Uzticība tiesu varai un tās autoritāte — katras valsts patiesa prestiža lieta

Piektdien, 3. martā, gadskārtējā konferencē pulcējās visas Latvijas tiesneši

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns:

Ir vajadzīga politiska griba tiesu varas stiprināšanai

Ziņojums tiesnešu gadskārtējā konferencē 2000. gada 3. martā

Kā zināms, Augstākā tiesa ir apelācijas un kasācijas instance, kuras darbs notiek tiesu palātās un Senātā, kas ir pilnīgi patstāvīgas tiesu instances. Lai raksturotu tiesas darbu, nepieciešams minēt arī atsevišķus skaitļus. Tā 1999. gadā Augstākā tiesa apelācijas instancē izskatīja 365 krimināllietas, 705 civillietas, bet kasācijas instancē 375 krimināllietas un 885 civillietas. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem darba apjoms kopumā nav mainījies un raksturojams kā stabils. Ir vērojama neliela tendence pieaugt izskatāmajām civillietām.

Krimināllietu tiesu palātā no izskatītajām lietām visvairāk — 38% — ir lietas par laupīšanu (KL 176. p.), slepkavība un slepkavība pastiprinošos apstākļos 24% (KL 116. p., 117. p.) lietas un tīši smagi miesas bojājumi 18% (KL 125. p.) lietas.

No Civillietu tiesu palātā apelācijas kārtībā izskatītajām visvairāk — 45% lietas — ir strīds par nekustamo īpašumu, 29% civillietas, kas izriet no siastību tiesībām, un 12% civillietas par uzņēmumu maksātnespēju.

Šie skaitļi raksturo Augstākās tiesas apelācijā izskatāmo lietu struktūru. Kasācijas kārtībā izskatīto lietu struktūra Senāta Krimināllietu un Civillietu departamentos ir atšķirīga, jo tas saistīts ar kasācijas instances procesuālajām īpatnībām. Tomēr šos skaitļus es neminēšu, jo Augstākā tiesa katru gadu izdod statistikas apkopojumu par darba galvenajiem rādītājiem un ziņas par notiesātajām personām iepriekšējā gadā, kur ir informācija, skaitļi, diagrammas un shēmas. Šie apkopojumi katru gadu tiek nosūtīti Tieslietu ministrijai, Ģenerālprokuratūrai, visām apgabaltiesām un visiem interesentiem, tāpēc ceru, ka šī informācija ir pieejama.

Bez konkrētu lietu izskatīšanas Augstākā tiesa pēta un apkopo tiesu praksi, veic noteiktu analītisku darbu, divreiz gadā rīko seminārus jeb darba apspriedes ar apgabaltiesas tiesnešiem, piedalās Tieslietu ministrijas organizētajos rajona tiesas tiesnešu mācību semināros.

Tāpēc šodien tik lielā auditorijā nerunāšu par tādiem diskutējamiem jautājumiem kā nolēmumu atcelšanas un grozīšanas iemesli, kas būtu pārspriežami mērķtiecīgāk semināros un apspriedēs ar attiecīgā līmeņa tiesnešu piedalīšanos.

Tomēr es vēlreiz gribu atgriezties pie skaitļiem, kas raksturo negatīvu tendenci, un, proti, Augstākās tiesas Krimināllietu palātā apelācijas kārtībā no pārsūdzētajiem (noprotestētajiem) apgabaltiesu pirmās instances tiesas spriedumiem atstāti negrozīti tikai attiecībā uz 270 personām jeb 56,6%, atcelti pilnīgi vai daļā, taisot jaunu nolēmumu, attiecībā uz 207 personām jeb 43,4%.

Augstākās tiesas apelācijas instance 1999. gadā sakarā ar nepamatotu attaisnošanu vai lietas izbeigšanu atcēla apgabaltiesas spriedumus par 9 personām, bet sakarā ar nepamatotu notiesāšanu, taisot attaisnojošu spriedumu, par 14 personām. Tātad par 23 personām apelācijas instances spriedums bija pilnīgi pretējs pirmās instances spriedumam. Tie ir nopietni skaitļi, aiz kuriem stāv konkrēti cilvēki, kuru darbība vai bezdarbība divās tiesu instancēs tika vērtēta krasi atšķirīgi. Šie skaitļi liecina par nopietnām problēmām apgabaltiesu darbā, īpaši Rīgas un Vidzemes, kurām negrozīti atstāti attiecīgi tikai 47,2% un 50% spriedumu. Tas ir iemesls nopietnai situācijas analīzei kā no apgabaltiesu, tā Augstākās tiesas Krimināllietu palātas puses, jo vairāk tāpēc, ka par šiem jautājumiem mēs runājam atkārtoti un tam jau agrāk ir veltīti semināri un apspriedes.

Divreiz gadā Augstākā tiesā rīkotie semināri jeb darba apspriedes tiek organizēti ar mērķi analizēt tiesu praksi, papildināt zināšanas un diskutēt par konkrētiem tiesu darba jautājumiem. Kārtējais seminārs notiks maijā, tāpēc, lai to sagatavotu un panāktu lielāku efektivitāti, vajadzīgs, lai sagatavošanas darbā iesaistās arī apgabaltiesu tiesneši, piedāvājot apspriežamos jautājumus un problēmas. Tā ir pieņemama forma, kādā iespējams dažādu līmeņu tiesnešiem apmainīties viedokļiem un celt profesionalitāti.

Pēc mūsu domām, aktuāla ir arī rajona tiesu prakses apkopošanas, analīzes un profesionālās izglītības pilnveidošana.

Nesen Augstākā tiesa apkopoja tiesu praksi krimināllietās par noziedzīgām darbībām ar narkotiskām vai psihotropām vielām. Apkopotā informācija liecina: tiesas, neraugoties uz noziegumu skaita palielināšanos, kas saistīti ar narkotiku lietošanu un to kaitīgo seku izplatīšanos sabiedrībā, neievēro soda noteikšanas vispārīgos principus, nosaka nesamērīgi mīkstus sodus personām, kuras jau agrāk bijušas sodītas par analoģiskām darbībām. Izskatot lietas un izlemjot kvalifikācijas jautājumus, tiesas neņem vērā speciālistu atzinumus, narkotisko vielu apjomu, svaru, kaitējumu, kāds ir nodarīts.

Tuvākajā laikā pabeigsim tiesu prakses apkopojumu civillietās par juridisko faktu konstatēšanu, kas saistīti ar civilstāvokļa aktu reģistrāciju. Savāktie materiāli liecina: tiesnešiem trūkst zināšanu par speciāliem normatīviem aktiem, kas regulē kārtību, kādā tiek izdarīti, papildināti, laboti un atjaunoti ieraksti civilstāvokļa aktu ierakstos.

Minētie divi apkopojumi liecina, ka arī rajonu tiesu līmenī nepieciešams regulāri apkopot un analizēt tiesu praksi, kas, starp citu, atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 40. p., ietilpst arī attiecīgo apgabaltiesu pienākumos. Šie apkopojumi nepieciešami, lai varētu savlaicīgi novērst iespējamās kļūdas, organizēt mācību procesu.

Augstākā tiesa, sākot ar 1996. gadu, katru gadu izdod Senāta nolēmumus krimināllietās un civillietās. Šī grāmata tiek izdota tādā skaitā, lai tā bez maksas būtu katram tiesnesim viņa lietošanā. Katram rajona un apgabaltiesas tiesnesim ir pamatotas tiesības pieprasīt sev vienu eksemplāru, un, ja līdz šim grāmata nav saņemta, tad es ceru, ka attiecīgās amatpersonas šo trūkumu novērsīs tuvākajā laikā. Šajā grāmatā ir apkopota augstākās tiesu instances tiesu prakse, grāmata ir domāta, lai atvieglotu jūsu darbu un pilnveidotu tiesu praksi. Tā nav domāta turēšanai plauktā, bet gan lietošanai, tāpat kā Civillikums, Krimināllikums vai procesa normas.

Es ceru, tiesnešu darbu atvieglos arī nupat iznākusī grāmata "Apelācijas instances civillietu nolēmumu apkopojums", kas izdota sadarbībā ar Tiesu namu aģentūru un kuras tapšanā piedalījās arī Augstākās tiesas Civillietu palātas tiesneši.

 

Kārtējā visas Latvijas tiesnešu konference šogad norit īpašā, diemžēl jāatzīst, ļoti saspringtā gaisotnē, kāda pašreiz ir izveidojusies mūsu valstī. Tā galvenokārt ir saistīta ar Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar nozieguma izdarīšanu (pedofiliju) aktivitātēm, ģenerālprokurora darbības pārbaudi, atsevišķu politiķu un masu mediju izteikumiem kā par konkrētiem tiesu varas pārstāvjiem, tā sistēmu kopumā.

