Par Eiropas parlamentu deputātiem Cēsīs un Rīgā

Šajās dienās Latvijā notiek Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Komitejas attiecību uzturēšanai ar parlamentiem un sabiedrību trīs dienu ilga kārtējā izbraukuma sēde. Šīs komitejas pamatuzdevums ir stiprināt sakarus starp Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentiem un iepazīstināt to deputātus ar Parlamentārās asamblejas darbu. Komiteja veicina arī sadarbību starp EPPA un tām nevalstiskajām organizācijām, kam ir piešķirts konsultanta statuss Eiropas Padomē, kā arī pēta masu saziņas līdzekļu un parlamentu savstarpējās attiecības.

Svētdien, 14.martā, EPPA Komitejas pārstāvji — ap 40 deputātu no dažādām Eiropas valstīm — apmeklēja Cēsis, kur tikās ar Cēsu pilsētas un rajona vadību un iepazinās ar reģionālās attīstības problēmām un iespējām šajā Latvijas novadā.

Vakar, 15.martā, Saeimas namā bija sēdes dalībnieku uzstāšanās un debates, kur galvenokārt bija runa par reģionālo sadarbību parlamentu līmenī. Lielākoties ar priekšlasījumiem uzstājās Latvijas pārstāvji.

Vispirms no rīta sēdes dalībnieki uzklausīja Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Andra Ķestera teikto. Viņš savā uzrunā īpaši uzsvēra Latvijas gandarījumu par NATO paplašināšanos, šajā organizācijā uzņemot trīs Viduseiropas valstis, jo līdz ar to ir dots izšķirošs trieciens kontinenta mākslīgajai sašķeltībai. Runājot par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, Andris Ķesteris pauda Latvijas uzskatu, ka asociētās valstis, tostarp Latvija, būtu biežāk jāiesaista sarunās ar ES dalībvalstīm kopīgu pozīciju izstrādāšanā, risinot dažādus stratēģiska rakstura drošības politikas jautājumus.

Par Latvijas integrāciju Eiropas politiskajās un ekonomiskajās struktūrās runāja Saeimas priekšsēdētāja biedrs Gundars Bojārs, bet par Baltijas valstu parlamentu līdzšinējo un pašreizējo sadarbību — Latvijas delegācijas Baltijas asamblejā vadītājs Romualds Ražuks un Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētāja Laima Andrikiene no Lietuvas. Kā pozitīvs dažādu Eiropas reģionu sadarbības piemērs tika minēti parlamentārās Baltijas asamblejas aizvien ciešākie kontakti ar Ziemeļu padomi pēc formulas "5+3", kas aizsākušies jau 1992.gadā.

Šodien, 16.martā, paredzēta EPPA Komitejas attiecību uzturēšanai ar parlamentiem un sabiedrību locekļu tikšanās ar Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un ar skolu jaunatni.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktors