.

3. Regulāra mediju attiecību veidošana, organizējot informatīvas un izglītojošas tematiskās tikšanās.

4. Sadarbības sistēmas ar cilvēktiesību ekspertiem un nevalstiskajām organizācijām izveidošana.

5. Starptautiskās sadarbības pilnveidošana.

6. Tiesībsarga biroja resursu un dokumentu vadības sistēmas pilnveidošana.

7. Tiesībsarga biroja iekšējās komunikācijas sistēmas izveidošana.

Nozīmīgākie rezultatīvie rādītāji:

• izveidota un uzturēta mājaslapa un komunikācijas sistēmas sociālajos tīklos;

• informācijas sniegšana medijiem;

• informatīvas un izglītojošas aktivitātes dažādām sabiedrības grupām, valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām;

• Tiesībsarga biroja starptautiskās sadarbības stratēģijas izstrādāšana un ieviešana;

• akreditācija Nacionālo cilvēktiesību institūciju Starptautiskajā koordinācijas komitejā (National Human Rights Institutions International Coordinating Committee, NHRI ICC);

• Tiesībsarga biroja biedra statusa iegūšana Eiropas bērnu ombudu institūciju sadarbības tīklā (European Network of Ombudspersons for Children, ENOC);

• Tiesībsarga biroja resursu un lietvedības dokumentu vadības sistēmas (rokasgrāmatas) izveidošana un ieviešana;

• izveidota un uzturēta iekšējās komunikācijas sistēma (ieviests intranets).

Riski sabiedrībai, ja prioritātes netiks īstenotas:

• sabiedrība nepārzina savas tiesības un labas pārvaldības principu, līdz ar to nespēj nodrošināt savu tiesību īstenošanu;

• zema Tiesībsarga institūcijas autoritāte sabiedrībā;

• sabiedrības finanšu resursu neefektīva izmatošana;

• samazināta iespēja Tiesībsarga institūcijai gūt būtisku starptautisko pieredzi savas darbības pilnveidošanai un preventīvi novērst cilvēktiesību un labas pārvaldības principa pārkāpumus;

• nepietiekams mūsu valsts Tiesībsarga institūcijas un tās ekspertu atpazīstamības līmenis starptautiskajā sabiedrībā.

 

8. Tiesībsarga mērķu rezultatīvie rādītāji

Mums ir jāveic apjomīgs darbs, lai trijos gados sasniegtu prioritātes un mērķus, kas izklāstīti šajā stratēģijā. Mēs savu darbību plānojam, izstrādājot rīcības plānu katram gadam.

Lai novērtētu paveikto attiecībā uz mūsu prioritāšu un mērķu sasniegšanu, ir izveidoti rezultatīvie rādītāji. To lietderība un atbilstība tiks pārskatīta, ņemot vērā iegūto pieredzi un aktualitāti.

Mūsu galvenie rezultatīvie rādītāji un to saikne ar mērķiem

Nr.	Rezultatīvie rādītāji	Saikne ar mērķi
1.rādītājs:	3 mēnešos vai ātrāk pabeigto lietu skaita īpatsvara pieaugums attiecībā pret ierosinātajām pārbaudes lietām (kalendārā gadā).	3.mērķis
2.rādītājs:	Panākto mierizlīgumu skaita īpatsvara pieaugums attiecībā pret ierosinātajām pārbaudes lietām (kalendārā gadā).	2.mērķis; 3.mērķis
3.rādītājs:	Tiesībsargam nepiederīgo iesniegumu skaita īpatsvara samazinājums attiecībā pret saņemtajiem iesniegumiem (kalendārā gadā).	1.mērķis
4.rādītājs:	Valsts un pašvaldību institūciju atzīto Tiesībsarga ieteikumu (arī normatīvo aktu grozījumiem) skaita īpatsvara pieaugums attiecībā pret nosūtītajiem ieteikumiem (kalendārā gadā).	2.mērķis; 3.mērķis
5.rādītājs:	Aktīvi darbojošos Tiesībsarga konsultatīvo padomju/ekspertu grupu skaits.	1.mērķis; 2.mērķis; 3.mērķis
6.rādītājs:	Izstrādāto metodiku un vadlīniju skaits (kalendārā gadā).	1.mērķis; 2.mērķis
7.rādītājs:	Pētījumu skaits (kalendārā gadā).	1.mērķis; 2.mērķis
8.rādītājs:	Sabiedrības informatīvi izglītojošo pasākumu, debašu un diskusiju, arī reģionālo semināru skaita pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.	1.mērķis; 2.mērķis; 3.mērķis
9.rādītājs:	Mērķauditorijām izplatīto publikāciju un informatīvo materiālu skaita pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.	1.mērķis; 2.mērķis
10.rādītājs:	Masu medijos, arī reģionālajos medijos izplatītās informācijas vienību, arī tematiskās tikšanās skaita pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.	1.mērķis; 2.mērķis; 3.mērķis
11.rādītājs:	Izveidota Tiesībsarga biroja mājaslapas jaunā versija, arī vietne ziņojumiem par naida noziegumiem.	1.mērķis; 2.mērķis; 3.mērķis
12.rādītājs:	Izveidota Tiesībsarga biroja mājaslapas jaunā versija bērniem un jauniešiem.	1.mērķis; 3.mērķis
13.rādītājs:	Tiesībsarga birojs akreditēts Nacionālo cilvēktiesību institūciju Starptautiskajā koordinācijas komitejā (NHRI ICC).	3.mērķis
14.rādītājs:	Tiesībsarga birojs uzņemts par pilntiesīgu biedru Eiropas bērnu ombudu sadarbības tīklā (ENOC).	3.mērķis
15.rādītājs:	Tiesībsarga institūcijas darbības pozitīvā novērtējuma sabiedrībā pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.	1.mērķis; 2.mērķis; 3.mērķis
16.rādītājs:	Pilnveidota Tiesībsarga biroja resursu un dokumentu vadības sistēma.	3.mērķis
17.rādītājs:	Izveidota Tiesībsarga biroja iekšējās komunikācijas sistēma.	3.mērķis
18.rādītājs:	Tiesībsarga biroja darbinieku apmierinātības līmeņa paaugstināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.	3.mērķis

