Par Armēnijas Republikas prezidenta oficiālo vizīti Latvijas Republikā 9.–10.martā

Vakar un šodien, 9.un 10.martā, Latvijas Republikā oficiālā vizītē uzturas Armēnijas Republikas prezidents Seržs Sargsjans, kurš kopā ar viņa vadīto delegāciju vakar, 9.martā, pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas Rīgas pilī tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru (attēlā), piedalījās Latvijas un Armēnijas divpusējo līgumu parakstīšanā un kopīgajā preses konferencē, piedalījās ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa, kā arī teica uzrunu Latvijas–Armēnijas biznesa foruma dalībniekiem, bet vēlāk tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu. Vakarā Valdis Zatlers un Lilita Zatlere Melngalvju namā par godu augstajam viesim rīkoja oficiālās vakariņas. Savukārt šodien Seržam Sargsjanam paredzēts tikties ar Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un apmeklēt Armēņu apustulisko baznīcu Foto: Toms Kalniņš, VPK

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans preses konferencē:

Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Godātie žurnālisti, man šodien liels prieks pieņemt viesos Armēnijas prezidentu Sargsjana kungu. Tas ir vēl viens apstiprinājums, ka starp Armēniju un Latviju norisinās patstāvīgs politisks dialogs visaugstākajā līmenī. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka ir nepieciešams šāds politiskais dialogs ne tikai pašā augstākajā līmenī, bet visos līmeņos, jo šajā laikā, kad pasaule attīstās ļoti strauji, mēs arī ejam ārā no ekonomiskās krīzes un politiskie kontakti nodrošina ļoti efektīvus ekonomiskos kontaktus. Ja mana iepriekšējā vizīte 2009.gadā, par ko es esmu ļoti pateicīgs Armēnijas prezidentam, deva kaut nelielu ieguldījumu, ka, neskatoties uz to, ka mūsu tirdzniecības apjoms ir neliels, tas nevis samazinājās, bet palielinājās. Šī vizīte ir turpinājums tam un dos jaunu un pozitīvu stimulu mūsu valstu ekonomiskajai sadarbībai.

Ir ļoti svarīgi redzēt Eiropas Savienības un citu valstu Austrumu partnerības efektīvu darbību. Armēnija ir viena no tām valstīm, kas ir Eiropas Savienības partneris Austrumu partnerībā. Latvija vēlās dot pēc iespējas lielāku ieguldījumu šajā procesā. Man bija patīkami, ka mēs varējām vienoties par tām prioritātēm, kas Armēnijai ir Austrumu partnerībā, un izteikt gatavību, ka Latvijas eksperti var palīdzēt Armēnijai un savukārt Armēnija ļoti augstu vērtē mūsu ekspertu darbu tieši šajā jomā.

Mēs pārrunājām arī drošības situāciju pasaulē, drošības situāciju reģionā. Runājām par to, kā attīstās notikumi Kaukāzā, kas būtu darāms, lai šie notikumi atrisinātos miermīlīgā ceļā un tiktu panākts jebkura iesaldēta konflikta atrisinājums. Mēs vienojāmies arī par to, ka būtu jāstiprina mūsu divpusējās attiecības, nākotnē būtu jāatver vēstniecības gan Rīgā, gan Erevānā, par to, ka varbūt būtu labi izveidot Latvijas un Armēnijas starpvaldību komisiju, kas dotu vēl lielāku ieguldījumu gan mūsu politiskajā sadarbībā, gan arī ekonomiskajā sadarbībā. Vizīte jau pašā sākumā ir sākusies kā ļoti konstruktīva, un es domāju, ka tai būs labs rezultāts.

Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans:

Paldies! Godājamais prezidenta kungs! Es pateicos jums par jūsu draudzīgo, laipno uzņemšanu. Šī ir mana pirmā vizīte šeit, Latvijā, kā prezidentam, kaut gan pagātnē man ir bijušas vairākas iespējas atrasties jūsu viesmīlīgajā valstī gan kā amatpersonai, gan kā tūristam. Mums ir izveidojušās ļoti labas šādas savstarpējas atzīšanas un apmeklējumu tradīcijas, kas ir pārtapušas ļoti siltās un draudzīgās starpvaldību attiecībās.

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Pirms kāda laika mēs beidzām tikšanos ar prezidentu Zatlera kungu. Tā bija ļoti informatīva un konstruktīva diskusija par mūs kopīgi interesējošiem jautājumiem. Mēs runājām par jautājumiem, kas skar Armēnijas un Latvijas attiecības, pašreizējo situāciju un attīstības iespējas. Tāpat apmainījāmies ar viedokļiem par globālajiem un reģionālajiem jautājumiem.

Es ar prieku atzīstu, ka pašlaik ir notikušas augsta līmeņa divpusējas vizītes, un, arī tiekoties Maltā, mēs esam nostiprinājuši Latvijas un Armēnijas politisko dialogu. Šie ir augsta līmeņa divpusējie kontakti. To mēs redzējām arī 2009.gadā, kad prezidenta kungs apmeklēja Armēniju. Mēs esam vienojušies uzturēt augsta līmeņa dialogu starp mūsu valstīm un to turpināt, lai stiprinātu Armēnijas un Latvijas draudzīgās attiecības visos līmeņos. Mēs esam vienojušies, ka Latvijas un Armēnijas sadarbībai ir lielas attīstības iespējas, ka mums ir nolūks un apņemšanās pilnībā izmantot esošos labvēlīgos apstākļus. Tostarp to, ka mūsu valstīm ir plašs līgumu ietvars, kā arī to, ka starp Rīgu un Erevānu ir regulāra aviosatiksme.

Mēs identificējām vairākus sadarbības veidus – informācijas tehnoloģijas, tūrisms, tirdzniecība, lauksaimniecība, kultūra, parlamentārā sadarbība, kā arī pašvaldību sadarbība.

Mēs atzinām nepieciešamību paplašināt mūsu sadarbību daudzpusējā formātā – gan starptautiskajās organizācijās, bet īpaši tuvināšanās ar ES kontekstā. Mēs skatām Latvijas un Armēnijas sadarbību Armēnijas–ES kontekstā. Es piekrītu savam kolēģim, ka Austrumeiropas partnerība paver jaunas iespējas, jaunas perspektīvas un paceļ jaunā, kvalitatīvā līmenī mūsu attiecības ar ES un tās dalībvalstīm. Ņemot vērā faktu, ka Latvija iestājas par Austrumu partnerību un ir uzkrājusi lielu pieredzi ES integrācijā, mēs domājam, ka mēs varēsim aktivizēt mūsu sadarbību arī šajā jomā.

Šodien mēs esam spēruši vēl vienu soli šajā virzienā, parakstot dokumentu starp abām ārlietu ministrijām par to sadarbību Eiropas integrācijas jomā. Mēs arī atzīstam, ka globālā finansiālā un ekonomiskā krīze nav ietekmējusi Latvijas un Armēnijas sadarbību. 2009.gadā būtiski samazinājās tirdzniecības indikatori, bet tik un tā 2010.gadā mēs esam novērojuši zināmu pieaugumu. Kaut gan tas joprojām pilnībā neatspoguļo pastāvošās iespējas. Mēs nešaubāmies, ka esam spējīgi kopā pārvarēt jebkuras grūtības un uzrādīt labākus indikatorus nekā tos, kas bija pirms krīzes.

Šajā kontekstā gan es, gan prezidents Zatlers ļoti novērtējam biznesa foruma svarīgumu, kas notiek šīs vizītes laikā. Mēs paužam gatavību attīstīt regulārus uzņēmēju kontaktus, lai paplašinātu divpusējās tirdzniecības attiecības un apgrozījumu.

Mēs runājām arī, ka ir svarīgi dibināt Armēnijas un Latvijas starpvaldību komisiju. Mana kolēģa 2009.gada vizītes laikā tika izveidota pamatīga likumdošanas bāze tieši attiecībā uz akadēmisko, tehnisko un ekonomisko sadarbību. Mēs uzskatām, ka ļoti svarīgas ir starpparlamentu attiecības mūsu kontaktu kontekstā. Ir uzteicami, ka mūsu parlamentiem jau ir nodibinātas draudzības grupas. Bet, protams, ir nepieciešama to aktīva darbība, it īpaši starptautisko un parlamentāro organizāciju ietvaros.

Mēs atzīstam nepieciešamību paplašināt kultūras kontaktus un cilvēciskos kontaktus un saglabāt labākās tradīcijas, kas mums ir šajā kontekstā. Šīs vizītes laikā kultūras ministri parakstīs programmu, darbības plānu nākamajiem trim gadiem.

Es gribētu izmantot šo iespēju un draudzīgi uzaicināt Latvijas pilsoņus braukt un apmeklēt Armēniju. Es jums apsolu, kas tas būs ļoti interesants, ļoti aizraujošs ceļojums un jums būs ļoti spilgti iespaidi. Armēnija ir ļoti skaista valsts, tai ir bagāts kultūrvēsturiskais mantojums, un valstij ir ļoti labs potenciāls brīvā laikā pavadīšanai. Tas, ka pastāv tiešais reiss, kā arī ņemot vērā to, ka Armēnijā ir elastīgs vīzu režīms, tūrisma organizēšana uz Armēniju ir ļoti, ļoti viegla.

