Ārvalstu lielo investīciju koordinācijas padome: Par investīciju piesaisti ražošanas un pakalpojumu nozarēs

16.februārī Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā notika piektā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde. Padome uzklausīja informāciju par sagatavoto investīciju piesaistes stratēģijas projektu, par celulozes un papīra rūpniecības būvniecības projektu, kā arī pārrunāja citas aktualitātes.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars informēja, ka globālās finanšu krīzes iespaidā ārvalstu kapitāla plūsmas Latvijas ekonomikā, sākot ar 2007.gadu, būtiski samazinājās. Tas ir skaidrojams ar uzņēmēju lielajiem zaudējumiem straujās lejupslīdes periodā, kas vājināja investēšanas kapacitāti, kā arī mazināja tieksmi investēt. Saskaņā ar “Eurostat” datiem ārvalstu tiešo investīciju intensitātes rādītājs bija 4,7%, bet 2009.gadā tikai 0,1%. Salīdzinoši Igaunijā 2007.gadā investīciju intensitātes rādītājs bija 10,3%, bet 2009.gadā 8,4%. Savukārt Lietuvā 2007.gadā investīciju intensitāte pret IKP bija 3,3% un 2009.gadā 0,5%. 2010.gada 3.ceturkšņa beigās Latvijā uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas apstrādes rūpniecībā bija 11,7% no kopējā apjoma. Straujās izaugsmes gados apstrādes rūpniecība ārvalstu investoriem bija mazāk pievilcīga, kā arī šāda investīciju izmaiņu dinamika bija raksturīga vairumam jauno ES dalībvalstu. Latvijā apjomīgākās bija investīcijas sakaros, tirdzniecības pakalpojumos un finanšu starpniecībā.

Stratēģijas projekts paredz, ka galvenais mērķis ir mērķtiecīgi piesaistīt eksportorientētas investīcijas ražošanas un pakalpojumu nozarēs. Galvenās investīciju piesaistes mērķa valstis ir Eiropas valstis, kur Latvijai un Baltijai ir atpazīstamība, piemēram, Skandināvija, Vācija, Polija, Čehija, Krievija, Ukraina; ekonomiski stabilas un attīstītas valstis, kurās ir attīstītas Latviju interesējošās nozares, piemēram, mašīnbūve Vācijā, Lielbritānijā, Francijā, zaļās tehnoloģijas Skandināvijā, Vācijā, kokapstrāde Skandināvijā; un valstis, no kurām ir lielākā izejošo investīciju plūsma, tai skaitā ASV, Francija, Vācija, Lielbritānija, Japāna, Ķīna, Indija. Stratēģijā tiek identificētas mērķa nozares investīciju piesaistei – kokrūpniecība, metālapstrāde un mašīnbūve, transports un loģistika, informācijas tehnoloģijas, dzīvības zinātnes, veselības aprūpe un zaļās tehnoloģijas.

Stratēģija paredz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, izglītības sistēmas pilnveidošanu, uzņēmējdarbības infrastruktūras pieejamību, finanšu pieejamību, investīciju stimulu nodrošināšanu un imigrācijas procedūru vienkāršošanu, kā arī konkrētus pasākumus, sadarbojoties Ārlietu un Ekonomikas ministrijai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, lai sagatavotu piedāvājumus un projektus potenciālajiem ārvalstu investoriem.

Diskusiju rezultātā Padome uzdeva papildināt stratēģiju ar Ārlietu ministrijas priekšlikumiem, apkopot uzņēmēju organizāciju pieredzi un līdzdalības iespējas, kā arī ņemt vērā pašvaldību, ostu un infrastruktūras projektus, un pilnveidoto projektu atkārtoti skatīt turpmākajās Padomes sēdē.

Padome uzklausīja Zemkopības ministrijas viedokli par celulozes un papīra rūpniecības būvniecības projektu, kurā tika uzsvērts, ka ik gadus no Latvijas tiek eksportēts vidēji 2,5–3 miljoni kubikmetru apaļkoksnes. Eksportētais papīrmalkas un šķeldas apjoms ir potenciāls, ko varētu izmantot Latvijā plātņu, enerģijas vai celulozes ražošanai. Lai vērtētu iecerēto celulozes rūpnīcas Latvijā projektu un resursu pieejamību, Zemkopības ministrija aicināja projektu autoriem sniegt detalizētāku informāciju par izvēlētajām tehnoloģijām, jo ar tām ir saistītas prasības izejvielai, kā arī projekta izmaksas un saražotās produkcijas konkurētspēju. Zemkopības ministrijas pārstāvji pauda, ka meža nozares ekspertu vērtējumā valsts atbalsts celulozes ražotnes attīstībai Latvijā jāvērtē saistībā arī ar sagaidāmo pieprasījumu koksnes biomasas izmantošanai enerģētikā Latvijā un ES kopumā. Padome pieņēma zināšanai paustos viedokļus un nolēma turpināt sekot līdzi un vērtēt celulozes izejvielu pārstrādes sektora attīstību Latvijā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments