Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 11. marta sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

J.Bunkšs

(frakcija "Latvijas ceļš") . Es vēlētos runāt par diviem likumprojektiem, kurus šodien pieņēma Saeima. Pirmais likumprojekts, ko pieņēma otrajā lasījumā, ir "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"". Šo likumu un to, kas šodien notika, šķiet, vajadzētu analizēt no diviem viedokļiem. Viens saistībā ar tiem priekšlikumiem un tiem grozījumiem, kas attiecas uz sabiedriskajām organizācijām, un otrs būtu saistībā ar tiem grozījumiem, kas attiecas uz politiskajām organizācijām, respektīvi, partijām. Ja runājam par pirmo grupu — par sabiedriskajām organizācijām, tad šie grozījumi ir nepieciešami, un tie sakārto šo sabiedrisko organizāciju attiecības ar valsti, un varbūt ļoti būtiski šobrīd ir tas praksē ieviestais žargons, saukt šīs sabiedriskās organizācijas par nevalstiskām organizācijām. Faktiski šī likuma grozījumi ir vērsti uz to, lai sakārtotu sabiedrisko organizāciju attiecības ar valsti un vēl vairāk. Šajā likumā paredzēti tie gadījumi, kad šīm sabiedriskajām organizācijām tiek deleģēti valstiski uzdevumi, līdz ar to tiek palielināti šo sabiedrisko organizāciju pienākumi un tiesības. Šie grozījumi vairāk, kas attiecas uz sabiedriskajām organizācijām, es domāju, tādu juridisku raksturu, šīs attiecības sakārto, un vēl pēc otrā lasījuma, tātad trešajā lasījumā, priekšlikumi tiks tālāk precizēti.

Diezgan lielu rezonansi izsauca grozījumi, ko piedāvāja Tautas partija, saistībā ar to, ka politiskās organizācijas, tā būtu tā otrā daļa, drīkst dibināt tikai ar noteikumu, ka dibinātāju ir nemazāk kā 1000 Latvijas pilsoņu.

Domāju, ka par šo priekšlikumu, neskatoties uz to, ka ar nelielu balsu vairākumu šis priekšlikums tātad tika pieņemts, turpināsies debates, jo saistībā ar šo priekšlikumu, manā skatījumā, ir diezgan skaidri redzama tā pretruna, kas varbūt ielikta pat mūsu Satversmē, pretruna starp 102.pantu Satversmē, kurš nosaka, ka pilsoņiem ir tiesības apvienoties politiskās organizācijās, un 116.pantu, kurš nosaka, ka ir iespēja ar likumu noteikt ierobežojumu šai prasībai. Un te ir jautājums — kur tad ir tas zelta vidusceļš un kādi ir tie motīvi. Satversmes 116.pantā, ja mēs paskatāmies, te viens var būt no tiem argumentiem, kuri te tika minēti arī sēdē, varētu būt, ka šādi ierobežojumi varētu tikt ielikti saistībā ar to, ka tas aizsargātu Latvijas demokrātisko iekārtu. Lai gan šķiet, ka tas jautājums arī diezgan problemātisks un šeit tā diskusija turpināsies.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"frakcija).

Laikam arī laika apstākļi, pavasaris vēl gluži nav sācies, parādās arī Saeimā. Un šodien ar to mēs saskārāmies. Patiešām jāizsaka dziļa nožēla, ka savā veidā šodien Saeima Ministru kabineta ietekmē tomēr neizskatīja jautājumu par muitas tarifiem, par jautājumiem, kas ir pietiekami saistīti, par turpmāku Latvijas ekonomisko attīstību. Vai Latvijas valsts reizēm pielietos kādu aizsargpāreju vai mehānismus, lai saglabātu un aizsargātu savu tirgu. Šinī gadījumā ir runa par tabakas izstrādājumiem. Notiek pietiekami plaša sabiedrības diskusija. Šī diskusija ir notikusi gan parlamentā, gan komisijās, un šodien laikam Saeimai nevajadzēja atteikties, bet tomēr šo jautājumu izskatīt, lai beigtu šo divdomīgo situāciju gan starp lielākajiem tabakas eksportētājiem, gan arī cigarešu ražotājiem Latvijas valstī. Bet pēc Krištopana kunga lūguma līdz 22.aprīlim šis jautājums ir atlikts, un Saeima pie šī jautājuma atgriezīsies jau pēc pavasara brīvdienām.

Tāpat šodien liela diskusija izveidojās sakarā ar likumu "Par politiski represētās personas statusu noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem". Diemžēl nacionālā radikālā spārna deputāti meģināja jau šodien sadalīt arī Latvijas valsts pilsoņus: pilsoņi, kas ir labi, kas ir 1940.gada pilsoņu pēcteči, un tie pilsoņi, kas ir dabūjuši šo pilsonību šinī atmodas vai jau Latvijas atjaunošanas periodā. Laikam tomēr būtu jāpieiet un šodien parlaments tā arī noturēja šo pozīciju, ka jāpieiet, ka Latvijas valstī visiem tiem cilvēkiem, kas ir pilsoņi, ir vienādas tiesības, un nevar šodien sākt ieviest vēl kaut kādas gradācijas pat jau pilsoņu vidū. Tā mēs varam nokļūt līdz absurdai situācijai. Ja mēs ejam uz demokrātiskās valsts uzbūves mehānismu, tad mums ir jāievēro šie demokrātijas mehānismi. Patīkami bija, ka tomēr parlaments beigās nepakļāvās nacionālā radikālā spārna spiedienam un tika saglabāts normāli tas, ka jebkurš pilsonis var saņemt nākotnē, kad šis likums sāks normāli darboties, palīdzību kā politiski represētā persona.

Vēl viena sēde ir priekšā. Es ceru, ka nākošās sēdes laikā Latvijā jau būs sācies pavasaris, un arī līdz ar to arī parlamentā būs labāks un demokrātiskāks klimats.

J.G.Vidiņš (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija)

. Pilnīgi piekrītu Lujāna kunga viedoklim par muitas tarifiem. Uzskatu, ka tas nebija lietderīgi, ka šo jautājumu šodien atlika. Ir jāievieš kārtība tabakas tirgū. Bet katrā ziņā es viņam atkal kategoriski nepiekrītu, ka mēs, kā viņš mūs te nosauca par nacionāliem radikāļiem, gribam iedalīt pilsoņus labajos un sliktajos. Nav runa par pilsoņu kaut kādu iedalījumu. Runa ir par to, vai cilvēki represijas brīdī bija saistīti ar Latvijas valsti. Par nožēlu šīs lietas izskatot, es domāju, ka Saeima līdz galam tomēr nesaprata. Visi tie represētie, kas bija 1940.gadā represēti, 1941., 1949.gadā līdz pat 1953.gadam, es atļaušos teikt, līdz pat 80.gadiem, viņi bija Latvijas pilsoņi. Un principā viņi bija saistīti ar Latvijas valsti. Mēģināšu to ar vienu piemēru paskaidrot.

Krievijā 1950.gadā tika represēts Ivanovs Ivans Ivana dēls. Viņš nosēdēja līdz 1965.gadam lēģerī, bijušais komunistiskās partijas biedrs, 1965.gadā Ivanovs ieradās Latvijā, 1990.gada janvārī naturalizācijas kārtībā viņš iegūst Latvijas pilsonību. Tātad Latvijas valsts tagad, par to laiku, kad Ivanovs Ivans nebija Latvijas pilsonis, bet bija represēts kaut kur Krievijā, Kazahijā un Dievs vien zin kur vēl, uzņemas atbildību viņam maksāt augstāku pensiju, piešķirt atvieglojumus transporta lietošanā utt. Es uzskatu, ka tas nav īsti normāli, tādēļ es Saeimu lūdzu kārtīgi padomāt, vai tas būtu no starptautiskā viedokļa pareizi, ja mēs uzņemamies par pilsoni kādas saistības, kad viņš vēl nebija Latvijas pilsonis. Tas bija viens jautājums, ko mēs izskatījām.

Otrs bija Repatriācijas likuma grozījumi. Tas bija pēc Ministru kabineta ierosinājuma. Mēs šodien ieviesām kārtību dzīvokļu piešķiršanā repatriantiem. Agrāk likumā bija, ka pašvaldībām ir jānes kaut kādas kvotas sakarā ar to, ka pašvaldībām faktiski dzīvokļu kontā tādu nav, mēs ar šo likuma grozījumu paredzam, ka Repatriācijas fondam ir tiesības izmaksāt repatriantam noteiktas naudas summas pēc fonda ieskatiem, lai varētu apgādāt šo repatriantu ar dzīvokli. Mēs ieteicām, kādas repatriantam ir tiesības, kas var iebraukt viņam līdzi Latvijas Republikā.

Gribu aicināt Latvijas Republikas iedzīvotājus 16.martu atcerēties kā Latviešu karavīru piemiņas dienu un pavadīt to savaldīgi, ar cieņu pret kritušajiem karavīriem. Es aicinu 16.martā piedalīties oficiālajos un neoficiālajos pasākumos.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Šodien vislielākās diskusijas Saeimā izraisīja likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" un Tautas partijas frakcijas piedāvātais grozījums palielināt to dalībnieku skaitu, kas dibina politiskās organizācijas no 200, kā pašreiz tas ir rakstīts likumā, līdz 1000. Par ko mēs diskutējām? Jautājums, kā tad ierobežot zināmā mērā politisko partiju veidošanos, teiksim, to spēku sašķeltību, kāda pašreiz ir Latvijā, varbūt no mūsu viedokļa nebūtu jārisina ar cilvēku skaita ierobežojumu. Kur tad paliek demokrātija un kur paliek Satversmē noteiktie panti, ka ikvienam ir tiesības apvienoties politiskajās partijās. Ierobežojums jau pašreiz pastāv — tie ir 5%, tas ir noteikts arī likumā, 5% sabiedrības atbalstam ir jābūt, lai šīs partijas, kas ir nodibinājušās, varētu iekļūt Saeimā.

Mēs domājam, ka šis cilvēku skaita ierobežojums faktiski zināmā mēra izmainīs situāciju, kāda tā pašreiz ir, un kā daži deputāti, kas uzstājās Saeimā, teica par to, ka mums ir pārāk raiba, par daudz raiba sabiedrība. Ko mēs varam darīt, ja mēs tādi esam? Ja iepriekšējā Saeimā bija vairākas partijas un šīs mazās partijas atbalstīja vismaz 5% no sabiedrībā esošajiem cilvēkiem, balsstiesīgajiem cilvēkiem, acīmredezot viņi pārstāvēja kādas noteiktas sabiedrības daļas intereses. Ja šādi ierobežojumi tiek noteikti, es domāju, ka vajadzētu mainīt Satversmes nosacījumus un noteikt, ka ne tikai politiskajām partijām būtu iespēja izvirzīt savus deputātu kandidātus, bet arī kādai sabiedrības daļai būtu iespēja izvirzīt savus kandidātus no tiem cilvēkiem, kuri politiskajās partijās nesastāv.

Mūsu partijas līderis ir saņēmis informāciju par to, ka Ministru prezidents izteicis priekšlikumu palielināt ministriem algas. Daudzi žurnālisti šodien jautā frakciju pārstāvjiem, kāds ir viņu viedoklis attiecībā uz šo paziņojumu. Jaunās partijas frakcijas viedoklis ir, ka, ja tā aktīvāk tiktu izlietoti valsts līdzekļi, mēs varētu palielināt algas ne tikai ministriem, bet arī citiem ierēdņiem, mēs varētu palielināt pabalstus, mēs varbūt varētu nostādīt savās vietās arī minimālās algas un tā tālāk un tā tālāk. Jautājums Ministru prezidentam būtu, ja šīs algas tomēr viņš vēlas palielināt, no kurienes tiks iegūti līdzekļi.

Gribu informēt par to, ka vakar pirmo reizi notika organizatoriska sapulce Valsts ieņēmumu dienestā un nodibināta mūsu ieņēmumu dienesta Konsultatīvā padome kā rekomendējoša organizācija, kas risinātu daudzus jautājumus, kuri ir sasāpējuši, kā nodokļi maksātājiem, faktiski nedotu precīzas atbildes uz nodokļu likumu neskaidrībām, bet tās konceptuāli risinātu, lai šādu neskaidrību nebūtu.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Šodien tika pieņemts Tautas partijas frakcijas priekšlikums likumā "Par sabiedriskajām, politiskajām organizācijām". Uzskatām, ka tūkstotis biedru ir varbūt tas minimums, kas ir vajadzīgs, lai veidotos stabilas lielas partijas, kas pārstāvētu plašākus sabiedrības slāņus, lai nebūtu iespēju veidot šauras grupas un pēc tam ar tām manipulēt. Otra lieta, šobrīd cilvēki un pilsoņi vēlēšanās piedalās vienreiz, taču tā politiskos procesus ietekmēt ir ļoti grūti, līdzdarbojoties partijās šāda iespēja pastāv. Bet šonedēļ par galveno notikumu uzskatu Komercbankas slēgšanas jautājumu un šajā sakarā mums ir sekojoši komentāri.

Pirmais. Jau 1998.gada 7.septembrī tika izplatīts Tautas partijas paziņojums pēc Krievijas krīzes sākšanās par situāciju, kas saistīta ar Krievijas krīzi. Un ir skaidrs, kas šodien par šo situāciju atbildīgs. Par šo situāciju ir atbildīga Latvijas Banka un Latvijas Bankas vadība. Bēdīgi ir tas, ka viens no likvidācijas procesiem "Banka Baltija", kur bija apsolīts 22. datumā uzsākt izmaksas noguldītājiem, kas ir uzkrāta bankas rīcības rezultātā, atkal tiek pārnests, un šis likvidācijas process cilvēkos rada bažas, šaubas par to, vai kopumā Latvijas Banka šos procesus spēj vadīt. Komercbankas slēgšana varbūt neradīs zaudējumus mazajiem noguldītājiem, fiziskām personām 500 latu apmērā, jo šie noguldījumi ir garantēti, bet tādas lietas, kā, piemēram, Brīvības piemineklis un, otrkārt, sevišķi uzņēmēji cietīs būtiski un tas ir nopietns trieciens mūsu tautsaimniecībai.

Mūsuprāt, pirmkārt — absolūti skaidrs, ka neskatoties uz to, ka ar monetāro politiku centrālā banka tiek ļoti labi galā, šī politika ir apsveicama un tiek realizēta veiksmīgi. Banku uzraudzībā Latvijas Bankas darbība ir vērtējama kā neapmierinoša, banka ar šo funkciju netiek galā. Līdz ar to būtu izskatāms jautājums, tā kā to piedāvājusi Tautas partija, par vienotas finansu institūcijas uzraudzības izveidošanu ārpus Latvijas Bankas, kas uzraudzītu komercbankas, apdrošināšanas un visas citas finansu institūcijas.

Otrkārt — kas jādara valdībai. Valdībai ir jāpārskata šī gada budžets, jo šis lielais aizņemšanās slogs radīs tādas pašas problēmas, kā 1995.gads. Mēs redzam, ir "Latvijas ceļa" premjers, ir atkal aizņemšanās, atkal banku slēgšana. Šī problēma ir ļoti nopietna un ļoti bīstama. Tā vietā, lai runātu par ministru algu paaugstināšanu, es domāju, ka šis ir jautājums, kas Latvijai jārisina steidzīgi.

Saeimas preses dienests