Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2011.gada 31.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs.

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir divi deputātu jautājumi.

Pirmais ir deputātu Rasnača, Cilinska, Parādnieka, Laizānes un Lāča jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu”.

Sakarā ar to, ka rakstiskā atbilde neapmierina iesniedzējus, lūdzu ministra kungu atbildēt uz jautājumiem, kuri tiks uzdoti sēdes laikā.

Lūdzu, ministra kungs!

Runas laiks ir 2 minūtes jums atbildei.

Pirmais jautājums.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam.

Gribu atgādināt jums, ka jautājuma uzdošanas laiks – 1 minūte.

Lūdzu!

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Jā, paldies.

Ministra kungs, jūs savā atbildē neesat sniedzis atbildi uz vienu jautājumu. Līdz ar to mēs praktiski veselu mēnesi šo problēmu risinām... Un tas jautājums ir tāds: kura konkrēta amatpersona ir atbildīga par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu? Jo, cik mums zināms, ir ierosināta arī administratīvā lieta šajā sakarā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ministra kungs!

A.Kampars (ekonomikas ministrs).

Jā. Pirmām kārtām es vēlos atvainoties par kavējumu pirms divām nedēļām, jo spraigā grafika dēļ nokavēju šīs 3 minūtes, kuru dēļ man neizdevās paspēt uz jautājumu atbildēšanu. Tas diemžēl bija atkarīgs no spraigā grafika.

Par atbildi uz jautājumu. Es domāju, ka par to, vai likuma 21.pants ir pārkāpts vai nav, varētu spriest kompetentas institūcijas, proti, šajā gadījumā Valsts valodas centrs, un, ja tas lēmums tiek pārsūdzēts, tad arī tiesu institūcijas.

Manā izpratnē, 21.pants nav pārkāpts.

Es uzskatu, ka mērķis, kura dēļ šajā veidlapā bija tulkojums (uzsveru vārdu „tulkojums”!) no latviešu valodas uz krievu valodu, bija leģitīms, proti, lai nodrošinātu tieši skaitīšanas procesā visas Latvijas iedzīvotāju iespējamo līdzdalību un piedalīšanos. Tas, mūsuprāt, atbilstoši arī pārējiem normatīvajiem aktiem, kas ir minēti vēstulē precīzi, pierāda un parāda, ka, mūsuprāt, Valsts valodas likuma 21.pants nav pārkāpts.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs.

Iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu. Lūdzu!

Dz.Rasnačs. Ievērojot, ka man ir minūte, es informēšu, ka šādi pārkāpumi pēdējos desmit gados ir bijuši „Latvijas Pasta” darbībā, Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas darbībā un šīs institūcijas likumpaklausīgi ir novērsušas šos pārkāpumus. Līdz ar to es aicinu jūs kā ministru to darīt un vismaz izanalizēt šos divus pārkāpumus, kuri bija.

Mans otrs jautājums ir saistīts ar sabiedrisko domu šajā sakarā. Plašsaziņas līdzekļos, kur sabiedrība var paust savu viedokli, – gan avīzēs, piemēram, laikrakstā „Latvijas Avīze”, gan internetā – daudzi Latvijas pilsoņi ir pateikuši skaidri, ka viņi nepiedalīsies tautas skaitīšanā, jo viņi uzskata, ka ir aizskarta viņu pašcieņa.

Mans jautājums ir tāds: vai jūs tomēr neuzskatāt par vajadzīgu un par nepieciešamu publiski atvainoties šiem Latvijas pilsoņiem par to, ka šajā situācijā jūs esat pārkāpis Valsts valodas likumu?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, jums ir 2 minūtes atbildei.

A.Kampars. Jā. Es tomēr gribu vēlreiz uzsvērt, ka gan Ekonomikas ministrijas, gan arī to juristu analīze, kas ir snieguši informāciju un analīzi par konkrētā likuma traktējumu, tomēr nekādi neliecina par Valsts valodas likuma pārkāpumu, ņemot vērā, ka Ministru kabinets nosaka gadījumus, kādos institūcijas un personas var sniegt informāciju svešvalodās. Šādi gadījumi ir noteikti, un līdz ar to, mūsuprāt, šis gadījums iekļaujas šajos konkrētajos un leģitīmajos mērķos jeb virzienos.

Otrs. Es pieņemu, ka ir daudzas situācijas, kurās kāds no Latvijas iedzīvotājiem ir aizskarts par vienu vai otru rīcību. Tomēr, ja mēs raugāmies uz tautas skaitīšanas mērķi, kādēļ informācija tika tulkota krievu valodā, un to, kādā veidā – līdzīgi – rīkojas arī citas Eiropas Savienības valstis savā likumdošanā, tad es domāju, ka Valsts valodas likuma pārkāpuma neesamība... šobrīd nav pamata, lai no manas puses izskanētu kāda atvainošanās iedzīvotājiem, kuri varētu būt aizskarti. Tos es respektēju un saprotu, tomēr, manuprāt, šādu... vismaz manā rīcībā nav informācijas, ka šādu iedzīvotāju daudzums jeb skaits ir tik nozīmīgs, lai tas varētu būt redzami būtisks vēlētāju pārstāvniecības apjoms.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs.

Nākamais jautājums būs no deputāta Raivja Dzintara. Lūdzu, ieslēdziet deputātam mikrofonu!

R.Dzintars (VL–TB/LNNK frakcija).

Labvakar, ministra kungs! Atbilstoši skaidrojumam sapratu, ka mērķis tulkot krievu valodā šo informāciju bija tieši ar nolūku iegūt ticamāku informāciju šīs aptaujas rezultātā.

Tādā gadījumā man ir vienīgi jautājums: vai nebūtu bijis pareizi informāciju tomēr nesniegt tā – viens pret vienu, vienādos apmēros, ar vienāda lieluma burtiem abās pusēs? Būtu vajadzējis to darīt tā, lai ir skaidrs, ka valsts valoda ir valsts valoda. Un otrā pusē tad būtu mazākā drukā tulkojums, piemēram, angļu un krievu valodā. Līdz ar to būtu sniegta vismaz kaut kāda izpratne par šo valodu statusu un samērību.

Paldies.

A.Kampars. Es piekrītu, ka, iespējams, nākotnē līdzīgos gadījumos šis valodu lietojums varētu būt nedaudz plašāks. Es savā vēstulē esmu atzīmējis, ka vispareizāk būtu, protams, tulkot visu to tautu valodās, kuras dzīvo Latvijā un kuras savās ģimenēs lieto tieši konkrētās mazākumtautības valodu. Tomēr realitāte šobrīd ir tāda, ka lielākoties mazākumtautības tiešām spēj saprast informāciju vai nu latviešu, vai tieši krievu valodā.

Taču es piekrītu un noteikti ņemšu vērā līdzīga rakstura situācijās nākotnē, ka, piemēram, šajā otrajā lapā varētu būt ar mazāka izmēra burtiem tulkojums angļu valodā, kas varētu būt tomēr Eiropas Savienības galvenā lietojamā valoda kopumā, un krievu valodā, kura Latvijā objektīvi, vēsturiski tomēr tiek arī plaši pielietota.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka Raivis Dzintars grib papildināt savu jautājumu, jā? Nē? Labi, paldies.

Nākamais – Jānis Dombrava. Lūdzu, ieslēdziet deputātam mikrofonu!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Sveicināti! Latvijā dzīvo 2702 armēņi, 1173 azerbaidžāņi, 764 čuvaši, 320 grieķi... Un tā var uzskaitīt daudzas tautības. Un jo sevišķi es gribu minēt to, ka Latvijā dzīvo 1144 gruzīni (atgādināšu, ka 2008.gadā Gruzijas teritoriju okupēja Krievija). Latvijā dzīvo arī tāda neliela somugru tauta kā vepsi, kas kopskaitā... Latvijā ir 9, bet kopskaitā to ir atlicis visā pasaulē aptuveni 8000. Tā ir somugru tauta, kuru pēc PSRS okupācijas ļoti strauji iznīcināja: viņi zaudēja 80 procentus no sava kopskaita.

Un tātad jautājums: ar ko šo tautu valodas ir sliktākas par krievu?

A.Kampars. Tā kā krīzes apstākļos valsts budžets ir būtiski ierobežots, valdība, uz pusi samazinādama tautas skaitīšanas kopējo budžetu, garās diskusijās bija spiesta izvēlēties iespējamos risinājumus, kuri ir lētākie, proti, efektīvākie budžeta tēriņu ziņā... no tēriņu viedokļa.

Jāpiekrīt, ka ideāla situācija būtu tad, ja mēs rīkotos līdzīgi, kā to dara, ja nemaldos Īrija, kur tulkojums ir 21 valodā, vai Lielbritānija, kur ir 56 valodās. Tomēr šāds informācijas apjoms būtiski palielinātu tieši tautskaites budžetu, un, zinot Latvijas īpatnību, ka jūsu minētās tautības, kuras mēs tiešām ļoti cienām un kuru nacionālās īpatnības un kultūru augstu vērtējam, lielākoties runā un saprot vai nu latviešu, vai krievu valodā, bija tomēr šis lēmums šo informāciju tulkot tātad tieši krievu valodā. Kā jau es teicu, manuprāt, iespējams, ka līdzīgos gadījumos nākotnē vajadzētu lietot arī tulkojumu angļu valodā.

Sēdes vadītājs. Paldies ministram.

Nākamais – Raivis Dzintars. Lūdzu!

R.Dzintars.

Manā skatījumā, daudzu pilsoņu neapmierinātība ar šo tulkojumu, kas bija izplatītajā informācijā, ir lielā mērā tāpēc, ka simboliski tiek it kā legalizēta divvalodība. Bet, pat ja pieņem, ka šobrīd šajā projektā tam ir zināms attaisnojums, vai jums kā ministram un vispār arī pārējām valsts amatpersonām nevajadzētu ņemt piemēru no Valsts prezidenta Valda Zatlera un, piemēram, ar medijiem runāt tikai valsts valodā, tādā veidā apliecinot, ka divvalodība nav leģitimējama no politiķu puses?

Paldies.

A.Kampars. Manuprāt, viena no Latvijas šābrīža problēmām ir sabiedrības ļoti zemā uzticēšanās politiskajai varai, tātad arī Saeimai, tātad arī jums, godātie Saeimas deputāti. Un, protams, arī valdībai, arī mums, ministriem. Un, lai pēc iespējas biežāk un saprotamāk skaidrotu iedzīvotājiem notiekošo... situācijas iemeslus jeb cēloņus, piemēram, šobrīd ļoti grūto un aktuālo jautājumu par elektroenerģijas tarifiem, manuprāt, ir tikai saprotami, ka atsevišķos gadījumos mēs samērā plašajai krieviski runājošajai auditorijai sniedzam informāciju tai saprotamā valodā. Ja tas tā nenotiktu, tad... objektīvā realitāte ir tāda, ka tad šo informācijas telpu aizņemtu krietni nedraudzīgākie, Latvijai krietni naidīgākie tieši Krievijas plašsaziņas līdzekļi. Realitāte, manuprāt, ir tāda, ka tieši tajā gadījumā, ja Latvijas politiķi, to skaitā arī Latvijas Saeimas pārstāvji, atteiktos runāt ar Latvijas iedzīvotājiem, to skaitā lielu daļu no pilsoņiem, valodā, kura viņiem ir saprotama, tas radītu pretēju efektu: mēs iegūtu informācijas loku, kurš būtu būtiski sadalīts divās daļās, proti, latviski runājošā auditorija, kura spēj orientēties Latvijas notikumos un problēmās, un otra daļa, kura, visticamāk, lielāko daļu informācijas saņemtu no tiem saziņas līdzekļiem, kas ir bāzēti Krievijā un kas, kā jūs zināt, lielākoties ir tiešā veidā pakļauti Krievijas valdībai un Kremļa atsevišķiem politiskiem uzdevumiem.

Tāpēc es domāju, ka šāda sabiedrības informēšana arī krievu valodā ir pieļaujama.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildēm.

Ļoti atvainojos, bet, vadoties pēc Kārtības ruļļa, es nevaru dot iespēju uzdot vēl vienu jautājumu...

Par procedūru? Jā, labi.

Ieslēdziet mikrofonu Imantam Parādniekam!

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Jā... Tā kā es esmu jauns jūsu kolēģis, varbūt kaut ko nesaprotu, bet... Vai ir tiesības šinī gadījumā ministra kungam neatbildēt uz jautājumu pēc būtības...?

Sēdes vadītājs. Es jums atbildēšu. Jā, ir tādas tiesības. Ministrs atbild tā, kā viņš uzskata par vajadzīgu, un, ja viņa atbilde jūs neapmierina, tad jūs varat iesniegt vēl vienu iesniegumu rakstiski ar pieciem parakstiem, un tad mēs turpināsim nākamreiz.

Kārtības rullis paredz divus jautājumus – divus jautājumus no iesniedzējiem un papildjautājumus no personām, kas neparakstīja šo vēstuli.

Paldies ministram. Paldies deputātiem par ļoti aktīvo sēdi.

Es to slēdzu. Paldies, un uz redzēšanos!