Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2011.gada 3.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Bija izsludināti divi jautājumi.

Pirmais bija deputātu Ņikiforova, Agešina, Tutina, Zujeva, Jakimova, Urbanoviča, Ribakova, Fjodorova, Pimenova un Orlova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumos Ministru kabinetam doto uzdevumu nesavlaicīgu izpildi”.

Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, un iesniedzēji ir apmierināti ar atbildi.

Otrais jautājums – deputātu Pimenova, Cileviča, Ribakova, Kravcova, Holostova, Klementjeva, Rubika, Burunova, Zemļinska un Orlova jautājums izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam „Par mācību priekšmetu olimpiāžu uzdevumu valodu”.

Uz šo jautājumu ir saņemta izglītības un zinātnes ministra Broka rakstveida atbilde, bet jautājuma iesniedzēji nav apmierināti ar sniegto atbildi.

Sakarā ar to mēs sākam sēdi. Broka kungs ir ieradies... Labvakar!

Saskaņā ar Kārtības rulli jums ir divas minūtes, lai papildus rakstveida atbildei sniegtu mutisku atbildi. Lūdzu!

R.Broks (izglītības un zinātnes ministrs).

Labdien, augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Godātie deputāti! Papildus Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajai rakstveida atbildei es gribu teikt sekojošo.

Pirmkārt. Mācību olimpiādes ir brīvprātīgs pasākums, un nav neviena normatīvā akta, kas noteiktu, ka šis pasākums būtu obligāts.

Otrkārt. Minētā panta redakcija, tātad kārtība, kādā tiek organizētas mācību olimpiādes, 14.panta redakcija, nemainīgi ir spēkā jau vairāk nekā divus gadus. Pirms pagājušā gada 30.decembra šī kārtība tika nodota publiskai apspriešanai, un Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centrs nav saņēmis nevienu priekšlikumu.

Papildus es tomēr vēlos norādīt, ka tad, kad tiek piesauktas vai tulkotas tiesību normas, būtu korekti šīm tiesību normām norādīt pilnu tekstu, jo papildus tam... tai teksta sadaļai, kas ir minēta pašā deputātu jautājumā, tiesību norma satur vēl divus pilnus paplašinātus teikumus, kurus es vēlos citēt, proti: „Risinājuma pierakstus, uzdevuma izpildi izglītojamais pēc savas vēlēšanās veic latviešu vai krievu valodā. Izglītības pārvaldes, izvērtējot reālo situāciju novadā, pilsētā vai novadu apvienībā, nosaka, kāda palīdzība, tai skaitā iespēja izmantot vārdnīcas, terminu tulkojumus, pilnīgus vai daļējus uzdevumu tulkojumus, ir sniedzama otrā posma olimpiādē to izglītības iestāžu izglītojamiem, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas.”

Līdz ar to nav nekāda tiesiska pamata uzskatīt, ka šīs kārtības 14.pants jeb šī tiesību norma kaut kādā veidā diskriminē mazākumtautību izglītojamos.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, deputāta kungs! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pimenovam. Runas laiks papildjautājumam ir viena minūte.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Paldies.

Mēs pateicamies Broka kungam par to, ka viņš ir atnācis, lai atbildētu uz mūsu mutiskajiem jautājumiem, jo mūs neapmierināja tā rakstiskā atbilde, kuru mēs saņēmām uz savu jautājumu pirms nedēļas.

Runa ir par vienu frāzi, kas ir Valsts izglītības satura centra noteiktajā kārtībā, un, proti, „otrā posma olimpiādes uzdevumus sagatavo latviešu valodā”. Tiesa, tas attiecas arī uz trešā posma olimpiāžu uzdevumiem. Līdz šim runa ir tikai par uzdevumiem, nevis par risinājumu valodu. Līdz šim skolām bija iespēja sagatavoties olimpiādēm un skolēniem olimpiādēs saņemt uzdevumus arī tajā valodā, kurā viņi mācās konkrēto priekšmetu. Proti, mazākumtautību skolēnu vairākumam tas bija krievu valodā. Kāpēc kārtība tika mainīta?

R.Broks. Es vēlreiz saku: kārtība mainīta netika. Un minētā panta tālākais teksts, ko es nocitēju, nosaka to, ka skolas, izglītības pārvaldes pedagogi var sniegt skolēniem jebkāda veida palīdzību, tātad arī tulkot šos uzdevumus, lai skolēni varētu izpildīt olimpiāžu uzdevumus.

Šāda kārtība pastāv jau vismaz divus gadus, nekas tur mainīts netika.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs!

Vai iesniedzēji uzdos vēl vienu papildjautājumu? Jā. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Borisam Cilevičam. Runas laiks papildjautājumam ir viena minūte.

Paldies.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Paldies, ministra kungs! Tātad sanāk, ka skolēni drīkst atbildēt arī savā dzimtajā valodā un arī skolotāji var sniegt viņiem palīdzību, tulkojot jautājumu. Bet kāpēc tik sarežģīti? Kāpēc vienkārši nepārtulkot uzdevumus, lai šis tulkojums būtu vienveidīgs? Jo tomēr olimpiādes piedāvā diezgan sarežģītus uzdevumus, un tas laikam nebūtu pareizi, ja tulkojumi atšķirtos dažādās skolās. Jebkurā gadījumā pie mazākumtautībām piederošie skolēni neatrodas vienlīdzīgā situācijā – pretēji tam, ko jūs apgalvojāt! –, jo tomēr viņi saņem uzdevumus savā otrajā valodā, nevis dzimtajā valodā; viņiem papildus jāpieliek visādas pūles, lai tos saprastu un, iespējams, arī pārtulkotu. Tā ka, manā skatījumā, tomēr ir grūti apgalvot, ka patiešām šī vienlīdzīgā attieksme ir nodrošināta šajā situācijā.

Paldies.

R.Broks. Es jau teicu, ka minētā tiesību norma rada visus priekšnoteikumus, lai būtu šī vienlīdzīgā attieksme.

Runājot par jūsu uzdoto jautājumu par iespēju tulkot centralizēti, diemžēl jānorāda, ka 2008.gadā budžets, kas tika paredzēts olimpiādēm, sastādīja 64 051 latu, savukārt 2011.gadā mācību priekšmetu olimpiādēm paredzēto finanšu līdzekļu apmērs ir 17 628 lati, no kuriem 12 000 latu tiek izmantoti naudas balvām skolēniem. Līdz ar to šīs ir vistiešākajā veidā Valsts izglītības satura centra budžeta iespējas – nodrošināt centralizētu tulkojumu. Bet pati tiesību norma nav mainīta vairāk nekā divus gadus, un es uzskatu, ka tā nodrošina pilnīgi vienlīdzīgu attieksmi gan pret tiem bērniem, kuri šos uzdevumus aizpilda dzimtajā valodā, gan arī pret tiem, kuriem ar skolotāja palīdzību tiek tulkots viņu dzimtajā valodā.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam.

Gribu atgādināt, ka uzdot jautājumu var vienas minūtes laikā.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies, ministra kungs, ka ieradāties. Mums arī ir tas gods uzdot jums jautājumus, taču pilnīgi pretējus nekā tos, ko šie iesniedzēji iesnieguši. Proti, šie mūsu jautājumi skar mazākumtautību skolu skolotāju valsts valodas prasmi.

Valsts valodas likums un Ministru kabineta noteikumi nosaka to prasmes līmeni, kas ir otrs augstākais prasmes līmenis, bet, protams, situācija Rīgas skolās un arī Latgales skolās neatbilst likumdošanas normās noteiktajam.

Man ir jautājums ministram: ko ministrija ir veikusi un paredzējusi veikt, lai mazākumtautību skolu skolotāju prasmes, valsts valodas prasmes, līmenis atbilstu tam, kāds ir nepieciešams, jo tas ir tieši saistīts ar šīm olimpiādēm?

R.Broks. Man jāteic, ka...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, ministra kungs! Sakarā ar to, ka šis jautājums nav saistīts ar iesniegto jautājumu, ministra kungam ir tiesības neatbildēt uz šo jautājumu.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Rasnačam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Rasnačam!

Dz.Rasnačs.

Šis jautājums ir tieši saistīts ar skolēnu sagatavošanu olimpiādēm un ar viņu dalību olimpiādēs. Vistiešākajā veidā!

Sēdes vadītājs. Jā. Ja ministra kungs uzskata, ka uz šo jautājumu viņš var atbildēt, tad – lūdzu, ministra kungs!

R.Broks. Jā, paldies.

Es gribu teikt, ka es nebūtu tik kategorisks, vērtējot, ka neatbilst, jo tomēr ir pietiekami daudz normatīvo aktu, kuri nosaka: gadījumā, ja personas valodas zināšanas neatbilst, viņa šo amatu pildīt nevar. Un, no Izglītības un zinātnes ministrijas viedokļa, pastāv... ir divi Eiropas Savienības fondu finansēti projekti, kuri tiek realizēti arī pašreiz un kuru ietvaros mazākumtautību skolotājiem tiek veiktas apmācības, to skaitā arī vasaras nometnes, kā arī meistarklase. Tā ka pie šiem jautājumiem, lai uzlabotu valodas zināšanas, kvalitāti, tiek strādāts, un es domāju, ka tas norit tā, kā ir ieplānots.

Sēdes vadītājs. Paldies jums, ministra kungs, par atbildi!

Gribu atgādināt, ka tas, vai jautājums ir vai nav saistīts ar sākotnēji iesniegto jautājumu, ir vadītāja kompetencē. To es aizrādu attiecībā uz nākotni.

Turpinām uzdot jautājumus.

Nākamais jautājums ir no deputāta Agešina. Lūdzu, ieslēdziet viņam mikrofonu!

V.Agešins (SC frakcija).

Jā, paldies.

Man ir jautājums saistībā ar jūsu iespējamo turpmāko rīcību. Vai jūs plānojat ierosināt izmaiņas mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšanas un norises kārtībā ar mērķi nodrošināt tulkojumu valsts līmeņa olimpiādēs arī skolēnu dzimtajā valodā? Nu, tiem, kam tas ir nepieciešams.

R.Broks. Es jau faktiski atbildēju, ka tulkojuma neesamība ir vistiešākajā veidā saistīta ar valsts budžeta līdzekļu pieejamību Izglītības un zinātnes ministrijai un tās padotībā esošajām iestādēm. Līdz ar to atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no tā, kādi ir finanšu līdzekļi... kāda ir finanšu līdzekļu pieejamība.

Sēdes vadītājs. Paldies

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Dombravam. Runas laiks papildjautājumam ir viena minūte. Lūdzu!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Labdien, ministra kungs! Nenoliedzami, viena no valsts ilgtspējīgas attīstības problēmām ir patriotisma trūkums jaunatnē. Daudzi jaunieši aizbrauc prom no Latvijas, jo nav izveidojusies šī saikne ar Latvijas zemi un tautu. Vai olimpiādēs nevajadzētu iekļaut jautājumus, kuri būtu tieši saistīti ar mūsu zemes un tautas vērtībām, ar šo zināšanu pārbaudi? Piemērus es varētu minēt vairākus, bet nu... tieši šādā aspektā skatot šo jautājumu...

R.Broks. 5.–8.klašu grupā olimpiādes tiek organizētas tikai tādā priekšmetā kā matemātika, līdz ar to šis priekšmets nav tādā veidā saistīts ar to... Savukārt 9.–12.klašu grupās olimpiādes ir 11 priekšmetos, un es domāju, ka tas ir olimpiāžu materiālu sagatavotāju kompetences jautājums. Bet, protams, es domāju, ka tas ir atbalstāmi.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs!

Paldies deputātiem par darbu. Uz redzēšanos!