• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.02.2011., Nr. 31 https://www.vestnesis.lv/ta/id/226268

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Komisija: Par tikšanos ar Krievijas valdību sadarbības jautājumos

Vēl šajā numurā

24.02.2011., Nr. 31

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Uz jaut. nr.2/J10 – dok. nr.474

Par 2005.gada 12.maijā Saeimā pieņemto deklarāciju „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu”

Esmu iepazinies ar partiju apvienības „Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”- „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” frakcijas deputātu lūgumu sniegt atbildes uz jautājumiem par 2005.gada 12.maijā Saeimā pieņemtās deklarācijas „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu” izpildi.

2005.gada 12.maija deklarācijā „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu” Saeima uzdeva Ministru kabinetam:

1. Triju mēnešu laikā izveidot speciālistu komisiju, kas noteiktu PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaitu, masu kapa vietas, apkopotu visu informāciju par represijām, masveida deportācijām un aprēķinātu zaudējumus, ko šis režīms nodarījis Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem;

2. Noslēgt starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju speciālu nolīgumu , kas noteiktu savstarpējās saistības materiālo izdevumu segšanā, kā arī palīdzības sniegšanā pārceļotājiem, tāpat arī viņu ģimenēm, kas pārceļas uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni;

3. Joprojām uzturēt prasības pret Krievijas Federāciju par okupācijas rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un visu no Latvijas izvesto arhīvu materiālu (arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīvu materiālu) atdošanu atpakaļ Latvijas Republikai;

4. Nodrošināt, lai Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs iepazīstina ar šo deklarāciju.

Informēju, ka ar Ministru kabineta 2005.gada 5.augusta rīkojumu Nr.523 tika izveidota Komisija PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapa vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai (turpmāk – Komisija). Komisijas vadība tika uzticēta Valsts kancelejai, bet sastāvā iekļauti dažādu jomu valsts institūciju eksperti. Komisija savu darbu uzsāka 2005.gada 11.augustā. Aizsākoties finanšu krīzei visā pasaulē, valdībai bija jādomā par dažādu nozaru prioritātēm un veicamajiem īstermiņa pasākumiem, kā arī turpmākās rīcības virzieniem vidējam termiņam. Ministru kabinets strauji uzsāka darbu pie budžeta konsolidācijas pasākumiem un vienojās par 2009.gada valsts budžeta deficīta samazināšanu 500 miljonu latu apmērā. Diemžēl tostarp viens no izdevumu samazinājuma pasākumiem bija 2005.gada 5.augusta rīkojuma Nr.523 „Par komisijas izveidi PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapa vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai” apturēšana. Lēmums par Komisijas darbības apturēšanu tika pieņemts Ministru kabineta 2009.gada 11.jūnija sēdē (protokols Nr.40, 35.§), par to izdarot attiecīgus „Grozījumus likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam””. Komisijas darbs tika apturēts no 2009.gada 1.augusta.

Attiecībā uz deklarācijas otro uzdevumu informēju, ka Latvijas Republika un Krievijas Federācija 1993.gada 2.jūnijā noslēdza Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par pārceļošanas procesu regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību, kas regulē pārceļošanas procesu un dod tiesības Latvijai veicināt latviešu atgriešanos Latvijā. Minētā vienošanās saskaņā ar 2005.gada 21.septembrī Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas pārstāvju parakstīto protokolu ir pagarināta uz nenoteiktu laiku.

2005.gada 18.oktobrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus „Kārtību, kādā Krievijas militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem izmaksājams izceļošanas pabalsts, kas paredz piešķirt izceļošanas pabalstu Krievijas Federācijas militārajiem pensionāriem, kuri vēlas izceļot no Latvijas teritorijas un atgriezties Krievijā. Minētās vienošanās un noteikumu realizācija un eventuālu izmaiņu veikšana, lai nodrošinātu Saeimas deklarācijā iekļauto savstarpējo saistību izpildi, ir Iekšlietu ministrijas kompetencē.

Trešais uzdevums veikts daļēji, jo, kā jau minēts iepriekš, finanšu līdzekļu trūkuma dēļ Komisijas darbs ir apturēts, līdz ar to galīgie aprēķini par okupācijas rezultātā nodarīto materiālo zaudējumu uzskaiti nav pabeigti. Jautājumi, kas saistīti ar no Latvijas izvesto kultūrvēsturisko vērtību, tai skaitā arhīvu materiālu un Latvijas Republikas Ārlietu resora dokumentu atgūšanu, tiek izskatīti Latvijas – Krievijas Starpvaldību komisijas Humanitāro jautājumu darba grupā, kā arī citos formātos. Minētais jautājums tika uzrunāts Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijas IV sēdē 2010.gada 4.jūnijā.

