Tieslietu ministrs: Par būvju piesaisti zemei

3.martā tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs aizsāka plašāku sabiedrisku diskusiju par problēmjautājumu, kas radies zemes reformas gaitā, proti, ka ēkas īpašnieks ir viena persona, bet zemes, uz kuras ēka atrodas, īpašnieks ir cita persona, kas rada vairākas juridiskas problēmas.

Atklājot diskusiju “Zeme un būve – kopā vai atsevišķi?”, tieslietu ministrs norādīja, ka pašlaik Latvijā eksistējošā sistēma raksturojama kā duāla. No vienas puses, ir noteikts, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama pār tās daļu. No otras puses, šim principam ir izņēmumi, kad pastāv dalītais īpašums, proti, ēka un zeme, uz kuras tā atrodas, katra tiek uzskatīta par pastāvīgu īpašuma tiesību objektu. Šajā gadījumā gan ēkai, gan zemei ir noteikts aprobežojums par labu otram īpašumam un praktiski tikai vienas no īpašuma tiesībām ir reāli izmantojamas. Parasti zemes īpašnieks nevar savu zemi nedz neierobežoti valdīt, nedz lietot, nedz arī rīkoties ar to.

“Šīs duālās situācijas dēļ piespiedu noma attiecībā pret ēkas īpašnieku ir reālnasta, bet attiecībā pret zemes īpašnieku – juridiska anomālija, tāpēc nepieciešams saprātīgs un loģisks risinājums,” norādīja tieslietu ministrs. Viņš aicināja profesionāļus izteikt viedokli, vai turpmāk būtu veicināma vienota īpašuma pastāvēšana, nepieļaujot jaunu dalītu īpašumu izveidošanos, jāievieš apbūves tiesību institūts vai arī jāturpina dalītā īpašumu pastāvēšana, pilnveidojot tiesisko regulējumu.

Šī diskusija sākta, jo Tieslietu ministrija šobrīd strādā pie Civillikuma lietu tiesību daļas modernizācijas un uzskata, ka problēmai jārod optimāls, sabiedrības interesēm atbilstošs risinājums, lai novērstu problēmas, kas izriet no “piespiedu nomas” un dalītā īpašuma attiecībām.

Inga Saleniece, ministra preses sekretāre