Ministru prezidents:

— savā iknedēļas preses konferencē

— Labdien! Esmu izvēlējies savus akcijas " Latvijas preci XXI gadsimtam" ekspertus — Maiju Bārzdiņu, Cēsu rajona Taurenes pagasta matemātikas skolotāju, Asnāti Ziemeli, asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidenti, Mārtiņu Rītiņu, labi pazīstamu pavārmākslas meistaru, Solu Bukingoltu, veiksmīgu uzņēmēju, un Arti Buti, veiksmīgu mākslinieku. Jau ir sākusies akcijai pieteikto preču pašreklāmas iesūtīšana, kas noslēgsies 26. aprīlī. Tajā var piedalīties gan paši ražotāji, gan patērētāji. 24. maijā es kopā ar ekspertu komisiju paziņošu piecas mūsu uztverē labākās nominācijas. 29. maijā notiks apbalvošana ar speciāli šim nolūkam izgatavotu balvu "Veiksme 99". Kādēļ šāda akcija ir vajadzīga? Nevis tikai tādēļ, lai palielinātu mūsu eksportu, kas, protams, ir nozīmīgi. Galvenais ir — lai mūsu patērētāji, mūsu pircēji, kuru Latvijā ir vairāk nekā divi miljoni, pērkot un ieejot veikalā, vienmēr padomātu, ko pērk — Latvijā ražotu preci vai importa preci. Un līdzīgos izvēles apstākļos, izvēloties Latvijā ražotu preci, mēs iegūstam vairākas labas lietas — samazinām negatīvo importa un eksporta bilanci, samazinām tekošā konta deficītu un galu galā samazinām arī bezdarbu. Šādas akcijas un patriotiska rīcība ir novērojama daudzās pasaules valstīs.

Tad Ministru prezidents atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Vai Brīvības pieminekļa simbolikas izmantošana balvai nav pārāk pretencioza, un kāds ir Brāļu kapu komitejas viedoklis šajā jautājumā?

V.Krištopans:

— Tas ir ekspertu komisijas kompetencē. Es šos jautājumus viņiem uzdošu, ja būs kādas pretrunas, tad mēs mainīsim balvu. Es gan neesmu iedziļinājies šajā jautājumā. Mākslinieks Artis Bute ir nokārtojis visus juridiskos jautājumus.

— Jūs solījāt šodien runāt par ministru algām...

V.Krištopans:

— Esmu dzirdējis dažādus viedokļus. Acīmredzot ideja par ministru algām bija vietā un laikā, izraisīja sabiedrībā lielu rezonansi un varbūt novērsa sabiedrības uzmanību no citām lietām. Esmu dzirdējis uzskatu, ka ministriem sava alga ir jānopelna. Viena versija ir redzēta — ministrs noprivatizē visu, kas jānoprivatizē, un nenāk pēc algas. Es gan šo versiju pilnībā noraidu. Bet algas ministriem pašiem ir jānopelna. Šī ideja radās jau pagājušajā gadā, kad mēs to apspriedām ar Makarova kungu. Mēs ilgi par to diskutējām vēl Krasta valdības laikā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā jau ir ieviesta sistēma, ka ministru algas ir atkarīgas no ekonomiskās situācijas valstī. Šobrīd sabiedrības reakcija ir ļoti negatīva, un tas ir loģiski, jo ir palielinājies bezdarbs. Es esmu sagatavojis ministru apmaksas sistēmu, kurā ministru algas tiek piesaistītas vidējai algai valstī. Vidējā alga valstī pagājušajā gadā bija 133 lati. Es esmu sagatavojis šādu formulu, bet, kamēr valstī nebūs stabilizēts bezdarba procents, es to atlikšu. Es teicu, ka bezdarbs nepārsniegs 10 procentus. Es esmu jau dzirdējis, ka es esmu ne tā izteicies, bet bezdarbs nav pārsniedzis 10 procentus, tas ir 9,7 procenti. Tas gan ir slikts rādītājs, bet pie zemas inflācijas bezdarba līmenis vienmēr ir augsts.