Tā sauktās vietēja mēroga deportācijas

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — "Latvijas Vēstnesim"

Lai gan pašos pirmajos pēckara gados, tāpat kā 1940. un 1941. gadā, runas par Latvijas lauksaimniecības kolektivizāciju visādā veidā tika noliegtas, šajā laikā daudz kas tika darīts, lai arī latviešu zemniecībai uzspiestu kolhozu organizēšanu. Tā, piemēram, LK(b)P CK savā 1947. gada 19. maija ziņojumā VK(b)P CK norādīja: "Saskaņā ar VK(b)P CK 1947. gada 16. aprīļa lēmumu par kolhozu dibināšanu Latvijas PSR, LK(b)P CK un LPSR Ministru Padome iecerējušas no trūcīgiem un vidējiem zemniekiem 1947. gadā organizēt 25–30 paraugkolhozus." 1930. gada martā apstiprināto lauksaimniecības arteļa paraugstatūtu 7. pants stingri noteica, ka "budžus kolhozā uzņemt nedrīkst". Uz to savā 1947. gada 4. decembra vēstulē visām LK(b)P apriņķa komitejām norādīja arī J.Kalnbērziņš: "Visnoteiktākajā veidā ir jāaizkavē budžu, zagļu, slaistu un klaidoņu uzņemšana kolhozos."

Sakarā ar uzsākto kolhozu dibināšanu vietējie varasvīri izvirzīja jautājumu, ko darīt ar tām budžu saimniecībām, kuras atradās jaunorganizējamo kolhozu teritorijā.

1947. gada oktobrī notikušajā kolhozu priekšsēdētāju un LK(b)P apriņķu komiteju sekretāru republikāniskajā apspriedē LPSR Valsts plāna komisijas priekšsēdētājs F.Deglavs ieteica šādu variantu, kurš patiesībā nozīmēja turīgāko zemnieku ģimeņu deportācijas sākumu:

"(..) Jau tagad mums ir vairāki kolhozi, kuri izvirza jautājumu par budžu pārvietošanu. Protams, šis jautājums ir jārisina un tie, kuri patiešām traucē kolhoziem, ir jāpārvieto. Pagaidām šis jautājums ir jārisina apriņķa robežās, bet viens šeit būtu jāņem vērā — lai kolhoza priekšsēdētājs un partijas organizācija izskatītu katru atsevišķu gadījumu. Tā ir nopietna lieta. Jābūt ļoti pamatotiem dokumentiem, jātiek skaidrībā, un, ja viņš ir budzis, ja viņš patiešām traucē kolhozam, vajag viņu pārvietot. Taču katrā atsevišķā gadījumā jātiek skaidrībā, jādod sīks raksturojums katrai budžu saimniecībai, citādi šajā jautājumā var pieļaut daudz muļķību. Ja mēs pārvietosim nevis budža, bet vidējā zemnieka saimniecību, tā būs kļūda."

Pakļaujoties PSRS Ministru Padomes un PSRS Finansu ministrijas spiedienam, arī Latvijā 1947. gada augustā tika noteiktas īpašas budžu saimniecību pazīmes un sastādīti saraksti. Par budžiem 1947. gada rudenī tika atzītas gandrīz 10 000 zemnieku saimniecības. Turpmāk šie saraksti tika papildināti, nedaudz mainīti uz vienu vai otru pusi. Pat pēc 1949. gada 25. marta lielās deportācijas akcijas, kad uz Sibīriju aizsūtīja ap 10 000 ģimeņu, budžu saimniecību saraksti atkal tika precizēti un papildināti.

1947. un 1948. gadā vietējo varasvīru sagatavotos dokumentus par budžu saimniecību pārvietošanu no kolhozu teritorijas apstiprināja LPSR Ministru Padome, bet, sākot ar 1949. gada februāri šo lietu kārtošana tika nodota apriņķu iestādēm. Dokumenti liecina, ka daudzās vietās vietējo funkcionāru vēlēšanās padzīt t.s. kulakus no kolhozu teritorijas ir bijusi visai liela un ilgstoša. Pat piecdesmito gadu sākumā daudzus zemniekus pasludināja par budžiem un padzina no kolhoziem.

Latvijas PSR Ministru Padomes lēmuma projekts

par bezsaimnieku māju nacionalizāciju

Projekts

Latvijas PSR Ministru Padome

Lēmums Nr. ... 1947. gada "..." jūnijā

Par bezsaimnieku māju nacionalizāciju

1. Apstiprināt Cēsu apriņķa izpildu komitejas 1946. gada 23. decembra lēmumu, protokols Nr.47 § 12 par bezsaimnieku māju nacionālizāciju biezi apdzīvotajā Raunā, kuras agrāk piederēja tautas ienaidniekiem, kuri ir aizbēguši ar vācu okupantiem:

a) koka, 2 stāvu apšūta māja ar 329,6 m2 derīgās apdzīvojamās platības, piederēja V.Danielsonam;

b) koka, 2 stāvu apšūta māja ar 199,8 m2 derīgās apdzīvojamās platības, piederēja Annai Rozītei;

c) koka, 2 stāvu apšūta māja ar 272,8 m2 derīgās apdzīvojamās platības, piederēja Jūlijai Skupeniekai.

2. Nacionalizētās mājas nodot Raunas MTS bilancē, kurai dzīvojamā platība ir ļoti nepieciešama.

3. Uzdot Cēsu apriņķa izpildu komitejai izlikt no nacionalizētajām mājām visus iedzīvotājus un iestādes, kuras nav saistītas ar darbu Raunas MTS, piešķirot viņiem citas telpas.

4. Lūgt LPSR Augstākās Padomes Prezidiju šo lēmumu apstiprināt.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs

V.Lācis

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks

I.Bastins

LVA, 270.f., 2.apr., 5095.l., 117.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Ludzas apriņķa izpildu komitejas lēmums

par zemes izmantošanu Ļeņina vārdā nosauktajā

lauksaimniecības artelī

Ludzas apriņķa izpildu komiteja

Lēmums Nr.24 1947. gada 12. septembrī

Piedalījās locekļi: b.Samsons, b.Andrjuhins, b.Kozlovskis, b.Iļjins, b.Mukāns, b.Bīriņš

Piedalījās: LPSR Lauksaimniecības ministrijas Zemes ierīcības pārvaldes priekšnieks b.Kalniņš, LPSR Lauksaimniecības ministrijas lauksaimniecības kooperācijas daļas priekšnieks b.Rumpītis, Ludzas apriņķa lauksaimniecības nodaļas vadītājs b. Jefremovs.

Klausījās: par zemes izmantošanu Ļeņina vārdā nosauktajā lauksaimniecības artelī.

1. Ivans Duncāns, dzīvo kopā ar tēvu Daņilu Duncānu. Kara laikā viņš bija pagasta vecākais un izrēķinājās ar padomju patriotiem. Uzbrūkot padomju armijai, viņš aizbēga kopā ar vāciešiem.

Izdarot zemes reformu, D.Duncānam tika atstāti 4,8 ha kā vācu atbalstītāja ģimenei. D.Duncāna zemes īpašums ieķīlējas Ļeņina vārdā nosauktā lauksaimniecības arteļa zemes masīvā.

Nolēma: lai izveidotu daudz kompaktāku kolhoza zemes masīvu, veicot zemes ierīkošanu, pārvietot D.Duncānu uz citu vietu, piešķirot viņam 5 ha zemes un nepieciešamās ēkas.

2. Emīlija Ulasa ("Vitaleju" mājas). Viņai Ciblas pagastā pieder 13,6 ha. Sakarā ar lielo vecumu viņa pati tai piešķirto zemi nevar apstrādāt. Viņas zemes īpašums ieķīlējas Ļeņina vārdā nosauktā lauksaimniecības arteļa zemes masīvā.

Nolēma: veicot zemes ierīcību, Emīliju Ulasi pārvietot uz kādu no brīvajām viensētām ar ēkām, piešķirot viņas lietošanā nepieciešamo zemes daudzumu.

3. Aleksandram Stribkānam ir pastāvīgi algots darba spēks. Pats viņš nodarbojas ar dzeršanu un huligānismu. Viņa māja atrodas kolhoza masīva centrā.

Nolēma: veicot Ļeņina vārdā nosauktā kolhoza zemes ierīcību, nodot A.Stribkāna māju lauksaimniecības artelim, bet Stribkānam piešķirt līdzvērtīgu māju citā vietā.

4. Lūgt Latvijas PSR Ministru Padomi šo lēmumu apstiprināt.

Ludzas apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs

(Samsons)

Izpildu komitejas sekretārs

(Kozlovskis)

LVA, 611.f., 7.apr., 1.l., 16.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

 

Izvilkums no Latvijas PSR

lauksaimniecības ministra vietnieka V.Grumšļa ziņojuma

par kulaku saimniecību pārvietošanu

Latvijas PSR Ministru Padomei

1947. gada 7. oktobrī

Dienesta ziņojums

Lai izveidotu daudz kompaktākus zemes masīvus, novērstu ieķīlāšanos lauksaimniecības arteļu zemes platībās un radītu daudz piemērotākus apstākļus plašai mehanizācijas pielietošanai, Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrija uzskata par nepieciešamu pārvietot ārpus kolhozu zemes platībām šādas kulaku saimniecības:

1) Jelgavas apriņķa Tērvetes pagasta lauksaimniecības artelī "Tērvete":

a) "Riekstiņu" mājas — kulaks Arnolds Burģelis, bijušais aizsargs. Viņam piederēja divas kuļmašīnas un traktors. 1944. gadā kādas padomju armijas daļas pavēlniecība palūdza izkult vācu atbalstītāju pamesto nopļauto labību. Burģelis atteicās. Kad viņu to darīt piespieda ar spēku, viņš naktī traktoram noņēma magnetu un iemeta upē, par ko tika aizsūtīts uz ieslodzījuma nometni, bet šā gada pavasarī viņš no ieslodzījuma atgriezās.

b) "Grantskalnu" mājas — kulaks J.Grantmanis. Viņa dēls bija vācu armijas brīvprātīgais. Līdz 1947. gada pavasarim viņš turēja kalpu.

c) "Ulmaņu" mājas — kulaks Teodors Ulmanis, provokatorisku baumu izplatītājs par gaidāmo karu.

d) Ivans Maslovskis — aizsargu, bet pēc tam šucmaņu aģents. Viņa māja bija šucmaņu pulcēšanās un ieroču glabāšanas punkts. Viņš pats piedalījās nodaļā, kas cīnījās pret padomju partizāniem.

2) Daugavpils apriņķa Višķu pagasta lauksaimniecības artelī "Iļjiča ceļš":

a) "Lubaņecu" mājas — kulakam Ivanam Grigorjevam piederēja līdz 100 ha zemes, līdz 3 kalpiem. 1940. gada zemes reformā viņam atstāja 30 ha, 1941. gadā, vācu okupācijas laikā, viņš visus jaunsaimniekus no saņemtās zemes padzina.

3) Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagasta lauksaimniecības artelī "Sēlija":

"Pormaļu" mājas — kulakam Jāzepam Stumbrim piederēja 50 ha, pēc reformas tika atstāti 24 ha. Viņš ir bijušais Vrangeļa armijas kapteinis. Revolūcijas laikā viņš aktīvi cīnījās pret padomju varu. Viņa dēls ir bijušais vācu armijas brīvprātīgais.

4) Rēzeknes apriņķa Maltas pagasta Staļina vārdā nosauktajā lauksaimniecības artelī:

Pilsonis Tretjakovs dzīvo Ļisnickas sādžā, kur viņam pieder 16 ha zemes. Bijušajā Maltas muižā, kur noorganizējās lauksaimniecības artelis, viņam arī pieder 16 ha, kopā — 32 ha. Līdz šim laikam viņš slēpa vienu no saviem zemes gabaliem. Uzskatām par nepieciešamu 16 ha lielo zemes gabalu, kurš atrodas bijušajā Maltas muižā, nodot Staļina vārdā nosauktā lauksaimniecības arteļa lietošanā. (..)

6) Rēzeknes apriņka Silajāņu pagasta Timošisku sādžas iniciatīvas grupa (Molotova vārdā nosauktā). Nepieciešams izsūtīt ārpus nākamā lauksaimniecības arteļa robežām šādas kulaku saimniecības:

a) Ankundina Kononova, viņam līdz 1947. gada pavasarim bija 2 kalpi. Līdz 1941. gadam un vācu okupācijas laikā viņš rentēja divas viensētas. (..) Viņam pieder divas kuļmašīnas (..). Kononova dēls vācu okupācijas laikā bija sādžas vecākais, aktīvi piedalījās padomju cilvēku izsūtīšanā vācu katorgā, nodarbojās ar ebreju iznīcināšanu un viņu īpašuma izlaupīšanu. Visa Kononova ģimene nikni uzstājās pret lauksaimniecības arteļa organizēšanu.

b) Grigorijs Surikovs, neraugoties uz to, ka viņa paša ģimenē ir 5 darbspējīgi cilvēki, patlaban tur arī vienu kalpu. Surikova dēls (Ivans Surikovs) bija vācu okupantu līdzdalībnieks — aktīvi palīdzēja vācu okupantiem zemnieku un ebreju aplaupīšanā. 1941. gadā Ivans Surikovs izvairījās no iesaukšanas dienestā padomju armijā. Sabotē visus padomju varas veiktos pasākumus. (..)

c) Fjodors Stepanovs — nodevējs, vācu okupantu atbalstītājs. (..) Viņa vecākais dēls Pēteris Stepanovs apgādāja bandītus ar ieročiem, par ko notiesāts ar ieslodzījumu cietumā uz 2 gadiem.

d) Aleksandra Soboļeva — viņas bijušais vīrs Maksims Soboļevs vācu laikā bija sādžas vecākais, aktīvi palīdzēja cīnīties ar padomju partizāniem, izķert tos padomju karavīrus, kuri mēģināja izkļūt no ielenkuma. Soboļevai ir algots darbaspēks — kalpone.

Rēzeknes apriņķa izpildu komiteja lūdz augstāk minētās kulaku saimniecības pārvietot ārpus no jauna organizējamo lauksaimniecības arteļu robežām.

