Zinātne, vēsture, valsts un mēs: Latvijas dzīvē un panorāmā – 65 gadus Latvijas Zinātņu akadēmija

Bez lielas publicitātes, klusināti, bet ne ar mazāku gandarījumu pulcējās mūsu zinātnes augstākās autoritātes, lai Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta paplašinātajā sēdē atcerētos 1946.gada 15.februāri, kad tika izveidota LPSR Zinātņu akadēmija.

65 gados kopš šā notikuma Latvija ir atjaunojusi valstisko neatkarību un arī akadēmija piedzīvojusi laikmeta diktētās pārvērtības. Par to referēja LZA Senāta priekšsēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš. Un par tās autoritāti, lomu mūsdienās un uzdevumiem gandarījumā dalījās LZA prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis.

Savukārt par Latvijas zinātnes stratēģiju analītiski un tēlaini runāja Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs akadēmiķis Andrejs Siliņš. Bet arhitektūras speciālists akadēmiķis Jānis Krastiņš bagātīgi ilustrētā stāstījumā apcerēja šo namu – LZA Augstceltni, tās būvvēsturi un tās arhitektoniskos līdziniekus pasaulē. Rīgas panorāmā šo īpatno smaili pazīst visi, taču izrādās, ka tai ir krietni daudz līdzinieču daudzās valstīs visos kontinentos.

Tradicionāli tika piešķirtas LZA Lielās medaļas – akadēmijas augstākais apbalvojums. Šogad ar tām godināti – arheologs, viduslaiku hroniku tulkotājs un komentētājs akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs un ģenētiķis akadēmijas ārzemju loceklis Rihards Villems no Igaunijas.

Dažas faktoloģiskas atgādnes (no akadēmiķa Jura Ekmaņa pārskata)

• Par jaunākajiem, pēdējiem 20 gadiem… Šis jaunākais laiks sākās ar akadēmijas simbolikas apstiprināšanu – tas ir akadēmijas karogs, ko prāvests Roberts Akmentiņš iesvētīja, pie reizes iesvētot arī šo namu, tā ir akadēmijas simbolika, kam pieder arī akadēmijas Lielā medaļa – augstākais apbalvojums, ko gadu laikā saņēmuši jau 36 izcili zinātnieki, tostarp ārzemju zinātnieki, kuri devuši būtisku pienesumu Latvijai: 19 Latvijas un 17 ārvalstu zinātnieki (ASV – 7, Austrālijas – 2, Vācijas – 3, Krievijas – 2, Kanādas – 1, Zviedrijas – 1, Apvienotās Karalistes – 1). Lielās medaļas laureāti ir cilvēki, ar ko akadēmija patiesi var lepoties – profesori J.Hartmanis, V.Toporovs, T.Fennels, R.Evarestovs, K.Švarcs V.Tamužs, E.Blūms, M.Auziņš un daudzi citi.

• Pie akadēmijas tradīcijām pieder gan daudzie apbalvojumi (medaļas), gan izcilo zinātnieku vārdā nosauktās vārdbalvas. Gustava Vanaga, Solomona Hillera, Edgara Siliņa medaļa un citas Mums ir kopīgas balvas ar firmām "ITERA Latvija", "Latvijas Gāze", "Latvenergo". Ir parakstītas vienošanās ar dažādām organizācijām un fondiem par kopīgu balvu dibināšanu.

• Mums ir ap divdesmit dažādu apbalvojumu, kas ir stabila akadēmijas tradīcija. Vienmēr varam lepoties ar sievietēm zinātnē – to apliecina speciālā L’ORÉAL balva kopā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komiteju. Arī šogad tā tiks piešķirta, jo ir parakstīts līgums un maijā notiks svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija. Šīs balvas patronese ir mūsu akadēmiķe eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

• Pie mums akadēmijā regulāri viesi ir premjeri, ministri, prezidenti – I.Godmanis, A.Piebalgs, V.Birkavs, E.Repše, I.Kalvītis, G.Bērziņš, G.Ulmanis, V.Zatlers. Viesojušās izcilas personības – Tibetas Dalailama, ASV vēstnieks Dž.Metloks, leģendārais "Minox" fotoaparāta autors Valters Caps u.c.

• Būtiska akadēmijas funkcija ir Baltijas zinātņu akadēmiju sadarbība. Tā aizsākās jau 1990.gadā un turpinās līdz šai dienai. Mēs sākotnēji 90.gadu sākumā šai trīs Baltijas zinātņu akadēmiju sadarbībai piepulcējām arī Ziemeļvalstu akadēmijas – radās slavenā formula "3+5 zinātņu akadēmijas". Nav daudz tādu precedentu Eiropā, kur akadēmiju kopas būtu savstarpēji cita citu tā bagātinājušas, bet Ziemeļvalstu akadēmiju iespaids uz mūsu iespēju paplašināšanu ir nepārvērtējams fakts.

• Akadēmijai ir savs prestižs, kas izpaužas arī daudzajos dāvinājumos. Tā farmācijas akciju sabiedrība "Grindeks" (goda mecenāts V.Jākobsons) Rīgai dāvinājusi mūsu vienīgā Nobela prēmijas laureāta V.Ostvalda pieminekli Vērmaņdārzā, Zinātņu akadēmija un firma "ITERA Latvija" (mecenāts J.Savickis) dāvinājusi pieminekli Kronvalda bulvārī pie vecās Ķīmijas fakultātes izcilajam atklājumam "Valdena apgriezenībai", akadēmijas goda loceklis J.Strupulis – lielāko tiesu savu zinātnei veltīto medaļu (skat. zemāk) un daudzie citi – citas vērtības…

Bet pats galvenais – devuši mums, sabiedrībai, savas domas, intelektuālos darbus, idejas, atklājumus.

Ilga Tālberga, LZA Zinātniskais sekretariāts

Dažas vizuālas liecības (no korespondētājlocekļa Jāņa Kristapsona vākuma)

Zem Zinātņu akadēmijas karoga: ar sešiem likteņa gadiem tajā, un nākotnes vīzijā

Augsti godātie viesi akadēmijas namā: Tibetas Dalailama, ASV vēstnieks Dž.Metloks un inženieris V.Caps – ar akadēmijas Senāta priekšsēdētāju J.Stradiņu

Dāvinājumi: akadēmijas goda locekļa I.Lancmaņa glezna "Latvija septiņu kārdinājumu ielenkumā" akadēmijai (Senāta zālē) – autors ar akadēmijas prezidentu J.Ekmani; "Grindeka" piemineklis (autors A.Vārpa) savlaik Rīgas ķīmiķim V.Ostvaldam

Lielā zinātniskā goda apliecinājumi: Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa, akadēmiķu ķīmiķu G.Vanaga un S.Hillera, inženiera V.Capa un enerģētiķa A.Vītola balvas, kā arī Baltijas zinātņu akadēmiju kopbalva