Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valdības 100 dienās paveikto un šajā gadā plānoto. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.02.2011., Nr. 26 https://www.vestnesis.lv/ta/id/225902

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par kravu tranzīta veicināšanu uz Afganistānu

Vēl šajā numurā

16.02.2011., Nr. 26

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par valdības 100 dienās paveikto un šajā gadā plānoto

Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs:

10.februārī apritēja Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītās valdības 100 dienas, un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs kā svarīgākos paveiktos darbus savas darbības pirmajos mēnešos uzskata tiesu noslogotības un tiesas procesu gaitas paātrināšanas jautājumu risināšanu, tiesnešu un prokuroru atalgojuma iekļaušanu vienotajā atlīdzības sistēmā, kā arī kadastrālo vērtību pārskatīšanu.

Lai paātrinātu un uzlabotu tiesas procesu gaitu, izstrādāti vairāki grozījumi Civilprocesa likumā, piemēram, paredzēts ieviest jaunu regulējumu maza apmēra prasībām par naudas vai uzturlīdzekļu piedziņu, kas nepārsniedz 1500 latus, noteiktu kategoriju lietas turpmāk paredzēts izskatīt rakstveida procesā u.c. Tāpat iesniegti grozījumi Administratīvā procesa likumā, lai veicinātu lietu ātrāku izskatīšanu, administratīvā procesa efektivizēšanu un privātpersonu tiesību aizsardzību administratīvā procesa izpildes stadijā. Turpmāk tiesas sēdes norise tiks ierakstīta digitāli, ļaujot precīzi fiksēt pilnīgi visu tiesas sēdē notiekošo. Tāpat gadījumos, kad kāds no lietas dalībniekiem nevarēs ierasties uz tiesas sēdi, tiesneši varēs izmantot videokonferenci un tiesas sēde nebūs jāatliek.

Ministrs sācis risināt arī tiesu noslogotības jautājumu, piemēram, Vidzemes apgabaltiesa pašlaik nav tik noslogota kā citas tiesas, un iespēju robežās tā varētu pārņemt izskatīšanā Rīgas apgabaltiesas lietas, savukārt Rīgas tiesu rīcībā nodotas piecas vakantās zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amata vietas, lai samazinātu tiesu noslodzi.

Ministra darbības laikā veikti grozījumi normatīvajos aktos, nosakot tiesnešu un prokuroru atalgojuma iekļaušanu vienotās atlīdzības sistēmā, kā arī jaunu principu noteikšanu tiesnešu un prokuroru atalgojuma aprēķināšanai, tādējādi nodrošinot visas atalgojuma sistēmas caurskatāmību un sabalansētību.

Tāpat izstrādāti un iesniegti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kadastrālo vērtību noteikšanu, kas paredz ēku, lauku zemes, apbūves zemes kadastrālo vērtību noteikšanas metodikas pilnveidošanu.

Turpmāk ministrs plānojis pievērst pastiprinātu uzmanību ieslodzījuma vietu infrastruktūras jautājumiem un ētikas un disciplīnas nostiprināšanai juridiskajās profesijās, kā arī iespēju robežās ieviest modernās tehnoloģijas, lai uzlabotu informācijas pieejamību un efektivitāti. Tāpat plānots uzlabot regulējumu Komerclikumā saistībā ar pienākumu komercsabiedrībām iesniegt Uzņēmumu reģistrā informāciju par tās patiesā labuma guvējiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.

Inga Saleniece, ministra preses sekretāre

Ārlietu ministrs ĢIRTS VALDIS KRISTOVSKIS:

Atskatoties uz Valda Dombrovska valdības pirmajām 100 dienām, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis izsaka gandarījumu, ka Ārlietu ministrija (ĀM) ierobežota budžeta apstākļos sekmīgi pilda gan savus profesionālos diplomātiskos un konsulāros pienākumus, gan aktīvi īsteno valdības deklarācijā nospraustos mērķus.

Par īpašām ārlietu prioritātēm šim gadam ministrs uzskata Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības attīstību un paplašināšanu, demokrātijas veicināšanu Austrumu partnerības ietvaros, kā arī ārējās ekonomiskās darbības pilnveidi un paplašināšanu.

“Darba un ideju intensitāte pirmajās 100 dienās ir bijusi ļoti augsta, un ārlietās tā izpaudusies visplašākajā spektrā. Šai valdībai izaicinājumu un ieceru netrūkst, to apliecina valdības deklarācijā nospraustie īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa mērķi un uzdevumi. Mums pašlaik tik ierobežotajos Ārlietu ministrijas un vēstniecību resursu ietvaros tas bieži vien nozīmē arī jaunu saistību uzņemšanos, tai skaitā cenšoties padarīt efektīvāku valsts institūciju savstarpējo sadarbību, ar ko pašlaik nodarbojamies ārējās ekonomiskās darbības laukā. Nav šaubu, ka Ārlietu ministrija ir sekmīgi darbojusies kā plānoto, tā arī ārkārtas situāciju gadījumos, kurus diktējusi starptautiskā dienaskārtība,” uzskata Ģ.V.Kristovskis.