Mēs arī runājām par savu vīziju attiecībā uz Kalnu Karabahas krīzes un konflikta atrisināšanu. Armēnijas pozīcija ir tāda, ka mēs uzticamies EDSO sadarbības formātam un ceram uz atbilstošu regulējumu. Mēs apmainījāmies ar viedokļiem par Armēnijas un Turcijas attiecībām un Turcijas iesaldēšanas soli. Es ceru, ka būs turpinājums un draudzība mūsu tautu starpā nostiprināsies un kļūs efektīvāka. Paldies!

Jautājums: Jautājums abiem prezidentiem. Vai jūs varat pastāstīt mazliet konkrētāk par ekonomikas attīstību starp mūsu valstīm, un, piemēram, kad varētu būt iespējams atvērt vēstniecības Armēnijā un Latvijā?

V.Zatlers: Ekonomiskie jautājumi ir bijuši mūsu dienaskārtībā katrā tikšanās reizē – gan manas vizītes laikā Armēnijā 2009.gadā, gan arī šodien. Mūsu kopējais apgrozījums ir neliels. Tas pozitīvais ir, ka šis apgrozījums krīzes laikā nevis ir krities, bet palielinājies. Mēs skaidri redzam, ka šī politiskā dialoga ietekme ir ļoti pozitīva. Mēs to turpināsim. Lai to turpinātu, ir vajadzīgas dažas praktiskas lietas – kā vēstniecību atvēršana, kad to atļaus mūsu finansiālais stāvoklis. Mēs esam pozitīvi noskaņoti par vēstniecību atvēršanām gan Erevānā, gan Rīgā. Otrkārt, protams, tiešā avioreisa esamību, lai cilvēki varētu pēc iespējas vieglāk kontaktēt un tas neprasītu daudz laika. Tā, veidojot gan politisko atbalstu, gan arī mazus, tehniskus soļus, un arī ideja par starpvaldību komisijas veidošanu ir viens tāds praktisks solis. Tā tiek palielināta iespēja, ka mūsu tirdzniecības apjoms varētu ievērojami palielināties. Tas ir virziens, kurā mēs strādājam kā prezidenti, kurā strādā arī citi diplomāti un daudzu aprindu cilvēki. Mēs abi esam optimistiski noskaņoti, jo divas mazas valstis var salikt savus spēkus kopā un paveikt diezgan daudz.

S.Sargsjans: Es jums īsumā pastāstīšu, ka mūsu tirdzniecības apjoms, protams, nav iespaidīgs, taču mēs esam laimīgi par to, ka pēdējā gada laikā tas ir ļoti būtiski procentuāli pieaudzis. Tas bija iespējams, pateicoties līgumiem, kuri tikuši noslēgti biznesa foruma laikā 2009.gadā, kas Zatlera kungs bija Erevānā, un arī, protams, tam, kas šodien notiks Rīgā. Tas arī dos rezultātus. Protams, ja būtu vēstniecības galvaspilsētās, tas būtu ļoti svarīgi. Šodien gan šaurākās aprindās, gan arī plašākā kontekstā mūsu sarunu laikā mēs esam pievērsušies šim jautājumam. Arī mūsu ārlietu ministri mums ir apliecinājuši, ka ir cerams, ka paredzamā nākotnē viņi varēs pievērsties šim jautājumam.

Jautājums: Jautājums abiem prezidentiem. Jūs sacījāt, ka pārrunājāt Austrumu partnerības sadarbības iespējas un prioritātes. Vai jūs varētu mums pateikt, kādas ir šīs prioritātes un ko abu valstu pilsoņi var sagaidīt no tām?

V.Zatlers: Latvija ļoti atbalsta Austrumu partnerību. Tās ir mūsu kaimiņvalstis uz austrumiem no Latvijas. Manuprāt, katrai valstij ir jābūt savām prioritātēm. Ja valsts pati izvirza savas prioritātes un konkrēti šajā gadījumā Armēnija izvirzīja savas prioritātes, kur šī partnerība varētu būt efektīva tieši Armēnijas iedzīvotājiem un Armēnijas valstij kā tādai, Latvija ir gatava palīdzēt. Un Latvija ir gatava palīdzēt ar savu ekspertīzi, jo mēs ļoti labi apzināmies, ka mūsu eksperti ir ļoti augstas kvalitātes, jo Eiropas Savienībā ekspertīzes kvalitāte ir vienāda. Tātad šī Eiropas kopējā telpa dod iespēju un priekšrocību. Bet Latvijas ekspertu papildu priekšrocība ir tā, ka viņi varētu sarunāties arī krievu valodā un ka viņi daudz labāk izprot Armēnijas vietējo situāciju, jo Latvija pati ir gājusi šim te progresa un reformu ceļam cauri un mums ir pieredze, kas ļoti, ļoti var noderēt tieši kā Latvijas pieredze. Mēs abi apstiprinājām, ka šīs iespējas būtu jāizmanto vēl vairāk, bet prioritātes ir jānosaka Armēnijai pašai.

S.Sargsjans: Austrumu partnerības ietvaros prioritātes, kuras Armēnija ir identificējusi. Ja tās tiktu ieviestas, tad tās ļautu Armēnijas pilsoņiem izjust ekonomiskās darbības rezultātus un, protams, uzlabotos sociālie apstākļi. Otrkārt, Armēnijas pilsoņi, kuri baudīs iespēju vieglāk veidot kontaktus ar Eiropu un eiropiešiem. Mums ir divas svarīgas prioritātes. Pirmkārt, jau tirdzniecība, brīvās tirdzniecības līgums, kas ir jānoslēdz. Otra prioritāte ir vīzu režīma atvieglošana. Jūs zināt, ka rīt sāksies ceturtais pārrunu raunds, un es domāju, ka mums ir iemesls atzīt, ka mēs virzāmies atbilstoši plānam un grafikam, pilnīgi atbilstoši mūsu programmām.

Jautājums: Mans jautājums ir par Armēnijas un Azerbaidžānas attiecībām saistībā ar Kalnu Karbahas konfliktu. Jūs jau minējāt EDSO un to, ka rīkosieties saskaņā ar EDSO rīcību un procesu vadību. Bet vai jūs varat konkretizēt, ko Armēnija dara, lai nepieļautu konflikta saasināšanos un eskalāciju starp Armēniju un Azerbaidžānu?

S.Sargsjans: Armēnija ir publiski paziņojusi pasaulei, ka tā ir gatava mierīgā ceļā atrisināt Kalnu Karabahas konfliktu, balstoties uz miermīlīgiem principiem. Kā jūs zināt, tad šis jautājums ir deleģēts Minskas grupai EDSO misijā, un prezidējošās valstis Minskas grupai ir ASV, Francija un Krievija. Jau ilgu laiku šie pārstāvji ir tikušies gan ar Armēnijas, gan ar Azerbaidžānas pusi, cenšoties atrast labāko risinājumu. Kopš 2007.gada ir bijis priekšlikums ievērot trīs principus: neizmantot spēku un nepielietot draudus, izmantot nāciju tiesības uz pašnoteikšanos un teritoriālo integritāti. Armēnija ir gatava, balstoties uz šiem principiem, virzīties uz priekšu un noslēgt visaptverošu līgumu. Tāda ir Armēnijas nostāja. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka tas nav pietiekami, bet, manuprāt, speciālistiem tas ir saprotami, uz ko mēs esam gatavi.

Jautājums: Prezidents Sargsjans jau minēja trīs principus, kurus ir izvirzījusi EDSO grupa. Azerbaidžānas prezidenta vizītes laikā paziņojumā, kuru jūs esat parakstījis, tika pieminēts tikai viens princips – teritoriālā integritāte. Šajā pašā dokumentā ir arī atsauce uz 1996.gada Lisabonas samita dokumentā pausto prezidenta paziņojumu, kas jau patiesībā ir izsmelts un nekādi nav ietekmējis sarunu procesu. Vai tas nozīmē, ka Latvijas Republika Kalnu Karabahas konflikta kontekstā novirzās no Minskas grupas pozīcijas?

V.Zatlers: Latvija atbalsta konflikta mierīgu risinājumu un tikai mierīgu risinājumu diplomātiskā ceļā un sarunu ceļā. Tās pamatā ir Minskas grupas aktivitātes, kas nodrošina valstu vadītāju regulāras tikšanās, kas līdz šim arī notiek, lai šis process soli pa solim nonāktu pie konflikta atrisināšanas. Jebkura cita darbība, kas ir vērsta uz situācijas saasināšanos, rada mūsos bažas un nav pieņemama. Vēlreiz uzvēršu – mierīgs konflikta atrisinājums, tikai diplomātiskā ceļā, kas balstīts uz Minskas grupas aktivitātēm.

Valsts prezidenta preses dienesta sagatavots Valsts prezidenta Valda Zatlera un Armēnijas prezidenta Serža Sargsjana 9.marta kopīgās preses konferences transkripts