Attiecībā par ceturtā uzdevuma izpildi informēju, ka Ārlietu ministrija Saeimas 2005.gada 12.maija deklarāciju ir nosūtījusi visām Latvijas Republikas vēstniecībām un pārstāvniecībām ārvalstīs, un vēstnieki, lai izmantotu deklarāciju turpmākajā darbā, ar tās saturu ir iepazīstināti.

Atbildot uz Jūsu jautājumiem par Komisijas darbības atjaunošanas iespējām un finansējuma piešķiršanu jau 2011.gada valsts budžeta grozījumos, atgādinu, ka pašreizējā ekonomiskā situācija prasa veikt papildu budžeta konsolidāciju 50 miljonu latu apmērā. Līdz ar to lēmums par Komisijas darbības apturēšanu pagaidām nav pārskatīts un finansējums tās darbības nodrošināšanai2011.gadā nav paredzēts.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka Komisija nav likvidēta, bet tās darbība uz laiku ir apturēta. Jautājums tiks aktualizēts pēc fiskālās un ekonomiskās situācijas uzlabošanās valstī, nodrošinot iespēju lemt par Komisijas darbības atjaunošanu un budžeta līdzekļu piešķiršanu.

Cieņā, Ministru prezidents V.Dombrovskis

Rīgā 2011.gada 10.februārī

 

 

Ministrs J.Dūklavs

Uz jaut nr.3/J10 – dok. nr.499

Par valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” akciju iegādi

Saskaņā ar Ministru prezidenta pienākumu izpildītāja finanšu ministra A.Vilka 2011.gada 10.februāra rezolūciju Nr.45/SAN-366 sniedzu šādas atbildes uz Saeimas deputātu jautājumu „Par valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” akciju iegādi” (jautājumu reģistra nr.3/10):

1. Cik akciju sabiedrības „Latvijas Finieris” akciju un par kādu summu Ministru kabinets atļāvis iegādāties valsts akciju sabiedrībai „Latvijas valsts meži”? Vai šo akciju iegādei paredzēts piešķirt finansējumu arī no valsts budžeta līdzekļiem?

Ministru kabinets 2011.gada 4.janvāra sēdē izskatīja Zemkopības ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu (TA-3650) „Par akciju pirkšanu” un nolēma atļaut valsts akciju sabiedrībai „Latvijas valsts meži” pirkt akciju sabiedrības „Latvijas Finieris” 10 akcijas par to nominālvērtību Ls 10 000 gabalā. Akciju iegādei Ministru kabinets neparedzēja piešķirt finansējumu no valsts budžeta (Ministru kabineta 2011.gada 17.janvāra rīkojums Nr.14).

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka informācija par Ministru kabineta rīkojumā atļautā darījuma summu ir ierobežotas pieejamības informācija, jo saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 3.punktu par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija, kas ir komercnoslēpums, izņemot gadījumus, kad ir noslēgts iepirkuma līgums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai cita veida līgums par rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu. Arī Ministru kabineta rīkojuma projekta anotācija ir noteikta kā ierobežotas pieejamības informācija.

2. Kāds ir pamatojums Ministru kabineta lēmumam atļaut veikt šādu darījumu?

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (16.10.2002.) 98.panta trešajā daļā noteikto valsts kapitālsabiedrības valdei nepieciešama Ministru kabineta iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai citā sabiedrībā, līdzdalības palielināšanai vai samazināšanai.

Ievērojot to, ka valsts akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” (turpmāk – AS „LVM”) 2010.gada 9.decembrī saņēma divu akciju sabiedrības „Latvijas Finieris” (turpmāk – AS „LF”) akcionāru akciju iegādes piedāvājumu pirkt desmit AS „LF” parastās akcijas (ar garantētu dividendi) par to nominālvērtību – Ls 10 000, Zemkopības ministrija kā AS „LVM” akciju turētāja sagatavoja Ministru kabineta rīkojuma projektu un iesniedza Ministru kabinetā.