Kopš valdības apstiprināšanas pērnā gada 3.novembrī Latvijas ārpolitika sevi labi apliecinājusi vairākos ļoti nozīmīgos starptautiskos pasākumos, svarīgākie notikumi:

• ĀM sagatavotais “Ziņojums par valsts ārpolitiku un Eiropas Savienības jautājumiem”, ārlietu ministra uzruna Saeimai un 10.Saeimas ārlietu debates, kas šā gada janvārī notika pirmo reizi atjaunotās Latvijas Republikas laikā;

• Latvijas dalība NATO Lisabonas samitā pērnā gada novembrī, kur tika apstiprināta NATO jaunā Stratēģiskā koncepcija, kam ir ilgtermiņa vēsturiska nozīme valsts ārējās drošības un transatlantiskās sadarbības kontekstā;

• Latvijas–Igaunijas nākotnes sadarbības ziņojuma parakstīšana un ieviešanas sākšana, kā arī Latvijas–Lietuvas nākotnes sadarbības ziņojuma izstrādes sākšana;

• Latvijas energoefektivitātes un enerģētiskās neatkarības nodrošināšana, tai skaitā sašķidrinātās gāzes termināļa projekta lobēšana Eiropas Komisijā un Eiropas Savienības partnervalstīs;

• ĀM un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) sadarbības memoranda parakstīšana. To parakstīja ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis un PBLA priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš;

• kā ļoti sarežģīta, taču veiksmīga vērtējama ĀM un vēstniecību operatīvā rīcība Sudānas ķīlnieku krīzes atrisināšanā, kā arī ĀM un Konsulārā departamenta labi koordinētā sadarbība ar Latvijas vēstniecību Ēģiptē un Latvijas tūrisma firmām, sniedzot nepieciešamo konsulāro palīdzību un visu veidu informāciju saistībā ar ārkārtas situāciju Ēģiptē.

Jāatzīmē ārlietu ministra un ĀM vadošo amatpersonu divpusējās vizītes un daudzpusējās tikšanās, kas notikušas šajā laikposmā un kuru galvenais mērķis ir bijis pēc krīzes atjaunot Latvijas valsts starptautisko uzticamību, it īpaši tradicionālajās sadarbības valstīs Baltijas jūras reģionā un citviet pasaulē, paplašinot mūsu valsts ārējās ekonomiskās izaugsmes iespējas un konkurētspēju.

Ar aktīvu ārlietu ministra atbalstu notiek Latvijas līdzdalība Lisabonas līguma iedzīvināšanā, veidojot un attīstot Eiropas Ārējās darbības dienestu, kas praksē nozīmē dalību mūsu valsts lomas stiprināšanā ES kopējo ārpolitikas lēmumu pieņemšanā. Ministrija regulāri strādā Briselē, gatavojot ES finanšu ietvaru 2014.–2020.gadam. Tāpat notiek arī gatavošanās Latvijas ES 2015.gada prezidentūrai, veicot kompetenču sadali starp ĀM un Valsts kanceleju prezidentūras sekretariāta izveidei un prezidentūras pasākumu plānošanai un realizēšanai. Pastāvīgā ministra uzmanības lokā ir ES Austrumu partnerības politika un ES–Krievijas attiecību pilnveidošana, tas izpaužas pragmatiskas un ES nostādnēm atbilstošas politikas formulēšanā, kā tas bija, piemēram, Baltkrievijas notikumu sakarā pēc šīs valsts prezidenta vēlēšanām.

Ģ.V.Kristovskis, izvērtējot turpmākos šā gada darbus, vērš uzmanību uz to, ka ārlietu jomā Latvijai ir īpaši svarīgi demonstrēt savas ārpolitikas nepārtrauktību, tāpēc tās īstenošanā jāapliecina pēctecība, tomēr nav mazsvarīgas arī jaunas iniciatīvas. Tuvākais laikposms iezīmēsies ar vairākiem būtiskiem uzdevumiem, no kuriem varētu uzsvērt šādus:

• transatlantisko attiecību un drošības politikas jomā – stratēģiskais dialogs un tā padziļināšana ar ASV; NATO jaunās Stratēģiskās koncepcijas nostādņu ieviešana; Latvijas vēstniecības Uzbekistānā kā NATO kontaktvēstniecības darbība; dalība sarunās par parastā bruņojuma kontroli; militārās dalības ISAF misijā Afganistānā turpināšana, kā arī civilās klātbūtnes paplašināšana šajā valstī;

• ārējās ekonomiskās politikas izvēršana – investīciju piesaiste sadarbībā ar Ziemeļvalstīm, Vāciju, Poliju un ASV (tai skaitā enerģētikas projektos); jaunu tirgu apgūšanas iespēju izpēte Dienvidaustrumāzijā, Latīņamerikā un arābu valstīs; ārlietu dienesta atbalsta un dialoga ar uzņēmējiem padziļināšana u.c.

Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis uzskata: lai arī Ārlietu ministrijas budžeta iespējas ir ierobežotas, tā ir nozīmīgs Latvijas politikas veidotājs, kurš mērķtiecīgi pilda tai uzliktos pienākumus savas valsts un tautas interesēs.

Dace Balode, ministra padomniece

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!