Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Jauns Vācijas vēstnieks Latvijā (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.03.1999., Nr. 70/72 (1530/1532) https://www.vestnesis.lv/ta/id/22637

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.81

Noteikumi par komercķīlas reģistrācijas pieteikumu veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas kārtība

Vēl šajā numurā

10.03.1999., Nr. 70/72 (1530/1532)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Jauns Vācijas vēstnieks Latvijā

9.martā Latvijā akreditējās Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Reinharts Krauss ( Reinhart Kraus )

Turpinājums no 1.lpp.

V2.JPG (18831 BYTES) Preses konferencē

Vēstnieka kungs, kāds ir jūsu iespaids par nule notikušo sarunu ar Latvijas Valsts prezidentu, un par ko jūs runājāt?

— Saruna noritēja ļoti sirsnīgā gaisotnē, un es izjutu, ka prezidents mani pieņem ļoti draudzīgi. Protams, šādās pirmajās tikšanās reizēs tēmas tiek pārrunātas lielās līnijās. Programmatiski elementi tika jau skarti arī mūsu runās akreditācijas ceremonijā. Varu atkārtot — un to es atkārtoju arī sarunā ar Valsts prezidentu —, ka es kā jau ceturtais Vācijas vēstnieks kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas savu darbību nesāku no nulles punkta. Es iesaistos tradīcijās, kuras citi jau ir iedibinājuši. Protams, mani interesē dot arī savu ieguldījumu, un šeit es gribētu uzsvērt divas daļas.

Tās ir ļoti būtiskās tēmas — Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kas piepilda aptverošus politiskos ietvarus, un šeit īpašs akcents saistās ar Vāciju sakarā ar mūsu valsts pašreizējo prezidentūru Eiropas Savienībā. Līdz ar to mūsu darbībai ir arī īpaša nozīme Latvijas iestāšanās jautājuma risinājumos. Arī prezidents akcentēja šī aspekta nozīmīgumu. Es prezidentam savukārt apliecināju, ka mana valsts pieliks visas pūles, lai Vācijas prezidentūras laikā šis process saņemtu spēcīgu impulsu. Es ceru, ka Vācijas prezidentūras beigās situācija būs tā nobriedusi, ka šis process varēs attīstīties tālāk. Un, tāpat kā visi citi, arī es ceru, ka pēc tam, Somijas prezidentūras beigās, jau būs iespējams izteikt saistošus paziņojumus.

Šie jautājumi ietilpst ļoti būtisku politisko jautājumu ietvaros. Taču mēs pārrunājām arī abu valstu divpusējo attiecību elementus. Vācijas un Latvijas attiecību skala ir ļoti plaša un ietver sevī ļoti dažādas tēmas.

Vispirms acīmredzot būtu jāpiemin tautsaimniecība, jo Vācija ir Latvijas lielākā tirdzniecības partnere. Vācijai ir arī vērā ņemama pozīcija investīcijās Latvijā, taču es ceru, ka arī šajā jomā mēs vēl varēsim savu sadarbību paplašināt.

Sarunā ar Valsts prezidentu es akcentēju apņēmību, sekojot iepriekšējo vēstnieku piemēram, dot arī savu ieguldījumu, lai attīstītos mūsu kultūras attiecības, kas jau ir ļoti labas un intensīvas — šeit viens no ļoti būtiskiem elementiem ir Gētes institūta darbība Rīgā. Tie tad arī ir būtiskākie jautājumi, par ko mēs runājām ar Valsts prezidentu.

Vēstnieka kungs, vai es pareizi sapratu, ka, pēc jūsu domām, Eiropas Savienība varētu uzaicināt Latviju sarunu uzsākšanai gada beigās?

— Es gribu atsaukties uz viedokli, ko izteica mūsu valsts ministrs Ferhoigens, nesen uzturoties jūsu valstī, — ka jau šī gada beigās varētu tikt dots spēcīgs signāls Latvijas tālākajai virzībai uz Eiropas Savienību. Es, protams, šajā jautājumā nevaru pateikt vairāk par jau pasacīto. Protams, daudz kas atkarīgs arī no turpmāko mēnešu attīstības. Taču pavisam nesen jau tātad tika paziņots — un tas ir arī vairākkārt atkārtots —, ka Vācijas puse iestājas par šādu attīstību. Es gribētu vēl piebilst — mēs ar Latvijas Valsts prezidentu arī atzīmējām, ka ļoti nozīmīga būs maija beigās gaidāmā Vācijas prezidenta Romāna Hercoga vizīte Latvijā.

— Vēstnieka kungs, kāda ir Vācijas pozīcija attiecībā uz Latvijas vēlmi iestāties NATO?

— Es varu tikai atkārtot oficiālo pozīciju, ko jau vairākkārt izteikuši mūsu valsts oficiālie pārstāvji: mēs simpatizējam Latvijas kandidatūrai NATO. Mēs arī zinām, ka jūsu valsts, vadoties pēc NATO Madrides sanāksmes pozīcijas, sagaida no NATO valstu samita Vašingtonā nepārprotamus formulējumus attiecībā uz savu vēlmi iestāties šajā organizācijā.

Reinharts Krauss dzimis 1941. gada 16. augustā Drēzdenē. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas 1961. gadā studējis tieslietas. No 1966. līdz 1970. gadam stažējies jurisprudencē. 1972. un 1973. gadā stažējies Vācijas ārlietu dienestā darbam augstākajos diplomātiskajos amatos. Strādājis dažādos amatos Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecībās Francijā, Rumānijā, Meksikā, starplaikos pildot dažādus pienākumus Vācijas Ārlietu ministrijā Bonnā. No 1988.līdz 1990. gadam vadījis Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecību Mozambikā. 1990. un 199l. gadā strādājis Vācijas vēstniecībā Maskavā, bet pēc darba cēliena Ārlietu ministrijas kultūras nodaļā 1992. gadā iecelts par Vācijas vēstniecības Baltkrievijā vadītāju. No 1992. līdz 1996. gadam bijis Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Lietuvā, pēc tam strādājis Vācijas Ārlietu ministrijā. Precējies, ir divi bērni.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

a

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!