Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 17.martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.03.2011., Nr. 45 https://www.vestnesis.lv/ta/id/227525

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uzturoties darba vizītē Lietuvā

Vēl šajā numurā

22.03.2011., Nr. 45

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 17.martā

FM: Par aizsardzības un drošības jomas iepirkumiem

17.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts par aizsardzības un drošības jomas iepirkumiem.

Likumprojekta izstrādes mērķis ir pārņemt Eiropas Komisijas direktīvas normas, nodrošinot iepirkumu aizsardzības un drošības jomā efektīvu norisi.

Eiropas Savienības (ES) institūcijas ir atzinušas, ka aizsardzības un drošības jomā visbiežāk ir ierobežota konkurence un jo sevišķi militārā aprīkojuma piegādes nodrošina daži tirgū dominējoši piegādātāji, ko vēl vairāk veicina tas, ka iepirkumi aizsardzības jomā galvenokārt tiek veikti, nepiemērojot iepirkuma procedūras.

Tāpat arī secināts, ka iepirkuma līgumu aizsardzības un drošības jomā noslēgšanai ir jāparedz īpaši šīm jomām piemērotas iepirkuma procedūras, kas gan veicinātu piegādātāju konkurenci, tajā skaitā mazo un vidējo komersantu iesaistīšanu būvdarbu, pakalpojumu un preču aizsardzības un drošības jomā tirgū, gan arī ņemtu vērā tās specifiskās prasības. Tādēļ ir atzīts, ka tikai ar speciālu regulējumu ir iespējams veicināt konkurenci un nodrošināt, ka iepirkuma procedūras ir piemērotas iepirkumu aizsardzības un drošības jomas specifikai.

Izvērtējot risinājumus direktīvas noteikumu pārņemšanai nacionālajos normatīvajos aktos, ir secināts, ka lietderīgāk ir izstrādāt atsevišķu normatīvo aktu (likumprojektu par aizsardzības un drošības jomas iepirkumiem), lai neradītu papildu grūtības Publisko iepirkumu likuma un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma piemērotājiem.

Likumprojektā būs noteiktas piemērojamās iepirkuma procedūras, piegādātājiem nosakāmās prasības, atrunāta informācija par iepirkumu komisiju, iepirkuma procedūras norisi, iepirkuma norises pēcpārbaudi un cita saistoša informācija.

Likumprojektu vēl izskatīs un par to lems Ministru kabinetā un Saeimā.

 

 

FM: Par finanšu stabilitātes nodevas deklarācijas veidlapu un tās aizpildīšanu

17.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par finanšu stabilitātes nodevas taksācijas perioda deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību.

Saskaņā ar Finanšu stabilitātes nodevas likumu kopš 2011.gada janvāra Latvijā ir ieviesta finanšu stabilitātes nodeva, ko Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes un to filiāles dalībvalstīs un ārvalstīs, kā arī dalībvalstīs un ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles Latvijā maksā no to likumā noteiktā kārtībā koriģētas saistību kopsummas.

Likumā ir noteikts, ka nodevas maksātājs līdz nākamā taksācijas perioda 15.aprīlim sastāda un iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nodevas taksācijas perioda deklarāciju. Tā kā pašlaik Latvijas normatīvie akti neparedz nodevas deklarācijas veidlapas formu, tad noteikumu projekta mērķis ir noteikt nodevas deklarācijas veidlapas formu un tās aizpildīšanas kārtību.

Noteikumu projektu vēl skatīs Ministru kabinetā.

 

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par grozījumiem Iekšlietu ministrijas iestāžu amatpersonu disciplināratbildības likumā

17.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā".

Izstrādātais likumprojekts paredz ieviest iespēju pieņemt lēmumu par disciplinārsoda – piezīme vai rājiens – piemērošanu saīsinātajā procesā, pirms tam neierosinot disciplinārlietu, bet pieprasot no amatpersonas paskaidrojumu un noskaidrojot nepieciešamos apstākļus.

Likumprojekts precizē augstākas amatpersonas, kurai padotas citas amatpersonas, kompetenci un atbildību dienesta disciplīnas nodrošināšanas jautājumos.

