Eiropas Komisija: Par publisko pakalpojumu izmantošanu tiešsaistē

Ir palielinājies to ES iedzīvotāju skaits, kuriem ir piekļuve publiskajiem pakalpojumiem tiešsaistē – tā apgalvots 21.februārī iznākušajā Eiropas devītajā e-pārvaldes salīdzinošajā ziņojumā. Vidējā tiešsaistes publisko pakalpojumu pieejamība ES ir palielinājusies no 69% 2009.gadā līdz 82% 2010.gadā. Pārvaldes pakalpojumu piedāvāšana tiešsaistē palīdz samazināt publiskā sektora administrācijas izmaksas un uzņēmējiem un iedzīvotājiem atvieglo birokrātijas nastu. Ziņojumā noteiktas valstis ar labākajiem un sliktākajiem rādītājiem ES, salīdzinot divus svarīgus publiskā sektora pakalpojumus: darba meklēšanu un uzņēmuma izveidošanu. Lai gan Eiropas valstu publiskās pārvaldes rādītāji uzlabojas, starp valstīm pastāv ievērojamas atšķirības. Vajadzētu paātrināt e-iepirkuma ieviešanu. Atbilstoši Eiropas Digitalizācijas programmai Eiropas Savienības mērķis ir panākt, lai līdz 2015.gadam e-pārvaldes pakalpojumus izmantotu viens no diviem iedzīvotājiem un četri no pieciem uzņēmumiem. Ziņojumā izklāstītie secinājumi ir vērtīga informācija saistībā ar mērķiem, ko paredz Komisijas 2010.gada decembrī sāktais e-pārvaldes rīcības plāns, kurā tiek plānots strādāt kopā ar dalībvalstu publiskā sektora iestādēm, lai paplašinātu un pilnveidotu internetā piedāvātos pakalpojumus.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krūsa, kas atbild par digitalizācijas programmu, teica: “Tas ir panākums, ka arvien vairāk ES iedzīvotāju var izmantot tiešsaistes publiskos pakalpojumus tiks svarīgām funkcijām kā darba meklēšana, nodokļu deklarācijas iesniegšana vai jaunu uzņēmumu reģistrēšana. Dalībvalstis, kas pamata publiskos pakalpojumus pilnībā piedāvā internetā, samazina birokrātiju saviem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, vienlaikus ietaupot izmaksas.”

Vairāk nekā 80% pamata publisko pakalpojumu pieejami tiešsaistē

Analizējot 20 pamata publisko pakalpojumu grozu, kurā ietilpst, piemēram, automašīnas reģistrācija, nodokļu deklarācijas iesniegšana vai jauna uzņēmuma reģistrācija, secināts, ka to pieejamība tiešsaistē Eiropā 2010.gadā ir sasniegusi 82%, kas ir ievērojami augstāks līmenis nekā 2009.gadā, kad tas bija 69%. Vislabākie rādītāji ir Austrijai, Īrijai, Itālijai, Maltai, Portugālei un Zviedrijai. Šajās valstīs visi grozā ietilpstošie pamata pakalpojumi ir pilnībā pieejami tiešsaistē. Pagājušajā gadā ievērojami palielinājies pakalpojumu piedāvājums internetā Bulgārijā, Itālijā un Latvijā. Ziņojumā redzams, ka pakalpojumu piedāvājums uzņēmumiem ir pilnīgāks nekā piedāvājums iedzīvotājiem.

Pakalpojumu kvalitāte

Ziņojumā īpaši apskatītas bezdarbnieku un topošo uzņēmēju vajadzības. Tiek analizēts, kā publiskās administrācijas samazina birokrātiju un vienkāršā un savstarpēji saskanīgā veidā piedāvā visus publiskos pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu uzņēmumu vai atrastu darbu. Pakalpojumu var sniegt tiešsaistes portālā vai automātiski, piemēram, reģistrējoties nodokļu maksātāju reģistrā, jauns uzņēmums automātiski saņem arī PVN maksātāja numuru. Ziņojumā izpētīts, ka 55% no pakalpojumiem, kas vajadzīgi uzņēmuma izveidošanai, īpašos portālos vai automātiski tiek piedāvāti Austrijā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Igaunijā, Īrijā un Zviedrijā. Taču īpašā portālā tiek piedāvāti tikai 46% no pakalpojumiem, kas ir vajadzīgi bezdarbniekiem.

E-iepirkums

Lai gan 70% no publiskās pārvaldes iestādēm ir sākuši strādāt ar e-iepirkumiem, kopumā šis pakalpojums nav plaši pieejams (aplēses liecina, ka labākajā gadījumā tas aptver 5% no kopējiem iepirkumiem), un tāpēc tā priekšrocības vēl nav jūtamas. Ja e-iepirkumi būtu pilnībā pieejami un plašāk izmantoti, tie varētu ietaupīt līdz pat 30% no publisko iepirkumu izmaksām.

Mazākas pašvaldības – mazāk pakalpojumu tiešsaistē

Šajā ziņojumā pirmo reizi apskatīta e-pārvalde reģionālā un vietējā mērogā. Atklājās lielas atšķirības starp valstīm. Attiecībā uz pakalpojumiem, kas pārsvarā tiek piedāvāti vietējā līmenī, mazākas pašvaldības tiešsaistē piedāvā pusi no pakalpojumiem, kas pieejami lielākās pašvaldībās. Mazās pilsētas, piemēram, savās tīmekļa vietnēs informē par kārtību, kādā pieprasāma dzimšanas apliecības kopija, bet lielas pilsētas piedāvā lejuplādēt pieprasījuma veidlapas. Kā iespējamu iemeslu var minēt to, ka mazākas pašvaldības un to iedzīvotāji dod priekšroku personīgam kontaktam vai citiem tradicionālākiem saziņas veidiem, vai arī to, ka mazākām administrācijām ir mazāki resursi (stratēģija, finansējums, spēja) piedāvāt tiešsaistes pakalpojumus.

Eiropas Komisija turpinās novērot, kā attīstās publisko pakalpojumu piedāvājums tiešsaistē Eiropā un, izmantojot e-pārvaldes rīcības plānu, strādās kopā ar dalībvalstu publiskās pārvaldes iestādēm, lai paplašinātu un pilnveidotu internetā piedāvātos pakalpojumus.

Pamatinformācija

Komisija izdod salīdzinošo rādītāju ziņojumus par e-pārvaldes attīstību ES kopš 2001.gada. Pētījuma mērķis ir salīdzināt panākumus dažādās Eiropas valstīs un apkopot paraugpraksi. Analīzē tika ietverti vairāk nekā 10 000 tīmekļa vietņu 27 ES dalībvalstīs, kā arī Horvātijā, Īslandē, Norvēģijā, Šveicē un Turcijā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa