Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Zemkopības ministrija: Par šprotu ražošanu, izmantojot tradicionālo kūpināšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.04.2011., Nr. 57 https://www.vestnesis.lv/ta/id/228573

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2011.gada 11.aprīlī

Vēl šajā numurā

12.04.2011., Nr. 57

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Zemkopības ministrija: Par šprotu ražošanu, izmantojot tradicionālo kūpināšanu

8.aprīlī Briselē Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar zivrūpniekiem pēc ilgstošām un saspringtām sarunām ar Eiropas Komisiju (EK) panākusi, ka Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi arī turpmāk varēs ražot šprotes, izmantojot tradicionālo kūpināšanu zivju apstrādes nozarei nozīmīgā produkta ražošanā.

Eiropas Komisija kompromisa vārdā ir mainījusi savu viedokli par kūpinātu šprotu policiklisko aromātisko ūdeņražu maksimāli pieļaujamo līmeni (MPL) un akceptējusi šprotes kā īpašu produktu ar tam atsevišķi noteiktu MPL līmeni. Lai to pierādītu, ZM sadarbībā ar nozares uzņēmumiem finansēja analīžu veikšanu speciāli izraudzītiem tradicionāli kūpinātu šprotu konservu paraugiem, kā arī vairākkārt nosūtīja EK informāciju, kas pamatoja nepieciešamību noteikt kūpinātām šprotēm MPL, kas būtu augstāks nekā pārējām kūpinātām zivīm.

“Esmu gandarīts, ka Zemkopības ministrijas speciālisti ciešā sadarbībā ar Latvijas Zivrūpnieku savienību panāca, ka šprotes arī turpmāk būs atļauts kūpināt tradicionālā veidā alkšņu koksnes dūmos. Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi ir daudz darījuši, lai veiktu ievērojamus tehnoloģiskos uzlabojumus un izpildītu Eiropas Komisijas rekomendācijas. Latvija atzinīgi novērtē Eiropas Komisijas uzrādīto pretimnākšanu, kā rezultātā ir panākts veiksmīgs kompromiss, kas pieņemts, ņemot vērā gan patērētāju veselības, gan pārtikas industrijas intereses,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Vairāk nekā 90 procentus no Latvijā saražotajiem kūpinātu zivju konserviem eļļā veido konservi “Šprotes eļļā” un “Rīgas šprotes eļļā”. Latvijā kūpinātu zivju konservus ražo 26 zvejas produktu pārstrādes uzņēmumi. Pēdējos piecos gados kūpinātu zivju konservu eksporta apjoms sasniedza 34 miljonus latu gadā, kas ir aptuveni 60 procenti no kopējā Latvijā saražoto konservu daudzuma. Lielākā daļa šprotu tiek eksportēta ārpus ES robežām (uz Krieviju – aptuveni 55 procenti, uz Ukrainu – 6 procenti, uz ASV – aptuveni 5 procenti, uz Baltkrieviju – 3 procenti, uz Uzbekistānu – 3 procenti). Kūpinātu zivju konservu ražošana nodrošina ievērojamu darba vietu skaitu, galvenokārt jūras piekrastes apdzīvotajās vietās, līdz ar to veicinot to sociāli ekonomisko attīstību. Iepriekšminētajos 26 uzņēmumos nodarbināti aptuveni 70 procenti no visiem zivju apstrādē nodarbinātajiem. Uzņēmumi kūpinātu zivju konservus ražo no svaigām un atvēsinātām Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča brētliņām, izmantojot aptuveni 46 tūkstošus tonnu gadā un līdz ar to veicinot zivsaimniecības attīstību kopumā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim