60 gadus kalpojot cilvēkiem, ticībai, mieram, žēlsirdībai —
Viņa eminence Jānis kardināls Pujats
 

Otrdien, 29. martā, plkst. 18.00, Viņa eminence Jānis kardināls Pujats Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē noturēja savas priesterības 60 gadu pateicības Svēto misi, kurā piedalījās Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Luidži Bonaci, Latvijas tradicionālo konfesiju Baznīcu vadītāji, kā arī Latvijas Valsts prezidenta pienākumu izpildītāja, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Rīgas domes pārstāvji, ticīgie Foto: Boriss Koļesņikovs

Otrdien, 29. martā, plkst. 18.00, Viņa eminence Jānis kardināls Pujats Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē (apakšējā attēlu rindā centrā) noturēja savas priesterības 60 gadu jubilejas pateicības Svēto misi, kurā kopā ar citiem ticīgajiem piedalījās Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis (apakšējā attēlu rindā pa kreisi), kā arī Valsts prezidenta pienākumu izpildītāja, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (apakšējā attēlu rindā pa labi), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un citi. Svinīgajā misē Jāni kardinālu Pujatu kopā ar citiem sirsnīgi sveica arī Rīgas un visas Latvijas pareizticīgās Baznīcas metropolīts Aleksandrs (augšējā attēlu rindā pa kreisi), Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Luidži Bonaci un Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankēvičs (augšējā attēlu rindā pa labi)Foto: Boriss Koļesņikovs

Kardināla priesterības jubilejas dievkalpojumā piedalījās Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Luidži Bonaci, Rīgas arhidiecēzes priesteri, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas un visas Latvijas pareizticīgās Baznīcas metropolīts Aleksandrs un citi.

Pirms sešdesmit gadiem – 1951.gada 29.martā – preses uzmanības centrā bija nupat ievēlētās Latvijas PSR Augstākās padomes pirmā sēde. Avīzes ziņoja arī par I Baltijas padomju folkloristu konferenci, kas todien noslēdzās, un uzslavēja rūpnīcas “Sarkanais kvadrāts” brigādi, kas maiņā no konveijera bija noņēmusi 1500 pāru apavu plānā paredzēto 980 vietā. Tikmēr lielā slepenībā Rīgas arhibīskapa metropolīta Antonija Springoviča privātajā kapelā par priesteri tika ordinēts 21 gadu vecais Jānis Pujats. Tikai pirms trīs mēnešiem ar Latvijas PSR Ministru padomes rīkojumu bija slēgts Rīgas metropolijas Garīgais seminārs. Arī pirms tam J.Pujatam līdzīgi kā citiem savas paaudzes priesteriem daudzas lietas bija jāapgūst pašmācības ceļā, jo padomju vara bija arestējusi daudzus Garīgā semināra pasniedzējus.

Savu pirmo Svēto misi J.Pujats svinēja 1951.gada 15.aprīlī Preiļu Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīcā, bet draudzes gana gaitas sāka 1951.gada 3.jūlijā Zosnas Sv.Erceņģeļa Miķeļa draudzes baznīcā, Baltas Sv.Erceņģeļa Miķeļa draudzes kapelā un Dukstigala Jaunavas Marijas draudzes baznīcā. Pēc iesvētīšanas J.Pujats strādāja daudzās Latgales draudzēs. Rudzātos viņš saveda kārtībā avārijas stāvoklī esošu baznīcu – torņa daļu uzbūvējot pilnīgi no jauna.

Kopš 1958.gada viņš kalpoja Rīgas baznīcās, vēlāk arī Garīgajā seminārā. Viņš ieguva lielu bīskapa Julijana Vaivoda ievērību kā dedzīgs, garīdznieka darbu mīlošs un čakls priesteris. Šā iemesla dēļ bīskaps viņam uzticēja priesterības kandidātu audzināšanas darbu Garīgajā seminārā. J.Pujats izpelnījās tik lielu bīskapa uzticību, ka 1979.gadā viņš to iecēla par savu ģenerālvikāru, neraugoties uz to, ka pēc baznīcas kanonu likumiem priekšroka bija dodama palīgbīskapam.

Jau septiņdesmitajos gados, strādājot Garīgajā seminārā, riskēdams ne tikai ar savu darbu, bet arī ar brīvību, J.Pujats pavairoja bērnu sagatavošanai pirmajiem svētajiem sakramentiem tik vajadzīgo ticības pamatjautājumus skaidrojošo grāmatiņu – katehismu un paslepus to nogādāja prāvestiem. Vēlāk viņam izdevās dabūt oficiālu atļauju lūgšanu grāmatā ievietot katehismu ar nosaukumu – Lasīšanai svētdienās.

Otrs darbības virziens bija liturģijas reforma pēc Vatikāna II koncila. J.Pujats strādāja par liturģijas profesoru Garīgajā seminārā. Lai īstenotu reformu Latvijā līdz galam, viņam vajadzēja izstrādāt izmaiņas ceremonijās, Svētās mises darbībās, iztulkot un izdot jaunas rituālgrāmatas, Misāli, lekcionārijus, lūgšanu grāmatas, kas atbilstu liturģiskajai reformai. Tas prasīja lielu piepūli un daudzas negulētas naktis.

To visu redzēja bīskaps Julijans, un, kad 1982.gadā vajadzēja izvirzīt kandidātus nākamā bīskapa amatam, viņš bez šaubīšanās izvirzīja savu ģenerālvikāru J.Pujatu, bet padomju iestādes viņam šo ieceri īstenot neļāva. Tomēr tas realizējās 1991.gada 8.maijā, kad J.Pujats tika iecelts par Rīgas metropolijas arhibīskapu metropolītu.

J.Pujats organizēja pāvesta uzņemšanu 1993.gadā un palīdzēja vienoties par vairākiem Baznīcas legālā statusa jautājumiem pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā, kas deva pamatu līgumam starp Latvijas valsti un Vatikānu 2000.gada novembrī. 2001.gadā pāvests paziņoja, ka J.Pujats ir bijis kardināls in pectore jeb kardināls noslēpumā kopš 1998.gada.

Romas katoļu Baznīcas Latvijā
informācijas centrs