Tabula, kurā mēs ziņosim par darba rezultātiem attiecībā uz mērķu un prioritāšu sasniegšanu, tiks katru gadu publicēta mūsu mājaslapā.

 

9. Stratēģijas neīstenošanas riski sabiedrībai

Ja netiecamies uz šajā stratēģijā noteiktajiem mērķiem un prioritātēm, tas varētu liecināt par to, ka mūsu valstī pastāv nepilnvērtīgi darbojošās Tiesībsarga institūcija, kas pakļautu mūsu sabiedrību šādiem iespējamiem riskiem:

1. Var nepaaugstināties sabiedrības zināšanu par cilvēktiesībām un to aizsardzības mehānismiem līmenis, kas liegtu iedzīvotājiem pilnvērtīgi īstenot savas tiesības.

2. Var samazināties sabiedrības drošība, arī pieaugot naida noziegumu skaitam un neiecietībai publiskajā telpā.

3. Var pieaugt mazaizsargāto iedzīvotāju grupu sociālā atstumtība.

4. Var samazināties sabiedrības uzticība valstij un valsts pārvaldei.

5. Var pieaugt zaudēto lietu skaits Eiropas Cilvēktiesību tiesā un attiecīgajās ANO tiesību komitejās, kas iedragātu mūsu valsts prestižu un radītu materiālos zaudējumus.

 

10. Tiesībsarga stratēģijas īstenošanas instrumenti

Lai nodrošinātu mūsu stratēģijā izvirzīto mērķu īstenošanu un novērstu identificētos sabiedrības riskus, Tiesībsargam, pamatojoties uz Tiesībsarga likumu, ir vairāki darba instrumenti.

Ja esam atzinumā konstatējuši prettiesisku vai pretēji Satversmē vai likumos noteiktu darbību, mēs informējam iesniedzēju un attiecīgo iestādi un aicinām iestādi mainīt lēmumu. Ja attiecīgā iestāde neņem vērā mūsu norādījumu, mēs varam runāt ar uzraugošo ministriju, tās vadību, ka jāatjauno tiesiskā kārtība vai aizskartās tiesības.

Tiesībsargam ir iespējami šādi trīs risinājumi:

1. Ja problēma saistīta ar nepareizu tiesību normu piemērošanu, tad Tiesībsargs var iestāties kā vidutājs starp iesniedzēju un attiecīgo iestādi;

2. Ja problēma saistīta ar kādas tiesību normas nonākšanu pretrunā Satversmei, Tiesībsargam iespējami trīs risinājumi:

a. virzīt grozījumus caur attiecīgo ministriju,

b. ziņot Saeimai par cilvēktiesību pārkāpumiem vai arī ierosināt Saeimai komisijā nepieciešamos likuma grozījumus,

c. iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā grozīt attiecīgo tiesību normu, kas ir pretrunā Satversmei.

3. Tiesībsargs ar padomdevējtiesībām var uzrunāt valdību par cilvēktiesību jomu.

Līdz ar to Tiesībsargam šobrīd ir nepieciešamie mehānismi, lai īstenotu stratēģijā izvirzītos mērķus.

 

---

"Tiesībsarga stratēģija 2011.–2013.gadam" prezentēta tiesībsarga Jura Jansona preses konferencē 2011.gada 27.aprīlī.

Nedēļas izskaņā, piektdien pēcpusdienā, paredzēta gandrīz stundu ilga Tiesībsarga tikšanās ar Valsts prezidentu; dabiski, galvenokārt arī par šeit sakārtotajiem uzstādījumiem un problēmjautājumiem – Red.