Pēdējo mēnešu notikumus var vērtēt kā ļoti nopietnu pārbaudījumu mūsu demokrātijas un sabiedriskās apziņas attīstībai. Notiekošajos procesos atspoguļojas mūsu valsts sarežģītā attīstības vēsture, demokrātijas tradīciju un politiskās kultūras veidošanās grūtības, politiķu, kā arī plašākas sabiedrības reālā izpratne par svarīgiem tiesiskas valsts principiem.

Manuprāt, tas ir neizbēgams un likumsakarīgs attīstības posms, kad dzīvē ir jāpārbauda, ko mēs katrs saprotam ar vārdiem: nevainīguma prezumpcija, katras personas tiesības uz tiesas lietas iztiesāšanu likumā noteiktā procesuālā kārtībā, nepieciešamība spriedumu pamatot tikai ar tiem pierādījumiem, kuri ir iegūti likumā noteiktajā kārtībā, varas dalīšanas princips un tiesu varas neatkarība. Tie ir stabili, pārbaudīti un tiesiskā valstī sen darbojošies principi, tomēr, neraugoties uz to, noteiktā sabiedrības attīstības pakāpē par tiem ir atkal jācīnās un jāatklāj it kā no jauna.

Acīmredzot arī mūsu sabiedrībai tuvākajā laikā tas ir un būs aktuāli, īpaši, kad runa ir par atsevišķu personu vārdu publiskošanu saistībā ar pedofilijas nozieguma izdarīšanu, kura balstās uz tādas informācijas izmantošanu, kas nav iegūta, nostiprināta un pārbaudīta likumā noteiktā kārtībā, kā arī veidojot parlamentārās izmeklēšanas komisijas un ļaujot tām darboties bez tās darbību regulējošās normatīvās bāzes izstrādāšanas. Svarīgi arī, kāds būs likums par parlamentārās izmeklēšanas komisijām un kādas būs to tiesības, kādi grozījumi tiks izdarīti Prokuratūras likumā un citos likumos, kas regulē nozīmīgus tiesu varas jautājumus.

Šo uzdevumu risināšana parādīs mūsu valsts likumdevēja nostāju ļoti svarīgos jautājumos, kas var ietekmēt demokrātijas un tiesiskuma attīstības gaitu nākotnē. Tomēr agri vai vēlu, ja mēs patiesi vēlamies radīt tiesisku valsti, mums būs jārespektē tās vispārzināmie principi.

Salīdzinoši bieži tiek uzdots jautājums: "Vai pastāv krīze vai konfrontācija starp likumdošanas un tiesu varu?"

Pēdējo mēnešu laikā atsevišķi politiķi un amatpersonas tiesu varai ir veltījuši daudz kritisku vārdu, un šī kritika izriet no sabiedrības lielas daļas pamatotas neapmierinātības ar konkrētiem jautājumiem, tajā skaitā arī ar tiesu varas institūciju darbību. Visbiežāk tiesas tiek kritizētas par to, ka lietas ilgstoši netiek iztiesātas, ka tiesneši nav profesionāli, tiek pārkāptas procesuālās un ētikas normas, ka tiesas ir korumpētas, nespējīgas, mazspējīgas utt. Diemžēl ir jāsaka, ka izteiktā kritika galvenokārt ir vispārēja rakstura, tai trūkst faktu analīzes un bieži vien tā ir neprofesionāla.

Manuprāt, būtiski ir, kas izsaka kritiku un kāds ir tās mērķis. Jāatzīst, ka sabiedrības neapmierinātībai ar tiesu darbu ir zināms pamats, un mēs ļoti labi zinām, kāpēc tā ir. Acīmredzot mēs nevaram pieprasīt, lai katrs sabiedrības loceklis iedziļinātos dažādās tiesvedības niansēs un pilnībā izprastu tās problēmas, ar kurām saskaras tiesas, organizējot savu darbu. Tomēr katram sabiedrības loceklim ir tiesības izteikt kritiku un pieprasīt, lai tiesas strādātu efektīvi un profesionāli. Pašreizējā situācijā sabiedriskā doma vai sabiedrības attieksme pret tiesu varas problēmām ir tas galvenais virzošais spēks, kas kopā ar dažādu starptautisko institūciju prasībām uzlabo tiesu varas darbu, iestājoties Eiropas Savienībā, var piespiest valdību, parlamentu un arī pašas tiesas grozīt situāciju. Tomēr es gribu uzsvērt domu, ka situācija būtiski nemainīsies līdz brīdim, kamēr plaša sabiedrības daļa neapzināsies nepieciešamību pēc neatkarīgas, augsti profesionālas un teicami organizētas tiesu sistēmas un pieprasīs tādu izveidot.

Turpretī kritikai, ko izsaka atsevišķas augstas amatpersonas un politiķi, par tiesas darbu vajadzētu būt konkrētai un konstruktīvai, jo pretējā gadījumā tā neatrisina problēmas, bet tikai vairo vispārēju neuzticēšanos tiesu varai plašākā sabiedrībā. Visai dīvaini ir dzirdēt no minēto personu puses izteiktos vispārējos pārmetumus un neuzticību visai prokuratūras sistēmai, mēģinājumu tiesnešus un prokurorus sadalīt uzticamos un neuzticamos, pierakstīt tiesas un tiesnešus kādai konkrētai politiskai vai ekonomiskai ietekmes grupai.

Gribu uzsvērt, ka es neesmu pret kritiku vispār, un esmu pārliecināts, ka lielākā daļa tiesnešu apzinās, kādi trūkumi ir mūsu tiesu sistēmai. Lai situāciju labotu, bez kritikas nepieciešama adekvāta rīcība un atbalsts. Atbalstam un konkrētai rīcībai ir jānāk tieši no parlamenta un valdības. Tieši no šiem diviem varas zariem ir atkarīgs, cik stipra vai vāja ir mūsu tiesu vara. Ja politiķi un amatpersonas, no kuriem ir atkarīgs, kāda un cik efektīva ir mūsu valsts tiesu vara, tikai kritizēs un vairos vispārēju neuzticību tiesām un prokuratūrai, būtiski nekas neuzlabosies un patiešām radīsies reāla konfrontācija starp vienas valsts varas pārstāvjiem.

Minēšu vairākas problēmas, par ko tiesas pamatoti tiek kritizētas un kuru atrisināšana nav atkarīga tikai no tiesu varas, bet ir nepieciešams parlamenta un valdības atbalsts.

 

Sākot no 1995. gada, katru gadu tiesnešu konferencēs, kā arī citos tiesnešu pasākumos ir runāts par vienu un to pašu problēmu — ilgstošu lietu izskatīšanu tiesās un it īpaši par to situāciju, kāda ir izveidojusies Rīgas apgabaltiesā, kur veicamais darba apjoms neatbilst tiesnešu skaitam un tiesas telpu daudzumam. Par šo problēmu bija informēti visi līdzšinējie tieslietu ministri, daļēji arī valdības un Saeimas attiecīgās komisijas.

Situācija pakāpeniski ir saasinājusies tik tālu, ka pašlaik tā, manuprāt, ir kļuvusi katastrofāla, īpaši attiecībā uz krimināllietu izskatīšanu pirmajā instancē, kur neizskatīto krimināllietu atlikums 1999. gada beigās bija 777 lietas, un, ņemot vērā, ka gadā tiesa vidēji izskata nedaudz vairāk par 300 lietām, šo lietu apjomu var teorētiski izskatīt pēc vairāk nekā diviem gadiem. Šādā situācijā tiek pārkāptas to personu cilvēktiesības, kas atrodas apcietinājumā un vairāk nekā divus gadus gaida savas krimināllietas izskatīšanu pirmajā instancē. Turklāt pēc tik ilgstoša laika perioda tiesai ir sarežģīti pārbaudīt pierādījumus, nopratināt lieciniekus un spriest par vainas pakāpi.

Līdzīgas un tikpat nopietnas problēmas ir arī ar civillietām pirmajā un apelācijas instancē. Apstākļi, kādos tiek izskatītas lietas Rīgas apgabaltiesā, neatbilst priekšstatam par normālu tiesvedību. Šī krīze ir sekas ilgstošai izvairīšanās no problēmu risināšanas, un atbildību par to nevar prasīt tikai no pašreizējās valdības. Nav jēgas kritizēt tiesu par slikto darba organizāciju un ilgstošu lietu neskatīšanu, ja valdības un parlamenta kompetencē ir lemt par tiesnešu skaita un tiesu telpu nodrošināšanu, par atbilstošu apstākļu radīšanu efektīvas tiesvedības nodrošināšanai.

 

Nākamā vispārzināmā problēma, par ko tiesas kritizē, — tiesnešu profesionalitātes trūkums. Jāatzīst, ka daudzos gadījumos tiesnešu nepietiekamā profesionalitāte izraisījusi tiesas kļūdas un negatīvi ietekmējusi tiesas prestižu. Sava ziņojuma sākumā minēju vairākus skaitļus, kas negatīvi raksturo šo situāciju. Arī par šo jautājumu ir pietiekami daudz runāts, un nepieciešamā informācija sen bija pieejama visām kompetentām amatpersonām.

Manuprāt, problēmu, kas saistīta ar kvalifikācijas un profesionalitātes paaugstināšanu, varētu vismaz daļēji novērst, pastiprinot prasības tiesnešu kandidātiem, paaugstinot gan vecuma, gan juridiskā darba stāža ilgumu, ieviešot obligātu stažēšanos un nopietnu pārbaudījumu pirms iecelšanas tiesneša amatā.

Bez tam vajadzīga programma, kas stimulē tiesnešus patstāvīgi papildināt savas zināšanas un valsts finansēta mērķtiecīga ilgtermiņa, obligāta programma kvalifikācijas celšanai, kurā nav tikai praktisku kāzusu risināšana, bet ir vieta teorētiskām zināšanām. Vajadzīga koordinācija un vadība par tām palīdzības programmām, ko mums piedāvā citas valstis, jo bieži vien apskatāmie jautājumi atkārtojas, nav nodrošināta attiecīgā auditorija.

Lai to izdarītu, vispirms ir nepieciešama attiecīgo amatpersonu griba, konkrēta rīcība, sagatavojot vajadzīgo likumdošanas bāzi, paredzot finansējumu, un mērķtiecīga darbība. Arī šo jautājumu nav iespējams atrisināt tikai pašu tiesnešu spēkiem, bet ir vajadzīgs likumdošanas un izpildvaras atbalsts.

Nesaprotami ir tas, kāpēc, redzot trūkumus, kritizējot tiesas un tiesnešus par viņu profesionalitātes trūkumu, gadiem ilgi nekas netiek darīts, lai situāciju uzlabotu.

Kā raksturīgāko piemēru gribētu minēt to: laikā, kad notika tiesu reforma, kad spēkā stājās ievērojams skaits atjaunotu un pilnīgi jaunu likumu, kas regulēja ļoti svarīgas un principiālas tiesiskās attiecības, kad visvairāk bija nepieciešams rūpēties par tiesnešu kvalifikācijas celšanu un zināšanu pilnveidošanu, Tieslietu ministrijai un tiesām vispār nebija paredzēti līdzekļi tiesnešu profesionālās izaugsmes pilnveidošanai. Līdz šim valsts no sava budžeta tiesnešu mācību procesam nav tērējusi praktiski neko.

Tikai šogad, pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas un tiesu reformas, Tieslietu ministrijas budžetā ieplānoti līdzekļi tiesnešu mācību programmām, kas ir vērtējams par nopietnu progresu un reālu atbalstu no valdības puses.

 

Nākamā problēma — korupcija. Gandrīz katram par šo jautājumu ir gatavs viedoklis un kā gan ne, jo par korupciju tiesu sistēmā runā privātās sarunās, saziņas līdzekļos, sabiedrībai tiek piedāvāti dažādu pētījumu un aptauju rezultāti, par to runā arī atbildīgi amatvīri un politiķi. Par šo problēmu arī es esmu runājis pirms gada tiesnešu konferencē.

Nevaru apgalvot, ka korupcija tiesās nepastāv, tomēr, ja tā ir, ar to nevar cīnīties, izsakot tikai vispārējus apvainojumus un pārmetumus visai tiesu sistēmai, neminot konkrētus faktus, pierādījumus, bet, galvenais, nerīkojoties adekvāti. Bez tam nepieciešama mērķtiecīga programma un konkrēta rīcība, sagatavojot normatīvo un materiālo bāzi, kas novērš vai rada šķēršļus īstai vai šķietamai korupcijai.

Tikai neliels skaits tiesu ēku atbilst tādām prasībām, kas nepieciešamas normāla tiesas darba organizācijai. Jāpārskata tiesas kancelejas darba organizācija, publiskums, informācijas pieejamība un apmeklētāju pieņemšanas kārtība. Acīmredzot ir vajadzīga reglamentācija un kontroles mehānisms, kas kategoriskā formā aizliedz tiesnešiem ārpus tiesas procesa tikties ar vienas puses procesa dalībniekiem.

 

Minēju tikai trīs, manuprāt, būtiskākās problēmas, kas ietekmē tiesu prestižu. To atrisināšana nav vienas dienas jautājums. Lai to izdarītu pietiekami labi jāpārzina vispārējā situācija, ir vajadzīgs mērķtiecīgs un ilgstošs darbs, kura darītājs savus darba augļus var arī nesagaidīt. Iespējams, tāpēc gadiem ilgi politiķi, no kuriem tas bija atkarīgs, izvairījās no būtisku jautājumu risināšanas šajā jomā. Ir pienācis pēdējais laiks kādam ķerties pie konkrētas rīcības.

Uzticība tiesu varai, tās autoritāte ir katras valsts prestiža jautājums un to iespējams ietekmēt, labot vai grozīt tikai tad, ja likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas pārstāvji to gribēs darīt. Tas ir darbs, kurš jādara kopīgi, reāli atbalstot pārmaiņu un reformu procesus. Pretējā gadījumā mūsu kārtējā konference beigsies līdzīgi iepriekšējām, kad tiesu varas problēmas paliks tikai tiesu jautājums, kas kārtējo reizi būs savstarpēji pārrunāts, bet reāla risinājuma tām nebūs.

Ir vajadzīga politiska griba, nevis tukši solījumi tiesu varas problēmu patiesai risināšanai.

Par konferenci

Piektdien, 3.martā, Rīgā savā gadskārtējā konferencē pulcējās visas Latvijas tiesneši — no 446 uz to bija ieradušies 324. Atklājot konferenci, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Andris Guļāns izteica cerību, ka šī konference būs pagrieziena punkts, lai valsts un paši tiesneši aktīvāk un efektīvāk risinātu ar tiesu darbu saistītās problēmas un paaugstinātu tiesas prestižu un sabiedrības uzticību tai.

Ziņojumus nolasīja AT priekšsēdētājs Andris Guļāns un tieslietu ministrs Valdis Birkavs (skat. blakus).

Pēc tam Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, daudzu savu kolēģu pilnvarots, runāja par radušos situāciju tiesu namu apsaimniekošanā. To radījusi Ministru kabineta 1999.gada rīkojumi Nr.519 un 520, ar kuriem bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Tiesu nama aģentūra" valdījumā nodoti 26 valsts nekustamie īpašumi ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda minētās aģentūras personā un turpmākai šo īpašumu izmantošanai Tieslietu ministrijai (izņemot divus īpašumus). Nododot valsts īpašumus, kurus izmanto publisko tiesību subjekti — tiesas — privāto tiesību subjektam — akciju sabiedrībai (uzņēmējsabiedrībai) — valsts juridiski un politiski atsakās no tiesu varas neatkarības garantēšanas un resursu nodrošināšanas tiesu funkciju izpildei valsts un visas sabiedrības līmenī. Gan no ekonomiskā, gan finansiālā viedokļa nav pieņemami, ka valsts, izmantojot pati sev — tiesām — piederošos īpašumus, tos uzturēs un vēl maksās nomas naudu uzņēmējsabiedrībai, kuras valdījumā šie īpašumi nodoti, tas ir, nepamatoti tērēs valsts budžetu un nodokļu maksātāju naudu.

Par šo jautājumu, kā arī nenormālo situāciju, kas radusies Rīgas apgabaltiesā sakarā ar telpu trūkumu un nesamērīgi mazo tiesnešu skaitu attiecībā pret iesūtītajām lietām, runāja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks. Kopš 1995.gada marta, kad Rīgas apgabaltiesa sāka darbu, tā nav pienācīgi nodrošināta ar normālam ritmam nepieciešamajiem resursiem. Jau ilgus gadus tiek tikai runāts par Tiesu pils atdošanu tiesām, taču nekas nav mainījies. Bet Rīgas apgabaltiesā, kurā strādā 34,3 procenti no visiem apgabaltiesu tiesnešiem, 1998.gadā iesūtīts 56,8 procenti, bet pērn — 61,6 procenti no visās apgabaltiesās saņemtajām lietām. Valsts nevēlēšanās kompleksi risināt šo jautājumu — likvidēt problēmu cēloņus — radījusi situāciju, ka tiesa ir spiesta ignorēt likumus par lietu savlaicīgu izskatīšanu. Pašlaik saņemtās lietas var tikt izskatītas tikai 2001.gadā un vēlāk. Līdz ar to netiek ievērotas elementāras likuma prasības un tiek pārkāptas cilvēktiesības.

Tāpēc jau konferences darba gaitā pēc šo jautājumu apspriešanas tika pieņemti divi lēmumi. Pirmajā tiesnešu konferencē nolēma aicināt Ministru kabinetu atcelt 1999.gada 10.novembra rīkojumus Nr.519 un 520, kā arī lēmumu nosūtīt Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai, Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem un Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Savukārt otrais lēmums aicina Ministru kabinetu nodrošināt Rīgas apgabaltiesu ar darbam nepieciešamajiem resursiem — tiesnešiem, tehniskajiem darbiniekiem un telpām, kā arī risināt jautājumu par Tiesu pils nodošanu tiesām.

Konferences dalībnieki noklausījās pārskatus par Tiesnešu disciplinārkolēģijas un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pirmā gada darbu, ko nolasīja Pēteris Dzalbe un AT Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars. Par tiesnešu mācību centra darbību un turpmākajām iecerēm pastāstīja Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnese un šī mācību centra valdes priekšsēdētāja Valda Eilande. Viņa uzsvēra tiesnešu kvalifikācijas celšanas nozīmi, piešķirot viņiem kategorijas, virzot augstākos amatos utt. Šajā ziņā aktīvākiem ierosinājumos jābūt arī AT tiesnešiem, kas līdz šim bijuši čakli lektori Tiesnešu mācību centrā. Konferences dalībnieki varēja iepazīties ar Tieslietu ministrijas izstrādāto instrukcijas projektu par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša kandidāta stažēšanās kārtību un izteikt savus viedokļus, kā arī citiem ar tiesu darba uzlabošanu saistītiem materiāliem un aptaujām.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Rasnačs, runājot konferencē par tiesnešu apstiprināšanu Saeimā, noliedza bažas, ko nesen presē pauda Tiesnešu biedrība sakarā ar iespējamo subjektīvo komisijas attieksmi tiesnešu virzīšanai uz apstiprināšanu Saeimā. Juridiskā komisija vadās pēc tiem ieteikumiem, materiāliem, ko iesniedz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, un allaž tiem devusi zaļo gaismu. Taču Juridiskā komisija nevar ietekmēt deputātu balsojumu plenārsēdē, kas, pēc Saeimas Kārtības ruļļa, ir aizklāts. Dz.Rasnačs pastāstīja par likumprojektu virzību Saeimā. Komerclikuma projekts ir sagatavots otrajam lasījumam, vēl liels darbs jāveic jaunā Administratīvā procesa likuma pabeigšanai, savu kārtu gaida Autortiesību, Koncerna, Personu datu aizsardzības likumprojekti... Dz.Rasnačs uzsvēra visu triju varu — likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas — līdzsvara nepieciešamību. Viņa subjektīvais secinājums — pēdējā pusotra gada laikā vērojama tendence izpildvarai uzurpēt tiesu varas funkcijas.

Konferences gaitā tika apspriesti jautājumi par administratīvo procesu, kurā ziņojumu nolasīja LU Juridiskās fakultātes Valsts tiesību zinātņu katedras lektore Jautrīte Briede, par Kriminālprocesa kodeksu — Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš un citi. Vairāki tiesneši, konferences dalībnieki izteica savas domas un ierosinājumus tiesu darba pilnveidošanai. Kopdomu varētu definēt aptuveni tā: rūpes par tiesu varas nostiprināšanu, tās autoritāti sabiedrībā ir atkarīgas no likumdevēja un izpildvaras attieksmes pret to, no pašu tiesnešu profesionālisma un godaprāta.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore

Tieslietu ministrs Dr. iur. Valdis Birkavs:

Sabiedrībai ir būtiski apzināties autoritatīvu tiesu varu

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Ziņojums tiesnešu gadskārtējā konferencē 2000. gada 3. martā

Latvijas sabiedrība ne vien izjūt, bet arvien vairāk apzinās nepieciešamību redzēt būtiski nostiprinātu tiesu varu. To apliecina gan pēdējo mēnešu notikumi, gan diskusijas masu medijos, gan arī fakts, ka tiesnešu konferencēs jau vairākus gadus runā par vieniem un tiem pašiem jautājumiem, bet problēmu vezums joprojām gandrīz stāv uz vietas. Ja likumdevējs, izpildvara un tiesu vara iejūgtos šai vezumā un vilktu vienā virzienā, mēs pavisam drīz jau būtu smagākās problēmas atrisinājuši.

Tiesnešu Latvijā nav daudz, te jau jūs gandrīz visi esat. Jūsu ir daudz mazāk nekā ierēdņu, taču bez jūsu godprātīga, taisnīgi apmaksāta un labi organizēta darba nav valsts. Tiesneši nav nedz advokāti, nedz notāri, nedz biznesa juristi, kuri var parūpēties paši par sevi.

Par tiesnešiem jārūpējas valstij un tikai valstij. Un valsts rūpes par tiesnešiem nenozīmē rūpes tikai par tiesnešu algām, bet arī rūpes:

— par tiesu personālu, kas ir neiedomājami bēdīgā situācijā;

— par tiesu namiem, no kuriem vairākums joprojām neatbilst elementārām prasībām;

— par tiesu tehnisko aprīkojumu, tai skaitā datorizāciju, kuras pabeigšana ļautu atrisināt virkni sasāpējušu problēmu.

Tiesu vara ir visgrūtākajā stāvoklī, jo tā ir atkarīga no likumdevēja, izpildvaras, sabiedriskās domas, bet jo īpaši tā ir atkarīga no politisko spēku izpratnes par tiesu varas neatkarību, no partiju politiskās gribas un pat atsevišķu politiķu godaprāta — stiprināt tiesu varu vai ne un, ja stiprināt, kādā veidā? Tieši tas ir mans pienākums — panākt šo izpratni. Stiprināt valdības, parlamenta politisko gribu tā, lai tā pārvērstos stiprā un neatkarīgā, labi finansētā tiesu varā.

Tiesnešu neatkarība un tiesnešu objektivitāte ir jēdzieni, par kuriem daudz diskutē un daudz strīdas. Mēs neesam vientuļi savās diskusijās un problēmās. Bijušajās sociālisma valstīs, arī Rietumeiropā tiesnešu neatkarība kļūst problemātisks jautājums, jo, atrisinot vienu šīs problēmas elementu, parasti atklājas kāds cits trūkums, kas agrāk netika pamanīts, jo nešķita tik nozīmīgs.

Visbiežāk ar tiesnešu neatkarību saprot tiesnešu iecelšanas un tiesu administrēšanas kārtību, turpretim tiesnešu objektivitāte attiecas uz konkrētas lietas izskatīšanu un tiesnešu spēju izturēt spiedienu no dažādām pusēm — likumdevēja, izpildvaras, sabiedriskās domas.

Tas, ko es vēlos redzēt attiecībā uz tiesnešu iecelšanu un tiesu administrēšanu, ir arvien lielāka tiesu pašpārvaldes loma, arvien lielāka pašadministrēšanās. Projekts, ko patlaban īsteno Tieslietu ministrija kopā ar Vācijas un Francijas ekspertiem, kā arī Zviedrijas speciālistiem, ir orientēts uz neatkarīgas tiesu administrācijas izveidi, kurā Tieslietu ministrijas loma būs minimāla. Mūsu mērķis ir izveidot tiesu pārvaldes sistēmu, kurā tiesām tiktu dota daudz lielāka patstāvība, tai skaitā arī finansu jomā.

Katrs tiesnesis tiek lūgts izteikt savu skatījumu tiesu administrācijas veidošanā un tiesu organizatoriskā darba uzlabošanā.

Taču arī tagad ir skaidrs, ka nedz tieslietu ministrs, nedz citas augstākās valsts amatpersonas nedrīkst paust tādu publisku viedokli, kas varētu ietekmēt tiesneša lēmuma pieņemšanu, vai veikt tādas darbības, kas būtu iztulkojamas kā spiediens uz tiesu. Ja atsevišķos gadījumos šāda viedokļa paušana būtu pieļaujama procesuālos jautājumos, lietas būtībā nekādā gadījumā nedrīkst iejaukties un nedrīkst to skart. Tās ir ābeces patiesības, un tomēr tās atkal un atkal jāatgādina.

Neatkarība no sabiedriskās domas – tas ir īpaši delikāts jautājums, tas ir lielā mērā politizēts jautājums, jo sabiedrisko domu demokrātiskā valstī interesē gan svarīgas, gan skandalozas lietas. Sabiedrība seko tiesvedības gaitai, pauž savu viedokli par tiesnesi, lietas dalībniekiem, lietas būtību. Bieži vien ļoti emocionālā formā. Un tad ir jautājums par tiesneša psiholoģisko noturību, jo visi šie masu mediju paziņojumi un apsvērumi psiholoģiski ietekmē tiesneša lēmumu. Un parasta viedokļa paušana, lai cik emocionāla un kategoriska tā būtu, nav aizliedzama. Tā ir vārda un izteiksmes brīvība, kas paredzēta Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pantā. Tāpēc tiesnešu objektivitātes nodrošināšanā, tiesnešu spējā un prasmē rēķināties vai ignorēt sabiedrisko spiedienu vislielākā nozīme ir tiesnešu sagatavotībai, tai skaitā psiholoģiskai, apmācībai un tiesnešu profesionālai ētikai. Jebkurā gadījumā jāatzīst, ka tiesu neatkarība ir iespējama tikai tad, ja likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara respektē viena otru un neiejaucas viena otras ekskluzīvās kompetences sfērās.

Šajā ziņā es gribētu uzsvērt, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna juridiski korektā un politiski tālredzīgā rīcība ļoti sarežģītajā situācijā ap prokuratūru ir nozīmīgi stiprinājusi tiesu varas autoritāti un neatkarību.

Tomēr neatkarīga tiesu vara nenozīmē, ka tā ir neatkarīga no sabiedrības, brīva no saistībām pret sabiedrību. Jāveido savstarpēji korektas attiecības ar žurnālistiem. Atsevišķas tiesas izvairās no kontaktiem ar presi, tādējādi radot informācijas trūkumu, kas tiek aizpildīts ar žurnālistu neprofesionālām "pārdomām".

Labu darbu veic Latvijas Juristu biedrība Aivara Borovkova vadībā — kā jumta organizācija, kas apvieno visus juristus neatkarīgi no profesionālās piederības, apspriežot visai sabiedrībai aktuālus juridiskus jautājumus, tai skaitā caur interneta sakariem.

Lietu izskatīšanas ilgums

Nākamais un Latvijas iedzīvotājiem visjūtamākais "problēmu maiss" tiesu varas vezumā ir lietu izskatīšanas ilgums.

Par ilgstošu lietu neizskatīšanu mums pamatoti pārmet Eiropas Komisija. Visvairāk sūdzību par to ir Valsts prezidentes kancelejā un Cilvēktiesību birojā.

Pēc būtības problēmas Gordija mezgls ir Rīgas apgabaltiesa. Jāņa Muižnieka nemitīgie pūliņi līdz šim nav vainagojušies panākumiem. Lietu atlikumi būtiski nesamazinās.

Tikai šogad vien Tiesu departamentā jau ir saņemtas 174 sūdzības par tiesu darbu, no tām puse — par ilgstošu lietas neizskatīšanu Rīgas apgabaltiesā. Tiesu departamentā ir saņemts arī Ieslodzījuma vietu paziņojums par 607 personām, kas ilgstoši (pārsvarā no 1997.gada) bez tiesas sprieduma atrodas ieslodzījuma vietā.

Nesen uz Tieslietu ministriju zvanīja Centrālcietuma pārstāvis un informēja, ka tiesājamais, kuram tiesa noteikusi sodu — brīvības atņemšana uz trim gadiem, savu sodu ir izcietis. Apgabaltiesā konstatējām, ka lieta apelācijai vēl nav nozīmēta.

Patlaban krimināllietu izskatīšana gan pirmajā instancē, gan apelācijas instancē Rīgas apgabaltiesā tiek plānota jau uz 2001.gada aprīli. Tas ir rupjš likuma un cilvēktiesību pārkāpums, ko, lai gan objektīvu iemeslu dēļ, pieļauj pati tiesa — tiesu vara.

Ko es piedāvāju? Nepieciešami daži pārkārtojumi, kas realizējami nekavējoties, un skaidra rīcības programma nākamajiem trim gadiem. Vispirms Rīgas apgabaltiesai esam piedāvājuši izmantot lietu skatīšanai Rīgas rajona tiesas telpas, jo rajona tiesa pārvietojas uz jaunām telpām Aiviekstes ielā.

Otrs solis — atsevišķu tiesnešu pārcelšana darbā uz Rīgas apgabaltiesu uz laiku, kamēr slodze izlīdzinās.

Esam izvērtējuši iespēju aicināt palīgā citu apgabaltiesu tiesnešus, uz ko, izprotot situācijas nozīmīgumu, atsaukušies Kurzemes apgabaltiesas tiesneši. Viņi ir gatavi izskatīt Rīgas apgabaltiesas lietas, bet es gribētu lūgt atbalstu arī no Rīgas pilsētas tiesu priekšsēdētājiem, izvērtējot iespēju vienu tiesas sēžu sekretāru uz laiku nosūtīt darbā uz Rīgas apgabaltiesu.

Tomēr vēl šomēnes griezīšos valdībā ar lūgumu piešķirt Rīgas apgabaltiesai papildu telpas un palielināt tiesas darbinieku un tiesnešu skaitu.

Trešais solis — grozījumu izdarīšana Kriminālprocesa kodeksā. Grozījumi tika sagatavoti un nosūtīti Valsts kancelejai. Galvenais jautājums bija Rīgas apgabaltiesas atslogošana no pārmērīgi lielā lietu skaita.

Nedaudz sīkāk par šiem grozījumiem. Tos atradīsiet arī savās mapītēs. Tos virzīsim uz Saeimu vēl šomēnes, tādēļ gaidu jūsu apsvērumus par tiem gan šodienas debatēs, gan rakstiski.

Tā tendence, ko es vēlētos redzēt realizētu, ir šāda:

- samazināt to krimināllietu skaitu, kas nododamas izskatīšanai apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai, tādējādi pārorientējot tiesas uz to, ka ar laiku visas krimināllietas pirmajā instancē izskatīs rajona (pilsētas) tiesā, bet apgabaltiesas darbosies tikai kā apelācijas instance;

- nodrošināt, lai visi pirmās instances rajona (pilsētas) tiesu tiesneši būtu ar pietiekami augstu juridisko kvalifikāciju un spētu iztiesāt jebkuru lietu, neatkarīgi no lietas sarežģītības un noziedzīgā nodarījuma smaguma;

- samazināt tiesas izskatīšanai nododamo lietu skaitu, likumā noteiktā kārtībā izbeidzot lietas par mazāksvarīgākiem noziedzīgiem nodarījumiem jau iepriekšējā izmeklēšanā, līdz ar to samazinot tiesnešu noslogojumu.

Manuprāt, krimināljustīcijas vienkāršošana ir viena no visaktuālākajām tiesu varas problēmām. Vai gan lietām par 8–10 latiem, turklāt, ja nozagtā prece ir atdota atpakaļ, ir jānonāk tiesā? Cik dārgs valstij ir šo mazo krimināllietu izskatīšanas process, jo strādā tiesnesis, divi piesēdētāji, prokurors, sekretārs? Par kuriozu var uzskatīt faktu, ka prokurors par to, ka tiesa kvalificējusi zādzību par 8 latiem kā mēģinājumu vēl raksta protestu, lai pastrādātu apgabaltiesa.

Lai to īstenotu, vispirms nepieciešams likvidēt lietu sastrēgumu vairākās rajona (pilsētas) un apgabaltiesās, it īpaši Rīgas apgabaltiesā, noregulējot tiesās izskatāmo krimināllietu skaitu daudzmaz vienmērīgi. To var izdarīt, mainot lietu piekritības noteikšanas kārtību kriminālprocesā un vienlaikus palielinot tiesnešu skaitu atsevišķās tiesās, kā arī nodrošinot tiesas darbības iespēju ar attiecīgi iekārtotām telpām.

Līdz šim apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas saskaņā ar Latvijas KPK 32.pantu pieņēma izskatīšanai krimināllietas, vadoties no noziedzīgā nodarījuma smaguma, un atsevišķu kategoriju lietas — pēc to juridiskās sarežģītības.

Likumprojektā paredzēts, ka turpmāk:

- apgabaltiesas pirmajā instancē pieņems izskatīšanai krimināllietas par konkrēta veida noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti konkrētos Krimināllikuma pantos (32.panta pirmā daļa);

- apgabaltiesas varēs pieņemt izskatīšanā krimināllietas arī pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā lietu juridisko sarežģītību vai drošības apsvērumus (32.panta otrā daļa);

- atsevišķos gadījumos (35.pants), lai panāktu krimināllietu ērtāku un ātrāku izskatīšanu, augstākas pakāpes tiesa varēs lemt par konkrētas lietas nodošanu izskatīšanai no vienas zemākas pakāpes tiesas citai tādas pašas pakāpes tiesai;

- likumā (242.pants) vairs nebūs noteikti ierobežojumi tiesnesim, kā organizēt savu darbu gadījumos, kad kādas lietas izskatīšana jāatliek vai jāaptur uz ilgāku laiku;

- lai paātrinātu lietas iztiesāšanas gaitu (276.pants) prokurors varēs vai nu nolasīt apsūdzības rakstu, vai arī sniegt tikai īsu ziņojumu par celtās apsūdzības būtību un par pieteikto civilprasību.

Piekritības grozījumi jāveic ļoti pārdomāti, lai neradītu jaunas problēmas un sastrēgumus rajonu tiesās.

Tomēr, lai principā atrisinātu Rīgas apgabaltiesas problēmu, kuras īpatsvars Latvijas tiesu sistēmā vienmēr būs īpaši liels un nozīmīgs, ir jāatgūst Tiesu pils. Līdz Ārlietu ministrijas aiziešanai uz pašreizējo Rīgas domes ēku vēl paies daži gadi. Arī Ministru kabinets pagaidām vēl nav lēmis par pārvietošanos uz citu ēku. Tomēr valstiski vienīgais pareizais risinājums ir Tiesu pils atbrīvošana tiesu varas vajadzībām. Par to valdībai jāpieņem konkrēts lēmums, un tā īstenošanai nepieciešamie līdzekļi jāieplāno valsts budžetā.

Tiesu pili — tiesu varai — tāds ir un paliek vienīgais valstiskais risinājums!

Nākamais problēmu bloks
— korupcija

Par to pagājušā gada konferencē dziļi un argumentēti runāja Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Īsumā izklāstīšu savu pozīciju. Tas, ko es vēlos panākt, ir korupcijas iespēju mazināšana tiesā un tādas sistēmas radīšanu, kas izslēdz vai vismaz būtiski mazina koruptīvus piedāvājumus un kārdinājumus.

Tas iespējams nevis ar pastiprinātu baiļu režīma ieviešanu, bet gan ar mērķtiecīgu pasākumu kompleksu, kas mazina aizdomīgumu, vairo publicitāti, ierobežo ārpusprocesuālo rīcību un stiprina tiesu varas ētiskos pamatus.

Pie šiem pasākumiem es pieskaitu:

1) tiesu ēku projektēšanu. Šajā sakarībā jums droši vien jau ir zināms, ka esmu apturējis divu tiesu ēku izbūvi, lai tās pārprojektētu atbilstoši pretkorupcijas prasībām. To atbalsta arī Pasaules banka, finansējot pārprojektēšanas darbus. Šodienas dokumentu paketē izdalīts arī instrukcijas projekts par to, kādām prasībām jāatbilst jaunajiem projektiem vai attiecīgo tiesu ēku rekonstrukcijas darbiem. Atdalot publisko un privāto sektoru, mēs ne tikai uzlabojam tiesnešu darba apstākļus, bet pasargājam viņus no aizdomām un situācijām, kas varētu radīt aizdomas;

2) pie šiem pasākumiem pieskaitāma lietu nejaušā sadale jeb lietu nozīmēšana pēc nejaušības principa. Pasaulē ir daudz dažādu modeļu. Viens no tiem (ar ko iepazinās arī Tieslietu ministrijas speciālisti) ieviests Lietuvā — Kauņā. Proti, speciāla datorprogramma lietu nozīmēšanai, kas izvērtē gan tiesneša specializāciju, gan tiesnešu pieredzi un tiesnešu slodzes. Ideālā variantā, ja ir pilnībā datorizēta tiesu sistēma, tāda lietu nozīmēšanas kārtība pēc būtības garantētu ne tikai nejaušības principa piemērošanu, bet arī vienmērīgu slodzi visās Latvijas tiesās. Ar šī principa ieviešanas noteikumiem jeb, pareizāk, noteikumu projektu varat iepazīties dokumentos, kas jums izdalīti;

3) nākamais solis — ex parte — tikšanās. Proti, jābūt precīzi reglamentētam, kādos apstākļos, kādās situācijās tiesnesis tiekas ar pušu pārstāvjiem. Vai arī, ja kāda no pusēm to vai citu iemeslu dēļ nepiedalās, kādā veidā tiek fiksētas sarunas (video, audio, protokola veidā vai citādi). Arī šī noregulējuma projekts jums izdalīts;

4) pie korupcijas iespēju mazināšanas pasākumiem pieder arī tiesu nolēmumu publicitāte. Šai virzienā Tiesu namu aģentūra spērusi nozīmīgus soļus īsi pirms tiesnešu konferences, publicējot vēl vienu krājumu, kas, manuprāt, ir ļoti pozitīvi vērtējams: Latvijas Republikas apelācijas instances civillietu nolēmumu apkopojumu. Nenoregulētie publicitātes un atklātības jautājumi tiesu iestādēs arī ir viens no ieganstiem, kas rada aizdomas par korupciju. Ne mazāk svarīgs jautājums ir arī tiesnešu karjeras plānošana un tas, lai algas tiesu sfērā atbilstu dzīvei nepieciešamajam algas līmenim un būtu saprātīgā proporcijā labai algai privātajā sektorā.

No resursu izmantošanas un papildināšanas viedokļa ļoti svarīgs ir starptautiski definētais princips, ka citas valdības nozares nevar samazināt algas un budžetus, ne arī mainīt to sadali tiesā. Un, ja tiesu noslogotībai ir nerealizējamības robežas, kā tas ir Rīgas apgabaltiesā, tiesu vara spēj iegūt papildu resursus.

Tomēr uzsvars korupcijas mazināšanā liekams ne tikai uz resursiem, kas piešķirami tiesām, bet arī uz ētiku, tiesnešu profesionālo ētiku.

Jāteic, ka Latvijas tiesneši ir labi pastrādājuši un formulējuši ļoti labu Latvijas tiesnešu ētikas kodeksu. Ir svarīgi, lai šis profesionālās ētikas kodekss kļūtu par dzīves normu.

Taču, kamēr šie soļi nav sperti, tikmēr acīmredzot turpināsies stāvoklis, ka Tieslietu ministrija regulāri saņems sūdzības, tajās tiks izteikti – tāpat kā līdz šim — apgalvojumi, minējumi vai aizdomas par tiesu korumpētību. Šobrīd daļu no šīm sūdzībām mēs nosūtām pēc piekritības prokuratūrai. Citos gadījumos pietiek ar Tieslietu ministrijas pārbaudi, bet joprojām sabiedrības apziņā korupcija tiesās pastāv. Un, ja tā pastāvētu tikai sabiedrības apziņā, problēmas atrisinājums būtu daudz vienkāršāks.

Tiesu nami, to apsaimniekošana, aprīkošana, datorizācija

Esmu izvirzījis uzdevumu Tiesu namu aģentūrai (TNA) — piecos gados pabeigt visu tiesu namu sakārtošanu atbilstoši varas vajadzībām.

Domājot par to, kā vislabāk veikt šo uzdevumu, esmu nācis pie secinājuma: nepieciešama resursu koncentrācija un precīza prioritāšu noteikšana. Diezin vai apgabaltiesu priekšsēdētājiem un tieslietu ministram vajadzētu šķiest spēkus, savstarpēji cīnoties par to vai citu apsaimniekošanas formu. Drīzāk būtu jāturpina iesāktā diskusija, kurā galvenais mērķis būtu racionāla tiesu varai piemērota apsaimniekošanas sistēma. Pašlaik tiesām trūkst normālas apgādes sistēmas. Pavisam vienkāršu, saimniecisku problēmu risināšana prasa, manuprāt, pārāk daudz laika, un tā arī ir nesakārtota.

Daudz diskusiju līdz šim ir izraisījis lēmums nodot tiesu ēkas Tiesu namu aģentūras valdījumā. Ir izteikts viedoklis, ka, nododot tiesu ēkas TNA, tiks apdraudēta tiesu neatkarība. Es saprotu tiesnešu bažas šajā sakarā, un pēc tikšanās ar apgabaltiesu priekšsēdētājiem mēs vienojāmies, ka tiesu ēku nodošana nenotiks, kamēr nebūs izstrādāts valsts interesēm atbilstošs tiesu ēku apsaimniekošanas modelis.

Es gribētu vērst jūsu uzmanību, ka neatkarīgā tiesu varā tikpat lielā mērā ir ieinteresēta valsts un tās iedzīvotāji. Tiesu ēka ir tā vieta, uz kurieni cilvēki dodas meklēt taisnību un aizstāvību. Mums ir jāpanāk, ka cilvēki uzticas tiesai, tic tās objektivitātei un neietekmējamībai. Līdzko tiesas iesaistās saimnieciskos darījumos un uzņemas saistības un pienākumus, slēdzot civiltiesiskus darījumus ēku apsaimniekošanā, mēs vairs nevaram runāt par neatkarīgu tiesu varu, kas izpaužas tikai un vienīgi tiesas spriešanā un strīdu izšķiršanā. Tiesnesim nevar uzlikt par pienākumu rūpēties par to vidi, kurā tiek realizēta tiesu vara. Tas ir izpildvaras pienākums, kurai ir šajā aspektā jābūt tiesu varas kalpam. Tiesnesim ir jāspriež tiesa. Pēdējā tikšanās reizē TNA iesniedza izvērtēšanai savu apsaimniekošanas modeli, un mēs vienojāmies, ka savus priekšlikumus iesniegs arī Tieslietu ministrija un apgabaltiesu priekšsēdētāji.

Turpināsim labākā modeļa meklējumus, nevis meklēsim problēmas tur, kur to nav.

Paralēli tiesu namu apsaimniekošanai TNA strādā pie projekta "Latvijas Republikas vienotā tiesu informācijas sistēma" īstenošanas. Kā nozīmīgākais sasniegums te jāmin tiesu informatīvās sistēmas programmas nodrošinājuma prototipa izveide. Izstrādāto prototipu aizvadītā gada oktobrī akceptēja pieņemšanas komisija, kurā bija iekļauti visu instanču tiesu, kā arī Tieslietu ministrijas tiesu darba speciālisti un kuru vadīja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks. Tagad, balstoties uz izstrādāto prototipu un tā aprobācijas gaitā iegūtajām atziņām, ir sākts darbs pie visaptverošas tiesu informatīvās sistēmas izveides visā valstī. Nepieciešamā infrastruktūra tiesu informatīvās sistēmas uzstādīšanai, kas ietver sevī lokālos datortīklus, datortehniku, valsts nozīmes datu pārraides tīkla (VNDPT) pieslēguma punktus, ir praktiski izveidota visās apgabaltiesās un apgabaltiesu pastāvīgajās sesijās. Tiesu informatīvās sistēmas ietvaros ir uzstādīti 134 datori un darbam ar datoriem apmācīti 188 tiesneši un tiesu darbinieki (kopumā paredzēts, ka pēc ieviešanas sistēmai būs aptuveni 1000 lietotāju Latvijas Republikas tiesās). Tās ieviešana jāpabeidz divos gados, taču nepieciešamība uzstājīgi paģēr to pabeigt agrāk.

 

Tiesnešu darbs visciešākajā veidā saistīts ar tiesu personāla darbu, nemitīgi izvirzot augstas prasības tiesnešiem, cenšoties panākt algu pielikumu viņiem, esam atstājuši novārtā tiesu personālu. Šeit nepieciešama ļoti skaidra un nepārprotama rīcība, jo tiesu personāls prasa īpašu uzmanību. Tiesa ir valsts iestāde, un tai jāizvirza tādas pašas prasības kā jebkurai citai valsts iestādei. Tiesu darbinieku štats, tiesu darbinieku kvalifikācija nozīmē noteiktu prasību līmeni un tiem darbiniekiem, kas strādā tiesās, jābūt ar precīzi noteiktām funkcijām – amatu aprakstiem, līdzvērtīgi ceļoties viņu kvalifikācijai, jāpalielinās arī viņu algai. Domāju, ka valsts mērogā risināt tulku problēmu tiesās ir iespējams. Tieslietu ministrijai vajadzētu izsludināt konkursu par tulkošanas pakalpojumu sniegšanu tiesās, lai nebūtu tā kā pašreiz, ka dēļ viena štatu tulka regulāri būs jāatliek lietas izskatīšana, jo tulks aizņemts citā procesā. Katra tiesneša darba vietai jābūt nodrošinātai ar vajadzīgo aparatūru un ar obligātu pieeju "Latvijas Vēstnesim" internetā. Jāpabeidz uzsāktie aprēķini, un atbilstoši aprēķiniem jāfinansē bibliotēku iekārtošana. Iespēju robežās Tieslietu ministrija cenšas atbalstīt studējošos tiesu darbiniekus. Tie tiesu darbinieki, kas izrāda īpašu interesi, ir jālolo, jo daļa no viņiem tuvākajā nākotnē papildinās tiesnešu korpusu vai vismaz kļūs par kvalificētiem juristiem.

 

Šobrīd Tieslietu ministrijā ir izveidojusies diezgan krietna rinda "gribētāju", kas vēlas kļūt par tiesnešiem . Lai mēs šim atbildīgajam un grūtajam darbam varētu izvēlēties vislabākos no kandidātiem, būtu pateicīgs, ja jūs sniegtu savus priekšlikumus par kritērijiem, kādi nepieciešami, izvērtējot pretendenta atbilstību amatam.

Jāveido sistēma, kas ļautu piesaistīt tiesām vislabākos speciālistus. Kā divus galvenos kritērijus varētu nosaukt:

1) tiesnešu kvalifikācija — lemjot par kvalifikācijas klases paaugstināšanu, būtu jāņem vērā papildus apmeklētie kursi, semināri, mācības, lasītās lekcijas, publikācijas. Tātad kvalifikācijas kolēģijai vajadzētu apsvērt augstāku kritēriju izvirzīšanu, kas celtu tiesnešu amata prestižu kopumā;

2) konkurētspējīgs algu līmenis. Lai izveidotu konkurētspējīgu tiesnešu korpusu, nenoliedzami ir jādomā par tiesnešu algu paaugstināšanu, kam ir jābūt atbilstošai tiesnešu spējai sevi pilnveidot.

Darba grupa, kuras sastāvā bija iekļauti arī dažāda līmeņa tiesneši, iepazinās ar Somijas pieredzi — tiesnešu darba apmaksu saistot ar izskatīto lietu daudzumu, tomēr izvērtējot atzina šo sistēmu par nepieņemamu Latvijai.

Tieslietu ministrijas pienākums ir sekmēt tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanu, un tādēļ 21 tiesnesim 1999. gadā bija iespēja doties uz ārzemēm, lai piedalītos dažādos Eiropas Savienības rīkotajos semināros. Tieslietu ministrija kopā ar Tiesnešu mācību centru rīkoja seminārus tiesu apgabalos, Augstākā tiesa rīkoja seminārus apgabaltiesu tiesnešiem un pozitīvi jāatzīmē, ka arī paši tiesneši mācījās gan pašmācību ceļā, gan kopā ar sava attiecīgā apgabala tiesu priekšsēdētāju un tiesnešiem.

Joprojām EP piedāvā mācības tiesnešiem, šobrīd — Eiropas patentu tiesības, tātad tiesneši ar labām angļu valodas zināšanām un vēlēšanos papildināt savas zināšanas šajā jomā tiek aicināti līdz šī gada 15.martam pieteikties uz šo mācību kursu.

Diemžēl 1999. gada rudenī pasliktinājās Tiesnešu mācību centra darbs, un līdz ar to netika īstenotas vairākas ieceres. Cerēsim, ka Tiesnešu mācību centrs atkal darbosies ar jaunu sparu. Jau šogad, varbūt ne tik labi, kā būtu vēlējušies, mācības ir jau sāktas gan tiesu apgabalos, kā arī 10. aprīlī uzsāks mācības 10 jaunie tiesneši.

Aicinu jūs pievērst uzmanību starpvalstu līgumos un konvencijās ietverto normu apgūšanai, kā arī Eiropas tiesību studijām.

Ierosinu tiesām apsvērt bibliotēku izveidošanu, jo tas dotu iespēju ātrāk un vairāk izmantot to literatūru, ar ko pašlaik nevaram nodrošināt visus tiesnešus (arī bērnu istabas).

Tiesu priekšsēdētāji savās mapītēs atradīs:

- tiesu ēku plānojuma vadlīnijas;

- koncepciju par iespējamo tiesu piesēdētāju institūcijas reformu;

- noteikumus par lietu sadales principiem un lietu numerāciju;

- instrukciju par piemaksu pie pamatalgas atbilstoši kvalifikācijas klasei;

- instrukciju par tiesnešu kandidātu stažēšanos;

- aptaujas anketu, ar kuras palīdzību jūs tiekat aicināti izteikt savu viedokli un priekšlikumus par specializētajām tiesām, tiesnešiem un citiem aktuāliem jautājumiem. Šajā sakarā jāatzīmē, ka pašreiz notiek diskusijas, iesaistoties presei, ārvalstu ekspertiem, deputātiem par nepieciešamību izveidot specializētās tiesas — jūras, komerciālās, administratīvo, darba, nodokļu u.c. Alternatīva šajā jautājumā būtu tiesnešu specializācija konkrētu lietu izskatīšanā.

Gaidīsim jūsu atbildes nedēļas laikā, jo mēs ļoti augstu vērtējam jūsu viedokli, ievērojot to, ka tikai profesionāļu un teorētiķu sadarbībā var rasties augsti kvalitatīvi likumi, noteikumi un instrukcijas.

 

1999. gada nogalē tika izsludinātas tiesu piesēdētāju vēlēšanas , bet jau šogad esam saskārušies ar problēmu, ka tiesu piesēdētāji ir gan ievēlēti, bet tie, kas ir pensionāri, nevar saņemt pensiju, ja tā pārsniedz Ls 60, tādēļ esmu nosūtījis vēstuli labklājības ministram Robertam Jurdžam ar lūgumu izdarīt attiecīgas izmaiņas, lai arī šie ievēlētie piesēdētāji varētu pildīt savus pienākumus un tas neattiektos uz nepamatotu pensiju ierobežošanu.

Par zemesgrāmatu tiesnešiem

No apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu darba pilnveidošanas lielā mērā ir atkarīga sekmīgas zemes reformas un privatizācijas pabeigšana, hipotekārās kreditēšanas attīstība un jebkurš cits ar nekustamajiem īpašumiem saistīts process.

Ja pavēro zemesgrāmatu nodaļu darba statistiku, var secināt, ka ar katru gadu darba apjoms zemesgrāmatu nodaļās pieaug ģeometriskā progresijā. Šis skaits aug katru gadu. Pērn katrs tiesnesis vidēji mēnesī pieņēma 210 tiesneša lēmumus. Tas iespējams pateicoties datorizētās zemesgrāmatas programmas ieviešanai un tiesneša palīgu štata vietu iedalīšanai.

Pamatuzdevumi zemesgrāmatu attīstībai ir noteikti Zemesgrāmatu likumā. Tas paredzēja pāreju uz pilnīgi datorizētu zemesgrāmatu visās zemesgrāmatu nodaļās un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatu izveidi.

Pašlaik izveidotas 28 savstarpēji nesaistītas zemesgrāmatu nodaļu datorizētās datu bāzes. Ir izstrādāts Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pilotmodelis, kas tika ieviests četrās zemesgrāmatu nodaļās un Zemesgrāmatu departamentā.

Otrs svarīgākais paveiktais darbs bija visu zemesgrāmatu datu tehniskā un tiesiskā konvertācija zemesgrāmatu nodaļās, kas sevī ietvēra papīra formāta zemesgrāmatu datu ievadīšanu elektroniskajā datu bāzē. Tas bija ļoti apjomīgs un precīzs darbs, taču šodien mēs varam teikt, ka datorizētā zemesgrāmatu sistēma satur pārbaudītus, ticamus un juridiski spēkā esošus datus, kas ir ļoti svarīgi visiem zemesgrāmatu klientiem, kas saņem informāciju no datorizētās zemesgrāmatas.

Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas izveides priekšnoteikums ir tīkla izveide starp visām 28 zemesgrāmatu nodaļām tiešsasaistes režīmā, kas tika sākta pagājušā gada nogalē un pilnībā tiks pabeigta līdz aprīlim.

Runājot par šī gada uzdevumiem, ir jāuzsver sekojošais.

Galvenais mērķis — Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmas pilnīga ieviešana un centrālās datu bāzes izveide. Tā būs vienīgā zemesgrāmatu datu bāze, kas saturēs juridiski atzītu informāciju. Datorizētās zemesgrāmatas funkcionēšana jānodrošina valsts institūcijai — Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājai, kas saskaņā ar Zemesgrāmatu likumu ir jāizveido Ministru kabinetam.

Ir jāizstrādā Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas izplatīšanas sistēmas galīgā versija, kas nodrošinās klientiem modernu informācijas servisu, jo informāciju par visu nekustamo īpašumu tiesisko statusu valstī varēs pieprasīt vienā vietā, nevis aptaujājot 28 zemesgrāmatu nodaļās kā līdz šim. Tas ir ļoti būtiski, jo operatīva un precīza informācija par personu nekustamajiem īpašumiem ir nepieciešama Valsts ieņēmumu dienestam, tiesām, prokuratūrai, tiesu izpildītājiem, notāriem un advokātiem, kā arī kredītiestādēm, kas šo informāciju turpmāk varēs iegūt no centrālās datu bāzes arī elektroniskā veidā tiešsasaistes režīmā.

2000.gada laikā līdztekus minētajiem pasākumiem ir jāsper soļi arī informācijas sistēmas jeb megasistēmas attīstības virzienā, kurā jāiekļaujas arī valsts vienotajai datorizētajai zemesgrāmatai. Ļoti rūpīgi ir apsverams jautājums par datu apmaiņu ar citiem reģistriem, lai tie netiktu dublēti un tiktu reģistrēti tikai informācijas izcelsmes vietā.

Šodien mēs varam secināt, ka no zemesgrāmatu darbības atjaunošanas 1993. gadā ir noiets būtisks attīstības posms no papīra formāta zemesgrāmatas, kurās ierakstus tiesnesis izdarīja ar roku, līdz modernai, pilnībā datorizētai zemesgrāmatu vešanas kārtībai. Protams, straujā datorizācija un jauno tehnoloģiju ieviešana zemesgrāmatu nodaļu darbā prasa un prasīs no tiesnešiem un visa pārējā personāla augstu kvalifikāciju, nemitīgu pilnveidošanos un pielāgošanos jaunajām prasībām. Taču tikai tā ir sasniedzams mērķis — operatīva īpašuma tiesību reģistrācija zemesgrāmatā, attīstīts informācijas serviss klientiem un stingrs likumības ievērošanas princips zemesgrāmatu nodaļu darbā.

Par Tiesu departamenta darbu

Ņemot vērā sūdzību skaitu, Tiesu departamenta darbinieki ir veikuši arī četru tiesnešu darba individuālo pārbaudi. Lai uzlabotu darbu Talsu rajona tiesā, Talsu rajona tiesas jaunā kancelejas vadītāja tika nosūtīta mācīties uz Zemgales priekšpilsētas tiesu, bet pēc tam Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs Ziedonis Strazds kopā ar savu palīgu un kancelejas vadītāju sniedz praktisko palīdzību uz vietas Talsu rajona tiesā. Jāatzīmē, ka pašlaik sūdzības par Talsu rajona tiesas darbu Tiesu departamentā netiek saņemtas.

Lai samazinātu neizskatīto lietu atlikumu, uz Liepājas tiesu palīgā devās Saldus rajona tiesas priekšsēdētāja Gunita Galiņa, bet uz Daugavpils tiesu — Krāslavas rajona tiesas tiesnesis Arvīds Ozerskis. Protams, mēneša laikā daudz neko izdarīt nevar, bet reāla palīdzība bija, un izskatīto lietu skaits abās tiesās palielinājās.

Gada laikā Tiesu departaments ir sagatavojis 80 raksturojumus tiesnešu apstiprināšanai bez termiņa ierobežojuma, pārejai no vienas tiesas uz otru un kvalifikācijas klases paaugstināšanai. Ņemot vērā, ka 1999. gada 23.aprīlī tika pieņemts jauns Nolikums par tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju un tiesnešu atestācijas kārtību, kas paredz samazināt nostrādāto laiku tiesneša amatā, ar kuru tiek piešķirta 5. kvalifikācijas klase vai augstāka, tad reāli ne vienmēr uzreiz varēja tikt sagatavoti un izskatīti nepieciešamie materiāli kvalifikācijas klases paaugstināšanai.

Attiecībā uz tiesnešu štata vietām varu informēt, ka rajonu (pilsētu) tiesās 2000. gada 1. janvārī vakantas bija 12 tiesnešu štata vietas, apgabaltiesās — 9 tiesnešu štata vietas, bet Zemesgrāmatu nodaļās — 10.

Tiesnešu darba slodzes ir visumā izlīdzinātas, izņemot Rīgas apgabaltiesu, Liepājas, Daugavpils tiesas, Rīgas un Centra rajona tiesas. Daļēji šo situāciju centāmies novērst, piesaistot tiesnešus no citām tiesām, bet 10 tiesnešu amata vietas, kuras paredzam līdz ar budžeta grozījumiem vēl šogad, protams, novirzīsim tiesām, kam ir lielākais lietu atlikums.

Sākumā minēju, ka jau vairākus gadus tiesnešu konferencēs runā vienu un to pašu. Tomēr vēlos noslēgt savu ziņojumu optimistiski un apgalvot, ka gluži tā vis nav. Iespējams, ka laika ritumā nepamanām tās pozitīvās pārmaiņas, kas notiek mūsu dzīvē un tiesu sistēmā. Ja nemaldos, pirms trim gadiem dažos Latvijas laikrakstos tika publicēti kuriozi sludinājumi: "… izsludina konkursu uz vakanto tiesneša amata vietu".

Pašlaik Tieslietu ministrijā ir izveidojusies diezgan krietna pretendentu rinda, kas vēlas kļūt par tiesnešiem. Mēs jau varam izvēlēties vislabākos no kandidātiem. Tas ļauj cerēt, ka tuvākajā nākotnē tiesneši būs vislabāk sagatavotākais, visizglītotākais juristu korpuss Latvijā ar visaugstāko prestižu sabiedrībā.

Es gribētu šai sakarā pateikties par jau paveikto darbu pirms gada tiesnešu konferencē ievēlētajām — Tiesnešu disciplinārkolēģijai un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai.

Trīs pamatpostulāti

Nobeigumā atļaujiet man uzsvērt trīs pamatpostulātus, no kuriem es vados savā darbā un uz kuriem balstos savā rīcībā.

Pirmais. Profesionāla, godīga, moderni ekipēta un labi apmācīta tiesnešu korpusa izveide ir mana kā tieslietu ministra augstākā prioritāte.

Otrais. Labs tiesnesis ir svarīgāk nekā labs likums. Jo labs tiesnesis spēj taisnīgi nolemt arī tad, ja likums būs nepilnīgs.

Trešais. Tiesu pili — tiesu varai!