AS „LVM” akciju pirkuma pamatojums balstās uz šādiem apsvērumiem:

1. Krievijas federācijas koncerns „Sveza” 2010.gada 15.oktobrī deklarēja agresīvu mērķi pārņemt AS „LF” akciju kontrolpaketi, piedāvājot no AS „LF” akcionāriem nopirkt AS „LF” akcijas par to nominālvērtību – Ls 10 000. Tajā pašā laikā „Sveza” visai neskaidri formulē savus nākotnes mērķus attiecībā uz bērza saplākšņa turpmāku ražošanu Latvijā, un, ja koncernam izdotos pārņemt AS „LF” kontroli, vienīgie „Sveza” pārstāvju skaidri formulētie nākotnes mērķi ir uzņēmuma mārketinga un pārdošanas sistēmas, ārvalstu pārstāvniecību, kā arī pasaulē labi pazīstamo zīmolu izmantošana. Latvijas kokrūpnieku interešu organizācijas un nozares eksperti ir pauduši nopietnas bažas par to, ka „Sveza” varētu plānot daļēji vai pilnībā pārcelt ražošanu uz Krievijas Federāciju. Latvijai tas nozīmētu ne tikai būtisku darbavietu un nodokļu ieņēmumu samazinājumu, bet arī Latvijas meža īpašniekiem, t.sk. valsts mežu apsaimniekotājiem AS „LVM”, galvenā bērza produkcijas noieta tirgus zudumu Latvijā.

2. Lai nodrošinātu turpmāku bērza kokmateriālu noietu Latvijā, AS „LVM” 2010.gada 11.novembrī paziņoja, ka vēlas iegādāties AS „LF” akcijas.

3. Ievērojot SIA „Ernst&Young Baltic”AS „LF” akciju vērtības analīzi, AS „LVM” valde 2010.gada 21.decembrī nolēma akceptēt desmit AS „LF” akciju pirkšanu un lūgt Ministru kabinetam iepriekšēju piekrišanu līdzdalības iegūšanai AS „LF”.

4. AS „LF” akciju iegāde neietekmēs konkurences normu piemērošanu kokmateriālu apstrādes un tirdzniecības nozarē, jo abas akciju sabiedrības darbojas dažādās jomās – AS „LVM” pamatdarbība ir mežsaimniecība – valsts mežu apsaimniekošana, bet AS „LF” pamatdarbība ir koksnes mehāniskā pārstrāde – saplākšņa ražošana. To darbība nepārklājas.

3. Kāda ir šī darījuma prognozējamā ietekme uz valsts budžetu?

Darījums tieši neietekmē valsts budžetu.

4. Vai Ministru kabinets ir devis atļauju valsts akciju sabiedrībai „Latvijas valsts meži” arī turpmāk iegādāties akciju sabiedrības „Latvijas Finieris” akcijas?

Ministru kabinets ir devis atļauju AS „LVM” iegādāties 10 AS „LF” akcijas. Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām 98.panta trešajā daļā noteikto valsts kapitālsabiedrības valdei nepieciešama Ministru kabineta iepriekšēja piekrišana līdzdalības palielināšanai citā sabiedrībā.

5. Kāda ir valsts politika attiecībā uz darījumu iespējamību turpmāk?

Katras valsts pienākums ir atbalstīt stratēģiski nozīmīgus ražošanas uzņēmumus savā valstī. Reaģējot uz krīzi citās zemēs, bija vērojama valsts kapitāla ienākšana ne tikai banku sektorā kā Latvijā, bet arī ražošanas sektorā, piemēram, Somijā, Francijā un Zviedrijā.

Somijā valstij pilnībā piederoša uzņēmuma „Solidium” misija ir stiprināt un stabilizēt valsts līmenī svarīgu uzņēmumu darbu, nodrošinot, lai tie arī pēc krīzes piederētu Somijas īpašniekiem, ar savu investīciju stratēģiju uzlabojot aktīvu vērtību uzņēmumiem, kuros tas iesaistās. „Solidium” nodrošina valsts intereses, kā arī palīdz uzņēmumiem ienākt starptautiskajos tirgos. 25% Somijas kokrūpniecības giganta „Storaenso” akciju kontrolē „Solidium”.

Francijā līdzīgi uzdevumi ir Stratēģiskajam investīciju fondam, kuram krīzes periodā uzdevums ir nodrošināt nozīmīgu Francijas uzņēmumu saglabāšanu.

Savukārt Zviedrijā valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmumam „Sveaskog” pieder 50% meža produktu kompānijas „Setra Group AB” akciju.

AS „LF” gadījumā Ministru kabineta lēmums demonstrēja to, ka šim stratēģiski nozīmīgam ražošanas uzņēmumam ir svarīga nozīme valsts ekonomikā un valsts ir gatava to aizsargāt.

Ar cieņu, zemkopības ministrs J.Dūklavs

Rīgā 2011.gada 16.februārī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!