Likumprojekts arī paredz amatpersonas pienākumu atturēt no dienesta disciplīnas pārkāpuma citu amatpersonu, veicot pasākumus pārkāpuma pārtraukšanai, kā arī informēt augstāku amatpersonu par notikušo dienesta disciplīnas pārkāpumu.

Likumprojektā ietverts nosacījums, ka amatpersona, kura ir izdarījusi disciplinārpārkāpumu, atrodoties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā, ir sodāma ar disciplinārsodu – atvaļināšana no dienesta.

Priekšlikumus grozījumiem Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā izstrādāja Iekšlietu ministrijas izveidota darba grupa, kas izvērtēja disciplinārlietu izskatīšanas praktisko pusi un konstatēja iespējamās problēmas.

 

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IZM: Par izmaiņām ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas kritērijos

Lai saistībā ar skolēnu skaita samazināšanos netiktu apdraudēta ģimnāziju un valsts ģimnāziju darbība, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz mainīt kritērijus attiecībā uz skolēnu skaitu ģimnāziju un valsts ģimnāziju 10.–12.klasēs.

Skolēnu skaits valstī pēdējos sešos gados ir samazinājies par 25%, un tuvākajos gados prognozējams būtisks skolēnu skaita samazinājums tieši vidējās izglītības pakāpē – par 30–35%. Jau 2010./2011.mācību gadā 7 no 24 valsts ģimnāzijām (tajā skaitā pat republikas pilsētās) nespēj izpildīt valsts ģimnāzijas statusa kritēriju attiecībā uz skolēnu skaitu 10.–12.klasēs – ne mazāk par 350 skolēniem republikas pilsētā un ne mazāk par 200 skolēniem administratīvajā teritorijā.

Grozījumi MK noteikumos Nr.129 "Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji" paredz noteikt, ka uz valsts ģimnāzijas statusu var pretendēt izglītības iestāde, kuras 10. līdz 12.klasē mācās ne mazāk par 250 skolēniem republikas pilsētā un ne mazāk par 150 skolēniem citā administratīvajā teritorijā. Kritērijs attiecībā uz izglītības kvalitāti netiek mainīts –iepriekšējos divos mācību gados ne mazāk kā 75 procentiem skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos nevar būt bijis zemāks par C līmeni.

Līdzīgas izmaiņas plānots veikt arī attiecībā uz ģimnāzijām – grozījumi paredz noteikt, ka uz ģimnāzijas statusu var pretendēt izglītības iestāde, kuras 10.–12.klasē mācās ne mazāk par 180 skolēniem republikas pilsētā (pašreizējā prasība – 200 skolēnu) un ne mazāk par 120 skolēniem citā administratīvajā teritorijā (šobrīd – 150 skolēnu). Lai paaugstinātu prasības iegūtās izglītības kvalitātei, plānots noteikt, ka ģimnāzijās ne mazāk kā 60 procentiem izglītojamo mācību sasniegumu novērtējumam centralizētajos eksāmenos jābūt vismaz C līmenī. Šobrīd ģimnāzijām šāda prasība netiek izvirzīta.

Grozījumu projektu atbalsta Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas izglītības vadītāju asociācija.

Lai valsts ģimnāziju tīkls vienmērīgi pārklātu visu valsts teritoriju, IZM atbalsta valsts ģimnāziju skaita palielināšanos līdz 2013.gadam līdz apmēram 30 valsts ģimnāzijām visos valsts reģionos. Šobrīd Latvijā ir 24 valsts ģimnāzijas. 15.martā valdība atbalstīja IZM sagatavoto noteikumu projektu, saskaņā ar kuru no 1.septembra valsts ģimnāzijas statuss tiek piešķirts vēl vienai izglītības iestādei – Bauskas 1.vidusskolai.

Valsts ģimnāziju darbībai ir nozīmīga loma spējīgāko skolēnu potenciāla attīstības nodrošināšanā visos Latvijas reģionos un Latvijas skolēnu zināšanu kvalitātes paaugstināšanā. Tā kā valsts ģimnāzijas veic arī reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas, tām ir nozīmīga loma valsts izglītības kvalitātes veicināšanā.

IZM sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumos Nr.129 "Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji"" 17.martā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas tiks virzīts apstiprināšanai MK.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par izmaiņām vecāku pabalsta izmaksas kārtībā

Lai novērstu vecāku pabalsta iespējamās pārmaksas, Labklājības ministrija (LM) plāno mainīt vecāku pabalsta izmaksas kārtību.

Ja līdz šim vecāku pabalstu maksāja avansā, tad turpmāk cilvēkiem, kuriem bērns būs dzimis pēc 2011.gada 1.jūlija, to plānots izmaksāt par iepriekšējo mēnesi.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība". Grozījumu projekts 17.martā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Šādi šobrīd izmaksā arī bezdarbnieka pabalstu.

Minētās izmaiņas ir nepieciešamas, jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vecāku pabalstu izmaksā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informāciju par periodiem, kuros cilvēks reģistrēts kā darbinieks vai pašnodarbinātais. Proti, izmaksājot pabalstu par iepriekšējo mēnesi, VSAA jau vairumā gadījumu būs šādu informāciju no VID jau saņēmusi.

Šobrīd ir konstatēti gadījumi, kad vecāku pabalsta saņemšanas laikā tā saņēmēji sistemātiski izmantoja bērna kopšanas atvaļinājumu pa daļām – vienu vai dažas dienas kalendārā mēneša sākumā un vienu vai dažas dienas kalendārā mēneša beigās. Tādējādi daži vecāku pabalsta saņēmēji vienlaikus strādāja un saņēma pabalstu pilnā apmērā, bet citi, kas, neizmantojot bērna kopšanas atvaļinājumu, strādāja visu mēnesi, tikai 50% apmērā.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informācijas, uz 2011.gada februāri šādā veidā vecāku pabalstu saņēma 66 cilvēki. Kopumā vecāku pabalstos pārmaksātā summa ir 54,7 tūkstoši latu.

LM atgādina: ja bērns bija dzimis līdz 2010.gada 2.maijam un vecāku pabalsta saņēmējs bērna kopšanas laikā arī strādāja, vecāku pabalstu piešķīra 50% apmērā no aprēķinātā pabalsta. Savukārt par bērna kopšanu, kurš dzimis pēc 2010.gada 2.maija, vecāku pabalstu 70% apmērā no cilvēka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas izmaksā tikai cilvēkiem, kas nestrādā, bet atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, bezalgas atvaļinājumā (piešķirts sakarā ar bērna kopšanu) vai negūst ienākumus kā pašnodarbinātie.

Vecāku pabalstu izmaksā par pilnu kalendāra mēnesi. Tā mērķis ir sociāli apdrošinātam cilvēkam kompensēt ienākumus, kas nav gūti bērna kopšanas dēļ.

Pēc LM rīcībā esošās informācijas šā gada janvārī vecāku pabalstu saņēma 11 072 cilvēki.

 

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par prasībām transportlīdzekļu vadītāju eksaminācijas inspektoriem

Izstrādāti jauni noteikumi, kas noteiks prasības transportlīdzekļu (izņemot traktortehniku) vadītāju eksaminācijas inspektoriem, kuri VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) veic vadīšanas eksāmenu pieņemšanu.

Lai inspektors pieņemtu eksāmenu, viņam jābūt zināšanām par spēkrata vadīšanu; prasmei pareizi uztvert un kopumā novērtēt pretendenta iemaņas transportlīdzekļa vadīšanā; labai personīgās braukšanas prasmei; zināšanām par transportlīdzekli un ekonomisku un videi draudzīgu braukšanu.

Par inspektoru varēs kļūt, ja persona būs sasniegusi 23 gadu vecumu, ieguvusi vismaz profesionālo vidējo izglītību, izies CSDD apmācību un nokārtos teorētisko un praktisko eksāmenu. Tāpat regulāri būs jāiziet periodiskās apmācības un tiks pārbaudīti arī pieņemtie eksāmeni, lai nodrošinātu augstu vadīšanas eksāmena pieņemšanas kvalitāti. Jāpiebilst, ka inspektors nevarēs nodarboties ar transportlīdzekļu vadītāju apmācību.

Šīs prasības iekļautas Ministru kabineta noteikumu projektā "Noteikumi par prasībām transportlīdzekļu (izņemot traktortehniku) vadītāju eksaminācijas inspektoriem", kas 17.martā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Lai noteikumi stātos spēkā, tie vēl jāskata valdības sēdē.

Ministru kabineta noteikumi bija jāizstrādā, jo līdz šim prasības transportlīdzekļu vadītāju eksaminācijas inspektoriem bija noteiktas CSDD iekšējos noteikumos. Taču līdz ar nepieciešamību pārņemt Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām bija jāizstrādā ārējs normatīvs akts.

Jaunie noteikumi attieksies uz jau esošajiem inspektoriem un uz personām, kas nākotnē vēlēsies iegūt šādu kvalifikāciju.

 

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par papildu kvalitātes un pieejamības programmu ģimenes ārstiem

17.martā valsts sekretāru sanāksmē tālākai apspriešanai tika virzītas izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas noteikumos, kas ietver darba grupas izstrādāto papildu kvalitātes un pieejamības programmu ģimenes ārstu praksēm.

Paredzēts, ka programma sāks darboties 1.jūlijā un ģimenes ārsti tai varēs pievienoties brīvprātīgi. Tās ārstu prakses, kas izpildīs nosacījumus, saņems papildu finansējumu, kas varētu sasniegt trīs tūkstošu latu gadā.

Darba grupa ir vienojusies par 21 kvalitātes rādītāju, kas paredz vērtēt gan ārstu prakses pieejamību un prakses darba organizāciju, tajā skaitā māsas iesaisti prakses darbā, kā arī hronisko pacientu aprūpi un konkrētā ārsta pacientu hospitalizāciju skaitu slimnīcās. Līdzīga programma darbojas vairākās Eiropas valstīs, tajā skaitā Igaunijā, kur pāris gadu laikā šai programmai pievienojušies 80% ģimenes ārstu. Iecerēts, ka šī sistēma uzlabos pieejamību primārajai aprūpei un motivēs ģimenes ārstus ieviest vairāk uzlabojumu savā darbā. Savukārt pacienti varēs labāk novērtēt sava ģimenes ārsta darbību, jo tie ārsti, kas pievienosies kvalitātes sistēmai, būs publiski zināmi.

Veselības ministrs Juris Bārzdiņš uzskata: "Kvalitātes un pieejamības sistēma ir ilgtermiņa projekts, kas savus rezultātus parādīs ne ātrāk kā pēc gada, kad notiks pirmā novērtēšana, un tie ģimenes ārsti, kuri nebūs sistēmai pievienojušies, sapratīs tās priekšrocības un nozīmīgumu. Tad būs iespējams arī konstatēt ļoti precīzi izmērāmus ieguvumus ģimenes ārsta pacientiem, jo uzlabosies viņu veselības rādītāji, savukārt programmas izpilde nodrošinās papildu ienākumus ģimenes ārstiem. Būtiska loma ir arī pacientu ieinteresētībai, lai viņu ģimenes ārsts pievienotos brīvprātīgajai programmai, tādēļ aicinu pacientus būt aktīviem un savus labi strādājošos ģimenes ārstus mudināt tai pievienoties."

 

Oskars Šneiders, Veselības ministrijas preses sekretārs

 

VesM: Par traumpunktu finansēšanas pašreizējās kārtības pagarināšanu līdz 1.jūlijam

17.martā valsts sekretāru sanāksmē tālākai apspriešanai tika virzītas izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas noteikumos, kas paredz pagarināt līdzšinējo traumpunktu (neatliekamās palīdzības punktu) finansēšanas kārtību no 30.aprīļa līdz 30.jūnijam.

Šobrīd Veselības ministrijā izveidotā darba grupa savās iknedēļas izbraukuma sēdēs, kas notiek lokālajās slimnīcās un ārstniecības iestādēs, kur strādā traumpunkti, izvērtē iestāžu darba organizāciju, izmaksas un darbības rādītājus. Priekšlikumus traumpunktu darbības pilnveidošanai un variantus to darba organizēšanai, nosakot vairākus ārstniecības iestāžu darbības līmeņus, darba grupa sagatavos apspriešanai līdz 7.aprīlim. Savukārt jaunā finansēšanas kārtība varētu stāties spēkā 1.jūlijā.

 

Oskars Šneiders, Veselības ministrijas preses sekretārs

 

VARAM: Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanas un uzraudzības rīcības plāna projektu

17.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam īstenošanas un uzraudzības rīcības plāna projektu (rīcības plāna projekts).

Rīcības plāna projekts nosaka skaidru valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu atbildību sadalījumu par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam īstenošanu, kā arī tās uzraudzības un novērtēšanas procesu.

Vienu reizi divos gados VARAM sadarbībā ar rīcības plāna projekta izpildē iesaistītajām institūcijām sagatavos informāciju par vidēja termiņa izaicinājumiem un plānotajiem pasākumiem nākamajā pārskata periodā.

Vienlaikus institūcijām būs jāsagatavo arī novērtējums par īstenotajiem pasākumiem iepriekšējā divu gadu periodā un to ietekmi uz stratēģijā noteiktajām prioritātēm.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam ir hierarhiski augstākais valsts attīstības plānošanas dokuments, kur izvirzītie valsts ilgtermiņa attīstības mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva tiek īstenoti, realizējot pakārtotas nozaru un teritoriju attīstības politikas. Saeimā tā tika apstiprināta 2010.gada 10.jūnijā.

 

 

VARAM: Par ozona slāni noārdošām vielām un dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm

17.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par ozona slāni noārdošām vielām un dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm".

Noteikumu projekts nosaka īpašus ierobežojumus darbībām ar ozona slāni noārdošām vielām un dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm.

Noteikumu projektā atrunāti tādi jautājumi kā noplūžu pārbaude, sertificēšanas prasības personālam, kā arī licencēšanas prasības darbībām ar ozona slāni noārdošām vielām un dažām fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā tas būs saistošs juridiskām un fiziskām personām, kas veic darbības ar OSNV un dažām fluorētajām SEG.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

ZM: Par pārtikas nozares jautājumu koordinēšanu Zemkopības ministrijā

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi izmaiņas Ministru kabineta (MK) 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.245 "Zemkopības ministrijas nolikums", ko 17.martā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Izmaiņas nolikumā paredz, ka turpmāk visus ar pārtikas nozari saistītos jautājumus koordinēs Zemkopības ministrija.

Jau ziņots, ka ZM sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kas paredz nodrošināt vienotas politikas par pārtikas nozares jautājumiem izstrādi un īstenošanu, tādējādi veicinot nozares turpmāko attīstību un konkurētspēju.

Ziņojumā izklāstīta šā brīža situācija, ka jautājumi, kas attiecas uz pārtikas nozari, tiek izskatīti vairākās ministrijās – Zemkopības ministrijā, Veselības ministrijā, Ekonomikas ministrijā, Finanšu ministrijā u.c. – bez vienotas koordinācijas, līdz ar to nav vienots skatījums uz pārtikas nozares attīstību.

Zemkopības ministrija piedāvā izveidot valstī tādu sistēmu, lai visi ar pārtikas nozari saistītie politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti tiktu saskaņoti ar Zemkopības ministriju, jo jau pašlaik Zemkopības ministrijas kompetencē ir ļoti plašs pārtikas nozares jautājumu loks.

Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vēstulē "Par LR Veselības ministrijas izstrādātajām Sabiedrības veselības pamatnostādnēm (2010.–2017.gadam)" Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim izteikto ierosinājumu deleģēt ZM visu pārtikas pārstrādi ietekmējošo jautājumu administrēšanu.

Tāpat Zemkopības ministrijas nolikumā precīzāk strukturēti ministrijas veicamie uzdevumi, tādējādi radot skaidru priekšstatu par Zemkopības ministrijas kompetencēm lauksaimniecības, zivsaimniecības un meža nozarēs.

 

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!