7) Jelgavas apriņķa Šķibes pagasta lauksaimniecības artelis "Nākotne":

Pārvietot ārpus lauksaimniecības arteļa robežām:

a) pilsoni A.Sloku, "Druvas muižas" mājās. Viņam pieder 2 viensētas. Pats viņš dzīvo otrajā viensētā Valkas apriņķī. Viensētu Šķibes pagastā izmanto viņa radinieks Liepa, kuram pilsonis Sloka 1947. gadā nodeva inventāru un lopus.

Liepa aktīvi aģitē pret kolhoziem. Šā gada rudenī kulšanas laikā viņš sapulcināja vietējos zemniekus un veica pretpadomju un pretkolhozu aģitāciju. Liepa paziņoja: "Labāk aizbraukt aiz Urāliem, nekā iestāties kolhozā."

b) pilsonis Kārklis, "Pļavnieku" mājās. Bijušais šucmanis, piedalījās cīņās ar padomju partizāniem (..). Viņam pieder traktors un citas lauksaimniecības mašīnas. Patlaban viņam ir algots darbaspēks — kalps.

c) pilsone Platā, "Rožu lauku" mājas. Viņas vīrs 1946. gadā strādāja par sagādes aģentu. Viņš slēpa kulakus no aplkšanas ar nodokļiem. Pēc šo izdarību atklāšanas viņš aizbēga un tagad slēpjas. Viņu meklē tiesu orgāni.

V.Grumslis

LVA, 270.f., 2.apr., 5095.l., 68., 69., 70.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izraksts no Jēkabpils apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas 1947. gada 15. oktobra sēdes protokola Nr.39

747.

Sērenes pagasta darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas 1947. gada 10. oktobra lēmums Nr.104. Sērenes pagasta lauksaimniecības arteļa "Jaunā dzīve" lūguma caurskatīšana.

Caurskatot Sērenes pagasta darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas 1947. gada lēmumu Nr.104. "Sērenes pagasta lauksaimniecības arteļa "Jaunā dzīve" lūguma caurskatīšana", apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja

konstatē:

1. Lauksaimniecības arteļa "Jaunā dzīve" robežās atrodas saimniecība "Greķeni", kura pieder kulakam Elksnim Pēterim Jāņa d., kurš ved aģitāciju starp lauksaimniecības arteļa biedriem par lauksaimniecības arteļa sliktām īpašībām (apriņka prokuratūra materiālus iesniegusi republikas prokuratūrai).

Izejot no augšminētā, apriņķa darbaļaužu deputātu izpildu komiteja nolemj:

1. Uzdot lauksaimniecības nodaļas vadītājam b.Vāverem 2 dienu laikā sameklēt vietu kulaka Elkšņa pārcelšanai no "Greķenu" mājām.

2. Lūgt Latvijas PSR Ministru Padomi apstiprināt kulaka Elkšņa Pētera Jāņa d. pārcelšanu no Sērenes pagasta "Greķenu" mājām. (..)

Apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas

priekšsēdētājs

A.Liekniņš

Sekretārs

J.Puriņš

LVA, 611.f., 7.apr., 1.l., 24.lp. Oriģināls.

 

 

Madonas apriņķa darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas lēmums par budžu saimniecības pārcelšanu

Lēmums Nr.697 1948. gada 26. novembrī

Par pilsoņa Čaka Andreja budžu saimniecības pārcelšanu

Caurskatot Saikavas pagasta darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas 1948. gada 2. novembra lēmumu par Čaka Andreja budžu saimniecības pārcelšanu no lauksaimniecības arteļa "Cīņa" rajona un uzklausot pagasta darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas pārstāvja paskaidrojumus, atrod, ka Čaka Andreja 30,0 ha lielā budžu saimniecība "Jaunzeltiņi" atrodas lauksaimniecības arteļa "Cīņa" vidū un ēkas nepieciešamas lauksaimniecības arteļa vajadzībām.

Lauksaimniecības arteļa valde uz lauksaimniecības arteļa "Cīņa" biedru pilnsapulces lēmuma pamata iesniegusi pieprasījumu, lai "Jaunzeltiņu" saimniecību ar ēkām piešķirtu lauksaimniecības artelim "Cīņa".

Madonas apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja nolemj:

1. Apstiprināt pagasta darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmumu un izcelt Čaka Andreja Jāņa d. budžu saimniecību no Saikavas pagasta Liepāres ciema "Jaunzeltiņiem" uz Saikavas pagasta Liepāres ciema "Skaldām", dodot zemes gabalus Nr.170 un Nr.171 kopplatībā 30,0 ha.

2. "Jaunzeltiņu" saimniecību kopplatībā 30,0 ha ar visām ēkām piešķirt lauksaimniecības artelim "Cīņa".

3. Lūgt Latvijas PSR Ministru Padomi apstiprināt šo lēmumu.

Madonas apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas

priekšsēdētāja vietnieks

(A.Dorafejevs)

Madonas apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas

sekretārs

(A.Kalniņš)

LVA, 270.f., 2.apr., 832.l., 37.lp. Oriģināls

 

 

LK(b)P Rēzeknes apriņķa komitejas sekretāra N.Bisenieka

un Rēzeknes apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja J.Roņa lūgums pārcelt viensētnieku saimniecības

no kolhozu teritorijas

Latvijas K(b)P Centrālās komitejas sekretāram b. J.Kalnbērziņam

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam b. V.Lācim

Kolhozu celtniecības prakse apriņķī, kā arī daudzu kolhozu priekšsēdētāju, pagastu un ciemu padomju priekšsēdētāju un pat kolhozu kopsapulču lūgumi partijas apriņķa komitejai un apriņķa izpildu komitejai liecina par to, ka kolhozu organizatorisko un saimniecisko nostiprināšanu traucē tās individuālo zemnieku saimniecības, kuras nav iestājušās un netaisās iestāties kolhozos, kuras ar savu individuālo zemes lietošanu ir ieķīlējušās kolhozu zemē, radot kolhozu darbā lielas grūtības.

Daudzi piemēri liecina par to, ka tās zemnieku saimniecības, kuras ar savu zemes lietošanu ieķīlējas, kā arī tās, kuras atrodas kolhozu zemes masīvu vidū, grauj kolhozus.

Vairākos gadījumos apkārt individuālo zemnieku zemei izveidojas sabiedriski izmantojamās kolhozu zemes masīvi. Individuālo joslu atrašanās kolhozu zemēs nopietni traucē kolhoziem apstrādāt zemi, rada starpjoslas, traucē kolhozu laukos izmantot traktorus un citas komplicētas lauksaimniecības mašīnas. Bez tam tas rada sabiedriski izmantojamās zemes starpjoslas, traktoru un lauksaimniecības mašīnu tukšgaitas pārbraucienus, izraisa kolhoznieku strīdus ar individuālajiem zemniekiem par postījumiem, individuālo zemnieku aizliegumu kolhozniekiem staigāt pa viņu zemi utt.

Vairāki fakti liecina, ka individuālo zemnieku saimniecības, kuras atrodas šādos apstākļos, nodarbojas ar kolhozu īpašuma un ražas izlaupīšanu.

Netraucēta to individuālo zemnieku dzīvošana uz zemes, kura ieķīlējas kolhozu zemē un atrodas kolhozu sabiedriskās zemes iekšpusē, izraisa kolhozniekos pamatotu neapmierinātību.

Partijas apriņķa komitejā un apriņķa izpildu komitejā pastāvīgi griežas kolhoznieki ar jautājumu, kadēļ līdz šim laikam mēs neievērojam kolhozu intereses, līdz ar to ierobežojot kolhozu intereses, lūdz organizēt pareizas augu sekas, uzlabot zemes izmantošanu un likvidēt individuālo zemnieku starpjoslas.

LK(b)P apriņķa komiteja un apriņķa izpildu komiteja lūdz jūs izlemt šo ļoti svarīgo jautājumu, kurš šajā laikā ir kļuvis par šķērsli kolhozu celtniecībā, atļaut apriņķa izpildu komitejai, izskatot katra atsevišķa kolhoza zemes izmantošanu, nepieciešamības gadījumā, kad individuālais zemnieks, kurš nav iestājies kolhozā, sadala kolhozu un traucē kolhoza normālu darbu, šajos gadījumos nodot zemi kolhoza sabiedriskajā lietošanā, bet individuālajam zemniekam, kurš nevēlas iestāties kolhozā, piešķirt zemi no brīvā zemes fonda citā vietā vai arī viņam pie mājas atstāt 0,20 ha zemes saskaņā ar VK(b)P CK un PSRS TKP 1939.gada 27.maija lēmumu "Par pasākumiem pret kolhozu sabiedriskās zemes izlaupīšanu" (..).

Šā jautājuma atrisināšana mūsu apstākļos ir svarīga vēl jo vairāk tādēļ, ka Rēzeknes apriņķa kolhozos ir izjūtams liels zemes, it īpaši aramzemes, trūkums (..).

LK(b)P Rēzeknes apriņķa komitejas sekretārs

(N.Bisenieks)

Rēzeknes apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs

(J.Ronis)

LVA, 270.f., 2.apr., 5416.l., 197., 198.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums

par Aleksandra Kalvāna saimniecības pārcelšanu

Projekts

Latvijas PSR Ministru Padome

Lēmums Nr. ... 1949.gada "..." februārī

Par budža pārcelšanu, kura saimniecība atrodas starp Rēzeknes apriņķa

Dricēnu pagasta kolhoza "Jaunā dzīve" zemēm

Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:

Apstiprināt Rēzeknes darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas 1948. gada 29. oktobra lēmumu Nr.791:

1) par Kalvāna Aleksandra kulaku saimniecības pārcelšanu no Skuškovas saimniecības Dricēnu pagastā

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs

(V.Lācis)

Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldnieks

(I.Bastins)

LVA, 270.f., 2.apr., 832.l., 43.lp. Oriģināls

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums

par kulaku saimniecību pārcelšanu

Projekts

Latvijas PSR Ministru Padome

Lēmums Nr. ... 1949.gada "..." februārī

Par kulaku saimniecību pārcelšanu

Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:

1) Apstiprināt Talsu apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas 1948. gada 18. decembra lēmumu Nr.499 par kulaku saimniecību pārcelšanu:

Graudevica Jēkaba ("Mazgriķu" mājas, Valgales pagasts),

Kalniņš Marijas ("Ķellas" mājas, Ārlavas pagasts),

Cietvīrs Marijas ("Jaunzemu" mājas, Ārlavas pagasts),

Buševics Hertas ("Dzirlejas" mājas, Ārlavas pagasts)

Pumpiņš Friča ("Ķesteru" mājas, Zentenes pagasts)

Giļs Jēkaba ("Vecmuižnieku" mājas, Zentenes pagasts)

Lipsts Kārļa ("Kaplašu" mājas, Zentenes pagasts).

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs

(V.Lācis)

Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldnieks

(I.Bastins)

LVA, 270.f., 2.apr., 832.l., 105.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums

par budžu saimniecību pārcelšanu

Projekts

Latvijas PSR Ministru Padome

Lēmums Nr. ... 1949.gada "... " februārī

Par budžu saimniecību pārcelšanu

Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt Krāslavas apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas 1948. gada 29. decembra 764., 768. un 784.nr. lēmums:

par Alekas Teklas budža saimniecības pārvietošanu no Robežnieku pagasta "Volkojedu" mājām,

par Skrīveres Olgas budža saimniecības pārvietošanu no Robežnieku pagasta "Maksimovas" mājām,

par Issaka Pāvela budža saimniecības pārvietošanu no Krāslavas pagasta "Ruktanu"mājām un Mickeviča Vladislava budža saimniecības pārvietošanu no Krāslavas pagasta "Antonopoles" mājām.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs

(V.Lācis)

Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldnieks

(I.Bastins)

LVA, 270.f., 2.apr., 831.l., 147.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja I.Ozoliņa

dienesta ziņojums par kulaku saimniecību pārvietošanu

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam

biedram V.Lācim 1949.gada februārī

Kopš 1947. gada novembra līdz šim laikam Latvijas PSR Ministru Padome ir pieņēmusi lēmumus par 188 kulaku saimniecību pārvietošanu.

Pēc noteiktās kārtības jautājumus par kulaku saimniecību pārvietošanu pēc tam, kad tos uz vietām bija pārbaudījusi Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrija, izskatīja Latvijas PSR Ministru Padome.

To lietu pārbaudei, kuras ir saistītas ar kulaku saimniecību pārvietošanu, Lauksaimniecības ministrija patērēja 1285 cilvēku dienas un komandējumu izdevumiem iztērēja 81 000 rubļu, bez tam par visiem pārbaudītajiem materiāliem Latvijas PSR Ministru Padome noraidīja tikai 3 apriņķu izpildu komiteju iesniegumus par pārcelšanu un tikai tā iemesla dēļ, ka šo kulaku saimniecību atrašanās rajonā kolhozi vēl nebija noformēti.

Sakarā ar pārcelšanas lietu lielo skaitu un zemes ierīcības darbinieku mazskaitlīgo štatu, kuri pārbaudīja pārcelšanas lietas un tajā pašā laikā izpildīja savas pamatfunkcijas zemes iekārtošanā, pārcelšanas materiālu pārbaude obligāti ieguva ieilgušu raksturu, sasniedzot divus mēnešus un vairāk, pamatotus apriņķu izpildu komiteju pārmetumus.

Ņemot vērā teikto, kā arī to apstākli, ka 1949. gadā Latvijas PSR Lauksaimniecības mērniecības tehniskās daļas komandējumi ir ievērojami samazināti, es uzskatu par nepieciešamu jautājumu par kulaku saimniecību pārvietošanu pilnā mērā nodot apriņķu izpildu komiteju pārziņā.(..)

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks

I.Ozoliņš

LVA, 270.f., 2.apr., 832.l., 135.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums

par kulaku saimniecību pārvietošanas kārtību

Latvijas PSR Ministru Padome

Lēmums Nr.164 1949. gada 17. februārī

Par budžu pārvietošanas lietu izlemšanas kārtību

Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:

1. Piešķirt apriņķu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejām tiesības galīgi izlemt jautājumus, kas saistīti ar budžu pārvietošanu no kolhozu un padomju saimniecību teritorijas.

2. Uzlikt par pienākumu apriņķu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejām:

a) pārvietot tikai tos budžus, kuru lietošanā esošās zemes veido ķīli starp kolhozu vai padomju saimniecību zemēm;

b) piešķirt pārvietojamiem budžiem zemi un nepieciešamās ēkas citā vietā.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs

V.Lācis

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks

I.Bastins

LVA, 270.f., 2.apr., 832.l., 132.lp. Oriģināls.

 

 

Izdevums no Jēkabpils apriņķa izpildu komiteja ziņojuma

LK(b)P apriņķa komitejas 1949. gada 15. marta plēnumā

par kulaku padzīšanu no kolhoziem

(..) Ir nepieciešams līdz pavasara sējai iztīrīt visus kolhozus no tur iekļuvušiem kulakiem un nacionālistiskiem elementiem un nepieļaut viņu iekļūšanu kolhozos. Tuvākā laikā ir jāatrisina uzdevumus par kulaku pārvietošanu no kolhozu teritorijas. (..)

LVA, PA — 118.f., 7.apr., 18.l., 43.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izvilkums no LK(b)P CK sekretāra J.Kalnbērziņa runas

LK(b)P CK 1949. gada 30.–31.maija plēnumā

par 1949. gada 25. marta deportācijas akciju

(..) Pats par sevi saprotams, ka kolektivizācijas straujais pieaugums izraisīja šķiru cīņas saasināšanos laukos. Kulaki, sajutuši savu nenovēršamo bojā eju, aktivizējās cīņā pret visiem partijas un padomju varas pasākumiem laukos, mēģināja ar visiem spēku veidiem traucēt kolhozu celtniecību. Kulaku, pretpadomju elementu aktivizācija kļuva par nopietnu šķērsli kolektivizācijai mūsu republikā. Zemniecības trūcīgā un vidējā daļa sāka prasīt veikt izšķirošus pasākumus pret kulakiem un pretpadomju elementiem. Kolhoznieki lūdza valdību izsūtīt kulakus no kolhozu rajoniem. Uzklausot mūsu tautas labākās daļas likumīgās prasības, valdība veica pasākumus, lai izsūtītu daļu kulaku un pretpadomju elementu. (..)

LVA, PA — 101.f., 12.apr., 12.l., 4.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izvilkumus no LK(b)P CK sekretāra A.Pelšes runas

LK(b)P CK 1949. gada 30.–31.maija plēnumā

par represiju turpināšanu

(..) Es gribētu atbildēt uz neizprasto jautājumu, ko darīt ar palikušajiem kulakiem, kuri neiekļuva tajā operācijā, kuru mēs veicām pavasarī. Man šķiet, ka šis jautājums mums ir jāatrisina ar visu to līdzekļu palīdzību, kādi ir mūsu rīcībā. Ar ekonomiskiem līdzekļiem mums ir jāspiež kulaku paliekas, kā arī ar politisku spiedienu. Paldies Dievam, mums ir pietiekami daudz varenu līdzekļu: tiesu orgāni, valsts drošības orgāni utt. Ir nepieciešams daudz noteiktāks spiediens uz svešiem elementiem, kuri tagad republikā mēģina aktivizēties. Vajag visus padomju varas spēkus, visu varenību izmantot cīņai ar kulakiem un spēju pacelt kolhoznieku modrību. (..)

LVA — PA, 101.f., 12.apr., 12.l., 68.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Jāņa Priedīša lūgums atcelt lēmumu

par viņa saimniecības pārvietošanu

Latvijas K(b)P Centrālajai komitejai Priedītis Jānis Jura d.,

dzīvo Talsu rajona Dartas ciema "Senčos"

29.aprīlī 1950.gadā

Lūgums

27. aprīlī šinī gadā saņēmu Dartas ciema rakstu Nr.374 no 1950. gada 24. aprīļa par manis apsaimniekotas Senču saimniecības atsavināšanu Molotova vārdā nosauktam lauksaimniecības artelim par labu, dodot man vietā zemi Talsu ciema 3 saimniecības, kuras atrodas no manis apmēram 20 km. Es pilnīgi atsakos tur zemi saņemt.

Pirmkārt, uz manis apsaimniekotās "Senču" mājas man uz 50. saimniekošanas gadu ir izsniegts saistību raksts, uz kā pamata esmu nodevis valsts gaļas nodevu par visu gadu, daļu piena un olas.

Otrkārt, apsaimniekoto saimniecības zemi esmu rudenī uzaris, apsējis ar ziemājiem un pavasarī jau daļu sastrādājis, lai varētu savas saistības pret valsti kārtīgi pildīt.

Treškārt, ja zemi gribēja atsavināt par labu Molotova vārdā nosauktajam artelim, to vajadzēja darīt rudenī, man paziņojot, bet ne tagad, aprīļa mēnesī, pavasara darbu laikā.

Tamdēļ laipni lūdzu Talsu rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas 14. aprīļa lēmumu Nr.132 atcelt un zemes atsavināšanu, ja viņa ir vajadzīga, izdarīt rudenī pēc ražas novākšanas.

J.Priedītis

LVA, 270.f., 2.apr., 6472.l., 92.lp. Noraksts

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes

izziņa — slēdziens par J.Priedīša sūdzību,

kurš dzīvo Talsu rajona Dartas ciema padomes "Senču" mājās

1950. gada 22. jūnijā

Pārbaudot uz vietas apstākļus, kuri norādīti sūdzībā, ir konstatēts sekojošais:

Zemes gabals, kurš atrodas pilsoņa J.Priedīša individuālās saimniecības lietošanā, ar rajona padomes izpildu komitejas 1950. gada 14. aprīļa lēmumu Nr.132 ir iekļauts Molotova vārdā nosauktā kolhoza zemes masīvā, jo tā atrodas kolhoza zemes robežās. Tā vietā pilsonim J.Priedītim ir ierādīts zemes gabals aiz kolhozu zemju robežām. Zemes gabals, kurš agrāk atradās pilsoņa Priedīša lietošanā un tagad nodots Molotova vārdā nosauktajam kolhozam, daļēji ir aizņemts ar ziemāju sējumiem.

Uzskatu par nepieciešamu Talsu rajona padomes izpildu komitejas 1950. gada 14. aprīļa lēmumu Nr.132 atstāt spēkā, jo šā lēmuma pārskatīšanai nav pamata. Ieteikt rajona padomes izpildu komitejai nokārtot jautājumu ar ziemāju sējumiem tajā zemes gabalā, kurš ir nodots Molotova vārdā nosauktajam kolhozam, atļaujot pilsonim Priedītim šajā zemes gabalā novākt ražu, jo tas bija apsēts rudenī līdz rajona padomes izpildu komitejas lēmuma pieņemšanai. (..).

Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes

orginstruktoru daļas instruktors

E.Bitenieks

LVA, 270.f., 2.apr., 6472.l., 93.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Alūksnes rajona darbaļaužu

deputātu padomes izpildu komitejas lēmums

par Rūdolfa Bērziņa ieslēgšanu kulaku sarakstā

Alūksnes rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja

Lēmums Nr.106 1951. gada 28. februārī

Par pilsoņa Bērziņš Rūdolfa Jāņa d.,

dzīvo Mālupes ciema "Graudās", ieslēgšanu budžu sarakstā

Caurskatot Mālupes ciema darbaļaužu deputātu padomes iesniegtos materiālus par pilsoni Bērziņš Rūdolfu Jāņa d., dzīv. Mālupes ciema "Graudās", un noklausoties Mālupes ciema darbaļaužu deputātu padomes priekšsēdētāja B.Grilova un pilsoņa Bērziņa paskaidrojumus, rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja atrada, ka pils. Bērziņa Rūdolfa Jāņa d., dzīv. Mālupes ciema "Graudās", saimniecībai ir šādas budžu pazīmes:

1. Agrākā saimniecības zemes kopplatība 45 ha, 1940./41.g. veicot zemes reformu, atgriezti 15 ha, no kuriem 8 ha piešķirti jaunsaimniekam Bubučim. Vācu okupācijas laikā pils. Bērziņš atņēmis pils. Bubučim piešķirto zemi un 1944. gada saimniecību otrreiz skārusi zemes reforma.

2. Laikā no 1946. līdz 1948. gada saimniecībā nodarbināts algots darba spēks — pils. Petrovs Jānis Andreja d.

3. Pils. Bērziņa Rūdolfa Jāņa d. sieva Bērziņš Īda Latvijas laikā sastāvēja aizsargu organizācijā un bija priekšniece. Minētā pilsone kolhozā strādā slikti un izplata dažādas pretvalstiskas baumas.

Vērā ņemot minēto, rajona darbaļaužu deputāta padomes izpildu komiteja nolemj:

1) Pils. Bērziņš Rūdolfu Jāņa d., dzīv. Mālupes ciema "Graudās", ieslēgt budžu sarakstā kā saimniecības īpašnieku, kuru divas reizes skārusi zemes reforma un kurā nodarbināts algots darba spēks.

2) Uzdot kolhoza "Igrive" valdei izslēgt pils. Bērziņu Rūdolfu Jāņa d. ar ģimeni no kolhoza.

3) Uzdod Mālupes ciema darbaļaužu deputātu padomei pārvietot pils. Bērziņu aiz kolhoza robežas.

Alūksnes rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas

priekšsēdētājs

(Mencis)

Sekretārs

(Kortes)

LVA, 270.f., 2.apr., 6473.l., 21.lp. Noraksts